Sitienu deja

Paklausot
vecākiem, Kārlis Orleāns, vēl pamatskolā mācoties, iestājās sporta deju
pulciņā, taču šī nodarbība šķita pārāk vienmuļa, tāpēc gribējās kaut ko ašāku
lūkot. Un tāda iespēja radās, solot pat eksotiskus pārdzīvojumus, ko varēja
nodrošināt iepazīšanās ar kādu no Austrumu cīņām. Taekvondo enerģiskajam Kārlim
izrādījās visatbilstošākais izpausmes veids.

Eksotiskā izvēle

Ar
korejiešu cīņu puisis iepazinās Mārupes vidusskolā, kur ar jaunajiem
sportistiem strādāja Vitālijs Lepins-Žagars. Lai būtu drošāk, desmit gadu
vecais Kārlis uz treniņu līdzi lūdza atnākt savu klasesbiedru.

Kārlis
ir viens no retajiem latviešu čaļiem, kam agrīnajos tīņa gados nav interesējis
ne basketbols, ne hokejs. Un taekvondo saimē viņš iekļuva, vairāk ziņkārības
dzīts. Kārļa vecāki nav sportiski ļaudis, arī abas jaunākās māsas ar sportu ir
uz jūs.

Ir
gan viena lieta, kas Kārlim joprojām kremt – ar taekvondo sācis nodarboties
pārāk vēlu. Īstais laiks būtu reizē ar pirmo skolas dienu – septiņu gadu
vecumā. Ko padarīsi, jāpiepūš vaigi treniņos, lai savus pašreizējos vienaudžus
meistarībā panāktu un apsteigtu. Arī vēl tagad, kad viņš aizvada pirmo sezonu
pieaugušo konkurencē.

Šo
sporta veidu par savējo un vienīgo Kārlis Orleāns uzskata jau astoto gadu, un
viņa vienīgais skolotājs uz paklāja ir Vitālijs Lepins-Žagars. Ja puisis
nostabilizēsies Latvijas pieaugušo izlasē, tad meistarību palīdzēs slīpēt arī
Latvijas Taekvondo federācijas prezidents un valstsvienības galvenais treneris
Germans Močaļins un viņa palīgs speciālists no Baltkrievijas Dmitrijs
Ragunovičs.

Divās skolās vienlaikus

„Kāpēc tev patīk taekvondo?
Tas taču ir sporta veids, kas gluži neatbilst latvieša mentalitātei." Kārlis
kādu laiku klusē, līdz atzīstas: „Pārliecinošas atbildes man
nav. Patīk, un viss. Šī cīņa tomēr ir daudzveidīga, šodien izdarītā kombinācija
rīt var arī neizdoties, jo pretī stāsies cits taekvondists. Nemitīgi
jāpilnveido tehnika, jāuzlabo fiziskā sagatavotība, jānobriest psiholoģiski,
jāaudzē raksturiņš. Interesanti."

Taekvondo klubs Olimpiks
ir viena skola, kuru vada Orleāna pirmais un vienīgais treneris. Kur Kārlis
smeļas pārējās zinības?

„Pavasarī beigšu Rīgas Angļu
ģimnāzijas 11. klasi, nākamgad saņemšu atestātu," klāsta Kārlis. „Mācības padodas viegli. Vidējā atzīme deviņas balles. Labāk
sekmējas matemātikā un fizikā, mazāk – ķīmijā. Sporta stundās vairāk par deviņi
neliek, jo esmu taču sportists. Kopumā vērtējot, abās skolās viss ir kārtībā.
Vēl gadiņš manā rīcībā, lai izdomātu, kur turpināt mācīties pēc vidējās
izglītības iegūšanas. Galvā virmo divi varianti – kļūt par diplomētu juristu
vai stāties Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Kas būs mana trešā skola,
pagaidām vēl neesmu izlēmis."

