Latvijas Cīņas federācija

PREZIDENTS DZINTARS URBANČIKS

Dzimis 1975. gada 12. martā Liepājā. Uzņēmējs transporta un loģistikas jomā. Ieguvis augstāko izglītību Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā grieķu-romiešu cīņas trenera specialitātē. Vairākkārtējs Latvijas čempions grieķu-romiešu cīņā, divkārtējs Latvijas olimpiādes čempions, vairākkārtējs starptautisku sacensību uzvarētājs. Guvis panākumus arī pludmales cīņās.

SPORTA VEIDI

Olimpiskie sporta veidi: brīvā cīņa, brīvā cīņa sievietēm, grieķu-romiešu cīņa. Neolimpiskie sporta veidi: pludmales cīņa, jostu cīņas, graplings, pankrations.

KĀPĒC CĪŅA

Augsta kultūra, disciplīna, cieņa — tas raksturo cīņas sportu. Jebkurš cīņas sporta veids audzina raksturu, attīsta personību un vairo spēku. Ne velti šī sporta pirmsākumi meklējami tālu pirms mūsu ēras, un cīņā čempionus noskaidroja jau antīkajās olimpiskajās spēlēs. Lai arī tas ir vīrišķīgs sports, arvien vairāk ar to nodarbojas arī dāmas.

PĀRSTĀVNIECĪBA STARPTAUTISKAJĀ FEDERĀCIJĀ

Starptautiskajā Cīņas federācijā šobrīd nav neviens Latvijas pārstāvis, bet mūsu tiesnesis Jānis Rončs šajā gadā nopelnīja iespēju tiesāt Riodežaneiro olimpiskās spēles.

Juridiskie biedri: 37

Reģistrētie sportisti: 2327

Jaunieši: 1593

Treneri: 51

Izplatība:

Daugavpils, Daugavpils novads, Rīga, Liepāja Aizkraukle, Ādaži, Balvi, Bauska, Cēsis, Jelgava, Krāslava, Ķekava, Amata, Rēzekne, Saldus, Gulbene, Brocēni.

LIELĀKIE SASNIEGUMI

Brīvajā cīņā sievietēm

Olimpiskajās spēlēs

2012. g. olimpiskajās spēlēs Londonā Anastasija Grigorjeva ieguva 9. vietu svara kategorijā līdz 63 kg.

Pasaules čempionātos

2014. g. pasaules čempionātā bronzas medaļas izcīnīja Anastasija Grigorjeva (līdz 63 kg) un Laura Skujiņa (līdz 69 kg).

Eiropas spēlēs

2015. gada Eiropas spēlēs Anastasija Grigorjeva izcīnīja bronzas medaļu (līdz 63 kg).

Eiropas čempionātos

Anastasija Grigorjeva uzvarējusi četras reizes 2010. g. (līdz 55 kg), 2013., 2014. un 2016. g. (līdz 63 kg). 2012. g. viņai 2. vieta (līdz 59 kg).

Laura Skujiņa izcīnījusi bronzas medaļu 2014. g. (līdz 69 kg).

Grieķu-romiešu cīņā

Pirms brīvvalsts un tās laikā

1912. g. olimpiskajās spēlēs Stokholmā startēja trīs Latvijas sportisti — Jānis Polis (izstājās trešajā kārtā), Aleksandrs Miezītis un Nikolajs Fārnasts (izstājās otrajā kārtā).

1924. g. olimpiskajās spēlēs Parīzē svara kategorijā līdz 82,5 kg dalītu 5./7. vietu ieguva Jānis Polis, līdz 67,5 kg 9. vietu — Rūdolfs Ronis. 1928. g. olimpiskajās spēlēs Amsterdamā svara kategorijā līdz 82,5 kg dalītu 9.—13. vietu ieguva Kārlis Pētersons, virs 82,5 kg dalītu 9./10. vietu ieguva Alberts Zvejnieks. 1936. g. olimpiskajās spēlēs Berlīnē svara kategorijā līdz 87 kg sudraba medaļu izcīnīja Edvīns Bietags. Svara kategorijā līdz 61 kg 5. vietā Krišjānis Kundziņš, svara kategorijā virs 87 kg dalītu 7./8. vietu ieguva Alberts Zvejnieks.

Pēc neatkarības atjaunošanas

Olimpiskajās spēlēs: 1996. g. olimpiskajās spēlēs Atlantā 9. vietā ierindojās Aigars Jansons (līdz 57 kg).

Eiropas čempionātos:  2016. g. Eiropas čempionātā 5. vietu ieguva Ņikita Masjuks (līdz 68 kg).

Brīvajā cīņā

1992. g. olimpiskajās spēlēs Barselonā dalītā 11.—12. vietā ierindojās Eduards Žukovs (līdz 62 kg). 2000. g. olimpiskajās spēlēs Sidnejā 11. vietu ieguva Igors Samušonoks (līdz 85 kg). 2012. g. olimpiskajās spēlēs Londonā Armands Zvirbulis ieņēma dalītu 10. vietu.

Pasaules čempionātos:2011. g. pasaules čempionātā Armands Zvirbulis izcīnīja 5. vietu (līdz 84 kg).

Eiropas čempionātos:2007. g. Eiropas U-20 čempionātā Armands Zvirbulis izcīnīja 1. vietu. 2010. g. Eiropas čempionātā A. Zvirbulis ieguva 9. vietu.

TUVĀKIE MĒRĶI

Ceram, ka Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs Anastasijai Grigorjevai izdosies izcīnīt kādu godalgu. Tas ir viņas spēkos. Vēlamies jau tuvākajā nākotnē izveidot labu un produktīvu sadarbību ar Murjāņu sporta ģimnāziju. Esam panākuši mutisku vienošanos, ka nākamajā gadā Murjāņos tiks atklāta cīņas sporta sekcija ar 10 sportistiem. Labāko sportistu pulcēšana internātā dos pamatu labiem rezultātiem nākotnē. Pie tuvākajiem mērķiem jāpieskaita arī cīņas sporta infrastruktūras attīstīšana Rīgā.

Nākotnes vīzija

Eiropas Cīņas federācijas prezidents Tzeno Tzenova savā vēstulē pēc pagājušā Eiropas čempionāta norādīja, ka Latvija ir paraugs citām valstīm, kā organizēt augsta līmeņa sacensības. Mūsu mērķis tālākā nākotnē ir organizēt pasaules kadetu un junioru čempionātus, palielināt sportistu skaitu Latvijā, izcīnīt godalgas visaugstākā mēroga starptautiskajās sacensībās.

Kontakti:

Mājaslapa: www.wrestling.lv

Tālrunis: +371 67376058

Autori: Toms Markss