Diennakti ilgs orientēšanās sports
Pēdējos gados Latvijā arvien populārāks kļūst rogainings. Kas tas ir, no kurienes nāk, kurp iet, par to stāsta trīskārtējs Eiropas čempions Valters Kaminskis. Viņš darbojas arī komandā, kas rīko 2017. gada pasaules čempionātu. Tas notiks Latvijā, Rāznas ezera apkaimē.
— Kas ir rogainings?
— Rogainings ir komandu orientēšanās sacensības izvēles distancē apvidū, parasti 24 stundu kontrollaikā un pārvietojoties kājām. Kontrolpunktiem atkarībā no sasniedzamības grūtības pakāpes ir dažāda vērtība. Tādējādi būtiska ir katras komandas stratēģijas izvēle. Uzvar tie, kas noteiktajā laikā kontrolpunktos spējuši savākt vairāk punktu.
Rogainingā apvienota orientēšanās, trekings jeb taku skrējiens, kā arī piedzīvojumu sporta elementi. Pieaugot tā popularitātei, sacensības organizē arī ar īsāku kontrollaiku. Nereti tajās paredzēta pārvietošanās ar divriteņiem, slēpēm vai laivām. Tomēr klasiskajā rogainingā arvien 24 stundas pārvietojas kājām. Šajā formātā notiek gan valstu, gan reģionālie, gan pasaules čempionāti. Šī sporta veida jumta organizācija ir Starptautiskā Rogaininga federācija, Latvijā rogainings ir Latvijas Orientēšanās federācijas paspārnē.
Sacensībās piedalās nelielas komandas 2—5 cilvēku sastāvā. Atsevišķi vērtē vīriešu, sieviešu un abu dzimumu jeb jauktās (Mix) komandas. Rogainingā dalībnieki tiek vērtēti ne tikai savās vecuma grupās, bet arī kopskatā ar jaunākām grupām, izņemot juniorus. Tas nozīmē, ka veterāniem iespējams sacensties ne tikai ar saviem vienaudžiem. Nereti gadās, ka veterānu pieredze un izturība spēj uzveikt jaunos daudzsološos talantus.
Rogainings radies Austrālijā, kur 1976. gadā norisinājās pirmās sacensības. To izgudroja trīs austrālieši, kuru vārdu pirmie burti devuši šī sporta veida nosaukumu — RO(d), GEI(l), NE(il). Sākotnēji rogainings izplatījās Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā un ASV. Eiropā rogainings tā īsti ienāca 2002. gada vasarā, kad kalnainā Čehijas mazpilsētiņā Lesnā notika 5. pasaules čempionāts. Divus gadus vēlāk Krievijas Urālu kalni aicināja pie sevis 1. Eiropas čempionāta dalībniekus.
— Kad rogainings nonāca līdz Latvijai?
Rogaininga pionieri Latvijā ir orientieristi Guntars Mankus un Raimonds Lapiņš. Uzaicinājuši savā komandā pazīstamo soļotāju olimpieti Anitu Liepiņu, viņi, būdami viena no trim Latvijas komandām, 2002. gadā kļuva par pasaules čempioniem XO (Mix Open) grupā. Šis datums — 2002. gada 26. jūlijs — arī uzskatāms par oficiālo rogaininga dzimšanas dienu Latvijā. Šis panākums iedvesmoja jau nākamā gada vasarā sarīkot rogaininga sacensības arī Latvijā, kurās piedalījās vairāk nekā 30 komandu. 2004. gadā Cēsu pievārtē Pipariņos ar Latvijas Orientēšanās federācijas atbalstu notika 1. Latvijas čempionāts 12 stundu rogainingā, kurā kopā ar Latvijas sportistiem piedalījās arī komandas no Lietuvas, Igaunijas un rogaininga dzimtenes Austrālijas. Kopumā distancē devās 68 komandas.
— Kāda ir tava pieredze rogainingā? No kāda sporta veida tajā ienāci?
