Olaines kalnieši iekaro Ziemeļkarolīnu

Ja skeitborda slaloma pasaules čempionāti būtu klasiskas sporta sacensības, tad varētu teikt, ka Latvijas sportisti Jānis Kuzmins un Artūrs Liskovs mājup no ASV atgriezušies ar dārgmetālu kolekciju, taču organizatori Ziemeļkarolīnā laureātiem pasniedza tik oriģinālas, turklāt elektroniskas balvas, ka tās latviešiem drošības apsvērumu dēļ tika konfiscētas pirms pēdējās pieturvietas mājupceļā — Stokholmas lidostā.

Lai arī medaļu, kurās iekosties kādā fotosesijā pēc atgriešanās dzimtenē, nav, pasaules skeitborda čempionātu vēsturē tik un tā paliks īpašs ieraksts, kā latvieši pārspēja amerikāņus viņu asfalta ceļos un kalniņos.

Jānis Kuzmins aizstāvēja pasaules čempiona titulu kopvērtējumā, tiekot pie godalgotajām vietām arī visās trijās disciplīnās. Artūrs Liskovs otro gadu pēc kārtas izcīnīja pasaules čempionāta kopvērtējuma 3. vietu, kļūstot par pirmo eiropieti, kuram izdevies pārspēt amerikāņus milzu slalomā viņu dzimtenē. Līnijslalomā 2. vieta Pro grupā Gustavam Gailītim, bet Tomam Dreiblatam 3. vieta hibrīdslalomā. Sieviešu kopvērtējumā Marei Ērikai Beltai pasaules vicečempiones tituls, kā arī godalgotās vietas visās trijās atsevišķajās disciplīnās.

Šoreiz stāsts par Olaines kalniešiem. Kāpēc tad šādi tituli? 22 gadus vecajam Artūram Liskovam par māku Priekuļu kalniņos uztrenēt tik augstu meistarību, lai pārspētu amerikāņus viņu favorītdisciplīnā milzu slalomā, bet 42 gadus vecajam Jānim Kuzminam par ilggadību tik atlētiskajā un ātrdarbību pieprasošajā sporta veidā kā skeitborda slaloms.

SALDĀKS ATKĀRTOJUMS

Gan 2018. gadā Čehijā, gan 2019. gadā ASV Pro grupas kopvērtējumā triumfēja Jānis Kuzmins, bet 3. vieta abas reizes Artūram Liskovam. Šoreiz prieks par sasniegto lielāks, jo amerikāņiem viņu trasē atņemts čempionu tituls milzu slalomā.

“Varu apgalvot, ka esam paveikuši maksimālo. Iespējams, ka Artūrs varēja pakāpties kādu vietu augstāk pārējās divās disciplīnās, bet es varēju būt pirmais hibrīdslalomā, taču tik un tā izcīnīt vairāk par kopvērtējuma zelta un bronzas medaļu reāli nebija iespējams,” sarunā ar žurnālu Sports vērtē pasaules absolūtais čempions Jānis Kuzmins. “Skaidrs, ka Artūram ir visas iespējas uzlabot savu sniegumu gan līnijslalomā, gan hibrīdslalomā.”

“Liels gandarījums par sasniegto milzu slalomā, jo šovasar treniņiem tieši šajā disciplīnā tika pievērsta lielākā uzmanība,” uzsver pasaules labākais milzu slaloma braucējs Artūrs Liskovs. “Latvijā nav daudz iespēju trenēt prasmes milzu slalomā, tādēļ regulāri no Olaines devāmies uz Cēsīm, kur darbojāmies Priekuļu biatlona trases asfaltētajos celiņos. Vakarā pēc darba uz Cēsīm, bet pēc tam jau naktī mājās — tikai šāds režīms nodrošināja pietiekamo treniņu apjomu. Piepildījās Jāņa prognozes, ka varu uzvarēt tieši milzu slalomā.”

— Skeitborda slalomā, izņemt līnijslalomu, organizatoriem vienmēr ir bijusi iespēja nedaudz piekoriģēt konusu izvietojumu, lai iegūtu kaut nelielu priekšrocību.

