Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā
Žurnāls: Nr. 303/304 Runā prezidents

Lai kļūtu par zvaigzni, no zvaigznēm nav jābaidās

No visu sporta veidu federāciju prezidentiem Dzintars Urbančiks ir vienīgais, kas pats kļuvis par Latvijas olimpiādes čempionu. Turklāt — divkārtēju. Pirmo reizi grieķu-romiešu cīņā Dzintars uzvarēja pirmajā Latvijas olimpiādē Ventspilī, otro reizi — pirms trim gadiem Liepājā. Pēc Londonas spēlēm uzņēmējs Dzintars Urbančiks, kas darbojas transporta nozarē, tika ievēlēts par Latvijas Cīņas sporta federācijas prezidentu.

Pirmajās Eiropas spēlēs Baku cīņas sportā konkurence bija visnopietnākā, jo uz galda tika likti arī kontinenta čempiona tituli. Šajā sportā arī Anastasija Grigorjeva izcīnīja Latvijai pirmo medaļu — bronzu — svara kategorijā līdz 63 kg. Sarunā ar Dzintaru Urbančiku mēģinām gūt ieskatu visā Latvijas cīņas laukumā.

— Šķiet, ka cīņa Latvijā — tas ir dāmu sports!?

— Saskaitot panākumus, tā iznāk. Anastasija Grigorjeva ir trīskārtēja Eiropas čempione, kas pērn pēc 93 gadu pārtraukuma Latvijai izcīnīja medaļu pasaules čempionātā, iegūstot trešo vietu. Savā svara kategorijā to pašu paveica Laura Skujiņa, kura pērn pirmo reizi kļuva arī par Eiropas čempioni. Tomēr jāņem vērā, ka sieviešu brīvā cīņa olimpisko spēļu programmā Rio būs tikai ceturto reizi…

Mūsu federācija vieno trīs olimpiskos sporta veidus — grieķu-romiešu cīņu, brīvo cīņu un brīvo cīņu sievietēm, kurā, starp citu, noteikumi un atļauto paņēmienu arsenāls atšķiras no vīriešu cīņas. Kungiem Latvijas topa augšgalā joprojām ir Edvīna Bietaga 1936. gadā izcīnītais olimpiskais sudrabs grieķu-romiešu cīņā.

— Olimpiskā kvalifikācija jums sāksies tikai septembrī pasaules čempionātā, kas risināsies zīmīgā vietā — Lasvegasā…

— Loterija tā noteikti nebūs, bet ļoti smags turnīrs gan. Katrā svara kategorijā ap 40—50 konkurentu, no kuriem ceļazīmes uz spēlēm iegūs tikai pieci labākie, tātad tie, kas reāli cīnīsies par pasaules čempionāta medaļām un spēs uzvarēt vismaz četrās cīņās.

Nākamā iespēja būs īpašos olimpiskajos kvalifikācijas turnīros aprīlī Serbijā, pēc nedēļas Mongolijā un pēdējā — maija sākumā Turcijā. Katrā no tiem par olimpiešiem kļūs tikai tie, kas cīnīsies finālā, tātad divi labākie. Šie turnīri būs Lauras Skujiņas iespēja, jo pēc vasaras sākumā veiktās ceļgala krustenisko saišu operācijas pilnvērtīgi trenēties viņa varēs atsākt tikai novembrī. Atsevišķi atlases turnīri notiks Āzijas, Āfrikas un Amerikas valstu cīkstoņiem. Olimpiskajās spēlēs visos mūsu cīņas veidos katrā svara kategorijā atvēlētas ne vairāk par 22 vietām.

Lepojamies, ka esam ieguvuši tiesības nākamgad no 8. līdz 13. martam Rīgā rīkot Eiropas čempionātu. Tajā gan sportisti olimpiskās ceļazīmes nedalīs, toties tā būs pēdējā kvalifikācijas pārbaude tiesnešiem, kurā lielas izredzes otro reizi kļūt par olimpisko arbitru ir Jānim Rončam.

— Eiropas spēles Baku cīņā vienlaikus bija arī kontinenta meistarsacīkstes. Šajā pasākumā jūsu sporta veidos tur bija maksimāli sīvākā konkurence.

