10 maratoni, bet nav vieglatlēts
Vieglatlētikas statistiķi noteikti varētu pateikt, cik Latvijā ir cilvēku, kuriem izdevies pieveikt 10 klasiskos maratonus, taču šoreiz tas nav tik svarīgi, jo stāsts būs nevis par skrējēju, bet gan skeitbordistu, skeitborda dzīves organizatoru un treneri Gustavu Gailīti. Nepilnus 30 gadus vecā sportista aktīvā ir 10 Rīgas maratoni pēc kārtas, sākot ar 2010. gadu. 42,195 km veikšanu pa Rīgas ielām Gailītis uzskata par labu iesildīšanos kārtējai vasaras skeitborda sezonai.
Skeitborda vēsture Latvijā aizsākās pagājušajā gadsimta 80. gados, un viens no šī sporta veida pionieriem bija arī Gustava Gailīša tēvs Gints. Pats Gustavs atzīst, ka nav bijis daudz iespēju ignorēt tēva gēnus un izvēlēties citu sporta veidu. Lai arī jau ilgāku laiku Ginta nav mūsu saulē, Gailīšu dinastijas turpinājums skeitbordā ir ne tikai Gustavs, bet arī viņa māsas Anna un Elīza, kuras jau no mazotnes apguvušas šo sporta veidu, gūstot atzīstamus panākumus arī sieviešu konkurencē Eiropā un pasaulē. 17. augustā Rīgā, Lucavsalā, Gustavs Gailītis apliecināja savu piederību valsts skeitborda slaloma elitei, izcīnot sudraba medaļu līnijslalomā un bronzas godalgu hibrīdslaloma ieskaitē.
OLIMPISKAIS SKEITBORDS, BET NE LATVIEŠIEM
2020. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs skeitbordā pirmo reizi tiks sadalīts pa diviem medaļu komplektiem gan vīriešiem, gan sievietēm, jo sacensības notiks Street un Park disciplīnā. Vismaz šajās olimpiskajās spēlēs Latvijas skeitbordisti nebūs dalībnieku pulkā, jo mūsu valsts pārstāvji, piemēram, olainietis Jānis Kuzmins uz medaļām varētu pretendēt daudz sportiskākajā slaloma disciplīnā.
“Tokijas spēlēs būs pārstāvētas skeitborda populārākās disciplīnas, jo arī citu jaunu sporta veidu iekļaušana oficiālajā programmā varētu būt saistīta ar organizatoru vēlmi piesaistīt jaunu auditoriju — jauniešus, lai globāli varētu uzrunāt arī citus atbalstītājus un sponsorus,” sarunā ar žurnālu Sports spriež Gustavs Gailītis. “Protams, no Latvijas skatu punkta vērtējot, vēlējāmies slaloma iekļaušanu olimpisko spēļu programmā, jo šajā disciplīnā mums būtu labas izredzes cīnīties par medaļām. Tajā pašā laikā esam reālisti un apzināmies Street un Park disciplīnu daudz lielāko popularitāti skeitborda pasaulē.”
— Longbords kļuvis par vienu no pārvietošanās veidiem pa ielām, bet tomēr olimpiskajā skrējienā zaudējis šīm divām disciplīnām?
— Longborda nobrauciena disciplīna ir spērusi pirmo soli ārpus sporta veida rāmjiem, šovasar pirmo reizi tiekot iekļauta Pasaules Rolleru spēļu programmā. Arī pats jūlijā startēju sacensībās Barselonā. Viena no skeitborda starptautiskās attīstības problēmām līdz šim saistījās ar atrašanos Pasaules Rolleru sporta federācijas (FIRS) pakļautībā. Tagad šīs Starptautiskās Olimpiskās komitejas atzītās organizācijas nosaukumā parādījies arī jēdziens skeitbords. Pagaidām gan par skeitborda nelielo lomu šīs organizācijas dzīvē liecina mājaslapa, kurā katrai rolleru disciplīnai ir sava sadaļa, bet skeitbordam tikai viena kopīgā sadaļa. Šo situāciju var salīdzināt ar snovborda atrašanos Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) paspārnē.
CĪŅA AR HRONOMETRU VAI SĀNCENŠIEM
— Skeitbordā esi gan organizators, gan treneris, bet kā sportistam kura no disciplīnām — slaloms vai longbords — tev ir favorītes statusā?
— Pamazām prioritātes skeitborda jomā mainās, taču joprojām esmu skeitborda sacensību aktīvs dalībnieks un arī organizators, kā arī jauno skeitbordistu treneris. Savās aktivitātēs apvienoju gan longbordu, gan slalomu. Ņemot vērā, ka skeitborda pasaulē longborda sacensības ir daudz lielākas un vērienīgākas, tādēļ nepieciešama daudz labāka sagatavošanās, arī izmaksas ir lielākas. Līdz ar to longborda sacensībās ne tik daudz domāju par izcīnīto vietu, bet gan par procesa izbaudīšanu un pieredzes krāšanu, kā arī cenšos parādīt, ka no tik līdzenas valsts kā Latvija var nākt labi nobrauciena meistari. Līdz ar to biežāk piedalos slaloma sacensībās, kur jau notiek cīņa par vadošajām pozīcijām.