Elektronika nemelo

Pagājušais
bija pēdējais gads, kad tiesneši, vērtējot taekvondista izdarīto sitienu
kvalitāti, sprieda subjektīvi, tā teikt, uz aci, kas ne vienmēr soģiem rādīja
pareizi. Tas izpaudās arī Pekinas olimpiskajās spēlēs. Tāpēc WTF nolēma
nākamajai četrgadei ieviest elektronisko punktu vērtēšanas sistēmu. Sākot ar šā
gada janvāri, visos pasaules un Eiropas A kategorijas turnīros, pasaules
meistarsacīkstes ieskaitot, tiek ieviestas sportistu aizsargvestes ar
elektroniskajiem sensoriem. Katrai vestei ir noteikts minimālais sitiena spēks,
lai šo sitienu sāktu vērtēt. Katrā svara kategorijā šis rādītājs ir atšķirīgs.
Ir izstrādāta gradācija, kad par sitienu piešķirami viens, divi vai trīs
punkti.

Uz
vaicājumu, vai elektroniskais vērtētājs Kārlim allaž bijis labvēlīgs, sportists
teic, ka secinājumus jau esot izdarījis – lai krātos punkti, jāpalielina
sitiena spēks. Tas nozīmē, ka treniņos jāsvīst vairāk. Tagad, pārejot pieaugušo
kārtā, pie panākumiem tikt ir daudz grūtāk, jo starptautiskajā arēnā pretinieki
ir pieredzējušāki un pagaidām arī spēcīgāki. Kārlis pats zina, kā jārīkojas, lai
likvidētu tehniska rakstura nepilnības un pilnveidotu taktisko arsenālu. Arī
pašmāju čempionātos ne vienmēr izdodas pierādīt, ka svara kategorijā līdz 78 kg
viņš ir labākais. Pērn Latvijas II olimpiādē tas izdevies, bet šoziem valsts
čempionātā vajadzējis atzīt ventspilnieka Sergeja Paradņika pārākumu.

Kārļa
pārstāvētā svara kategorija līdz 78 kg (olimpiskajā ieskaitē līdz 80 kg) vēl
nesen Latvijai bija visai veiksmīga – Andrejs Martinovs kontinenta
meistarsacīkstēs pieaugušajiem ieguva piekto vietu, bet Orleāns  aizpērn no Baku atgriezās ar Eiropas junioru
čempionāta bronzas medaļu. Un tad šajā svarā iestājās gandrīz vai tukšums, jo
19 gadu vecumā no lielā sporta aizgāja ne tikai Martinovs, bet arī daži citi.
Kārlis palika un turpina karjeru. Tagad šajā kategorijā ir pieci seši
taekvondisti, kas cīnās par vietu izlasē.

„Jūnijā kļūšu 18 gadus vecs,"
ar tuvākas nākotnes nodomiem iepazīstina Kārlis Orleāns. „Sezonas galvenais starts man būs Eiropas U-21 čempionāts
novembrī Valensijā. Būšu viens no jaunākajiem dalībniekiem, bet tas nekas, jo
baiļu sajūtu nepazīstu."

Gatis
ĶĪSIS

Kārlis Orleāns

taekvondists

Dzimis           1991. gada 13. jūnijā Rīgā

Taekvondo   kopš 10 gadu vecuma

Klubs             Olimpiks

Treneris        pirmais un vienīgais –
Vitālijs Lepins-Žagars

Lielākie panākumi  Eiropas junioru
čempionātā bronza (2007. gadā), daudzu starptautisku turnīru godalgotu vietu
ieguvējs, Latvijas II olimpiādes čempions, divkārtējs Latvijas vicečempions
pieaugušajiem

Izglītība         Rīgas Angļu ģimnāzijas 11.
klase

Vaļasprieks  braukšana ar velosipēdu (divritenis
kā pārvietošanās līdzeklis), kalnu slēpošana, peldēšana