Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā
Žurnāls: Nr. 228 Runā prezidents

Austrumu virspavēlnieks

Latvijas Taekvondo federācija dibināta 1989. gadā. Hermanis Močaļins ir pirmais un joprojām vienīgais šīs federācijas prezidents. Viņš uzskatāms par vienu no vispusīgākajiem Austrumu cīņu speciālistiem Eiropā. Hermanim Močaļinam ir septītais dans taekvondo paveidā hapkido, kā arī piektais dans taekvondo un filipīniešu paukošanā (kombatama).

Šis uzskaitījums mudina vaicāt par hierarhiju.
— Prezidenta amats norāda, ka pirmajā vietā liekams taekvondo. Pārējie cīņas veidi ar to nekonkurē?
— Nekonkurē, papildina. Pazīstu vēl citas cīņas. Līdz 1986. gadam, kad mani iesauca padomju armijā, trenējos brīvajā cīņā pie Broņus Kavaļauska, vēlāk mani skoloja Nikolajs Cvetkovs (1. BJSS) un Ansis Krūzītis (RPI). Armijā dienesta biedru vidū bija daudz lietuviešu un korejiešu no Vidusāzijas republikām. Visi bija lieli sportotāji. Divi lietuvieši man parādīja pamatiemaņas karatē, un drīz vien saprašana bija rokā. Savukārt Vidusāzijas korejieši mums demonstrēja senseno taekvondo.
Sadraudzējos ar lietuvieti Aleksandru Leonaviču. Abi jau ilgu laiku esam taekvondo prezidenti savās valstīs. Draudzība sākās ar kopīgiem treniņiem Austrumu cīņās armijas gados. Mana galvenā sportošana jaunībā bija brīvā cīņa un sīvākais pretinieks uz paklāja Aleksejs Kostirevs, kurš tagad ir Cīņas federācijas viceprezidents. Viņam titulu daudz vairāk, jo viņš regulāri piedalās pasaules veterānu čempionātos. Mans lielākais panākums brīvajā cīņā — valsts junioru čempions.
— Kā tiki pie tik augstas atzinības hapkido un kombatamā?
— Šajos cīņas veidos uz virsotnēm netiecos, vairāk gribēju tos apgūt sava prieka dēļ. Izdevās. Laikam jau manī slēpjas kāda daļiņa talanta. Iespējams, vairāk tā izpaužas trenera darbā. To var diezgan droši vien teikt par hapkido, kas ir viens daudzajiem taekvondo paveidiem, un kuru kultivē arī Latvijas Austrumu cīņas klubos.
Mācos hapkido skolā. Man uzticēti Austrumeiropas Hapkido asociācijas prezidenta pienākumi. Drīz būšu pabeidzis arī izglītošanos par kombatamu, patlaban rakstu doktora disertāciju Malaizijas universitātes katedrā par Austrumu cīņu filozofiju. Arī filipīniešu paukošanā esmu Austrumeiropas savienības prezidents. Tā ir cīņa ar ieročiem rokās — nažiem, zobeniem, mačetēm, koka nūjām. Tas nav sporta veids, bet praktiska kaujas mākas apgūšana un pilnveidošana. Taekvondo esmu starptautiskās kategorijas tiesnesis un sertificēts starptautiskās federācijas (WTF) treneris.
— Taekvondo Londonā būs ceturtais olimpiskais starts. Pats biji klāt taekvondo radībās Latvijā un šā sporta veida starptautiskās atzīšanas procesā.
— 1989. gadā mūsu entuziasti izstrādāja statūtus un veica pārējo nepieciešamo, lai varētu nodibināt Taekvondo federāciju Latvijā, pirmo tobrīd vēl esošajā Padomju Savienībā. Tajā pašā gadā sākām veikt priekšdarbus iekļūšanai WTF. Nodibinājām sakarus ar izcilo Dienvidkorejas taekvondo senseju Hvanu Daje Džinu, kurš dzīvo Somijā. Uzaicinājām Meistaru Rīgā piedalīties PSRS teritorijā pirmajā šā sporta veida instruktoru seminārā. Sākās lielais pārmaiņu laiks, un man pēc diviem mēnešiem vēlreiz izdevās Hvanu ataicināt uz Rīgu. Aicinājumam jau bija cita jēga, proti, lūgt speciālistu sadarboties ar Latviju. Viņš piekrita, bet ar diviem nosacījumiem — mums pašiem jāveido federācija un tai noteikti jābūt taekvondo federācijai. Viss izdevās. 1989. gada novembrī tika reģistrēta mūsu federācija, kūmās stāvot LOK prezidentam Vilnim Baltiņam. Vēl pēc četriem gadiem Latvija kļuva par WTF pilntiesīgu locekli.
— Pērn notika kārtējais Latvijas Taekvondo federācijas kongress. Pie kādām atziņām nonācāt?
