Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Zelta spīdums uguns zemē

Rīkojot pirmās Eiropas spēles, Azerbaidžānai ļoti gribējās apliecināt savu piederību Eiropai. Baku šis apliecinājums izdevās godam un ne tikai saspringstot šim unikālajam pasākumam. Ne jau spēļu dēļ Baku kļuvusi par tīru, sakoptu divmiljonu lielpilsētu ar metro, plašām maģistrālēm, unikālu vecpilsētu, izcilu promenādi, smalkām viesnīcām, ekskluzīvu zīmolu veikaliem un supermodernu arhitektūru, par kuras simbolu kļuvuši trīs gandrīz ceturtdaļkilometru augsti debesskrāpji liesmu formās, atgādinot, ka Azerbaidžāna ir uguns zeme, kas slēpj ne tikai naftu, bet arī dabas gāzi, kura šur tur deg ar mūžīgo liesmu. Bet vislielākais lepnums ir Heidara Alijeva kultūras centrs, kuru plūstoša ūdens formās projektējusi pasaulslavenā irāņu izcelsmes britu arhitekte Zaha Hadida. Starp citu, bija laiki, kad Irāna un Azerbaidžāna bija viena valsts — Persija.

Spēles bija iespēja pārējai Eiropai parādīt savu galvaspilsētu, tās iedzīvotāju toleranci un atsaucību. Starp citu, lai arī valsts karogu rotā pusmēness, mošeju minaretus atšķirībā no Eiropai it kā vēl tuvākās Turcijas Baku lielā vairumā nemana, lai gan 95 procenti iedzīvotāju ir musulmaņi. Pat nacionālā valūta — manats pēc izskata ļoti atgādina eiro banknotes un arī pēc vērtības no tām daudz neatpaliek. Tiesa, runā, ka esot divas dzīves līmenī atšķirīgas valstis — Baku un pārējā Azerbaidžāna ar vēl 7 miljoniem iedzīvotāju. Un arī valsts iekārta tiek devēta par daļēju demokrātiju… Bet tas netraucēja spēles noorganizēt pēc visaugstākajiem olimpiskajiem principiem.

Starp vairāk nekā 6000 atlētiem no 50 valstīm, kas 2015. gadā no 12. līdz 28. jūnijam 30 sporta veidos cīnījās par 253 medaļu komplektiem, 67 pārstāvēja Latviju. Startējot 19 sporta veidos, mūsējie izcīnīja vienu zelta un bronzas medaļu, nāciju vērtējumā ierindojoties 31. vietā. 24. Lietuva (2 zelta, 1 sudraba, 4 bronzas medaļas), 33. Igaunija (0, 1, 2). Pārliecinošu uzvaru ar 164 medaļām (79, 40, 45) guva Krievija. 2. Azerbaidžāna — 56 (21, 15, 20), 3. Lielbritānija — 47 (18, 10, 19), 4. Vācija — 66 (16, 17, 33), 5. Francija — 43 (12, 13, 18), 6. Itālija — 47 (10, 26, 11). Medaļas izcīnīja 42 valstu atlēti.