90 fakti 90 gados
1920. gadā Rīgas Vingrotāju biedrības zālē Vingrotāju ielā 5 Jaunekļu kristīgās savienības YMCA amerikāņu instruktori uzstādīja grozus un noorganizēja apmācības kursus skolēniem un studentiem — tā Latvijā parādījās basketbols, kas turpmākajos gados mūspusē kļuva par vienu no populārākajām sportiskajām nodarbēm (paši basketbolisti ir pārliecināti, ka visvisvispopulārāko!), sagādājot arī neaizmirstamus starptautiska triumfa mirkļus. Pašas pirmās spēles datums oficiālajās hronikās nav fiksēts, toties ir zināms, ka 1923. gada 26. novembrī valsts lielāko sporta biedrību pārstāvji nodibināja Latvijas Basketbola savienību, uzticot tai koordinēt sacensību rīkošanu un Latvijas pārstāvniecību Eiropā un pasaulē. Kopš tās dienas aizritējušajos 90 gados nospēlēts tūkstošiem aizraujošu maču, nodeldēts miljoniem bumbu, sagaidīts uzlecam un arī norietam simtiem zvaigžņu. Piedāvājam 90 pieturas ceļojumā pa Latvijas basketbola vēstures notikumiem, faktiem un personībām bagātajiem apcirkņiem!
1. Latvijas basketbolisti bijuši pirmie Eiropas čempioni (1935) un pirmie Eiropas valstu čempionvienību kausa ieguvēji (1958. gadā Rīgas ASK).
2 Eiropas čempionu kausi vienlaikus vienā pilsētā — basketbola vēsturē kas tāds noticis tikai vienu reizi — 1960. gadā, kad Rīgas ASK trešo reizi pēc kārtas uzvarēja vīriešu turnīrā, bet Rīgas TTT pirmo reizi triumfēja sieviešu turnīrā.
3 Latvijas pārstāvji Padomju Savienības izlasē, katram trīs olimpiskās sudraba medaļas un trīs Eiropas čempiona tituli, katram trīs uzvaras Eiropas čempionvienību kausa izcīņā — tāda bija sportiskās karjeras bilance piecdesmito un sešdesmito gadu spožākajām zvaigznēm Jānim Krūmiņam, Valdim Muižniekam un Maigonim Valdmanim.
4 Padomju Savienības čempionu tituli — no 1955. līdz 1958. gadam Latvijas basketbolisti diktēja basketbola modi visā lielvalstī. Rīgas ASK trīs reizes uzvarēja PSRS čempionātā, bet ceturto titulu izcīnīja Latvijas izlase, triumfēdama PSRS tautu spartakiādē.
5 spēlētāji kā pieci pirksti un kopā Melnā roka — tā sauca vienu no pirmajām basketbola komandām, kas Rīgā tika izveidota 1922. gadā.
6 komandas piedalījās pirmajās Latvijas meistarsacīkstēs, ko LBS noorganizēja 1924. gada pirmajos mēnešos. Apļa turnīrs beidzās ar pārspēli par pirmo vietu, kurā Latvijas Sporta biedrības (LSB) komanda uzvarēja Jaunekļu kristīgās savienības (JKS) pārstāvjus (25:15).
7 latviešu izcelsmes basketbolisti olimpiskajos turnīros un pasaules čempionātos pārstāvējuši Austrāliju.
8 valstis, ieskaitot Latviju, bija pārstāvētas Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) dibināšanas sanāksmē Ženēvā 1932. gada 18. jūnijā. Latvijas Basketbola savienības vārdā protokolu parakstīja Jāzeps Šadeiko.
9. vieta — sieviešu valstsvienības sasniegums Pekinā 2008. gadā pagaidām bijis Latvijas basketbola komandas augstākais rezultāts olimpiskajos turnīros.
10 Eiropas čempiones tituli — Rīgas TTT centra spēlētāja Uļjana Semjonova sasniegusi absolūtu starptautisko sacensību rekordu, pārstāvot Padomju Savienības izlasi no 1968. līdz 1985. gadam. Vēl Uļas krājumos ir divas olimpiskās un trīs pasaules čempionāta zelta medaļas.