Artūrs: Tur jau tā lieta, ka amerikāņiem bija visas iespējas lieliski sagatavoties milzu slaloma distancei, veikt visus priekšdarbus, lai viņiem būtu priekšrocības. Iespējams, ka vainojama tieši viņu līdera Džo Maklārena pašpārliecinātība šajā disciplīnā. Pēc rezultātu paziņošanas milzu slalomā visi vietējie sportisti un līdzjutēji bija šokēti, ka uzvarējis latvietis.

Jānis:  Sacensību organizatoriem vienmēr ir neliela iespēja pielāgot nolikumu savām interesēm. Piemēram, jau iepriekš bija noteikts, ka vienādu kopvērtējuma punktu skaita gadījumā noteicošais būs sasniegtais rezultāts milzu slalomā, jo neviens nešaubījās par Maklārena uzvaru. Tas pats attiecināms uz trašu konfigurācijas izveidi. Pie tās strādāja vienīgi amerikāņi, arī pārstāvji no Maklārena sponsoriem  Sk8Kings. Artūra uzvara tiešām šokēja mājiniekus, jo par to uzzinājām no Toma Dreiblata, kurš uzskrēja pa kalnu pie mums. Bet informatori trasē joprojām klusēja…

ZIEMAS TRENIŅOS BEZ DĒĻA

— Kādai jābūt fiziskajai un psiholoģiskajai sagatavotībai, lai uzvarētu pasaules čempionātā?

Jānis:  Pašreiz fiziskās sagatavotības treniņu programma man un Artūram neatšķiras. Skaidrs, ka Artūram ir visas iespējas uztrenēt vēl labāku fizisko sagatavotību, bet mans uzdevums ir noturēties šajā līmenī. Skeitborda slalomistu fiziskā sagatavotība atbilst daudzu profesionālo sportistu līmenim. Iespējams, ka ne mazums jomās esam arī viņiem priekšā. Ziemā ar Artūru trenējamies gandrīz katru dienu, vasarā treniņi turpinās, taču tad jau uzsvars tiek likts uz braukšanu ar dēli.

Katra sezona un gatavošanās tai ir atšķirīga. Šogad treniņus uz dēļa sākām tikai jūlijā, jo pieredze liecina, ka nepieciešami trīs mēneši, lai sasniegtu sportiskās formas virsotni. Pasaules čempionāts notika oktobra otrajā pusē, tam arī tika pieskaņota visa sezona.

Artūrs:  Jau pagājušajā gadā sacensībās pieķēru sevi pie domas, ka sniegumu trasē varētu ietekmēt arī psiholoģiskais aspekts, jo sāku pārāk iedziļināties visā notiekošajā — vērot citus braucējus, viņu sniegumu, pārāk daudz laika veltīt arī savu braucienu izvērtēšanai. Lai arī slalomā nav kontaktcīņas ar pretiniekiem kā longborda nobraucienos, taču vēl mācos neietekmēties no konkrēta sāncenša, no apziņas, ka viņš ir formāli spēcīgāks. Līdz šim lielākās problēmas bijušas tad, kad paralēlajā trasē pretinieks izvirzījies vadībā. Tad arī palielinās kļūdu iespējas. Protams, Jānis atgādina, ka jākoncentrējas tikai savam braucienam, taču vēl ne vienmēr to izdodas paveikt dzīvē.

TRENERIS UN PARAUGS KUZMINS

— Kāpēc savulaik izvēlējies tieši skeitborda slalomu?

Artūrs:  Vispirms treniņu grupā nonāca mani draugi, bet pēc tam viņi man pastāstīja par tituliem bagāto treneri Jāni Kuzminu, aicinot arī atnākt uz kādu nodarbību. Jau pēc pirmajiem treniņiem man patiešām iepatikās skeitborda slaloms, un pēc pirmajām Olainē sarīkotajām sacensībām azarts trenēties kļuva vēl lielāks. Kopš tā laikā jau paskrējuši 10 gadi, bet tā arī pa īstam neesmu aizdomājies, kas mani piesaistīja tieši šim sporta veidam. Iespējams, arī iespēja piedalīties treniņnometnēs un sacensībās ārpus Latvijas.

