Pāri slieksnim

Stenda šaušanā Rio mūs pārstāvēs Zemgales čempions hokejā, kurš ar saviem 193 auguma centimetriem būtu noderīgs arī basketbola komandai, ja vien tā spēlēm kvalificētos. Turklāt vēl nesen kokapstrādes inženieris Dainis Upelnieks bija arī itin prāva uzņēmuma tehniskais vadītājs.

Rencēnos, otro reizi pēc kārtas kļuvis par Latvijas olimpiādes čempionu stenda šaušanā, iecavietis Dainis Upelnieks vēl stāvēja uz Rio spēļu sliekšņa un nezināja — varēs kāpt tam pāri vai arī nāksies spert soli atpakaļ. Tikai vienpadsmit dienas vēlāk, kad LOK preses konferencē jau bija pasludinājusi, ka Latviju XXXI olimpiādes spēlēs pārstāvēs 31 atlēts vienpadsmit sporta veidos, tika saņemts Starptautiskās Šaušanas federācijas lēmums, kas apliecināja — Latvijai Rio būs par vienu sportistu vairāk. Tā Dainis Upelnieks kļuva par 32. olimpieti 12. sporta veidā.

ČETRI UPELNIEKI VIENĀ OLIMPIĀDĒ

Dainis ir redzams vīrs ne tikai tāpēc, ka ir garākais sportists Latvijas olimpiskajā delegācijā. Viņa uzvārds jau trešajā paaudzē tiek daudzināts stenda šāvēju aprindās. Daiņa vectēvs Augusts Upelniekssavulaik Bārbelē uzbūvēja Bauskas rajonā pirmo stenda šautuvi. Tēvs Ēriks, būdams sporta meistars un arī visu Latvijas olimpiāžu dalībnieks, pie sava sporta veida pieradināja visus trīs savus dēlus. Tā četri Upelnieki parasti pārstāv Iecavas novadu. Šajā olimpiādē Daiņa vecākais brālis Mairis apaļajā stendā izcīnīja septīto vietu, jaunākais — Jānis — vienpadsmito, bet tēvam 25. vieta šaušanā pa skrejošo mežacūku.

Tiesa, vectēva šautuve vairs nedarbojas, un arī pašreizējā treniņu vietā, sporta klubā Bauskas zemgaļi, olimpietim ļauts šaut tikai 12 stundas nedēļā un noteiktos laikos. Daži Bauskas iedzīvotāji pasūdzējušies, ka olimpiešu kalve strādājot ar pārāk lielu troksni un traucējot viņu labsajūtai, un pašvaldība ierobežojusi šautuves darbību.

Daiņa Upelnieka otra sportiskā aktivitāte ir mazāk skaļa un norisinās dzīvesvietas novadā, kurā pret sportu valda pozitīvāka attieksme. Būdams HKIecava komandas aizsargs, Upelnieks ziemas sezonā regulāri trenējas un spēlē Zemgales Amatieru hokeja līgā (ZAHL), kurā šogad vinnēja gan regulārajā čempionātā, gan play-off.

IZŠĶIRŠANĀS CERĪBU VĀRDĀ

Pēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolvēšanas Upelnieks desmit gadus nostrādāja Vecumnieku novadā SIA Piebalgas kokapstrādes uzņēmumā par tehnisko vadītāju. Pēc tam tādu pašu amatu ieņēma PATA AB Saldus uzņēmumā.

Šāgada martā, kad olimpiskās cerības sāka iegūt realitātes aprises, Dainis Upelnieks sapratis, ka nevar mānīt ne kolēģus, ne sevi sportā, aizgāja no labi apmaksātā darba, lai šaušanai pievērstos ar simtprocentīgu atdevi. Tagad viņa draugs, treneris un menedžeris vienā personā — Uģis Dronka — gādā, lai Latvijas stenda šaušanas un šobrīd arī visa mūsu šaušanas sporta līderim būtu pietiekami daudz sponsoru. Starp citu, kā zemessargu, kurš pasaules čempionātā militārpersonām spējis iekļūt labāko sešniekā, Upelnieku atbalsta arī NBS.

„Šīm spēlēm jākļūst par pamatu nākamajam olimpiskajam ciklam,” Upelniekam sportā tagad ieslēgusies ilgtermiņa plānošana. „Debitējot man jāšauj sava personiskā rekorda robežās, kas gan arī var dot augstu vietu, bet cerēt, ka kalnus gāzīšu, nevajadzētu. Pēc četriem gadiem jādara tas pats, tikai līdz tam šis rekords jāpaceļ augstākā līmenī, un tad jau iespējama cita saruna.”

