Latvijas Volejbola federācija

PREZIDENTS Atis SAUSNĪTIS

Dzimis1955. gada 17. martā Smiltenē. Absolvējis Smiltenes vidusskolu un Rīgas Politehniskā institūta (tagad — Rīgas Tehniskā universitāte) Elektroenerģētikas fakultāti. 1984. gadā ievēlēts par Valmieras rajona Patērētāju biedrības valdes priekšsēdētāju, 1986. gadā — par Latvijas Patērētāju biedrību savienības valdes priekšsēdētāja vietnieku. 1995. gadā ievēlēts par Saeimas deputātu, vadījis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, no 1997. līdz 1998. gadam bijis ekonomikas ministrs, bet 1999. gadā ievēlēts par CS Turība padomes priekšsēdētāju. Sportā aktīvi iesaistījies kopš 10 gadu vecuma, trenējoties vieglatlētikā, volejbolā un regbijā. Šobrīd aktīvi spēlē tenisu. Precējies, divu bērnu tēvs.

SPORTA VEIDI

Klasiskais volejbols, pludmales volejbols.

KĀPĒC KLASISKAIS VOLEJBOLS

Volejbols ir nepieciešams skaistai un vispusīgai dzīvei visa mūža garumā. Volejbolu spēlē ar rokām, bet uzvar ar galvu. Lai šajā sporta veidā varētu gūt panākumus, ir jāapgūst daudzi elementi, no kā sastāv volejbols. To vidū ir serve, serves uzņemšana, piespēle un uzbrukums. Cilvēki, kuri nodarbojas ar volejbolu, arī sadzīvē ir daudzpusīgāki. Turklāt volejbolā nekad netiek fiksēts neizšķirts. Lai arī spēles var ieilgt, tomēr uzvarētājs tiek noskaidrots katrā spēlē.

KĀPĒC PLUDMALES VOLEJBOLS

Pludmales volejbols ir atvasināts no klasiskā volejbola. Lai to spēlētu, nav jāievēro tik daudz priekšnoteikumu, kā tas ir klasiskajā volejbolā, jo šeit uz laukuma ir divi, nevis seši cilvēki. Pludmales volejbols daudziem ir kļuvis par dzīvesveidu, jo tas ir emocijām bagāts un ļauj pavadīt dienu aktīvi. Pludmales volejbols ir ļoti atraktīvs, spēle ir kā 35—45 minūšu gara izrāde. Arī līdzjutējiem ir viegli koncentrēties šai izrādei.

PĀRSTĀVNIECĪBA STARPTAUTISKAJĀS ORGANIZĀCIJĀS

Māris Pēkalis ir Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) un Austrumeiropas Volejbola zonālās asociācijas (EEVZA) viceprezidents. Ināra Brokāne – CEV Sporta organizācijas komisijas locekle un EEVZA ģenerālsekretāre. Almers Ludviks – Starptautiskās Volejbola federācijas (FIVB) Attīstības komisijas loceklis.

Juridiskie biedri: 73

Nodarbojas: 5330

Licencētie sportisti: 4560

Jaunieši līdz 18 gadiem: 2866

Izplatība: Aizkraukle, Aizpute, Ādaži, Babīte, Balvi, Bauska, Cēsis, Daugavpils, Dagda, Dundaga, Gulbene, Jaunmārupe, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Limbaži, Līvāni, Madona, Mālpils, Murjāņi, Olaine, Ozolnieki, Preiļi, Rīga, Rēzekne, Ropaži, Rūjiena, Salacgrīva, Saulkrasti, Sigulda, Smiltene, Talsi, Tukums, Valgunde, Valka, Valmiera, Vecumnieki, Ventspils, Viesīte, Viļaka, Zvejniekciems.

Treneri: 120

Lielākie sasniegumi

Klasiskais volejbols

Brīvvalsts laikā

1939. gadā Latvijas studenti uzvarēja Pasaules studentu meistarsacīkstēs Monako.