— Manas gaitas rogainingā iesākās 2006. gada Latvijas čempionātā pie Zebrus ezera. Kopš tā laika esmu startējis vismaz četrpadsmit 24 stundu, kā arī daudzās īsākās rogaininga sacensībās.
Kopš skolas gadiem nodarbojos ar orientēšanos. Esmu startējis MTB velo sacensībās, taču galveno rūdījumu guvis, gandrīz četrus gadus aktīvi piedaloties piedzīvojumu sacensībās, kur reizēm ir gadījies kopā ar komandu distancē darboties 36 un vairāk stundas.
— Kā rogaineri trenējas?
— Rogainings saistās ar ilgstošām slodzēm, tādēļ būtiski ir izturības treniņi. Savukārt pārvietošanas tehniku apvidū var uzlabot, piedaloties orientēšanās sacensībās vai taku skrējienos. Svarīga prasme darboties komandā, ko palīdz pilnveidot piedzīvojumu sacensības.
— Kādi ir latviešu rogaineru jaunākie sasniegumi?
— Latviju var droši dēvēt par rogaininga lielvalsti. Gan Eiropas, gan pasaules čempionātos, izņemot sacensību rīkotājvalsti, Latvijai parasti ir vismaz trešā lielākā dalībnieku delegācija. Pērn Eiropas čempionātā Čehijā uzvaru jaukto komandu Open un veterānu grupās XO un XV izcīnīja Valters Kaminskis un Anita Liepiņa. Somijā par pasaules čempioniem jaukto veterānu grupā XV un vicečempioniem jauktajā Open grupā XO kļuva Guntars Mankus un Irita Puķīte.
Šogad pasaules čempionāts notiks rogaininga dzimtenē Austrālijā, savukārt Eiropas čempionāts — Spānijā. Latvijas komandas ir jau pieteikušās un startēs.
— Kā nonāca līdz pasaules čempionāta organizēšanai Latvijai un kā tā norit?
— Pasaules čempionāta organizēšana savā valstī ir katras valsts rogaineru augstākais uzdevums. Kārtējā pasākuma rīkotājvalsti izvēlas Starptautiskās Rogaininga federācijas locekļi, valstu pārstāvji, balsojot par iesūtītajiem piedāvājumiem. Liela nozīme ir pretendentu pieredzei gan kā organizatoriem, gan kā sacensību dalībniekiem.
2017. gada pasaules čempionātu organizē komanda, kuras sastāvā ir pieredzējušākie un īstenākie Latvijas rogaininga entuziasti. Veiksmīgas ir tās sacensības, kuras ne tikai atbilst prasībām un noteikumiem, bet ir arī organizētas atbilstoši dalībnieku interesēm un ērtībām. Neuzskaitīšu visu organizatoru komandu, katrs tās dalībnieks ar vislielāko atbildību ir uzņēmies noteiktu, sev īpaši atbilstošu darbu jomu. Strādājam komandā, savstarpēji apmainoties ar viedokļiem.
Sacensības plānotas Latgalē, Rāznas dabas parkā. Tas uzliek papildu atbildību par to, lai ne tikai dalībnieki gūtu baudījumu no sacensību apvidus un distancēm, bet arī daba netiktu nevajadzīgi postīta, īpaši aizsargājamās teritorijās, kādu ir ne mazums.
Bieži raisās diskusijas par rogaininga un arī orientēšanās sporta ietekmi uz dabu, tā kaitīgumu. Pašlaik šīs aktivitātes Latvijā tiek pielīdzinātas visu veidu masu pasākumiem. Bet, pirmkārt, cilvēks bez mehāniskiem transporta līdzekļiem ir dabā tikpat dabīgs kā jebkura cita dzīva būtne. Otrkārt, dalībnieku iemītā taciņa pļavā vai mežā pēc sacensībām ir mazāk manāma nekā mežacūku bara atstātā postaža, pēc kuras tur aug tikai krūmi. Dalībnieku izkliede sacensību teritorijā, izņemot sacensību centru, ir apmēram 4 dalībnieki uz vienu kvadrātkilometru, kas dabā ir nemanāmi.