DIVI STOBRI 200 SKROTIS

Dainis lieto 12 kalibra gludstobra ieroci jeb bisi. Tā stobrus ražojusi pazīstamā itāliešu firma Renato Gamba, kurai raksturīgas inovācijas stobru cilindru iekšējā konstrukcijā. Tikai šajā desmitgadē arī stenda šāvēji sāka izmantot regulējamas laides. Upelnieka bisei to izgatavojusi vācu firma Ergo Sign. „Ar trīs milimetru soli varu mainīt laides garumu, ja, piemēram, vēsākā laikā tiek vilkts biezāks apģērbs,” paskaidro sportists. „Regulējami arī citi parametri.” Šāda ieroča kopējā vērtība svārstās 10 000 eiro robežās.

„Ierocis man ir ļoti labs,” atzīst olimpietis. „Pasaules TOP klase. Stobrs kvalitāti nezaudēs līdz miljons šāvieniem. Mans apjoms ir ap 15 000 sezonā.”

Dainis Upelnieks šauj ar itāliešu Clever Pro Extra patronām, kurās, atbilstoši noteikumiem, skrošu lādiņa svars ir 24 grami. Skrots diametrs nedrīkst būt lielāks par 2,5 milimetriem, kas atbilst 7. numuram. Daiņa patronās ir vēl mazākas — 9,5. numura — skrotis, kas ir sīkas kā magoņu sēkliņas un kuru skaits vienā lādiņā pārsniedz divus simtus. Pēc 25 metriem, kas ir tālākā distance, kādā šauj pa šķīvīšiem, skrošu izkliedes rādiuss varētu būt aptuveni 80 centimetru. „Lielākoties šāvieni ir tuvākās distancēs, kad kūlis ir krietni šaurāks,” turpina Upelnieks. „Tuvākā distance ir pieci metri, un tad kūlis diez vai ir platāks par desmit centimetriem. Lai šķīvis saplīstu, jātrāpa vismaz ar 10—30 skrotīm.”

Vienā treniņā Dainis ižsauj 150—200 patronu. „Cik varu atļauties, tik arī izšauju,” Dainis Upelnieks norāda, ka viena patrona maksā 25 eirocentus. Vidēji vienā treniņā ugunī un dūmos tiek pārvērsti 50 eiro, nerēķinot to, ka sašautie šķīvīši arī kaut ko maksā. Normāli gatavojoties sacensībām, jātrenējas pa divām stundām divreiz dienā un piecas dienas nedēļā. Tātad munīcija izmaksā aptuveni 250 eiro nedēļā, ja vien izdodas treniņiem atrast vēl kādu šautuvi ārpus Bauskas.

MĒRĶIS KĀ SVĪTRA, NEVIS APLIS

Atšķirībā no ložu šaušanas vai biatlona stenda divstobrenēm nav limitēts spēks, ar kādu jānospiež gailis. Turklāt šķīvīšu mednieki nepavisam netiecas pēc viegliem šāvieniem. Parasti pirksts jāvelk ar kilogramu lielu spēku, nereti pat vairāk. „Mēs šaujam kustībā, un šāviena noraušanas risks nav tik liels,” skaidro Upelnieks. „Daudz sliktāk, ja sanāk nejaušs šāviens.”

Uz šāvēja vestes nedaudz virs jostasvietas iezīmēta dzeltena līnīja, zem kuras jāatrodas ieroča laidei. Kad šķīvītis lido ārā, bise jāiepleco un jātrāpa pa vienu vai diviem mērķiem.

Šķīvīši izlido ar ātrumu 90 km/h, un tēmēšanai iznāk dažas sekundes desmitdaļas. Turklāt šāvējs to redz nevis kā apli, bet gan kā vibrējošu svītru. Šķīvītis nav biezāks par trim centimetriem. Starp citu, augumā mazākiem stenda šāvējiem šajā ziņā ir neliela priekšrocība — viņi no zemāka skatpunkta šķīvīti redz atvērtāku jeb ieapaļāku.