PSRS laikā

1952. gadā Maskavā par pasaules čempioniem PSRS sastāvā kļuva Minjona Sakse un Jevgeņijs Košeļevs. 1956. gadā Parīzē zelta medaļu ieguva Valentīna Varkēviča, kura šo panākumu PSRS izlases sastāvā atkārtoja arī 1960. gadā Riodežaneiro. Togad zelta medaļu vienā komandā ar Varkēviču ieguva arī Skaidrīte Plismane, bet Eduards Lībiņš un Ivans Bugajenkovs izcīnīja zelta medaļu vīriešu turnīrā PSRS izlases sastāvā. Divas pasaules čempionāta zelta medaļas (1978, 1980) un vienu sudraba godalgu (1986) izcīnījis Pāvels Seļivanovs, kuram arī divi Pasaules kausa tituli (1977, 1980). 1986. gadā pasaules čempionāta sudraba medaļu izcīnīja Raimonds Vilde, gūstot arī otro pozīciju Pasaules kausa izcīņā (1985).

Olimpiskajās spēlēs volejbols iekļauts kopš 1964. gada, kad nozīmīgais sporta forums norisinājās Tokijā. Toreiz vīriešu turnīrā zelta medaļu izcīnījis Ivans Bugajenkovs un Staņislavs Lugailo. Sieviešu konkurencē sudrabu medaļu izcīnīja Astra Biltauere-Rubene. Četrus gadus vēlāk olimpiskajās spēlēs Mehiko zelta medaļu PSRS sastāvā atkārtoti izcīnīja Bugajenkovs, bet sieviešu vērtējumā Tatjanai Veinbergai sudraba godalga. 1976. gada olimpiskajās spēlēs Monreālā sudraba medaļu izcīnīja Pāvels Seļivanovs, bet četrus gadus vēlāk Seļivanovam Maskavas olimpiādē izdevās izcīnīt zelta godalgu. 1984. gada olimpiskajās spēlēs Losandželosā zelta medaļu vīriešu volejbola turnīrā ASV izlases sastāvā izcīnīja Aldis Bērziņš. 1988. gada spēlēs Seulā PSRS sastāvā sudraba medaļu ieguva Raimonds Vilde.

Kopš 1958. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas izcīnījuši Ivans Bugajenkovs (1967), Pāvels Seļivanovs (1975, 1977, 1979, 1983) Aleksandrs Beļevičs (1983), Raimonds Vilde (1985), Ruslans Olihvers (1991) un Konstantīns Ušakovs (1991). Sievietēm Eiropas čempionātos zelta godalgas izcīnījušas Minjona Sakse (1958), Valentīna Varkeviča (1958) un Anna Vilciņa (1958), kā arī Mudrīte Stūrmane (1977).

Latvijas labākā vīriešu volejbola komanda Rīgas Radiotehniķis 15 reizes izcīnījis godalgas PSRS čempionātā, 1984. gadā triumfējot šajā čempionātā. Trīs reizes (1974, 1975, 1977) Radiotehniķis izcīnīja uzvaru Eiropas valstu kausā. Labākā Latvijas sieviešu volejbola komanda Aurora divas reizes izcīnīja piekto vietu PSRS čempionātā un divas reizes bija piektās PSRS Tautas spartakiādē.

Pēc neatkarības atjaunošanas

1995. gadā Latvijas vīriešu volejbola izlase izcīnīja tiesības spēlēt Eiropas čempionāta finālturnīrā, bet sieviešu izlase finālturnīrā spēlēja trīs reizes. Vairākkārt Eiropas čempionāta finālturnīros spēlējušas arī Latvijas jaunatnes izlases. 2012. gadā Latvijas vīriešu volejbola izlase iekļuva Eiropas čempionāta kvalifikācijas izslēgšanas spēlēs, kur cīņā par iekļūšanu finālturnīrā piekāpās Turcijai.

Pludmales volejbols

2008. gada olimpiskajās spēlēs Pekinā Aleksandrs Samoilovs un Mārtiņš Pļaviņš izcīnīja dalītu devīto vietu. Četrus gadus vēlāk Londonā Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš izcīnīja bronzas medaļu, bet Aleksandrs Samoilovs un Ruslans Sorokins ieguva 9. vietu. Divus gadus pēc kārtas (2013, 2014) Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš ir izcīnījuši uzvaru pludmales volejbola pasaules rangā, bet 2015. gadā viņi arī uzvarēja Eiropas čempionātā.

