Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Autosports un sievietes: planētas nesatiekas?

Sievietes un autosports — šis vārdu salikums vispirms asociējas ar starta laukumiem un dāmām apspīlētos tērpos vai īsos svārkos, kuras tur rokās informatīvas plāksnes pie attiecīgā braucēja starta vietas. Tomēr šoreiz vairāk par dāmām sportistēm. Mūžīgā tēma — vai autosports ir sporta veids sievietēm?

Īsā atbilde — protams, ir! Sievietes var būt autosportā, turklāt cīnīties pret vīriem ar panākumiem un neatlaidību. Tam ir piemēri gan pasaulē, gan arī Latvijā. Pēdējos gados izbrīnu vairāk rada nevis tas, ka kāda dāma stājas uz starta, bet gan tas, kāpēc tomēr šī vilkme uz autosportu dāmām ir salīdzinoši neliela.

SKAISTI VAI PIEDAUZĪGI?

Arī Starptautiskā Automobiļu federācija (FIA) un motoru sporta industrija gan Eiropā, gan citās pasaules daļās vēlas dāmas autosportā kombinezonos, nevis īsos svārkos.

Ja par svārkiem, jāatgādina, ka jau pāris sezonu priekšstats par gridgirl jeb starta laukuma meičām F-1 kontekstā ir novecojis. Formulā tika nolemts atteikties no dailes starta laukumā, un dāmu vietā šobrīd starta laukumus krāšņo bērni, jaunieši. Arguments — pusplikas sievietes kā reklāmas stabi esot pret dzimuma vienlīdzības nosacījumiem, tiek piesaukts seksisms un tā tālāk. Domas dalās, vai gluži ar šādu lēmumu tiek atrisinātas visas dzimumu nevienlīdzības problēmas pasaulē un sportā. Vieni saka — jā, starta laukuma sievietes ir klaja dāmu kā seksa objektu pasniegšana, citi — ka tādā gadījumā šādi tulkojama lielākā daļa aktivitāšu, ar ko nodarbojas jebkura modeļu aģentūra. Sieviete kā maiguma un skaistuma nesēja skarbajā tehnikas un tehnoloģiju pasaulē — tas ir skaisti vai piedauzīgi? Droši vien bezgalīga diskusija…

Tikpat gara diskusija, sevišķi bārā pie alus kausiem, ir par sievietēm sportistēm citos sporta veidos. Senās tēmas: vai futbols, hokejs ir sporta veidi sievietēm? Vai svarcelšana un regbijs ir? Vai auto un moto sports ir dāmu nodarbe? Šķiet, jāļauj dāmām pašām izvēlēties, vai un ar kuru sporta veidu nodarboties.

AR FIA VĒLMI VIEN NEPIETIEK

Starptautiskā Automobiļu federācija jau ilgstoši uzsver savu vēlmi iesaistīt dāmas motoru sporta aktivitātēs. Iedrošināt sievietes ne tikai sēsties pie sacīkšu mašīnas stūres, bet darboties sporta vadībā, mārketingā, inženierijā, tiesāšanā, nebaidīties uzņemties komandu vadību un būt mehāniķu lomā. Nav zināms, šajā iespaidā vai kā citādi, taču pēdējos gados augstākā līmeņa autosportā sieviešu skaits tik tiešām ir palielinājies, arī F-1 pārraidēs lēdijas ar datoriem un rācijām blakus sporta mašīnām redzamas arvien biežāk. Spilgtākais piemērs varētu būt Williams F-1 komanda, kuru šobrīd vada Klēra Viljamsa — pirmā F-1 komandas vadītāja sporta vēsturē. Tiesa, viņa līdz šim amatam nonāca mazāk FIA kampaņas dēļ, bet gan kā komandas dibinātāja Frenka Viljamsa meita.