Šogad Dainis Upelnieks un viņa konkurenti olimpisko šautuvi jau iemēģinājuši — aprīlī tajā risinājās Pasaules kausa izcīņas posms, kurā tika izmantoti olimpiskie flash šķīvīši, kas pēc trāpījuma izšķīst zaļā (kvalifikācijas sacensībās) vai oranžā (finālposmā) krāsā un kas plīsa ļoti negribīgi. Organizatori skaidroja ka, transportējot no Eiropas, jaunveidotais ekoloģiskais materiāls, no kā izgatavoti šie mērķi, esot piesūcies ar mitrumu, šķīvīšus padarot pārāk elastīgus. „Man gadījās pat tā, ka šķīvis lidojumā tika apgāzts un izsists citā trajektorijā, bet nesaplīsa,” atceras Dainis. „Tiesneši to, protams, ieskaitīja kā trāpījumu. Bet ne vienmēr tas var notikt tik uzskatāmi. Jācer, ka tagad visi šķīvīši būs vienādi labi izžuvuši.”

BĪSTAMIE FONA LAUZIENI

Stenda šāvēja apģērbā būtiskākā ir veste ar oficiālo ISSF dzelteno marķējuma svītru noteikumos paredzētajā vietā zem elkoņa, kad roka piespiesta pie ķermeņa. Zem tās pirms komandas jāatrodas laides augšējam stūrim. Kabatās tiek saliktas visas 25 sērijai paredzētās patronas, ka arī vismaz sešas rezervei — tiesnesis tādu daudzumu var pieprasīt pārbaudei. Uz ugunslīniju līdzi tiek ņemta lupatiņa briļļu noslaucīšanai un pie vestes pieāķēts dvielītis, ar ko apkopt seju, ieroci un rokas. Upelnieks gan šauj ar plānas ādas golfa lietus cimdiem rokās. „Tie man šķiet ērtāki par šāvējiem speciāli ražotajiem,” atzīst Dainis.

Būtiskas ir brilles (Pilla) ar dažādu toņu maināmiem Carl Zeiss stikliem. „Svarīgi izvēlēties pareizo filtru, lai nodrošinātu iespējami labāku kontrastainību un palīdzētu tikt galā ar — kā mēs sakām — fona lauzieniem. Piemēram, šķīvis izlido pret koši zilām debesīm, bet tūlīt šo fonu nomaina tumšs mākonis vai meža lapotne.” No saules vai lietus sargā arī cepure ar nagu. Lai konkurentu blīkšķi lieki nenovērstu uzmanību, tiek lietotas austiņas vai ausu aizbāžņi. Pārējam tērpam jābūt sportiskam (nekādu džinsu!), apaviem — slēgtiem.

KĀ PUNKTI PĀRVĒRŠAS VIETĀS

Sacensības notiek divas dienas. Viss sākas ar 125 kvalifikācijas šāvieniem, kas sadalīti piecās sērijās pa 25 katrā. Parasti pirmajā dienā ir trīs sērijas, otrajā — divas, pēc kurām seši labākie turpina cīņu pusfinālā. Priekšsacīkšu rezultāti klāt skaitīti netiek.

Par katru sašautu mērķi — viens punkts. Maksimāli iespējamais skaits — 125. Dainim Upelniekam līdz šim pasaules mačos finālā vēl nav izdevies iekļūt. Viņa labākais rezultāts, kas atkārtots arī šogad, — 120. Parasti nepieciešams par diviem trāpījumiem vairāk. Bet olimpiskajās spēlēs valda cita gaisotne. Piemēram, Londonā pietika ar 120 punktiem, lai iekļūtu labāko sešniekā. Šāgada Eiropas čempionātā šāds rezultāts Upelniekam deva tikai 21. vietu.

STARP LIELO UN MAZO BŪDU

Vienā sērijā astoņas pozīcijas, katrā — šāvējam ir cits leņķis pret lidojošajiem šķīvīšiem. Pusaplī izvietotas septiņas pozīcijas, astotā — vidū, pa kurām, sešu vīru komandai pārvietojoties, jāsašauj viens, divi, trīs vai pat četri mērķi. Kreisajā pusē atrodas tā dēvētā lielā būda — tās izmetējierīces lūka atrodas 3,05 m augstumā virs zemes, labajā pusē — mazā būda, no kuras šķīvītis savu lidojumu sāk 0,7 m augstumā.

