Eiropa iekarota, Daugavpilī cīņa par pasauli
Daugavpils Olimpiskajā sporta centrā no 27. novembra līdz pat 8. decembrim 241 sportists no 50 valstīm startēs pasaules čempionātā snūkerā amatieriem. Medaļu komplekti tiks izcīnīti dāmu, kungu un senioru konkurencē. Nešaubīgi lielākās cerības Latvijas izlase saista ar 2012. gada Eiropas čempioni Tatjanu Vasiļjevu.
Kvēlākie sporta līdzjutēji, kuri bieži izvēlas skatīties slaveno televīzijas kanālu Eurosport,pēdējos gados noteikti pamanījuši snūkera uzvaras gājienu cīņā par pārraižu stundām. Tā kā pasaules labāko profesionāļu spēles iespējams baudīt ar leģendārā televīzijas komentētāja rīdzinieka Vladimira Siņicina komentāriem, tad priekšstats par šo biljarda disciplīnu noteikti ir radies gana plašs.
Laikā, kad daudzi desmiti pasaules labāko snūkera meistaru turpinās pelnīt naudu un ranga punktus profesionāļu sacensībās, Daugavpilī ieradīsies daudzi citi ļoti izcili spēlētāji. Tieši Starptautiskās Biljarda un snūkera federācijas (IBSF) rīkotie pasaules čempionāti amatieriem ir vieta, no kuras labākie var spert nākamo soli savā karjerā, kļūstot par profesionāļiem.
DĀMU SNŪKERA ELITES PĀRSTĀVE
Latvijas snūkera lielākie panākumi saistīti ar Tatjanas Vasiļjevas lielisko spēli. Daugavpilī dzimusī rīdziniece par savu vairāk nekā desmit gadu ilgās karjeras lielāko panākumu uzskata 2012. gada Eiropas čempiones titulu, kā arī trīs pasaules čempiones medaļas jaukto pāru konkurencē kopā ar slaveno angļu meistaru Džo Periju, kurš aktuālajā pasaules rangā ieņem augsto 18. vietu. Individuāli pirms gada pasaules čempionātā Vasiļjeva aizkļuva līdz astotdaļfinālam, kur zaudēja Krievijas sportistei Darjai Sirotinai. Šogad pasaules čempionātā būs lieliska iespēja sasniegt kaut ko vairāk.
„Katrām atbildīgām sacensībām gatavošanās notiek ne tikai pie snūkera galda, nepieciešams parūpēties arī par kopējo sportisko formu. Piemēram, trīs mēnešus pirms Eiropas čempionāta pastiprināti centos uzlabot savu fizisko sagatavotību. No rītiem skrēju, regulāri devos uz masāžām, jo muskuļu stāvoklis ir ļoti svarīgs. Startam Daugavpilī gatavojos pēc līdzīgas sistēmas. Tik augsta līmeņa turnīros bieži vien gadās, ka mača izspēlēšanai nepieciešamas pat piecas stundas. Šādos gadījumos uzvar fiziski spēcīgākais spēlētājs. Svarīgs ir katrs sīkums, tādēļ esmu sev stingri noteikusi, ka mēnesi pirms lielajiem turnīriem netiek lietots alkohols, pat ne glāze vīna kādās viesībās! Protams, arī regulārs un ilgs miegs ir viena no sagatavošanās sastāvdaļām,” sarunā ar žurnālu Sports stāsta Tatjana Vasiļjeva.
— Pasaules čempionāts ilgs gandrīz divas nedēļas. Būs nogurdinoši…
— Lai gan mamma joprojām dzīvo Daugavpilī, skaidrs, ka visu pasaules čempionāta laiku nevarēšu uzmanību koncentrēt tikai uz snūkeru. Man tomēr ir meita, kurai nesen palika seši gadi. Divu nedēļu ilgs turnīrs nav tik nogurdinošs, jo snūkera sabiedrība ir pietiekami draudzīga, lai būtu interesanti starplaikos starp spēlēm komunicēt ar citu valstu pārstāvēm. Vairums spēlētāju jau iepriekš iepazītas, tādēļ ir ne mazums informācijas arī par viņu privāto dzīvi, dažādām aktualitātēm ārpus snūkera. Protams, jebkura draudzība beidzas brīdī, kad jādodas pie galda cīnīties vienai pret otru. Pēc mača beigām jau atkal viss mainās, varam pat draudzīgā atmosfērā apspriest kādas izspēles.
— Cik stundu treniņos tiek pavadīts pie snūkera galda?