F-1 sieviešu sportistu jautājums allaž bijusi kutelīga tēma. Pirmkārt, jāpiebilst, ka F-1 vēsturē sacensībās uz starta stājušās piecas sportistes. Tiesa, līdz galvenā brauciena startam tikušas tikai divas, pārējām trim neizdevās pārvarēt kvalifikācijas barjeru. Līdz šim pēdējais mēģinājums dāmai startēt F-1 fiksēts 1992. gadā, kad Džovanna Amati trīs reizes nekvalificējās pie bezcerīgā Brabham auto stūres.

Vēlākajos gados vairākas sievietes tikušas pie testpilotu līgumiem ar F-1 komandām, šobrīd Alfa Romeo komandas testpilote ir kolumbiete Tatjana Kalderone. Vai viņai izdosies tikt līdz reālam startam F-1? Iespējams, taču jau šobrīd ir sajūta, ka tas vairāk kalpotu kā mārketinga solis jebkurai no komandām. Kalderone šogad startē F-2 čempionātā, taču sniegums neliek domāt, ka F-1 komandas viņu varētu izvēlēties potenciālo panākumu dēļ.

Pasaules autosportā visdažādākajos līmeņos ir daudz sacīkstēs startējošu sieviešu — tas sen vairs nav pārsteigums. Taču līdz augstākajām virsotnēm motoru sporta industrijā dāmām izdodas nonākt reti. Lielākas iespējas šajā ziņā piedāvājis ASV motoru sports, kurā dāmas tikušas pie starta gan IndyCar, gan NASCAR daiļās Danikas Petrikas izpildījumā.

SIEVIEŠU FORMULA

Šķiet, par pēdējo gadu spilgtāko starptautisko dāmu iesaistes projektu kļuva šogad debitējušais formulu tipa sacensību seriāls W Series. Tikko noslēgusies šā čempionāta pirmā sezona, par uzvarētāju kļuvusi Džeimija Čedvika no Lielbritānijas. Seriālā dalībnieces startē ar vienādām mašīnām, kuras piegādā viens ražotājs. Seriālam pieteicās gandrīz 50 dalībnieču, speciālā atlasē gada sākumā čempionātam kvalificējās mazāk nekā puse. Septembrī notiks dalībnieču pieteikšanās un atlase nākamā gada seriālam. W Series uzdevums — sapulcināt pasaules autosportistes, lai dotu viņām iespēju sevi pierādīt tiešā, sportiskā savstarpējā cīņā. Labākajām tas pavērtu plašākas iespējas sevi pieteikt augstākiem seriāliem un speciālistiem. Respektīvi, tiek uzskatīts, ka dāmai izlauzties līdz, piemēram, F-1 klasiskajā jauno braucēju konkurencē kopā ar puišiem ir gandrīz neiespējami vispārējo aizspriedumu un stereotipu dēļ.

Eh, kā šāds čempionāts būtu noderējis pirms gadiem desmit, kad pasaules autosportā lauzās mūsu Karlīne Štāla… Jo latviete bija daudzsološa, fragmentāri sasniedzot atzīstamus rezultātus gan kartingā, gan autošosejā. Pietrūka kāda izšķiroša izrāviena, lai Karlīne tiktu soli tālāk un soli augstāk autosporta hierarhijā. Un paliks neatbildēts jautājums, vai pietrūka talanta, menedžmenta zināšanu vai vienkārši braucēja netika uztverta līdz galam nopietni, jo bija dāma?

Tiesa, arī W Series izveide netika uzņemta uzreiz. Tā pati Kalderone bija viena no pirmajām, kas vīpsnāja par šo serālu, uzskatot, ka tieši šādi tiek uzsvērta dzimumu atšķirība un dalīšana autosportā.

