250. brauciens…
Cik Latvijas kamaniņu braucēju būs olimpiskajās spēlēs Sočos? „Maksimums,” nešaubās izlases galvenais treneris Pēteris Cīmanis. „Trīs vīri, trīs dāmas, divi divnieki.” Kvalifikācijai svītra tiks pavilkta nākamā gada 31. decembrī. Būtisks būs arī mūsējo sniegums šīs nedēļas nogalē, kad Siguldā 22. reizi notiks Pasaules kausa izcīņas posms.
Izlase Soču trasē jau veikusi 249 braucienus. Jubileja ar divi simti piecdesmito tiks atzīmēta pavasara pusē, kad olimpiskajā trasē finišēs Pasaules kausa izcīņa. Novembrī Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) rīkotās treniņsesijas laikā katrs olimpiskā ledus virāžas pārbaudīja reizes trīsdesmit. Secinājumi?
„Interesanta trase, kura nav bīstama,” vērtē Pēteris Cīmanis. „Atšķirībā no Vistleras un Čezānas katru dienu kādu ar helikopteru uz hospitāli neveda. Protams, bija kritieni. Trase ir ātra un spēļu laikā, kad tiek prognozēts lielāks vēsums, būs vēl ātrāka. Braukšana nav vienkārša, garas virāžas, trīs vietas pret kalnu. Ir kaut kas tāds, kā nav bijis iepriekš. Esam guvuši priekšstatu, ko no šīs trases var gaidīt. Pārbaudīsim to pavasarī, pēc tam rudenī būs vēl viena treniņnedēļa.”
Bet patlaban turpinās pirmsolimpiskā sezona, kura kamaniņu sportā šonedēļ Siguldā sasniegs apogeju — risināsies jau ceturtā no deviņām Pasaules kausa izcīņas kārtām. Turīnas olimpiskās bronzas laureāts Mārtiņš Rubenis, Inārs Kivlenieks, kas neatlaidīgi tiecas uz pasaules labāko desmitnieku, Kristaps Mauriņš, kurš negrib atpalikt. Turpat pirmo Jaunatnes ziemas olimpisko spēļu vicečempions Riks Kristens Rozītis un bronzas medaļniece Ulla Zirne. Un, protams, dāmu izlases līderes māsas Maija un Elīza Tīrumas.
Olimpiskie vicečempioni Andris un Juris Šici. Oskars Gudramovičs un Pēteris Kalniņš, kuri zina, ka arī latvieši var stāvēt uz visaugstākajiem pjedestāliem. Nudien, Siguldā nebūs garlaicīgi. Interesanti, ka šosezon kamaniņnieku treneru korpusu papildinājusi svarcelšanas speciāliste Oksana Mihailova. Ar junioriem strādā Kaspars Dumpis. Visus kopā — un jo īpaši tehniku — Cīmanim uzmanīt joprojām palīdz Sandris Bērziņš. Jānis Liepa ar saviem audzēkņiem vairāk strādā attālināti.
Kaujas kamanas jau gatavas? „Kas tad to var zināt?!” iesaucas Cīmanis. „Turpinās testēšana. Un to var izdarīt tikai sacensībās. Tāpēc brīžiem rezultāti nav tik labi, kā gribētos. Nevaram kā vācieši katram sportistam uztaisīt desmit slieces, no kurām deviņas izmest ārā. Nav katram arī pa piecām kamanām, ko izmēģināt.”
Līderu nestabilitāte uztrauc arī Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidentu Ati Strengu. „Sezonas svarīgākās sacensības būs 44. pasaules čempionāts Vistlerā un Pasaules kausa izcīņas fināls Sočos. Bet vairāk priecē, ka mūsu otrais ešelons vadošajiem jau ir tuvu klāt. Žēl, ka pasaules junioru čempionātā startēsim ar mazu komandu. Sacensības notiks Pārksitijā — Soltleiksitijas spēļu olimpiskajā trasē, uz kuru nevaram atļauties braukt kuplā sastāvā. Finansiāli šī sezona mums ir ļoti smaga. Visi pasaules čempionāti Amerikā, divi braucieni uz Sočiem, kas izmaksā tikpat, cik trīs Pasaules kausa izcīņas posmi Eiropā.”
Atšķirībā no bobsleja un skeletona kamaniņu sportā slieces visiem nav jāizgatavo no viena licencēta metāla. Katra valsts var izmantot savas tehnoloģijas. Un tām, kuru puiši un meitas lido kosmosā, ir mazliet lielākas iespējas. „Viņi arī brauc ne visai slikti,” runājot par vāciešiem, korekts cenšas būt Strenga. Cik Vācijas pārstāvju startē, tik arī viņu ir finālprotokola galvgalī. Tiešām, tikai pateicoties izcilai kamanu vadīšanai?
FIL ATLĒTU VIEDOKLIS.Andris Šics kā Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) atlētu pārstāvis piedalījās Soču olimpiskās trases homogulācijā šāgada martā. Kas mainījies pa šiem astoņiem mēnešiem? „Virāžas joprojām ir uz to pašu pusi,” joko olimpiskais vicečempions. „Bet profils mainījies, braukšana citādāka. Tā tas notiek visās trasēs. Ledus atšķirībā no marta bija daudz biezāks. Salīdzinot ar divu iepriekšējo spēļu trasēm Vistlerā un Čezānā, šī ir ļoti dinamiska, kurā iespējams labot pieļautās kļūdas. Vankūverā un Turīnā, ja kļūdījies, varēji gatavoties tikai kritienam.”
BŪS INTERESANTI.Maija Tīruma:„Olimpiskā Soču trase man patīk. Var izbraukt jebkurš, bet katra virāža ir ar savu viltību. Ja grib sasniegt rezultātu, ir, par ko domāt. Trīs vietās trase iet pret kalnu. Ja ātrums zaudēts jau augšā, tas ļoti ietekmē rezultātu. Arī Siguldā pēc 15. virāžas nākas braukt uz augšu, Nagano arī, Altenbergā mazliet… Sočos būs interesanti. Ātrums lejasdaļā nav tik mežonīgs kā Vistlerā vai Čezānā. Pacēlumi to dzēš.”