2004. gadā Eiropas U-20 čempionātā Aleksandrs Samoilovs un Mārtiņš Pļaviņš izcīnīja zelta medaļas. 2005. gadā abi sportisti izcīnīja uzvaru gan Eiropas U-23 čempionātā, gan arī pasaules U-21 čempionātā. 2006. gadā Samoilovs un Pļaviņš izcīnīja trešo vietu Eiropas U-23 čempionātā. 2002. gadā brāļi Jānis un Toms Šmēdiņi izcīnīja 2. vietu Eiropas U-18 čempionātā, divus gadus vēlāk gūta 3. vieta Pasaules U-18 čempionātā. Brāļi Šmēdiņi izcīnīja zelta medaļas Eiropas U-20 čempionātā, (2005) un 4. vietu pasaules U-23 čempionātā. Pērn par pirmajiem Eiropas spēļu čempioniem kļuva Mārtiņš Pļaviņš un Haralds Regža. Sievietēm lielākos panākumus sasniegušas Ingūna Minusa un Inese Jursone. Latviešu dāmu duets 2009. gadā izcīnīja uzvaru Eiropas čempionāta finālposmā. 2015. gadā Rīgā par Eiropas U-18 čempionēm kļuva Tīna Laura Graudiņa un Paula Nikola Ņečiporuka.

Tuvākie mērķi

Pirmais un tuvākais mērķis ir šī gada olimpiskās spēlēs pludmales volejbolā, kurām ceram labi sagatavoties. Vēlamies arī celt klasiskā volejbola panākumus gan vīriešiem, gan sievietēm, sekmīgi startējot Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā. Pēc jaunā formāta plānots, ka Eiropas čempionāta finālturnīrā spēlēs 24 vīriešu un 20 sieviešu komandas, kas paver lielākas iespējas kvalificēties šim nozīmīgajam turnīram. Eiropas čempionāta finālturnīra grupu turnīrus plānots aizvadīt dažādās valstīs. Arī tas dod cerību tik augsta mēroga sporta notikuma daļu rīkot pie mums. Tuvākajā perspektīvā skatoties, Rīgā būtu nepieciešama tāda sporta zāle, kurā varētu rīkot visaugstākā mēroga volejbola sacensības. Pie tā arī jāstrādā un jādara viss, lai panāktu rezultātu. Vēlamies turpināt veiksmīgi iesākto praksi Latvijā organizēt starptautiska mēroga pludmales volejbola sacensības. Šajā gadā paredzēts rīkot Master turnīrus vīriešiem un sievietēm, bet nākamgad Latvijā gaidāms Eiropas čempionāts, vēlamies organizēt arī pasaules U-21 čempionātu.

Nākotnes vīzija

Ir paveiktas daudzas labas lietas, tomēr labam gala nebūs nekad. Vēlamies nostiprināt savas pozīcijas pludmales volejbolā. Mums aug arī jaunas un talantīgas meitenes, tādēļ būtu svarīgi Latvijā organizēt pasaules U-21 čempionātu. Tāpat daudz darba veltīsim pie klasikā volejbola atbalstīšanas, jo, tikai sistemātiski strādājot, ir iespēja kvalificēties lielajiem finālturnīriem. Nākotnē vēlamies ne tikai nostiprināt 32 Latvijas sporta skolās esošās volejbola nodaļas, bet arī izveidot vienotu volejbola akadēmiju, kurā pulcēt kopā visus labākos un perspektīvākos volejbolistus. Svarīgi ir turpināt veiksmīgi iesākto Lāses kausu volejbolā vispārizglītojošo skolu vidū. Šogad šis nozīmīgais turnīrs atzīmē 15 gadu jubileju. Nav neviena augsta līmeņa volejbolista, kurš nebūtu spēlējis šajā turnīrā. Šobrīd esam aptvēruši četras piektdaļas no visām mācību iestādēm. Nākotnē mūsu mērķis ir arī motivēt un atbalstīt vispārizglītojošās skolas un to sporta skolotājus, jo, ja bērns jau kopš pirmajiem skolas gadiem nodarbojas ar sportu, viņš aktīvu dzīvesveidu piekops arī tālāk savā dzīvē. Vēlamies dot iespēju ikvienam ar volejbolu dot iespēju attīstīt un pilnveidot savu personību.

Kontakti:

www.volejbols.lv

+371 67876317

Autori: Toms Markss