LATVIJĀ — TIKAI DAŽAS

Latvijas autosportā oficiāli licencētas autosportistes ir pavisam nedaudzas. Latvijas autokrosā šogad startē Monta Beierbaha, rallijkrosā — Anete Ķēniņa, folkreisā, kroskartos, kartingā un standartauto — Marta Starka, folkreisā arī Eva Evelīna Kļaviņa, Līga Spīķe, šosejas ABC Race tautas klasē Darja Judina un Anastasija Kozlovska, ar kroskartu šogad minimāli startējusi Beate Klipa… Vairākas meičas startē kartingā. Vairākas LAF licences saņēmušas dāmas, kas piedalās trofireidā, taču šo disciplīnu specifikas dēļ nevar ierindot klasiskā ātruma autosporta pulkā. Vēl vairākas sievietes startē standartauto sprinta sacensībās, kā arī darbojas stūrmaņu lomā rallija sacensībās un tā paveidos. Nevar teikt, ka sportā dāmu būtu maz, taču līdz statistiskajai dzimumu vienlīdzībai vēl tālu.

Jā, arī Latvijā autosports kopš seniem laikiem bijis dzelzs vīru ar benzīnu asinīs sporta veids. Šķiet, tie paši PSRS laiki ļoti izteikti iesējuši viedokli, ka ar gaziku pēc siena brauc veči, bet sievišķi darbojas uz lauka ar grābekļiem. Tās, kuras sēžas pie stūres, ir dullās!

Interesants vērojums tuvajās ziemeļvalstīs, kur ļoti populārs ir tautas autosporta veids folkreiss, par ko esam arī rakstījuši. Nianse — viņu folkreiss dalās klasēs, no kurām viena ir dāmu ieskaite. Un šajā klasē gan Zviedrijā, gan Norvēģijā sieviešu ir daudz, sacensībās uz starta var stāties pat divi trīs desmiti dalībnieču. Tātad tautas sporta līmenī lēdijas kombinezonos nav nekas neparasts. Taču, kad autosporta karjeras turpinājums varētu pāraugt par kaut ko augstāku, profesionālāku, dāmas arī Skandināvijā no dalībnieku sarakstiem pazūd. Nākamais solis pēc folkreisa ziemeļvalstīs varētu būt reģionāla vai nacionāla līmeņa rallijkross. Bet sieviešu skaits nākamajā līmenī atkal ir minimāls. Grūti izprast, kas to nosaka, kāpēc arī šajās valstīs sieviešu autosports apstājas tautas klasēs?

JAUNU DĀMU SPORTS

Par Latvijas dāmām autosportā: kopīga iezīme — gandrīz visas minētās savus aktīvākos karjeras periodus aizvadījušas padsmitnieču vai pirmajos 20+ gados. Attiecīgi, sākoties lielajai dzīvei, starti sacīkstēs, ar retiem izņēmumiem, beidzas. Vēl viena interesanta iezīme, vismaz par autokrosa dāmām — viņas izvēlas startēt klasēs, kuras ir šķietami bīstamākas, ekstrēmākas. Gan Beierbaha, gan Klipa, gan pirms tam Liene Sproģe un Liene Ozoliņa startējušas B600 bagiju klasē. Pati bagiju braukšana kā tāda prasa zināmu drosmi, jo tā ir mašīna bez virsbūves, tikai cauruļu karkass ar režģiem logu vietā un plastmasas pārsegu smukuma pēc, savukārt apļos šīs mašīnas ir visātrākās visā čempionātā. Minētās dāmas, izņemot Sproģi, karjeru sākušas ar nosacīti drošākajām salonmašīnām, bet vēlāk pārgājušas uz bagiju braukšanu. Sproģe jau sākotnēji sēdās ekstrēmajā kroskartā. Marta Starka sāka savu karjeru kartingā un sprintā, šogad sezonas sākumā debitēja folkreisā — tas viss ar salonauto. Taču vasaras sākumā Marta un viņas komanda nolēma pamēģināt kroskartu — vēl vienu bagija veida braucamo. Un jau atkal — Marta paziņojusi, ka tieši kroskarts ir tas, kas viņai patīk vislabāk, lai gan rezultāti pagaidām tieši šajā klasē ir visvājākie. Apbrīnojami.