Lai arī pašlaik popularitātes ziņā pašlaik longbords apsteidz slalomu, jo jau ilgāku laiku notiek longborda nobrauciena pasaules sacensību seriāli, plašāka ir valstu pārstāvniecība, taču esmu dzirdējis runas, ka 2021. gada Pasaules rolleru sporta spēlēs tikšot iekļauts arī slaloms. Pēdējos gados longbords kļuvis par ielu kultūras sastāvdaļu, jo ar to var nokļūt no punkta A līdz punktam B. Tajā pašā laikā netrūkst cilvēku, kas ar to nodarbojas nopietnāk, trenējas tieši nobraucienā, iegādājas daudz labāku ekipējumu. Protams, iespēja ļoti bieži redzēt cilvēkus uz longborda dēļiem uz ielas veicina atpazīstamību.
— Ar ko tev kā sportistam atšķiras longbords no slaloma?
— Slaloma un longborda lielākā atšķirība slēpjas sacensību formātā. Slalomā sacenšos pats ar sevi un hronometru, bet longbordā tā tomēr primāri ir cīņa, bieži arī kontaktcīņa ar sāncenšiem trasē. Longborda standarta sacensībās vienlaicīgi startē četri dalībnieki, nobraucienā pa līkumotu trasi cenšoties apsteigt pretiniekus. Lai arī slalomā vienlaicīgi startē divi dalībnieki, taču skaidrs, ka sāncensis nekādi tieši neietekmēs tavu braucienu, jo trases ir paralēlas. Līdz ar to longbordā ir pavisam cita veida adrenalīns un izjūtas, jo nepieciešams zibenīgi pieņemt lēmumu, bieži arī riskēt, lai apsteigtu pretiniekus. Longborda trasē notiekošo var tieši salīdzināt ar olimpisko BMX disciplīnu, kurā arī ir kopējs starts, trasē sacenšoties par vietām finišā. Prieks, ka Latvijas longbordā ienākusi arī jaunā divdesmitgadnieku paaudze, kas min uz papēžiem, rada konkurenci, taču bieži vien vēl izdodas viņus apsteigt, izmantojot taktiskās viltībiņas un liekot lietā pieredzi.
— 17. augustā Lucavsalā Latvijas čempionātā tev pašam divas medaļas slaloma distancēs, bet labākais joprojām ir Jānis Kuzmins, kuram divi čempionu tituli.
— Slaloma lielākais pluss ir sportiskās ilggadības iespējas. Tam spilgtākais apliecinājums ir Latvijas vadošais braucējs Jānis Kuzmins, kuram jau ir 42 gadi. Arī pasaules slaloma elitē ir vairāki skeitbordisti, kuri pārsnieguši 40 gadu robežu. Daudzi pašreizējie slalomisti jaunībā ir braukuši skeitparkos un rampās, bet tagad izbauda sacensību atmosfēru slalomā. Ļoti ceram uz slaloma attīstības augšupejošo līkni, jo šajā disciplīnā mūsu valstī ir daudz konkurētspējīgu braucēju vīriešiem, sievietēm un jauniešiem.
PA PĒDĀM UN TURPINOT IESĀKTOS DARBUS
— Laikam jau lieki jautāt, vai tev bija iespējas izvēlēties citu virzienu sportā.
— Bērnībā pēc savas iniciatīvas izmēģināju gan basketbolu, gan taekvondo, bet no 15 gadiem vairs nebija šaubu par skeitborda prioritāti. Gēniem bija grūti pretoties! Sākumā izmēģināju spēkus skeitparka disciplīnās, taču pietrūka pacietības apgūt daudzos trikus. Tīņa gadu sacensību gars noteica manu izvēli par labu slalomam un no tā laika esmu uzticīgs dēļu sporta veidiem, ziemā amatieru līmenī braucot arī ar snovbordu. Vēl pirms pāris gadiem māsas Anna un Elīza aktīvi nodarbojās ar slalomu, sekmīgi startēja pasaules un Eiropas čempionātos. Pašreiz gan vēl viņām ir pauze no šīs nodarbes, taču vienmēr ir iespēja atgriezties. Ja māsas atgriezīsies skeitbordā, tad noteikti priecāšos!
— Trenera darbu uzsāki, pats būdams aktīvs skeitbordists…
— Tēvs Gints Gailītis bija Jūrmalas Bērnu un jauniešu centra skeitborda pulciņa vadītājs. Pēc viņa aiziešanas mūžībā 2011. gadā saņēmu zvanu no jūrmalniekiem ar jautājumu par aizstājēju. Tieši tobrīd kārtoju trenera C kategorijas sertifikātu, pārus gadus tur nostrādājot par pulciņa vadītāju. Izveidojās arī maza longborda treniņu grupiņa, ar kuru braukājām pa Latviju, pēc tam jau aizsākās sadarbība ar Ghetto Games. Pagājušajā vasarā organizēju bērnu nometnes Grīziņkalnā, šovasar darbs turpinājās. Šo var arī nosaukt par sirdsdarbu, tiekot pie iespējas savas emocijas saistībā ar longbordu nododot arī jauniešiem.