— Atklājās, ka esam pieļāvuši kļūdu, pārlieku uzticoties klubiem. Tāpēc izstrādājām taekvondo attīstības jauno programmu turpmākajiem četriem gadiem. Kāpēc tas bija vajadzīgs? Klubi sāka ignorēt pamatuzdevumu — gatavot izlases sportistus Eiropas un pasaules čempionātiem, kandidātus olimpiskajām spēlēm, tā vietā domājot, kā gūt maksimāli lielāku peļņu, strādājot ar maksas grupu audzēkņiem. Tas radīja krīzi, daudzi klubi pat bija spiesti pārtraukt savu darbību.
— Kas tagad notiek citādi?
— Rīkojam Latvijas olimpisko centru kausa izcīņu ar kaimiņvalstu sportistu piedalīšanos. Ideja — summējot četru posmu rezultātus, noteikt labākos sportistus, kas pārstāvēs Latviju Eiropas kadetu un junioru čempionātos, kuri risināsies jūlijā Tbilisi un oktobrī Pafasā (Krētā). Pirmie divi turnīri jau finišējuši. Debija notika pērnajā oktobrī Ventspils OC, pulcējot 250 dalībniekus no Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas, Baltkrievijas un Latvijas trijās vecuma grupās (bērni, kadeti, juniori). Nule beidzies arī otrais turnīrs. Tā mājvieta bija Zemgales OC Jelgavā. Baltkrievi šoreiz nevarēja ierasties. Pārējie bija klāt. Treneri jau izdarījuši pirmos secinājumus, uzskatot, ka otrajā posmā taekvondisti jau rādījuši augstāku meistarību. Sacensības ir labi organizētas, par to paldies abu OC vadītājiem. Turnīru nosaukums nav par skaļu — Baltijas kausa izcīņa. Trešā kārta risināsies Daugavpils OC, kur paredzama arī Polijas sportistu līdzdalība. Ceturtā, izšķirošā kārta jūnijā notiks OC Rīga, kad uzzināsim Latvijas jauniešu un junioru izlašu sastāvus startam Eiropas čempionātos. Šāgada lielākais pasākums taekvondo Latvijā būs Rīgas kausa izcīņa (kadetiem un junioriem) 23. un 24. aprīlī. Šis turnīrs ir iekļauts Eiropas starptautiskajā sacensību kalendārā.
Pērn sākts vēl viens nopietns projekts. Padomāts par cilvēkiem ar kustību traucējumiem — arī par viņiem rūpējas WTF. Notikuši jau divi pasaules čempionāti šādiem sportistiem. 2012. gadā paredzēts trešais. Ir ideja izveidot Baltijas Taekvondo paralimpisko centru.
— Vai pārmaiņas skārušas arī Latvijas pieaugušo izlasi?
— Ar taekvondo maizei nenopelnīsi, ģimeni nepabarosi, bērnus neizskolosi, tāpēc vairāki līderi prāto, vai vērts palikt lielajā sportā. Tomēr domāju, ka olimpiskā cikla pusceļā viņi neapstāsies.
Maija pirmajā nedēļā pasaules čempionāts pieaugušajiem. Katru valsti tajā var pārstāvēt desmit kungi un tikpat dāmu. Mūsu izlases treneris Dmitrijs Ragunovičs uzskata, ka vairāk par četriem sportistiem (tikai vīriešiem) neesot vērts vest. Pagaidām visreālākās izredzes ir Denisam Sisojevam, Sandim Radziņam un Aleksandram Nuždinam.
Mūsu sporta veids ir visai dīvains tāpēc, ka olimpiskās ceļazīmes uz Londonu saņems tikai tie sportisti, kas šogad īpašās kvalifikācijas sacensībās — pasaules atlases turnīrā savās svara kategorijās būs iekļuvuši trijniekā, bet Eiropas atlasē — abi finālisti. Pasaules čempionāta rezultāti netiek ņemti vērā. Tā, piemēram, Pekinas olimpiskajām spēlēm nekvalificējās neviens pasaules tāgada čempions.
Latvijas sportistiem būs ļoti grūti tikt uz olimpisko turnīru, bet gluži neiespējami tas nav. Atlases turnīri (arī olimpiskās spēles) notiks nevis desmit, bet tikai piecās svara kategorijās kungiem un dāmām. Tās veidotas, apvienojot divas blakus esošās. Piemēram, nebūs kategorijas līdz 65 kg un līdz 69 kg, bet līdz 67 kg. Pasaules olimpiskais kvalifikācijas turnīrs risināsies šogad jūlijā Baku, Eiropas — decembra nogalē vai janvāra sākumā Kazaņā.
— Interese par olimpisko taekvondo mazinās?
— Cilvēku, kas vēlas nodarboties ar taekvondo, vietumis ir pat vairāk nekā speciālistu, kas varētu entuziastus apmācīt. Instruktoru trūkst. Protams, šajā sporta veidā Latvijā nekad nebūs tādas masveidības, kāda tā ir Āzijā un Eiropas dienvidu valstīs, bet arī mūsu zemē ir vairāki talantīgi puiši, kas iederētos spožākajā zvaigznājā.
Gatis ĶĪSIS

