Medaļas kaklā tāpat nekar
Ar cerībām gaidījām mūsu divnieka startu smaiļošanā, jo pēdējās sezonās Krists Straume un Aleksandrs Rumjancevs bija guvuši vērā ņemamus starptautiskus panākumus. Turklāt Kristam tās bija otrās olimpiskās spēles, jo Pekinā viņš kopā ar Kristapu Zaļupi ieguva astoto vietu. Cerības tikt augstāk nepiepildījās, arī B finālā mūsējie finišēja tikai trešie un kopvērtējumā ieguva 11. vietu.
Abi bija jūtami vīlušies par savu neveiksmi, kaut arī cēloni tai tā arī neatrada. Krists vēlreiz guva apstiprinājumu, ka tik īsā distancē kā 200 m katra niecīgākā kļūme var izšķirt visu. Kaut arī starts pusfinālā izdevās labs, finišā līdz kārotai 4. vietai, kas deva tiesības startēt A finālā, nedaudz pietrūka. „Acīmredzot pretinieki bija stiprāki,” ar nopūtu secināja Krists.
Arī Aleksejs būtiskas kļūdas braucienos neatrada. Runājot par pusfinālu, viņš piebilda, ka izdevīgāka situācija bija kanāla otrajā pusē, kur airēja austrālieši, jo tur bija labvēlīgāks vējš. Viņaprāt, tas izšķīra fināla likteni, jo austrālieši mūsējos pārspēja par nieka tiesu.
Daudz skarbāks ir abu treneris Aigars Aglenieks. Viņaprāt, paši sportisti vainīgi par tik necilu sniegumu četrgades svarīgākajā startā. Treneris izskaidrojumu meklē puišu psiholoģiskajā noskaņojumā. Reizēm licies, ka abi sev kaklā jau uzkāruši olimpiskās medaļas, taču sportā brīnumi nenotiek un par katru centimetru jācīnās ar zobiem. Tā arī uz zemes viņi nenolaidās pirms B fināla, kur noteikti vajadzēja uzvarēt, taču divas smailītes bija ātrākas.
Treneris secina, ka arī pašam vajadzējis būt uzstājīgākam, jo visa sezona rādīja, ka kaut kas nav līdz galam kārtībā, taču licies, ka olimpiskajās spēlēs airētāji jau nu saņemsies…
Aigaram nepamatota liekas Alekseja attieksme, kurš Londonā bija iecerējis startēt arī vieniniekā (tādas tiesības viņam bija), taču vienlaikus sēdēt uz diviem krēsliem allaž bijis pagrūti. To Ītonas kanālā pierādīja arī kāds spēcīgs vācu sportists, kurš netika pie medaļām ne vieniniekā, ne divniekā. Žēl, ka Alekseja nepamatoto aizvainojumu nācās izjust arī pāriniekam, kurš cītīgi bija gatavojies startam tieši divniekā.
Ar abiem airētājiem treneris vēl runājis nav (nedaudz ar Kristu, kurš paudis apņēmību airēt tālāk). Lai kaislības norimst, tad septembrī arī sēdīsies pie apaļā galda.
Aigars nenoliedz, ka nav drošs par abu kopdzīvi vienā laivā. Runā, ka kāds arī varētu mainīt pavalstniecību, un treneris apgalvo, ka Krists tas nav. Laiks rādīs, bet treneris ir sarūgtināts par ieguldīto milzu darbu, kas tika izsēts nieka 30 un pāris sekundēs, kas jāpavada 200 m distancē.
Jā, vēl viens darbiņš jāpadara — Aigara mikrobusiņa sānus rotāja abu sportistu milzu fotogrāfija, kura nu jāplēš nost. Nāks Rio, līmēs jaunas.
SMAIĻOŠANA UN KANOE AIRĒŠANA
Kungi. K-2 200 m
1. Krievija (Jurijs Postrigajs, Aleksandrs Djačenko) 33,507
2. Baltkrievija (Romans Pjatrušenka, Vadims Mahnevs) 34,266
3. Lielbritānija (Laiems Hīts, Džons Skofīlds) 34,421
4. Francija (Arno Ibuā, Sebastjēns Žūvs) 35,012
5. Argentīna (Antonio Migels Korrea, Rubens Oskars Voisards Resola) 35,271
6. Austrālija (Džese Filips, Stīvens Bērds) 35,315
11. Latvija (Krists Straume, Aleksejs Rumjancevs) 36,110
