Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā
Žurnāls: Nr. 348 Olimpiāde

Neapturamā Rīgas 6. vidusskola

Pirmo reizi Latvijas skolu Ziemas olimpiskā festivāla programmā kā paraugdemonstrējumu sporta veids bija iekļauts sniega volejbols. Vēsturiskajā pirmajā Ziemas festivāla sniega volejbola turnīrā laurus plūca Rīgas 6. vidusskola, kas deviņu komandu konkurencē, kuras bija sadalītas trīs apakšgrupās, vienīgo setu turnīrā zaudēja finālā.

2015. gadā Starptautiskā Volejbola federācija oficiāli atzina sniega volejbolu un iekļāva to savā paspārnē. Pirms apaļa gada martā notika pirmais Eiropas čempionāts sniega volejbolā, kas norisinājās Austrijā — zemē, kur 2008. gada aizsākās šis sporta veids, kas tagad jau tēmē uz olimpiskajā spēlēm. Sniega volejbolu spēlē pēc tādiem pašiem noteikumiem kā pludmales volejbolu — atšķirība ir tikai laukuma segumā, ko veido sniegs, un spēlētāju apģērbā. Prasīgākais priekšnoteikums ir futbola buči, kam jābūt kājās spēlētājiem, tāpat nepieciešams ir ziemai atbilstošs sporta tērps, ķermeņa aizsargi, cepure un cimdi. Un, protams, Ziemas festivāla formātā laukumā ir trīs spēlētāji, starp kuriem — vismaz viena meitene.

Sarunā žurnālam Sports Ērgļos gūtajos iespaidos dalījās ziemas volejbola čempionu sporta skolotāja Ineta Saulīte. “Man patika un skolēniem arī patika!” ar prieku sacīja Rīgas 6. vidusskolas sporta pedagoģe. “Ne brīdi nepieļāvām domu, ka Ziemas festivāls varētu nenotikt — skolēni, kuri nodarbojas ar ziemas sporta veidiem, arī zina — Ērgļos ziema pieturas ilgāk.”

— Kā jūs vērtējat šādu jaunievedumu Ziemas festivālā — sniega volejbols?

— Mums patika! Tikai pietrūka konkurences — vienīgi finālspēle uzsita adrenalīnu. Zinu, ka Rīgā ir vēl daudz labu skolu, kas varētu piedalīties, — cerams, ka nākamgad startēs. Skolēniem kājas bučos sala, bet pozitīvi, ka blakus atradās ģērbtuve — pēc katras turnīra spēles mums bija 30 minūšu pauze, kurā audzēkņi pasēdēja ģērbtuvē ar basām kājām, lai sasildītu pēdu pirkstus, un tad atkal devās laukumā. Paši vainīgi — kam apavi bija izmēru lielāki, tiem kājas nesala.

— Kā var sagatavoties sniega volejbola turnīram, ja jau divas nedēļas pirms sacensībām Rīgā ir nokusis sniegs?

— Maniem audzēkņiem — skolas trim labākajiem volejbolistiem savā vecumā — šī bija pirmā reize, kad viņi visi tikās vienkopus. Skolām jauktajām komandām citu turnīru nav. Turnīram negatavojāmies, jo mums komandā ir viens pludmales volejbolists un divi zāles volejbola spēlētāji, kuri katrs apmeklē savus treniņus. Reinis Rorbaks (1993) trenējas O-Sands pludmales volejbola laukumos. Savukārt Jānis Pallo (1994) un mana Dinija Saulīte (1993) trenējas Rīgas volejbola skolā.

— Vai jūsu komandā bija izteikts līderis?

— Katrs par sevi viņi bija līderi. Reinis labi servēja, Jānis labi sita un Dinija — labi uzņēma bumbu. Viņi visi ir arī labi spēlētāji savās komandās, kur ikdienā spēlē. Jānis ir augumā ražens, neskatoties uz to, ka mācās 8. klasē, — jau 194 cm garš! Reinis ir augumā mazāks, taču žiperīgs un emocionāls. Setu finālā zaudējām, jo paši pieļāvām trīs kļūdas pēc kārtas.

— Gan jau Jānis vēl pa vasaru pastiepsies. Vai vecāki viņam sportisti?

— Viņš nāk no inteliģentas ģimenes. Tēvs mācītājs, mamma laikam jaunībā amatieros spēlējusi. Volejbols ir inteliģents sporta veids — nav jābļaustās kā basketbolā.

— Kopumā 139 skolu kopvērtējumā Rīgas 6. vidusskola ierindojās dalītā 45. vietā ar trim sudraba un vienu bronzas godalgu. Paraugdemonstrējumu sporta veidi netiek skaitīti kopvērtējumā.

— Esmu bijusi tikai ar volejbolistiem. Distanču slēpošana mums varēja izdoties labāk. Forši, ka ir tusiņš, maniem audzēkņiem patīk gājiens ar lāpām — viņi parasti izmanto izdevību izvārtīties pa sniega grāvjiem. Ērgļos jautrība sit augstu vilni!

 

SNIEGA VOLEJBOLS

1. Rīgas 6. vidusskola

2. Rīgas Angļu ģimnāzija

3. Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola

Kristaps Zaļkalns
Kristaps Zaļkalns