11 punktus Eiropas pirmā čempionāta finālspēlē guva rezultatīvākais spēlētājs Rūdolfs Jurciņš.
12 reižu Rīgas TTT komandas sastāvā Eiropas valstu čempionvienību kausu izcīnījušas Skaidrīte Smildziņa-Budovska un Dzintra Grundmane. Pa 11 tituliem ir Uļjanai Semjonovai un Maijai Saleniecei-Šiliņai.
13 gadu vecumā pirmos soļus basketbolā spēra vēlākās Latvijas un visas pasaules basketbola zvaigznes Maigonis Valdmanis un Uļjana Semjonova.
14 dienas pirms Eiropas 2. čempionāta sākuma — 1937. gada 19. aprīlī — Rīgā, vecā fabrikas korpusā netālu no Brasas tilta, tika atklāts moderni iekārtots Sporta nams, kura trijos laukumos basketbols tika spēlēts līdz pat Otrajam pasaules karam.
15./18. vietu 21 komandas konkurencē Latvijas valstsvienība dalīja olimpiskajā turnīrā 1936. gadā Berlīnē.
16 sezonas Rīgas VEF meistarkomandā nospēlēja Oļģerts Jurgensons — Latvijas rekords uzticībā vienai komandai.
17 komandas 1975. gada jūnijā piedalījās PSRS tautu VI spartakiādes sieviešu basketbola turnīrā, kas risinājās Rīgā — Sporta pilī un „Daugavas” sporta namā. Tas bijis vērienīgākais starptautiskais turnīrs vēsturē. Eiropas un pasaules čempionātos, kas Latvijā regulāri risinās kopš 2007. gada, piedalās tikai 16 valstu pārstāvji.
18 Latvijas basketbolisti Padomju Savienības izlases sastāvos piedalījušies olimpiskajos turnīros, pasaules un Eiropas čempionātos. Par olimpiskajiem čempioniem kļuvuši Uļjana Semjonova (divas reizes) un Igors Miglinieks, par pasaules čempioniem — Skaidrīte Smildziņa-Budovska (trīs reizes), Uļjana Semjonova (trīs reizes), Helēna Bitnere-Hehta, Silvija Ravdone-Krodere un Valdis Valters.
19 reižu Rīgas TTT komanda izcīnījusi Eiropas kausus — 18 reižu uzvarējusi čempionvienību kausa izcīņā (1960.—1984. g.), bet 1987. gadā ieguva galveno balvu — Lilianas Ronketi Eiropas kausu.
20 Latvijas tiesneši laika gaitā ieguvuši FIBA kategoriju un piedalījušies augsta līmeņa starptautisko turnīru spēļu vadīšanā.
21 Padomju Savienības čempionu tituls — tāda bijusi Rīgas TTT zelta meiteņu bilance no 1960. līdz 1984. gadam. Vēl šajā laikā divi PSRS čempionu tituli izcīnīti PSRS tautu spartakiādēs (1963., 1967. g.), divas reizes (1959., 1963. g.) uzvarēts PSRS klubu ziemas turnīros, kam formāli nebija Padomju Savienības čempionātu statusa, kā arī izcīnīti vēl četri PSRS tautu spartakiādes čempionu tituli (1971., 1975., 1979., 1983. g.).
22 gadi — tāds bija Latvijas valstsvienības spēlētāju vidējais vecums Eiropas 3. meistarsacīkstēs 1939. gadā, kur latvieši izcīnīja otro vietu. Karjeras ziedu laiki vēl bija priekšā, taču visus plānus izjauca Otrais pasaules karš.
23 reizes kopš neatkarības atgūšanas Latvijas vīriešu valstsvienība spēlējusi ar visos laikos populārākajiem sāncenšiem — Igaunijas izlasi. Pārsvars bijis mūsējiem — 15 uzvaras un 8 zaudējumi. Pirmās neatkarības gados tika fiksēts spēku līdzsvars (pa 10 uzvarām un viens neizšķirts), bet padomju laikā labāk veicās igauņiem (18—27).