— Sagatavošanās posmā pirms lielajām sacensībām treniņi pie galda notiek katru dienu. Tikai reizi nedēļā var atļauties brīvdienu, lai pabūtu kopā ar ģimeni. Treniņu dienā pie galda tiek pavadītas trīs, pat četras stundas. Protams, treniņa laikā ir pārtraukumi, kuri nepieciešami, lai atliektu muguru un atkal atgūtu koncentrēšanās spējas. Pat profesionāļiem ir gūti parādīt labāko sniegumu vairāk nekā 40 minūtes pēc kārtas. Tiek izspēlēti viens divi freimi, bet pēc tam arvien biežāk parādās kļūdas. Pirms paša čempionāta sākuma ir nedaudz jāsamazina treniņu slodze, lai atbildīgās sacensības neuzsāktu uz noguruma fona, nepārdegtu psiholoģiski. Esmu jebkurā brīdī gatava atsaukties piedāvājumam uzspēlēt snūkeru, taču arī tik fanātiskiem cilvēkiem ir nepieciešams dozēt treniņu slodzes.
KAD SIEVIETE UZVARĒS VĪRIETI?!
— Snūkers ir viens no sporta veidiem, kurā vēl pāragri runāt par vīriešu un sieviešu vienlīdzību?
— Šis ir jautājums, uz kuru esmu mēģinājusi arī pati rast atbildi. Esmu daudz diskutējusi ar pasaulē slaveniem snūkera treneriem, no kuriem vairums atzīst, ka nav acīm redzamu fizisku šķēršļu, lai arī sievietes varētu demonstrēt ļoti ievērojamas sērijas. Tomēr detalizēta izpēte liecina, ka mums ir daži trūkumi. Sievietēm neizdodas koncentrēt uzmanību uz vienu darbu ilgāku laiku. Ar to psihologi izskaidro arī sieviešu autovadītāju biežāku iekļūšanu ceļu satiksmes negadījumos. Darot vienu no darbiem, bieži domās esi pavisam citur, bet tad vēl visā tajā iejaucas kāda trešā lieta.
Nesen iepazinos ar pētījumu, kas bija saistīts ar redzes atšķirībām vīriešiem un sievietēm. Vīriešu redzi varētu raksturot kā izvēlēta mērķa saskatīšanu tādā kā tuneļa galā, bet sievietēm redzes lauks ir daudz lielāks, jo, piemēram, šīs sarunas laikā redzu ne tikai intervētāju, bet arī to, kas notiek aiz jums vai vēl kaut kur sānos. Ja visas šīs nianses papildina ar to, ka sievietēm katru mēnesi ir atšķirīgs hormonālais stāvoklis, noskaņojums var mainīties ļoti strauji, tad laikam ir visai reāls izskaidrojums vīriešu pārākumam šajā sporta veidā.
— Kā Latvijas snūkera sabiedrības kungi spēj sadzīvot ar dāmu konkurenci?
— Pirms aptuveni 11 gadiem, kad Latvijā sāku startēt vīriešu turnīros, nekādi nevarēju pat pieļaut domu, ka varu apspēlēt visus sāncenšus. Trīs reizes spēlēju finālā, un tieši psiholoģiskās nesagatavotības dēļ visas reizes piedzīvoju zaudējumus. Pēc tam jau izdevās pārlauzt šo stereotipu, un turpmāk viss bija daudz vieglāk. Bet pirmo no neveiksmēm atceros joprojām. Komercturnīra fināla izšķirošajā freimā jau biju iesitusi zilo bumbiņu, bet rozā un melno bumbiņu, kuras stāvēja lūzās, man vairs nebija nepieciešams iesist. Brīdī, kad gatavojos izdarīt formālu pēdējo sitienu, sāncensis jau atskrūvēja kiju. Vienkāršā sitiena izpildē pieļāvu kļūdu, uzdāvinot sāncensim sešus punktus. Viņš atkal saskrūvēja kiju, pienāca pie galda, iesita abas atlikušās bumbas un uzvarēja!
— Cik profesionāls ir sieviešu snūkers?
— Anglijā līdz pat pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem snūkera klubos ieeja sievietēm bija liegta. Skaidrs, ka mums tradīcijas nav tik senas kā vīriešu snūkerā. Pasaules Dāmu biljarda un snūkera asociācija (WLBSA) rīko profesionāļu sacensības sievietēm. Protams, tajās nav tik stingras ranga sistēmas un atlases kā vīriešiem, kad tikai noteikts skaits spēlētāju tiek pie iespējas startēt nozīmīgākajos turnīros. Pagājušās nedēļas nogalē devos uz Angliju, sekmīgi startējot WLBSA rīkotajā Apvienotās Karalistes čempionātā.