— Cik daudz braukšanas stilā esi līdzinājies Jānim?

Artūrs:  Braukšanas stils izveidojas pašā sākumā. Protams, Jānis bija man piemērs, es kopēju viņu. Laika gaitā mana brauciena tehnika mainījusies tikai nedaudz.

Jānis:  Artūrs ir garāks par mani, tādēļ vienmēr esmu uzsvēris, ka viņam ir daudz vairāk iespēju sevi apliecināt milzu slalomā, distancē no kalna panākot lielāku ātrumu. Lai arī daudzi šo Artūra triumfu pasaules čempionāta milzu slalomā uzskatīja par pārsteigumu, taču tas ir mērķtiecīga darba rezultāts.

Tas arī mums pašiem ir vēsturisks brīdis, jo tās ir pirmās sacensības, kurās Artūrs apsteidza arī mani. Iepriekš tas bija noticis tikai treniņos Priekuļu trasē. Tajā pašā laikā ir citas discplīnas, kurās augumā garākam slalomistam — tādam kā Artūrs — ir grūtāk iesēsties ceļos, lai varētu ātrāk veikt distanci.

— Daudzos sporta veidos arī pēc 20 gadu vecuma jaunajiem sportistiem tiek dota iespēja sacensties ar saviem vienaudžiem, bet skeitborda slalomā kā pēdējais ir U-17 iedalījums.

Jānis:  Artūram bija klasisks ceļš līdz profesionāļiem. Pēc startiem U-14 un U-17 vecuma grupās divas sezonas pavadīja amatieros, jo nepieciešams apbružāties un norūdīties pieaugušo konkurencē. Profiņiem ir lielāka pieredze, savi knifiņi un viltības, lai paralēlajās distancēs ietekmētu jaunākos sāncenšus, apēstu viņus vēl pirms starta signāla.

Artūrs:  Pirms dažām sezonām amatieros lielākie konkurenti manu vienaudžu pulkā bija liepājnieks Toms Dreiblats, čehs Petrs Matoušs un itālis Zakarija di Džiordžio. Tagad ar Tomu un Petru turpinām konkurēt profesionāļu kategorijā, bet Zakarija palicis amatieros.

— Kur apslēpts Latvijas skeitborda panākumu fenomens, jo līdz pasaules čempionāta medaļām spēj aizsniegties gan Olaines, gan Liepājas, gan Rīgas braucēji?

Jānis:  Konkurence Latvijā ir ļoti augsta, tāpēc arī nepārtraukti turpinās progress. Iespējams, ka skeitbordā esošie latvieši ir pietiekami gudri, lai paši atrastu iespējas, kā uzlabot savas prasmes. Liepājā sekmīgi turpina darbu pieredzējušais treneris Ainārs Jermančenko. Viņa audzēknis Toms Dreiblats strauji uzlabo rezultātus, redzams, ka arī viņam pašam ir milzīga apņēmība turpināt darbu. Tiek meklēti labākie risinājumi gan inventārā, gan braukšanas tehnikā.

RŪPĪGA IZDEVUMU UN STARTU PLĀNOŠANA

— Kādas finansiālās iespējas ir Latvijas labākajiem skeitbordistiem, jo dalība sacensībās ASV noteikti nav lēts prieks!

Jānis:  Tēriņi tiek rūpīgi plānoti, tādēļ 2019. gadā aizbraucām tikai uz divām sacensībām — Eiropas čempionātu Spānijā un pasaules čempionātu ASV. Mums ir gan individuālie sponsori, gan arī saņemam atbalstu no Latvijas Skeitborda federācijas, Olaines Skeitborda kluba. Artūram noteikti vajadzētu vairāk startēt sacensībās, taču uzsvaru likām uz lielākajiem oficiālajiem mačiem, un panākumi bija.