24 gūtie punkti nodrošināja Latvijas valstsvienībai uzvaru pirmo Eiropas meistarsacīkšu finālspēlē pār Spānijas izlasi (24:18).
25 sezonas Rīgas TTT sieviešu komandu vadīja galvenais treneris Raimonds Karnītis. Šajā laikā komanda 15 reižu izcīnīja Eiropas čempionu kausu un 18 reižu kļuva par PSRS čempioni.
26. novembris 1923. gadā — tā ir diena, kad lielāko sporta biedrību pārstāvji nodibina Latvijas Basketbola savienību (LBS). Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā LBS vietā tiek izveidota Latvijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas basketbola sekcija, no 1959. līdz 1992. gadam darbojas Latvijas PSR Basketbola federācija, bet 1992. gadā tiek atjaunota LBS. Nosaukumi mainās, uzdevumi ne — pēc iespējas saskaņot daudzslāņainās un daudzšķautņainās Latvijas basketbola sabiedrības intereses.
27 spēles — Latvijas sieviešu valstsvienības populārākās sāncenses bijušas Lietuvas basketbolistes. Pārsvars bijis kaimiņienēm — latvietes uzvarējušas tikai 9 reizes.
28. vieta — tāds bija VEF meistarkomandas sliktākais rezultāts PSRS čempionātā 1976. gada sezonā. Jau nākamajā sezonā sekoja straujš lēciens augšup — 19 uzvaru sērija un 1. vieta pirmajā līgā.
29 gadu vecumā 1963. gadā spēlētāja karjeru beidza ilggadējais Rīgas ASK kapteinis Maigonis Valdmanis, kļūdams par tobrīd jaunāko komandas treneri PSRS virslīgā.
30 punktu — Latvijas sieviešu valstsvienības rezultativitātes rekordu vienā Eiropas čempionāta spēlē 2005. gada 10. septembrī sasniedza Anete Jēkabsone-Žogota.
31 uzvaru Latvijas sieviešu valstsvienība izcīnījusi sava veiksmīgākā trenera Ainara Zvirgzdiņa vadībā (no 2007. līdz 2009. gadam bilance 31—25).
32 uzvaras 32 spēlēs — tāda bija Rīgas TTT bilance Eiropas kausa izcīņā un PSRS čempionātā 1973. gada sezonā. Visās spēlēs tika uzvarēts arī 1968., 1971. (pa 30 reizēm) un 1980. gadā (27).
33 centimetri — tik liela bija visu laiku izcilākā Latvijas basketbola centra spēlētāja Jāņa Krūmiņa keda.
34 punkti Spānijas izlases grozā — 1993. gada 27. jūnijā Kārlis Muižnieks sasniedza Latvijas vīriešu valstsvienības rezultativitātes rekordu Eiropas čempionāta finālturnīra spēlē.
35 spēles valstsvienības sastāvā trīsdesmitajos gados aizvadīja Visvaldis Melderis.
36 pret 37 — tāds bija viens no sāpīgākajiem zaudējumiem Latvijas valstsvienības vēsturē. Tas piedzīvots trešajās Eiropas meistarsacīkstēs Kauņā 1939. gada maijā, izšķirošajā cīņā par pirmo vietu ar Lietuvas izlasi. Latviešiem tika vicečempionu tituls.
37 punktus Latvijas vīriešu izlases labā PSRS tautu VIII spartakiādes spēlē ar Baltkrievijas izlasi guva Valdis Valters. Uzvara ar 80:74 latviešiem nodrošināja bronzas medaļas.
38 ārzemju komandas bija Rīgas TTT pretinieces Eiropas kausa izcīņā no 1960. līdz 1985. gadam. Ar 36 vienībām tika sasniegta pozitīva bilance ar divām — neitrāla.
39 gadu vecumā no lielā basketbola atvadījās Lielais Jānis — centra spēlētājs Jānis Krūmiņš (218 cm), kurš bija viens no galvenajiem ASK, VEF un Latvijas izlases panākumu kaldinātājiem no 1954. līdz 1969. gadam.