— Kādas ir snūkera nākotnes attīstības vīzijas?
— Pasaules Profesionālā biljarda un snūkera asociācija (WPBSA) par vienu no nākotnes mērķiem izvirzījusi iekļūšanu olimpisko spēļu programmā, tādēļ arvien lielāka uzmanība tiks pievērsta sieviešu turnīru popularizēšanai. Šogad saņēmu uzaicinājumu uz Šefīldu, lai pasaules snūkera čempionāta laikā piedalītos īpašajā sieviešu dienā, paralēli īstenojot labdarības mērķus. Šefīldā sabrauca tikai pašas labākās snūkera meistares, aizvadot gan savstarpējās paraugspēles, gan sacenšoties ar jebkuru interesentu no skatītājiem, veidojot arī dažādus jauktos duetus. Tas bija ļoti jautri un interesanti!
SNŪKERS VISAPKĀRT UN VIENMĒR
— Ir dzirdēts apgalvojums, ka drīz vien līderpozīcijas no britiem pārņems Āzijas sportisti…
— Snūkera attīstība pasaulē notiek strauji, taču ir valstis, kur šis progress — arī sievietēm — ir ļoti ievērojams. Īpaši varētu izcelt Honkongu. Mana angļu trenera Terija Grifitsa vecākais dēls Veins pirms trijiem gadiem piekrita doties uz Honkongu, lai uzņemtos trenera amatu. Veinam un viņa ģimenei ir nodrošināts viss nepieciešamais — gan iespaidīga alga, gan dzīvošana. Honkongas labākie spēlētāji saņem ikmēneša stipendiju aptuveni 2000 latu apmērā, kā arī prēmijas par sasniegumiem. Šiem spēlētājiem pastāv tikai viena veida rūpes — meistarības pilnveidošana angļu speciālista vadībā.
Sieviešu snūkerā lielākais progress varētu būt ne tikai Ķīnas, bet arī Indijas un Austrālijas spēlētājām. Pamazām snūkera saimniecība tiek sakārtota arī Krievijā, jo esmu pamanījusi vairākas jaunas un perspektīvas meitenes, kuras biljardā bija ienākušas caur pūlu, taču pēc tam nolēmušas pievērsties snūkeram. Ļoti spēcīga joprojām ir vairākkārtējā Eiropas un pasaules čempione beļģiete Vendija Žensa. Protams, arī britu dāmas vienmēr ir konkurētspējīgas!
— Vīriešu profesionālo snūkeru stundām var vērot televīzijas ekrānos, un Ronijs O’Salivens ir pasaules sporta zvaigzne. Varbūt dāmu snūkerā vērts atteikties no klasiskiem darba tērpiem?
— Neliela atšķirība apģērbos jau ir pamanāma, it īpaši vestu izvēlē, jo lielākā daļa vīriešu tomēr izvēles klasiskas krāsas. Sievietēm ir iespēja tradicionālā tauriņa vietā uzsiet kādu šallīti. Mana stila iezīme ir veste, kuras aizmuguri klāj nevis klasiskais atlasa audums, bet gan mežģīnes. Noteikumi nosaka, ka sievietēm jāspēlē biksēs, blūzēs ar garajām piedurknēm un vestē. Puķotu audumu izmantošana netiek pieļauta.
Pirms gada Eiropas čempionātā startēja Kipras sportiste, kura izcēlās ne tikai ar ārējo skaistumu, bet arī ar to, ka spēlēja smailpapēžu kurpēs. Tas nav aizliegts, taču noteikti nav tik ērti, jo sitiena izpildes brīdī tomēr nepieciešama stājas stabilitāte. Kiprietes sniegums bija pārāk zems šā čempionāta sportiskajam līmenim, taču uz viņas spēlēm vienmēr bija daudz skatītāju!
Nav šaubu, ka snūkera spēlētājas ir jāpadara saistošākas televīzijas skatītājiem. Piemēram, tenisā sievietes nespēlē labāk par vīriešiem, taču šis šovs kopumā piesaista ļoti daudz skatītāju tribīnēs un gūst publicitāti.
— Kāds ir klasiskais ceļš uz pasaules snūkera eliti?