— Rogaininga popularitāte pasaulē turpina augt?
— Konkurence rogainingā pieaug ar katru gadu. Piemēram, 2002. gadā pasaules čempionātā piedalījās 182 komandas jeb apmēram 400 dalībnieki, bet pērn PČ Somijā startēja jau 365 komandas ar apmēram 800 dalībniekiem. Atšķirībā no citiem sporta veidiem rogainingā ir izteikta kopības sajūta. Visi startē kopā un arī finišā atgriežas gandrīz vienlaicīgi. Kopā startē gan īsti sportisti, gan iesācēji, gan jauni cilvēki, gan seniori. Visus vieno gaidāmais piedzīvojums un izaicinājums paveikt vairāk kilometrus un gudrāk izvēlēties un atrast kontrolpunktus.
Pašlaik rogainingā ir aktuāla tā saucamā paaudžu maiņa. Nereti gadās, ka veterāni izteikti konkurē ar jaunākiem dalībniekiem, kas vēl nav gatavi šādiem izaicinājumiem. Prieks, ka īsajās sacensībās parādās arvien jauni dalībnieki, tajā skaitā ģimenes. Iespējams, ka daļa no viņiem saņemsies vismaz reizi mūžā pieveikt 24 stundu rogainingu un, iespējams, kāds kļūs par pasaules rogaininga čempionu.
Viss par un ap rogainingu Latvijā meklējams www.rogaining.lv.
ŅEM KARTI, MĀSU, BRĀLI UN DODIES ROGAININGĀ!
Latvijā būs pasaules čempionāts. Pie mums jau regulāri notiek Latvijas kausa izcīņas posmi un valsts meistarsacīkstes, kas šāgada jūnijā risināsies 24 un 6 stundu distancēs. Bet ir arī vienkāršākas rogaininga sacensības. Par tām stāsta tautas sporta pasākuma Rīgas rogainings organizatore Marta Zumberga.
— Kas ir Rīgas rogainings?
— Viens no Eiropas lielākajiem rogainingiem pēc dalībnieku skaita. Sacensības notiek divas reizes gadā — pavasarī un rudenī Rīgas pilsētas teritorijā. Tajās 2—5 cilvēku komandas noteiktā laika periodā brīvi izvēlētā secībā apmeklē sacensību teritorijā izvietotus kontrolpunktus, kuriem piešķirtas noteiktas vērtības, cenšoties savākt pēc iespējas vairāk ieskaites punktu.
Rīgas rogainingu organizē biedrība Piedzīvojumu sacensību apvienība, kuru publiskā vidē pazīst kā xRace. Mēs organizējam arī Latvijā lielākās piedzīvojumu sacensības xRace, kurām sezonā ir 5 posmi dažādās Latvijas vietās. Vēl organizējam xVelo — rogainingu ar velosipēdiem 4 stundu distancē. Rīkojam arī orientēšanās seriālu Rīgas Leģendas. Tajā dalībniekiem tiek piedāvātas dažādas distances, sacensības notiek 15 posmos Rīgas pilsētas teritorijā no aprīļa līdz jūlija beigām trešdienās. Ar Magnēta organizatoriem nekaujamies — dalībnieku pietiek visiem. Vēl rīkojam xTrail taku skrējienus.
— Kādēļ sacensībām izvēlēta pilsēta?