40 gadu vecumu pārsniegušajiem basketbolistiem 1981. gadā tika sarīkota Jāņa Krūmiņa kausa izcīņa, aizsākot vērienīgu veterānu — senioru — maksibasketbola kustību.
41 punkts — tāds ir Eirolīgas rekords vienā spēlē, un viens no tā četriem līdzautoriem ir Kaspars Kambala (sasniegts 2002. gada 30. oktobrī Stambulas Efes Pilsen sastāvā mačā ar Barcelona).
42 — Andrim Biedriņam pieder valstsvienības rekords atlēkušo bumbu izcīnīšanā gan Eiropas čempionātu finālturnīros (2009. gadā pret Franciju — 20 bumbas), gan kvalifikācijas spēlēs (2008. gadā pret Maķedoniju — 22 bumbas).
43 punkti — tāds ir Latvijas vīriešu valstsvienības rezultativitātes rekords vienā spēlē, ko 1935. gada 19. janvārī spēlē ar Lietuvas izlasi sasniedza Jānis Lidmanis.
44 punktus kopā guva Latvijas un Itālijas valstsvienības, cīnoties par Berlīnes turnīra galveno balvu 1938. gada 24. oktobrī, latvieši uzvarēja Eiropas vicečempionus ar 26:18.
45 spēles Latvijas un Igaunijas izlases aizvadīja laikā, kad abas valstis bija Padomju Savienības sastāvā. Pārsvars bija mūsu kaimiņiem: 18—27.
46 punktu starpība — tāda bijusi Latvijas vīriešu valstsvienības pārliecinošākā uzvara oficiālā spēlē kopš neatkarības atjaunošanas (Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā 110:64 pār Moldovu).
47 valstu izlases no visām pasaules malām bijušas Latvijas sieviešu valstsvienības pretinieces kopš neatkarības atgūšanas. Spēlēts ar 37 Eiropas komandām, kā arī četrām Amerikas, trīs Āzijas, divām Āfrikas vienībām un Austrālijas izlasi.
48 valstu izlases no Eiropas, Āzijas, Okeānijas un Āfrikas bijušas Latvijas vīriešu valstsvienības pretinieces kopš neatkarības atgūšanas. Šajā laikā ne reizi nav spēlēts ar Amerikas basketbolistiem.
49 komandas 1993. gada sezonā piedalījāsLatvijas Jaunatnes basketbola līgas pirmajā čempionātā. 20 gadu laikā dalībnieku skaits izaudzis līdz 360 komandām un JJBL rīkotajās sacensībās spēlē vairāk nekā 5000 jaunieši.
50 punktus PSRS tautu VI spartakiādes izšķirošajā spēlē Latvija — Maskava guva Latvijas izlases centra spēlētāja Uļjana Semjonova.
51,6% precīzu metienu no spēles — tāda bija Rīgas TTT meistarkomandas metienu precizitāte visā (!) 1972. gada PSRS čempionātā.
52 gadi — tik ilgs laiks šķīra neatkarīgās Latvijas valstsvienības spēles no 1940. gada 17. februāra līdz 1992. gada 7. maijam. Starp šiem datumiem spēlēts daudz un labi, tomēr starptautiskajā arēnā pārstāvot Padomju Savienību, nevis savu valsti.
53 pret 49 — ar tādu rezultātu Latvijas sieviešu izlase PSRS tautu VII spartakiādes finālspēlē Viļņā pārspēja Lietuvas izlasi.
54 uzvaras un 16 zaudējumi: tāda bija Rīgas TTT komandas bilance spēlēs ar Maskavas apgabala Spartak — populārākajām sāncensēm PSRS čempionātu laikos. Vēl biežāk tika uzvarēta Sverdlovskas (Jekaterinburgas) Uralmaš komanda (56—6).
55 uzvaras pēc kārtas — tāds bija Latvijas sieviešu izlases uzvaru gājiens PSRS tautu spartakiādes turnīros no 1959. līdz 1983. gadam. Šajā laikā tika izcīnīti seši čempionu tituli.
56 spēles Latvijas vīriešu valstsvienība aizvadīja pirmās neatkarības gados, sasniedzot pozitīvu bilanci gan pret Lietuvu (6—2), gan Franciju (5—1) gan Itāliju un Vāciju (pa 2—0). Negatīva bilance bija tikai pret Poliju (2—3) un Kanādu (0—1).
57 spēles valstsvienības priekšgalā ir Ainars Zvirgzdiņa rēķinā. 56 reizes viņš vadījis sieviešu komandu (labākais rezultāts), bet vienu reizi vīriešu izlasi.
58 basketbolisti no 12 sporta biedrībām pārstāvēja Latviju 56 starpvalstu spēlēs divdesmitajos un trīsdesmitajos gados.
59 spēlēs vīriešu valstsvienību vadījis tās pašreizējais treneris Ainars Bagatskis — tas ir trešais rezultāts vēsturē. Vairāk spēļu bijis Armandam Krauliņam (107) un Kārlim Muižniekam (61).
60. gadadienu kopš LBS dibināšanas 1983. gadā Latvijas basketbols sagaidīja kā Padomju Savienības rangu tabulas līderis — sieviešu izlases pirmā un vīru trešā vieta pirmo un vienīgo reizi nodrošināja Latvijai uzvaru PSRS tautu spartakiādes kopīgajā rangu tabulā.
61 uzvaru 66 spēlēs astoņu PSRS tautu spartakiāžu turnīros no 1956. līdz 1983. gadam izcīnīja Latvijas sieviešu izlase.
62 spēlēs vīriešu izlasi padomju laikā, 107 spēlēs vīriešu un 14 spēlēs sieviešu valstsvienību neatkarības gados — pavisam kopā 183 spēlēs Latvijas galvenās komandas vadījis Armands Krauliņš.
63 reizes Rīgas VEF komanda PSRS čempionātu laikos spēlējusi ar Maskavas CSKA (9—54) un Kijevas Stroiteļ (23—40). Vēl populārāki pretinieki bija Ļeņingradas Spartak (23—43).
64 pret 69 — tāds bija viens no sāpīgākajiem zaudējumiem Latvijas sieviešu valstsvienības vēsturē, kas tika piedzīvots pagarinājumā Eiropas čempionāta ceturtdaļfināla spēlē Rīgā ar Krievijas izlasi 2009. gada 18. jūnijā.
65 spēlētājas piedalījušās Rīgas TTT lielo panākumu kaldināšanā no 1958. līdz 1984. gadam. tiekot pie neoficiālā titula zelta meitenes.
66 pret 62 — ar tādu rezultātu Latvijas sieviešu valstsvienība 2007. gada Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā pārspēja Francijas izlasi, paverot durvis uz Pekinas olimpisko turnīru.
67 precīzi soda metieni pēc kārtas: tāds ir ilggadējā Rīgas ASK un Latvijas izlases kapteiņa Kārļa Strēļa personiskais rekords, kas sasniegts 1967. gadā.
68 oficiālajās FIBA turnīru spēlēs un 152 mačos kopā — sieviešu valstsvienībā vislielāko pieredzi sakrājusi Gunta Baško-Melnbārde. Par septiņām oficiālām spēlēm vairāk aizvadījusi Ieva Tāre, kurai kopīgais spēļu skaits tomēr ir mazliet mazāks (148).
69 punkti — Rīgas VEF komandas līderis Valdis Valters 1982. gada 3. martā spēlē ar Maskavas Dinamo sasniedza PSRS čempionātu absolūto rekordu.
70 reizes Latvijas čempionātos uzvarējušasRīgas sieviešu komandas. Vēl titulu izcīnījušas Liepājas (5 reizes) un Cēsu (3) komandas.
71 pret 54 — ar tādu rezultātu Latvijas vīriešu izlase 1954. gada 11. aprīlī pārspēja Ziemeļkorejas izlasi — tā bija pirmā starptautiskā spēle Rīgā pēc Otrā pasaules kara.
72 reizes Latvijas čempionātos uzvarējušas Rīgas vīriešu komandas. Astoņas reizes tituls ticis ventspilniekiem, pa divām reizēm — Liepājas, Ķekavas, Jelgavas un Brocēnu basketbolistiem, bet vienu reizi par čempioni kļuvusi Ādažu komandu.
73 pret 72 — Latvijas valstsvienības uzvara pār Melnkalnes izlasi Jeseņicē 2013. gada 5. septembrī bija tikai otrais panākums Eiropas čempionātu vēsturē, ko mūsu vīriešu komanda guva ar viena punkta starpību.
74 spēlēs Latvijas vīriešu izlasi vadījis Maigonis Valdmanis — vairāk par citiem speciālistiem padomju laikos.
75 pret 61 — ar tādu rezultātu Latvijas vīriešu izlase 1964. gada 28. aprīlī Kijevā pārspēja ASV komandu, kurā spēlēja četri nākamie Tokijas olimpisko spēļu čempioni.
76 basketbolisti vīriešu valstsvienības sastāvā kopš neatkarības atjaunošanas piedalījušies oficiālajās FIBA turnīru spēlēs.
77 zaudējumi un 63 uzvaras — tā bijusi vīriešu valstsvienības bilance oficiālajās spēlēs kopš neatkarības atgūšanas.
78 gadu pauze šķir Latvijas basketbola komandas līdzdalību Eiropas čempionātu finālspēlēs: 1935. gadā latvieši cīņā par Eiropas zeltu uzvarēja Spāniju (24:18), bet 2013. gadā U20 čempionāta izšķirošajā spēlē zaudēja Itālijai (60:67).
79 pret 63 — vīriešu valstsvienība Igaunijas izlasi Eiropas čempionāta spēlē pirmo reizi uzvarēja tikai 1996. gadā.
80 rubļu mēnesī — tāda bija standarta stipendija Rīgas TTT komandas spēlētājām sešdesmito gadu sākumā.
81 punkta pārsvars — tāda bijusi Latvijas sieviešu valstsvienības pārliecinošākā uzvara oficiālā spēlē — 118:37 Eiropas čempionāta kvalifikācijas mačā ar Azerbaidžānas komandu 1995. gadā.
82 spēles, tai skaitā 63 sāktas Warriors pamatsastāvā, vidēji katrā 29 minūtes, 9,5 minūtes, 9,3 atlēkušās bumbas un 1,7 bloķēti metieni — tāda bijusi Andra Biedriņa veiksmīgākā sezona NBA (2006./2007).
83 pret 80 — Latvijas vīriešu valstsvienība oficiālajā starptautisko cīņu apritē 1992. gada 19. jūnijā atgriezās ar uzvaru pār Polijas izlasi.
84 spēles FIBA turnīros, 184 spēles kopā — kopš neatkarības atjaunošanas valstsvienību visbiežāk pārstāvējis Uvis Helmanis.
85 pret 56 — ar tādu rezultātu beidzās Rīgas ASK pirmā spēle pašā pirmajā Eiropas čempionvienību kausa izcīņā. Pretiniekos bija Humbolta universitātes komanda no Austrumvācijas.
86 punkti spēlē ar Polijas izlasi — tāds bijis sieviešu valstsvienības rezultativitātes rekords Eiropas čempionātu mačos. Sasniegts 2009. gada 7. jūnijā Liepājā.
87 pilsētās 41 Eiropas valstī spēlējusi Latvijas vīriešu valstsvienība.
88 komandas piedalījās pirmajā Latvijas čempionātā 3pret3 basketbolā, kas 2012. gada augustā risinājās Rīgas centrā pie Brīvības pieminekļa.
89 spēles Latvijas izlasē padomju laikā aizvadījusi Helēna Bitnere-Hehta — vairāk par visām citām. Par vienu spēli atpalika Skaidrīte Smildziņa-Budovska, par trim — Dzintra Grundmane.
90 gadu jubilejas ballē Latvijas Basketbola savienība pirmo reizi apbalvos gada laureātus desmit nominācijās.