— Tas bija ģenerālmēģinājums pasaules čempionātam, kurā piedalījās visi spēcīgākie Eiropas atlēti. Piemēram, Lauras Skujiņas svara kategorijā (līdz 69 kg) olimpiskā čempione Natālija Vorobjova no Krievijas ieņēma tikai trešo vietu. Anastasijas Grigorjevas svarā (līdz 63 kg) pasaules čempione ukrainiete Jūlija Tkača zaudēja finālā tai pašai jauniņajai krievietei Valerijai Lazinskai, kurai Anastasija ar 1:3 bija spiesta piekāpties ceturtdaļfinālā un kura tāpat kā mūsējā pērn pasaules čempionātā izcīnīja bronzas medaļu.

Pirmo cīņu pret bulgārieti Elinu Vasevu Anastasija, kā mēs sakām, paņēma viegli. Lazinska pēc tam nometa uz lāpstiņām zviedrieti Hennu Johansoni un Anastasijai pavēra ceļu uz gandarījuma turnīru, kurā viņai par bronzas medaļu nācās spēkoties ar Johansoni. Iepriekšējos turnīros Anastasija šo Zviedrijas sportisti bija pārspējusi samērā viegli. Šoreiz cīņa bija daudz grūtāka, tomēr tā beidzās ar mūsējās uzvaru.

— Baku Anastasija ieradās bez sava trenera Sergeja Kursīša, žurnālistiem izsakoties, ka vairs nevēlas ar viņu sadarboties…

— Sāpīgs jautājums. Mēs runājam ar abām pusēm, lūdzam izprast situāciju, izvērtēt prioritātes un to dēļ ambīcijas nolikt malā. Laika vairs nav daudz, līdz mērķim — olimpiskajām spēlēm atlicis tikai gads… Un Kursītis tiešām ir augstas klases treneris. Tāpat kā Grigorjeva — augstas klases sportiste, kura savas skaistās uzvaras guvusi, pateicoties viņam. Joprojām ceru, ka iespējams kompromiss.

— Kā vērtējat pārējo cīkstoņu sniegumu pirmajās Eiropas spēlēs?

— Vairāki mūsu jaunie sportisti pārdega. Karalīnai Tjapko (līdz 48 kg) pirmā cīņa ar Nīderlandes sportisti bija jāņem. Pirmajā periodā mūsu jaunā daugavpiliete, kas tagad strādā par treneri Liepājā, kur arī pati trenējas, bija kā sastingusi, otrajā — atguvās un pārņēma vadību ar 5:4, kuru nenoturēja. Šogad pēc ilgāka laika atkal notika Eiropas U-23 čempionāts, kurā Karalīna izcīnīja piekto vietu. Violeta Ponomarjova (līdz 53 kg) ir vēl jaunāka LSPA studente, kura parasti cīnās svara kategorijā līdz 48 kg. Baku šajā nišā mums jau bija Tjapko, un Ponomarjovai nācās stāties pretī smagākai pretiniecei, kurai tomēr pārāk viegli atdeva punktus. Mūsu meitenēm tā bija vērtīga pieredze, turpmāk viņas būs drošākas, pārliecinātākas par sevi un tā nebaidīsies no zvaigznēm.

No puišiem Armands Zvirbulis (līdz 86 kg) un Imants Lagodskis (līdz 97 kg) vienīgie pārvarēja pirmo kārtu. Armandam nākamā cīņa bija ar spēcīgo ungāru Ištvanu Verebu, kam pieder pasaules čempionāta bronzas medaļa. Mūsējais piekāpās ļoti līdzīgā cīņā, apliecinot, ka pirms olimpiskās atlases ieiet sportiskā formā. Savukārt Imantam bija jācīnās ar pasaules un Eiropas čempionu Abdusalamu Gadisovu no Krievijas. Lagodskis zaudēja, pārāk taupot spēkus un klusībā cerot, ka Gadisovs nākamās cīņas uzvarēs, un viņš varēs doties tālāk uz priekšu pa gandarījuma zaru. Bet… uz gandarījuma zara nonāca pats Gadisovs, beigās izcīnot bronzu. Dmitrijs Mihailovs (līdz 125 kg) nopietni cīņas sportam pievērsies pēc 20 gadu vecuma un, salīdzinot pat ar jaunākiem konkurentiem, vēl ir nepieredzējis. Tāpēc zaudējums pirmajā kārtā.