Komandu šķīvīšu izmetējmašīnai ar balsi dod pats šāvējs. Parasti tas ir kopā ar izelpu izteikts paskaļš — āāā, pēc kura ieslēdzas taimers, un elektroniska ierīce pēc savas izvēles triju sekunžu laikā izlidina šķīvīti. Atgādināsim, ka bises laide tajā mirklī vēl atrodas zem dzeltenās līnijas. Izmērīts, ka pēc izlidošanas šķīvītī vidēji jātrāpa 0,7 sekundēs.

Šaujot dupletus jeb dubultšāvienus pa diviem no pretējām pusēm izmestiem šķīvīšiem, noteikts, kurā pozīcijā un no kuras puses lidojošais mērķis jāsašauj pirmais. Ja gadās ar vienu šāvienu trāpīt abiem, to uzskata par kļūdu, ļaujot gan dupletu atkārtot. „Sērijas rezultāts bieži vien tiek izšķirts, kad pēc septītās pozīcijas jāatgriežas ceturtajā, kas pozīciju pusaplī atrodas vistālāk un no kuras otrajā reizē jāšauj divi dupleti,” skaidro Dainis. Vienas sērijas ietvaros pusstundas laikā katram iznīcināšanai tiek piedāvāti 25 šķīvīši.

Sākot ar pusfinālu, tiek šauti 16 mērķi — astoņi dupleti no grūtākajām pozīcijām. Pēc tam divi prasmīgākie, iepriekš gūtos punktus līdzi neņemot, tādā pašā veidā dodas divcīņā par zeltu, bet trešais un ceturtais — par bronzas medaļu. Šāds princips ieviests tikai pēc Londonas spēlēm.

ABSOLŪTO REKORDU ĢĒNIJI

Galvenais pretendents ir stenda šaušanas ģēnijs no ASV Vinsents Henkoks, kurš pirmo reizi par olimpisko čempionu kļuva deviņpadsmit gadu vecumā Pekinā, bet Londonā šo panākumu atkārtoja. Henkokam pieder ne tikai absolūtais pasaules rekords, bet viņš pat reiz visos Pasaules kausa izcīņas posmos kopā nesašautus atstājis tikai četrus šķīvīšus. Neapšaubāmi spēcīgi būs itālieši, kas jūlijā Eiropas čempionātā laboja pasaules rekordu komandām, trijatā no 375 mērķiem sašaujot 371. Individuālais čempions Rikardo Filipelli gan priekšsacīkstēs, gan pusfinālā, gan finālā sašāva pilnīgi visus mērķus. Tātad 157 trāpījumi pēc kārtas. Priekšsacīkstēs nekļūdīgs bija arī vācietis Ralfs Buheims, kas ieguva bronzas medaļu.

Bet katras sacensības sākas no jauna. Katru dienu pūš cits vējš un spīd citādāka saule.

Dainis UPELNIEKS

Stenda šāvējs, kokapstrādes inženieris, zemessargs

Sporta klubi: Bauskas Zemgaļiun HKIecava

Dzimis: 1982. gada 1. oktobrī Bauskā

Augums, svars: 193 cm, 103 kg

Izglītība: Iecavas vidusskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte (kokapstrādes inženieris)

Darba gaitas: desmit gadus tehniskais vadītājs SIA Piebalga, līdz 2016. gadam PATA AB Saldus uzņēmumā

Sportā: stenda šaušanā kopš 12 gadu vecuma

Treneris: Uģis Dronka

Pirmais treneris: Ēriks Upelnieks (tēvs)

Lielākie sasniegumi: EČ 2015. g. — 15. v., 2016. g. — 21. v.; 2013. g. pasaules čempionātā militārpersonām 6. v., septiņkārtējs Latvijas čempions, divkārtējs Latvijas olimpiādes uzvarētājs

Ģimenes stāvoklis: precējies, divu meitu tēvs

Hobiji: hokejs, medības

LATVIJAS IV OLIMPIĀDES PJEDESTĀLS

Apaļais stends

1. Dainis Upelnieks (Iecavas nov.) 15

2. Valdis Kalējs (Kuldīgas nov.) 14

3. Vadims Basovs (Viesītes nov.) 14

Tranšeju stends

1. Valdis Mincāns (Babītes nov.) 11+2

2. Arnis Bērziņš (Burtnieku nov.) 11+1

3. Aleksandrs Andruškevics (Viesītes nov.) 12

Pa skrejošo mežacūku

1. Edžus Bumbieris (Talsu nov.) 390

2. Jānis Tams (Talsu nov.) 378

3. Māris Žviriņš (Burtnieku nov.) 377