— Cik liela loma rezultāta sasniegšanā ir inventāram?

Jānis:  Inventārs pastāvīgi mainās, gan dzelzs stiprinājumi, gan dēlis, arī riteņi. Visam uzmanīgi jāseko līdzi, jo tieši pirms pasaules čempionāta tikām pie jauniem riteņiem, kuri nodrošināja lielāku ātrumu tieši pasaules čempionāta milzu slalomā.

Eiropas čempionātā Spānijā klātienē piedzīvojām situāciju, kāda dažreiz redzēta bobslejā — braucējs pieļauj kļūdas, bet rezultāts no tā būtiski necieš. Milzu slalomā tik tikko apsteidzām konkurentus, kuri, neskatoties uz sliktāku braukšanu, bija cieši aiz mums. Līdz braucienam uz ASV izdevās tikt pie jaunajiem riteņiem.

Protams, ne visu izšķir pieejamais inventārs, jo skeitbordā ļoti svarīgi ir arī salikt pareizās stiprinājumu gumijas — atšķirīga ir forma un cietība katrai disciplīnai un braucējam. Te jau jāņem talkā matemātika! Šo gadu laikā kladītē vienmēr esmu pierakstījis tehniskos parametrus un sasniegtos rezultātus gan treniņos, gan konkrētās sacensību vietās. Divos braucienos pirms starta vairs nav laika eksperimentiem, var tikai konstatēt — iet vai neiet.

— Kāds plāns nākamajai sezonai?

Artūrs:  Esmu izveidojis sarakstu ar 2020. gada darbiem un mērķiem. Noteikti nevēlos ieciklēties tikai uz milzu slalomu, kurā jau esmu guvis lielākos panākumus, bet arī uzlabot savu sniegumu gan tight slalomā, gan speciālajā slalomā.

— 2020. gadā Tokijas olimpiskajās spēlēs pirmo reizi tiks sadalīti medaļu komplekti skeitborda disciplīnās park un street. Kāpēc programmā nebūs daudz sportiskākā slaloma, kur visu nosaka nevis žūrija, bet gan sekundes.

Jānis:  Pastāv dažādi viedokļi par konkrēto skeitborda disciplīnu iekļaušanu 2020. gada Tokijas olimpisko spēļu programmā. Esmu informēts par šiem procesiem, piedalījos arī rolleru sportu un skeitbordu apvienojošās organizācijas World Skate kongresā Barselonā. Tieši World Skate ir Starptautiskās Olimpiskās komitejas (IOC) biedru pulkā.

Kopā ar Latvijas Skeitborda federācijas prezidenti Lienīti Skaraini un Starptautiskās Skeitborda slaloma asociācijas (ISSA) vadību tikāmies ar World Skate prezidentu argentīnieti Sabatino Araku. Pirmais secinājums bija tāds, ka ISSA jau pirms vairāk nekā 10 gadiem bija jāiestājas Starptautiskajā Rolleru sporta veidu federācijā (FIRS), kas ir World Skate priekštece. Līdz ar to pat nebija teorētiskas iespējas, ka skeitborda slaloms būtu virzīts uz Tokijas olimpiskajām spēlēm. Pašreiz ISSA uzsākusi procesu, lai iekļautos World Skate, taču saistībā ar Tokijas olimpisko spēļu programmu viss ir nokavēts.

Jānis KUZMINS

Dzimis: 1977. gada 15. janvārī Rīgā, no divu gadu vecuma dzīvo Olainē

Izglītība: LU Ekonomikas un vadības fakultātes bakalaurs; LSPA trenera diploms

Augums, svars: 175 cm, 79 kg

Pirmais treneris: skeitbordā Uldis Tolks

Skeitborda inventārs: Vācijas firmu produkcija — Kaliber karbona dēlis, GOG sistēmas, riteņi, gumijas, gultņi — dažādi ražotāji, arī paštaisīti