— Latvijā rogainingu pārsvarā rīko mežainos apvidos, nomaļās vietās, bet pilsētā šādas sacensības nebija notikušas. Mūs uzrunāja Rīgas dome un 2014. gada rudenī pirmajā Rīgas rogainingā, neskatoties uz to, ka bija 8 grādi mīnusos, piedalījās vairāk nekā 750 dalībnieku. Tobrīd tās bija lielākās rogaininga sacensības Latvijā. To rīkošanai izmantojam lielākos Rīgas mežus — Biķernieku mežu, Mežaparku, arī Šmerli. Rīgā vēl ir daudz citu vietu, kur rīkot sacensības, arī pilsētas centrs tam piemērots. Satiksme slēgta netiek, katrs pats sevi sargā, kā ikdienā pārvietojoties pa Rīgu. Tie, kas piesakās īsajai distancei, tieši grib baudīt tikai pilsētu un parkus, jo mežā vēl baidās iet.
— Kādas distances jāveic Rīgas rogainingā un kuras ir populārākās?
— Eiropas un pasaules čempionātos 24 stundu rogainingā ir ap 700—800 dalībnieku, bet mums jau vairāk nekā 1000! Protams, tieši tāpēc, ka distances krietni īsākas. Rīgas rogainingā piedāvājam trīs formātus — 2, 4 un 6 stundu. Mūsu mērķis — iespējami vairāk dalībnieku iepazīstināt ar šo sporta veidu. Pēc tam jau var mēģināt klasiskās distances citās sacensībās gan Latvijā, gan ārzemēs.
Rīgā populārākās ir 4 un 6 stundu distances. Tajās startē ātrie, tie, kas jau sporto, kas jau ir piedalījušies rogaininga sacensībās vai orientēšanās sportā. 2 stundu distancē vairāk piedalās ģimenes ar bērniem, iesācēji, kas grib tikai pastaigāties, un seniori. Bet gadās arī pa kādam skrējējam, kam plānots 2 stundu treniņš. Jaunākajam dalībniekam parasti nav pat gads, bet pieredzes bagātākajam dalībniekam — 84. Rīgas Rogainings ir viens no demokrātiskākajiem sporta veidiem, kur nav vajadzīgas īpašas spējas — paņem karti rokās, ņem līdzi brāli, māsu, draugu un dodies distancē! Nav kā skriešanas maratonā — noteikts maršruts, kas jāveic pēc iespējas ātrāk. Rogainingā pats vari izdomāt, vai šodien gribas skriet, vai soļot, kurā virzienā, vienoties ar komandas biedriem un tā arī darīt.
— Esi divkārtēja Latvijas čempione 100 km skrējienā. Kā tev veicas rogaininga sacensībās?
— Vienreiz esmu piedalījusies Latvijas čempionātā 24 stundu rogainingā, savā debijas reizē palikām ceturtie — pietrūka 1 punkta līdz trešajai vietai. Bet man iepatikās. Vairākas reizes esmu startējusi 12 stundu rogainingā Cēsīs, Vaidavā, Raunā.
— Kādas ir ieceres, lai Rīgas rogainingu padarītu vēl pievilcīgāku?
— Pagājušajā gadā ieviesām rogaininga pastaigas bērniem līdz 12 gadu vecumam. Bērni bez dalības maksas var iet kopā ar Zaķi, Lāci vai Vāveri pēc kartes meklēt kādu kontrolpunktu, nopīkstināt un nākt atpakaļ uz sacensību centru. Ceram, ka tā izaugs dalībnieki nākamajām sacensībām. Iesaistīt varam visu vecumu cilvēkus, jebkuru, kas kustas, staigā. Un tādu rogainingā vēl neiesaistītu cilvēku ir daudz.
Gribam padarīt šo pasākumu starptautiski atpazīstamāku, jo mums ir skaista pilsēta un rogainings patīk arī igauņiem, somiem, zviedriem, krieviem un lietuviešiem. Līdz šim jau arī dalībnieki ir no vismaz piecām ārvalstīm.
Šopavasar, 26. martā, notiks jau ceturtais Rīgas rogainings. Sacensību centrs un starta vieta pie iepirkšanās centra Atrium Azur. Vēl ir laiks organizēt komandu un pieteikties!