— Tik daudz pretrunīgu viedokļu ir par mūsdienu jauniešiem, viņu vēlmi pēc sportošanas un regulāriem treniņiem.
— Laikā, kad jauniešu brīvo laiku aizņem viedtālruņi, planšetes un kendama, nav nemaz tik viegli strādāt ar bērniem, ieliekot viņus kaut kādos rāmjos, kuru nosaka nodarbību formāts. Prieks, ka braukšana ar longbordu tomēr spēj piesaistīt bērnus, jo tā pamatus ir salīdzinoši viegli iemācīties. Darbs ar bērniem nav viegls, taču prieks, ka nodarbību laikā bieži smaidām — gan es, gan audzēkņi.
Iespējams, ka pašreiz uz skolu jau biežāk brauc ar longbordiem, nevis ar street dēļiem. Vēl jau ir tā saucamie Penny Board, kas skeitbordistu acīs ir nevis īsts dēlis, bet gan kā krāsains aksesuārs, kuru var paņemt līdzi uz skolu un mācību laikā nolikt zem galda.
MARATONS KĀ SĀKUMS
— Lai arī tavas skriešanas aktivitātes ir pamanāmas tikai reizi gadā, kad startē Rīgas maratonā, taču, lai tam sagatavotos, jāskrien daudz nopietnāk par minimālās distances veikšanu skaista selfija nolūkos!
— Maratona distances veikšana tiešām ir milzīgs pārbaudījums ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Protams, tā ir arī nopietna un mērķtiecīga gatavošanās. Lai arī manā vaļasprieku sarakstā maratons ieņem kādu trešo vai ceturto vietu, tas tomēr jau kļuvis par vērā ņemamu manu dzīves sastāvdaļu un labu enerģijas lādiņu pirms skeitborda sezonas. Finiša sasniegšana maratonā katru gadu dod papildu pārliecību par saviem spēkiem, spēju pievārēt dzīves grūtības. Turklāt maratons ir kā pretstats skeitborda sacensībām, kuras var saukt par sprinta disciplīnām. Maratona skriešanā esmu ievilcis arī Liepājas skeitbordistu Tomu Dreiblatu, kurš šogad pirmo reizi pieveica šo distanci.
— Latvijā asfaltētos ceļus drīz jau klās rudens lapas, tādēļ jautājums par plāniem rudenim un ziemas sezonai.
— Pašlaik vēl neesmu līdz galam noteicis savus plānus ziemai. Iespējams, došos atpakaļ uz Franciju, kur iepriekš darbojos ar kalnu slēpotāju grupu uzņemšanu un organizēšanu Alpos. Ja tā notiks, tad prom būšu no novembra vidus līdz maija sākumam. Tuvākajā laikā tikšos ar iekštelpu skeitparka The Spot/Center pārstāvjiem, lai apspriestu manas treniņgrupas attīstību. Ja viss izdotos, kā iecerēts, tad jau nākamā gada pavasarī šo treniņdarbu varētu padarīt daudz vērienīgāku, piemēram, Grīziņkalnā, kur pēc atjaunošanas ir tik daudz foršu asfalta celiņu.
Septembra vidū Priekuļos notiks longborda sacensību noslēguma pasākums. Vēl nepieciešams sarūpēt finansējumu, taču esmu iecerējis septembra izskaņā Spānijā startēt Eiropas čempionātā slalomā, bet oktobra beigās — ASV pasaules čempionāts slalomā, pievienojoties Olaines un Liepājas pārstāvjiem.
Gustavs GAILĪTIS
Skeitbordists, treneris, skeitborda sacensību organizators, komentētājs
Dzimis: 1989. gada 20. oktobrī Rīgā
Augums, svars: 194 cm, 94 kg
Izglītība: Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura grāds socioloģijā
Skeitbordā: kopš 15 gadu vecuma
Lielākie sasniegumi sportā: 3. vieta slalomā 2017. gada pasaules čempionātā; 3. vieta slalomā 2010. un 2012. gada Eiropas čempionātā; 2. vieta slalomā 2018. gada ISSA World Champions Superfinal; 2017. gada Eiropas čempions slalomā telpās; Latvijas čempions slalomā 2008., 2011.—2013.; Latvijas longbordu nobrauciena seriāla čempions 2012., 2013., 2015.—2018. gadā.
Īpaši fakti: pirmais Latvijas longbordists, kurš piedalījies un uzvarējis Beton on Fire sacensībās — nobraucis ar dēli pa kamaniņu un bobsleja trasi pilnā tās garumā; pirmais Latvijas skeitbordists, kurš pārstāvējis mūsu valsti Pasaules Rolleru sporta spēlēs; pirmais Latvijas skeitbordists, kurš 2018. gadā tika iekļauts Ghetto Athletes sastāvā
Maratona skaitļi: piedalījies 10 Rīgas maratonos (2010.—2019. gads), labākais rezultāts 3.04:59 (2017.)
Ģimenes stāvoklis: neprecējies