Vēl viena iezīme Sproģes un Beierbahas izpildījumā — ja šīs dāmas avarē, tad kārtīgi, tā, ka no mašīnas nekas pāri nepaliek. Viens kūlenis nav avārija. Ja nav vairāki kūleņi un piruetes gaisā, tad neskaitās. Drosmes un ātruma pietiek, jo kā viena, tā otra drīz bijušas atpakaļ uz starta. Un vēl viena kopīga iezīme — dāmas ar mežonīgajiem bagijiem ir gatavas braukt puišiem pa priekšu. Beate Klipa ir divkārtēja Latvijas čempione B600 bagiju klasē, Beierbaha pērn par mata tiesu zaudēja uzvaru Latvijas kausa izcīņas kopvērtējumā, bet Sproģe vēl pirms ģimenes pieauguma izbaudīja Latvijas čempionāta posmu pjedestālus.

FIZISKĀ GATAVĪBA?

Laikā, kad Beate Klipa valdīja B600 klasē, viņa uzturēja (un joprojām uztur) sevi izcilā fiziskajā formā. No viņas tā laika sporta klases biedriem, šķiet, neviens netrenējās tā kā Beate. Klipai tas nepieciešams, jo viņa paralēli uzsāka startus kartinga sacensībās, kas prasa ievērojamus fiziskos spēkus.

Šobrīd tuvu debijai Latvijas autokrosa čempionātā ar jaudīgu Subaru ir Latvijas čempiona Inta Jeršova meita Kitija. Viņai šogad ir 15 gadu, bet aiz muguras jau vairākas sezonas sprinta sacensībās un kartingā gan ziemā, gan vasarā. Ints Kitiju un jaunāko dēlu Marku dzen trasē visur, kur vien iespējams. Šķiet, meita jau sen varētu būt gatava krosa čempionātam, jo sprintā tiek sasniegti ļoti atzīstami rezultāti. Tomēr Jeršovs komentē: “Jā, es zinu, ka viņa varētu nostāties uz starta un aizbraukt līdz finišam, atstājot mašīnu vienā veselumā. Es zinu, ka viņa to varētu izdarīt pietiekami ātri. Taču tāpat es labi redzu, ka viņai nepieciešams papildu fiziskais spēks, elementāra fizkultūra. Es gribu būt drošs, ka jebkurā situācijā — un kontaktu sportā tādas var būt visdažādākās — viņai būtu pilnīga kontrole pār mašīnu un pietiekami daudz spēka, lai pilnvērtīgi veiktu ieplānoto manevru. Kitija ir uz robežas ar startu krosā, mēs uz to ejam. Taču es principiāli pastāvu uz nepieciešamību attīstīt sevi fiziski. Šajā ziņā ar jaunāko puiku ir vieglāk — viņš pie manis vasarā strādā ar tehniku un kopīgi rosāmies, viņš uzspēlē bumbu, un var redzēt, ka ar fizisko gatavību viņam sokas labi.”

Un tātad — kurš atbildēs, kas ir tā atslēga, kas neļauj ne pasaules, ne nacionālā līmeņa sacensībās ienākt kuplam dāmu pulkam? Ja ne 50:50 skaita ziņā ar vīriem, bet vismaz 30:70? 20:80?

Kā mūsdienās ierasts, viss jāpārvērš naudā: iedomājieties, kāds apvērsums būtu pēkšņa dāmu invāzija motoru sportā? Kādas mārketinga iespējas, kādi neapgūti potenciālo sponsoru apjomi, kāda sporta auditorijas palielināšanās! Ne velti FIA par to jau vairākus gadus cīnās. Pagaidām bez izteiktiem rezultātiem.

Viesturs Saukāns
Viesturs Saukāns