Vēsturē ierakstīti

Kvalifikācijas īpatnību dēļ pludmales volejbolā Eiropas spēlēm Latvijā nācās izveidot divus īpašus pārus — Tīna Laura Graudiņa/Marta Ozoliņa un Mārtiņš Pļaviņš/Haralds Regža, kuriem pievienojās Aleksandrs Solovejs/Ruslans Sorokins. Turnīrs beidzās ar pirmo Eiropas spēļu čempionu titulu un divām dalītām devītajām vietām.

„Gluži kā Londonā,” apakšgrupas pirmās spēles smagumu un neveiklības pret mazpazīstamajiem somiem Numinenu/Pipo raksturoja olimpiskās bronzas laureāts Mārtiņš Pļaviņš. „Pēc tam mēs iespēlējāmies…” Tieši tāpat notika arī Baku karstajās smiltīs. Tiesa, līdz pat trešajai izslēgšanas kārtai visās spēlēs izdevās uzvarēt tkai ar 2:1. Bet tad ar 2:0 tika sagrauti Faiga/Hilmans (Izraēla), kas tās pašas dienas rītā dalītā 9. vietā bija atstājuši Soloveju/Sorokinu, un pusfinālā tikpat tukšām rokām tika pamesti čehi Kubala/Hadržava. Fināls bija šī jēdziena cienīgs duelis pret krieviem Barsjuku/Koškarevu (21:16, 18:21, 15:10), un Pļaviņš/Regža Latvijai šajās spēlēs izcīnīja vienīgo zelta medaļu.

Tīna Laura Graudiņa un Marta Ozoliņa bija šī turnīra gados jaunākais pāris (Tīnai šogad paliek tikai septiņpadsmit), kas, trenera Aigara Birzuļa vārdiem runājot, „pārsteidza un nobijās no sevis, jo reāli varēja tikt tālāk par dalītu devīto vietu. Otrajā izslēgšanas kārtā trešajā setā latvietes ar 6:2 bija vadībā pret šveicietēm Betšārti/Eiholceri, kas kļuva par čempionēm. „Man patīk, kā meitenes strādā. Mēs runājam vienā valodā, gribam atgriezties pasaules apritē un pamazām sākam to darīt. Mums ir reālas izredzes pacīnīties arī par olimpisko ceļazīmi.” Līdz šim Tīna Laura vairāk spēlēja kopā ar Inesi Jursoni, Marta — ar Alisi Leci.

„Sākums bija tik grūts, jo Haralds vairāk spēlē kopā ar Armandu Āboliņu, Mārtiņš — ar Hermani Egleskalnu, un tie ir atšķirīgi stili. Turnīra gaitā abi saprata, ko es gribu redzēt viņu izpildījumā, un beigu beigās tas arī nostrādāja,” zelta pāra veikumu komentē treneris.

Nav žēl, ka šis kārtējais vēsturiskais pāris atkal vairs nav kopā? „Mēs esam vienā klubā, vienā treniņgrupā, mēs turpinām strādāt, mēs meklējam ceļus, jo nekad nezinām, kā beigsies viens vai otrs turnīrs, mūsu sports ir diezgan nežēlīga lieta. Negribas iejaukties ne Āboliņa/Regžas, ne Pļaviņa/Egleskalna pārī. Starp citu, treniņos mēs spelētājus bieži mainām gan pozīcijām, gan duetiem. Zināmas iestrādes bija arī Baku pāriem. Turklāt Mārtiņš kopā ar Haraldu pērn veiksmīgi nospēlēja vairākos turnīros. Čempiona tituls apliecina, ka Haralda personā izaudzis diezgan labs bloķētājs. Domāju, ka viņš mūs vēl pratīs pārsteigt.”