— Pirms gada Daugavpilī Eiropas čempionāta laikā preses konferencē ar pasaules slavenībām Džo Periju un Marku Viljamsu tika uzdots jautājums: vai kādam no Latvijas spēlētājiem ir izredzes kļūt par profesionāli? Abi meistari atbildēja apstiprinoši, jo talantīgu cilvēku noteikti netrūkst arī mūsu valstī. Taču šāda mērķa sasniegšanai galvenais nosacījums ir pārvākšanās uz Lielbritāniju. To nenosaka tikai labu treneru pieejamība, bet gan labu snūkera meistaru lielā koncentrācija vienuviet. Katram potenciālajam profesionālim nepieciešams piedalīties maksimāli daudzos turnīros, taču lielākā daļa no tiem notiek tieši Lielbritānijā. Regulāra lidošana turpu šurpu ir gan ļoti dārga, gan arī fiziski nogurdinoša.
Pirms aptuveni septiņiem gadiem arī man bija šāda doma par pārcelšanos uz Lielbritāniju. Trenerim paziņoju, ka vēlos kļūt par pasaules labāko snūkera meistari. Viņš atbildēja, ka divu gadu laikā tur uz vietas varot to paveikt, taču dzīvē nedrīkstot būt nekādu citu lietu. Man toreiz pieteicās meitiņa, tādēļ izvēlējos palikt Latvijā.
Pasaules profesionālajā snūkerā jau ierasts, ka ļoti bieži neveiksmju iemesls meklējams blakusfaktoros, arī tādos kā laulība un bērna piedzimšana. Meistarība jau vienā brīdī nepazūd, bet kļūdu pamatā ir koncentrēšanās trūkums. Tāpēc lielākos panākumus gūst psiholoģiski labi sagatavoti spēlētāji, kuriem nereti ir sliktāka sitienu izpildīšanas tehnika nekā zaudētājam. Šo raksturojumu varu attiecināt uz savu pārinieku Džo Periju, ar kuru startējam jaukto duetu turnīros.
Tatjana VASIĻJEVA
Profesionāla snūkera spēlētāja un trenere
Dzimusi:1983. gada 3. augustā Daugavpilī
Augums:1,73 m
Biljardā:kopš 2001. gada
Treneris:Terijs Grifitss
Inventārs:Special Cue John Parris
Lielākie sasniegumi:2012. gada Eiropas čempione sievietēm; trīskārtēja pasaules čempione jauktajiem pāriem kopā ar Džo Periju; vairākkārtēja Latvijas čempione
Lielākais breiks (sērija):68 (turnīrā), 130 (treniņā)
Favorīti snūkerā:Ronijs O’Salivens, Stīvs Deiviss, Terijs Grifitss, Džimijs Vaits, Džons Higinss
Izglītība:Baltijas Starptautiskā akadēmija, publisko attiecību (PR) menedžere
Ģimene:dzīvesbiedrs Vilnis Mainulis (vairākkārtējs Latvijas čempions snūkerā), meita Viktorija Marija (6 gadi)
Vaļasprieki:mūzika, teniss, grāmatas, joga
Citi sporta veidi:teniss, šautriņu mešana, boulings, golfs
PASAULES ČEMPIONĀTS SNŪKERĀ AMATIERIEM
Daugavpils Olimpiskais centrs
27. novembris — 8. decembris
241 dalībnieks (125 vīrieši, 42 sievietes, 74 seniori)
50 valstis (AAE, Lielbritānija, ASV, Austrālija, Austrija, Baltkrievija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, DĀR, Ēģipte, Honkonga, Francija, Igaunija, Indija, Irāna, Īrija, Islande, Izraēla, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Katara, Ķīna, Kipra, Krievija, Kuveita, Latvija, Lībija, Lietuva, Malta, Menas sala, Mongolija, Nīderlande, Pakistāna, Polija, Sīrija, Skotija, Singapūra, Somija, Spānija, Šrilanka, Šveice, Taizeme, Turcija, Ukraina, Vācija, Velsa, Zviedrija).
Latvijas izlase
(Sportists, vecums, augstākais breiks sacensībās)
Vīrieši
Māris Volajs 32; 83
Pēteris Ermansons 33; 80
Jānis Bindže 34; 69
Elvijs Melnis 24; 79
Māris Kaļva 39; 65
Jurijs Belozjorovs 30; 41
Sergejs Sergejevs 13; 47
Roberts Kiričenko 17; 57
Sievietes
Tatjana Vasiļjeva 30; 68
Anna Prisjažņuka 23; 49
Darja Sediha 13; 39
Seniori
Vilnis Mainulis 45; 76
Ojārs Blezūrs 49; 65
Aleksandrs Zaicevs 50; 51
Sergejs Sergejevs 49; 88
