Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Airus ūdenī!

Smaiļošana un kanoe
airēšana Latvijā ir ar senām un bagātīgām tradīcijām, ir izcīnītas arī olimpiskā
cēlmetāla medaļas. Arī pērn Pekinas olimpiskajā kanālā mūsu smaiļotāji Kristaps
Zaļupe un Krists Straume iekļuva finālbraucienā, bet jaunais kanoe airētājs Miķelis
Ežmalis godam pārstāvēja mūsu valsti. Kādus ūdeņus vagosim šogad? Saruna ar Kanoe
federācijas ģenerālsekretāri Ivetu Aglinieci.

 

– Vai pēcolimpiskā
sezona un ekonomiskie cirpieni nav sapluinījuši mūsu airētāju ūdeņus?

– Nepavisam ne. Iztiekam ar to, kas mums ir, un soli pa solītim
mēģināsim izpildīt visus šāgada uzdevumus.

Ja runājam par svarīgakajiem startiem, tad galvenais noteikti ir Eiropas
U-23 čempionāts, kas jūlijā notiks Polijas pilsētā Poznaņā. Daudziem jaunajiem
tā būs pēdējā iespēja sacensties junioru konkurencē. Arī olimpietim Kristam
Straumem. Tiesa, šobrīd pieaugušo kārtā ir tikai viens airētājs – Kristaps
Zaļupe.

– Kāpēc
perspektīvākie jaunie neairē tālāk?

– Tas nav noslēpums, ka, pārejot no junioru vecuma uz pieaugušo kārtu,
zūd finansiālais atbalsts un airēt tikai prieka pēc profesionāli nav iespējams.
Ja trūkst materiāla pamata, tad dzīve diktē savus noteikumus. Ceru, ka tas ir
īslaicīgi, jo pasaules praksē airē un panākumus gūst sportisti arī pēc
trīsdesmit gadu vecuma. Arī mūsu Kristapam Zaļupem vasarā būs 33 gadi, un viņš
nepavisam nedomā beigt savu airētāja karjeru. Jādomā, ka iespējas sportot
radīsies arī mūsu šābrīža junioriem.

– Kuri sportisti
gatavojas junioru čempionātam?

– Galīgā atlase notiks Latvijas čempionātā jūnija sākumā Limbažos.
Pagaidām izskatās, ka galvenie kandidāti ir smaiļotāji Krists Straume un
Aleksejs Rumjancevs divniekā, kanoe airētāji vieniniekos Miķelis Ežmalis un Raivis
Vinogradovs (olimpieša Dagņa brālis), kanoe divnieks Gatis Pranks un Antons
Knesis, kā arī smaiļotāja Lāsma Liepa. Šis nav galīgais sastāvs, un korekcijas,
kā jau minēju, var ienest Latvijas čempionāts.

– Tas nozīmē, ka
mūsu olimpiskais divnieks Straume – Zaļupe ir izjucis?

– Nebūt ne, vienīgi sezonas sākumā juniori airēs kopā un pirmajā Pasaules
kausa posmā, kas notiks 8. maijā Čehijā, Zaļupe būs vienā divniekā ar jauno
limbažnieku Gintu Veinbergu. Līdz pasaules čempionātam rudenī iespējamas
dažādas kombinācijas, visu izšķirs rezultāti.

– Jums nesen notika
federācijas pārvēlēšana. Kā tika novērtēts airētāju darbs aizvadītajos četros
gados?

– Ja savā vietā palika prezidents Vladimirs Bļinovs, arī es, tad
acīmredzot labi. Būtu grēks sūdzēties, jo katru gadu esam izcīnījuši pa kādai
medaļai jaunatnes sacensībās, augstas vietas olimpiskajās spēlēs un pasaules
čempionātos. Darbs turpinās visos mūsu airēšanas centros, atdzimst airēšana
Daugavpilī, kur sācis strādāt lietuviešu treneris Ivans Suhorukovs.

– Cik vietās
Latvijā ir iespējas trenēties smaiļošanā un kanoe airēšanā?

– Runājot par airēšanas ģeogrāfiju, mūsu pamatcentri ir Limbažu
olimpiskā bāze, sporta skola Rīdzene
Rīgā, Jelgavas sporta skola un Jelgavas KC, Ventspils sporta skola Spars, Jūrmalas specializētā airēšanas
sporta skola, Brocēnu novada sporta skola, kā arī Murjāņu Sporta ģimnāzija, kas
bāzējas Jūrmalā. Tās ir pamatbāzes, kur ir savas trases.

Vēl airē Liepājā, no kurienes ik pa brīdim nāk kāds spējīgs airētājs.
Tagad pat – trenera Omara Sermola audzēknis Dagnis Iļjins kopā ar jelgavnieku
Gati Pranku gatavojas pārstāvēt Latviju Eiropas U-23 čempionātā.

Kā jau teicu, darbs pēc desmit gadu pārtraukuma atsācies Daugavpilī, vēl
airē Valdemārpilī (Talsu sporta skola), kā arī Salacgrīvā, kas ir Limbažu
sporta skolas paspārnē.

Par spīti visam, airēšana, manuprāt, stabili turas savās pozīcījās, un
nākotnē varam atkal cerēt uz medaļām.

Nobeigumā es
gribētu aicināt airēšanas draugus uz sezonas atklāšanu – Latvijas
meistarsacīkstēm garajās distancēs, kas 1. maijā pl.12 notiks Jelgavā.
Jaunieši, juniori, pieaugušie sacentīsies 2000, 4000 un 6000 metru garās
distancēs.

 

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS