Vingrotājiem jādemonstrē daudzpusība
Pēc vingrotāju olimpiskajiem panākumiem šī gadsimta pirmajā četrgadē varēja domāt, ka sporta veidu Latvijā gaida spoža nākotne. Taču rezultātu izteiksmē sekoja blāvāks posms. Tagad vingrošanas saime atkal cer uz savu pārstāvniecību Tokijas olimpiskajās spēlēs.
2000. gadā Sidnejas olimpiskajās spēlēs Igors Vihrovs kļuva par pirmo olimpisko čempionu neatkarīgās Latvijas vēsturē, triumfējot brīvajās kustībās. Pēc četriem gadiem Atēnu olimpiādē Jevgēņijs Saproņenko izcīnīja sudrabu atbalsta lēcienā. Nākamajās trijās olimpiskajās spēlēs Latvija sporta vingrošanā ir bijusi pārstāvēta vairs tikai reizi, kad 2012. gadā Londonā vingrojumā uz zirga Dmitrijs Trefilovs ierindojās 24. vietā.
Tokijas olimpiskajās spēlēs vingrošanā par medaļām sacentīsies pa 98 dalībniekiem gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē. Maksimums valsti varēs pārstāvēt līdz sešiem vingrotājiem un sešām vingrotājām.
Latvijai ir trīs Vihrova audzēkņi, kuri varētu pretendēt piedalīties Tokijas olimpiskajās spēlēs — olimpiskā čempiona meita Elina Vihrova, Oļegs Ivanovs un ventspilnieks Rihards Trams, kurš šobrīd studē ASV. Tuvākā un reālākā iespēja kvalificēties Tokijas olimpiskajām spēlēm būs, sekmīgi nostartējot pasaules čempionātā Vācijā, kas no 4. līdz 13. oktobrim risināsies Štutgartē.
No Latvijas sportistu viedokļa kvalifikācijas sistēma ir smaga, jo valstij nav pietiekamas pārstāvniecības, lai piedalītos komandu sacensībās. Komandu mačos stiprākās valstis katra varēs iegūt uzreiz četras ceļazīmes uz Tokiju (ASV, Krievija, Ķīna un Japāna pirmās komandu ceļazīmes jau ir nodrošinājušas pērn meistarsacīkstēs Dohā).
Tādēļ Latvijas sportisti olimpiskajām spēlēm var kvalificēties tikai caur individuālajām sacensībām daudzcīņā. Tātad daudzpusīgi apliecinot meistarību.
Katra valsts Štutgartē caur daudzcīņas sacensībām varēs iegūt vienu no 12 ceļazīmēm vīriešu konkurencē un vienu no 20 ceļazīmēm sieviešu konkurencē. Proti, ja vairāki vienas valsts sportisti iegūs vietas TOP12 (dāmām – TOP20), olimpiādes kvalifikācijas ieskaitē vērā tiks ņemts tikai valsts labākā pārstāvja rezultāts, tādēļ citas valsts atlētam ceļazīmes izcīnīšanai var pietikt ar vājāku rezultātu, ja viņu apsteigs vairāki citas valsts sportisti.
Jāpiebilst, ka Tokijā dalībnieki jau varēs izvēlēties, kurā disciplīnā startēt. Piemēram, brīvajās kustībās…
MŪSĒJO LABĀKIE REZULTĀTI 1988. – 2016. GADA OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS
1988. Seula
1. vieta Natālija Laščonova komandu sacensībās
1996. Atlanta
58. vieta Ludmila Prince daudzcīņā
2000. Sidneja
1. vieta Igors Vihrovs brīvajās kustībās
2004. Atēnas
2. vieta Jevgēņijs Saproņenko atbalsta lēcienā
2012. Londona
24. vieta Dmitrijs Trefilovs uz zirga