Mīļākā disciplīna: patīk visas slaloma disciplīnas

Lielākie sasniegumi skeitbordā: septiņus gadus pēc kārtas (2013.—2019. g.) medaļas pasaules čempionāta visās disciplīnās, pieckārtējs pasaules čempions speciālajā slalomā, vienīgais eiropietis, kurš uzvarējis ASV notikušā pasaules čempionāta kopvērtējumā, kopš 2013. gada pieder Ginesa rekords 100 konusu līnijslalomā (19,41 sekunde)

Atbalstītāji: svarīgākais balsts ir ģimene; Kaliber, Latvijas Skeitborda federācija, Olaines Skeitborda klubs, Nike, sporta studija Active, Olaines Sporta centrs

Citi sporta veidi: agrāk basketbols, pašreiz fitness (TRX, Grip, Hiit), skriešana

Dziesma, ar kuru dotos izšķirošajā cīņā: drīzāk klusumā

Ģimenes stāvoklis: precējies — sieva Ilze, divi dēli (12 un 3 gadi)

Artūrs LISKOVS

Dzimis: 1997. gada 12. augustā Olainē

Izglītība: studē BA Turība 1. kursā mārketinga tirdzniecības vadību

Augums: 189 cm

Pirmais treneri:  skeitbordā Jānis Kuzmins

Skeitborda inventārs: Vācijas firmu produkcija — Kaliber karbona dēlis, GOG sistēmas, Zig Zag riepiņas

Mīļākā disciplīna: milzu slaloms un hibrīdslaloms

Lielākie sasniegumi skeitbordā: 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta bronzas medaļas Pro grupas kopvērtējumā

Dziesma, ar kuru dotos izšķirošajā cīņā: Cardi B dziesma Bodak Yellow

Atbalstītāji: fiziskās sagatavotības treniņiem sporta studija Active

Ģimenes stāvoklis: neprecējies

LATVIJAS SKEITBORDISTI PĒDĒJOS TRIJOS PASAULES ČEMPIONĀTOS PRO GRUPĀ

(Kopā — kopvērtējums, MS — milzu slaloms, HS — hibrīdslaloms, LS — līnijslaloms)

Jānis KUZMINS

Gads (vieta) Kopā – MS – HS – LS

2019. (ASV) 1 – 3 – 2 – 1

2018. (Čehija) 1 – 2 – 1 – 1

2017. (Kanāda) 2 – 2 – 2 – 2

Artūrs LISKOVS

Gads (vieta) Kopā – MS – HS – LS

2019. (ASV) 3 – 1 – 6 – 8

2018. (Čehija) 3 – 3 – 4 – 6

2017. (Kanāda) 5 – 6 – 5 – 6

Toms DREIBLATS

Gads (vieta) Kopā – MS – HS – LS

2019. (ASV) 5 – 5 – 3 – 5

2018. (Čehija) 11 – 10 – 13 – 10

2017. (Kanāda) 4 – 4 – 7 – 4

Gustavs GAILĪTIS

Gads (vieta) Kopā – MS – HS – LS

2019. (ASV) 6 – 9 – 10 – 2

2018. (Čehija) 8 – 9 – 11 – 5

2017. (Kanāda) 3 – 3 – 3 – 3

ISSA PRO GRUPAS RANGS SLALOMĀ

(Tiek ņemti vērā rezultāti pēdējos četros gados, Artūrs Liskovs un Toms Dreiblats Pro grupā startējuši trīs gadus)

1. Džo Maklārens (ASV) 8048

2. Jānis Kuzmins (Latvija) 7655

3. Kristofers Djupons (Francija) 7027

4. Vikings Hadestrands (Zviedrija) 6668

5. Antons Nikuļins (Krievija) 6514

6. Gustavs Gailītis (Latvija) 6493

7. Mišels Djupons (Francija) 6484

8. Toms Dreiblats (Latvija) 6458

9. Ričijs Karasko (ASV) 6455

10. Džonatans Harmss (ASV) 6178

12. Artūrs Liskovs (Latvija) 6091

46. Edžus Konošonoks (Latvija) 2667

58. Armands Sausiņš (Latvija) 2306

60. Salvis Skarainis (Latvija) 2283