Hermans MOČAĻINS
Latvijas Taekvondo federācijas prezidents
Dzimis: I964. gada 1. janvārī Abakanā (KPFSR), rīdzinieks kopš 1966. gada
Pirmais sporta veids: brīvā cīņa kopš 10 gadu vecuma, pēc tam taekvondo, citi Austrumu sporta veidi (hapkido, filipīniešu paukošana)
Treneri: brīvajā cīņā Broņus Kavaļausks, Nikolajs Cvetkovs, Jurijs Krupskis, Ansis Krūzītis, taekvondo — Meistars Hvan Daje Džins (Koreja) un Aleksandrs Leonavičs
Izglītība: Rīgas 17. vidusskola, RPI, LVFKI 3 kursi, Sanktpēterburgas FKI, Malaizijas universitāte (raksta disertāciju par Austrumu cīņas filozofiju)
Panākumi sportā: Latvijas junioru čempions brīvajā cīņā un daudzkārtējs godalgoto vietu ieguvējs
Amati: Austrumeiropas Hapkido asociācijas prezidents, Austrumeiropas Kombatama savienības prezidents
Vaļasprieks: automobiļi, mūzika, Austrumu filozofija, kaujas cīņu mākslas
Ģimenes stāvoklis: precējies, sieva, dēls un divas meitas

Kur trenēties taekvondo
Rīgā
Sporta klubā HANSU
tālr. 29557526
Daugavpilī
Sporta klubā JITAE
tālr. 29824448
Ventspilī
Sporta klubā FAVORĪTS
tālr. 29235705