Grieķu-romiešu cīņā, kurā visiem, izņemot Igoru Kostinu (līdz 98 kg), Eiropas spēles bija pirmais lielais turnīrs, sadega gan Česlavs Beštenis (līdz 80 kg), gan Jevgeņijs Koļcovs (līdz 75 kg), gan Kristaps Kalnakārklis (līdz 66 kg), kurš pirmajā cīņā ar itālieti bija vadībā 2:0, bet tad vieglprātīgi zaudēja četrus punktus. Neviens no šiem puišiem nav vecāks par 22 gadiem, un viņi tikai ienāk elites konkurencē. Mums nav tik plašu resursu kā lielajām valstīm. Mums jāaudzina tie, kas ir, un tas ir ilgstošāks process.

— Cik pavalstnieku ir prezidenta karaļvalstī?

— Kādu tūkstoti varam saskaitīt. Latvijas čempionātos kadetiem (U-17) piedalās aptuveni 150 jauniešu. Šajā vecuma grupā pirmo reizi esam izcīnījuši medaļu pasaules čempionātā — Eiropas vicečempions Alberts Jurčenko ieguva bronzu. Grieķu-romiešu cīņā arī talanti parādījušies — Ņikita Masjuks un Aleksandrs Jurkjans. Viņi, kā arī Jurčenko gatavojas pasaules junioru (U-20) čempionātam. Ļoti daudzi mūsu juniori un kadeti ieguvuši piektās vietas. Tas nozīmē ka viņi jau piedalījušies medaļu izcīņās, bet pagaidām zaudējuši. Tā ir mūsu nākotne. Lai izaudzinātu meistarīgu junioru, nepieciešami astoņi līdz desmit gadi. Vēl pieci seši gadi, lai pienācīgi sagatavotu elites konkurencei. Tāpēc mums būtisks ieguvums, ka starptautiskā federācija beidzot atjaunojusi Eiropas un pasaules U-23 čempionātus. Tie dod motivāciju tiem sportistiem, kuri vēl pieaugušo elitei nav nobrieduši. Kā zināms, šajā ziņā dienvidniekiem ir priekšrocības.

Strādājam, lai cīņas sporta nodaļu atvērtu Murjāņu sporta ģimnāzijā vai arī izveidotu savu internātu Daugavpilī, kuras pārstāvji pēdējos gados sasniedz ļoti labus rezultātus visās vecuma grupās. Cīņas sports attīstīts novadā, arī Krāslavā, Rēzeknē, Balvos. Savi centri mums ir gan Kurzemē un Vidzemē, gan Zemgalē un Rīgā. Federācija vieno 33 juridiskos biedrus.

— Cik plašu Latvijas pārstāvniecību federācija plāno Rio olimpiskajās spēlēs?

— Divas mūsu meitenes taču ir pasaules top sportistes! No puišiem lielākās cerības saistām ar Armandu Zvirbuli, Imantu Lagodski un Aleksandru Višņakovu grieķu-romiešu cīņā. Četriem olimpiešiem mums vajadzētu būt, un medaļa ir mūsu mērķis.

 

Dzintars URBANČIKS

Latvijas Cīņas federācijas prezidents, uzņēmējs

Dzimis: 1975. gada 12. martā Liepājā

Izglītība: Liepājas vidusskola, LSPA 4. kursa students

Sportā: no sešu gadu vecuma, vispirms trenējies peldēšanā un futbolā, grieķu-romiešu cīņā no 9 gadu vecuma, pirmais treneris Viktors Livdāns

Lielākie sasniegumi: vairākkārtējs Latvijas čempions grieķu-romiešu cīņā, divkārtējs Latvijas olimpiādes uzvarētājs, absolūtais Lavijas čempions pludmales cīņā, starptautisku turnīru laureāts

Ģimenes stāvoklis: precējies, triju dēlu tēvs

Vaļasprieki: sports, atpūta ar ģimeni