Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

2005.—2015.: trīs jauni čempioni

NBA superzvaigžņu Dirka Novicka, Tonija Pārkera un Pau Gazola uguņošana, Spānijas izlases dominēšana, ko vaiņago tikai divi Eiropas čempionu tituli, pārsteigumu komandas katrā čempionātā, finālturnīra dalībnieku skaita pieaugums un Latvijas nepiepildītās cerības — tādi bijuši Eiropas basketbola čempionātu finālturnīri pēdējos 10 gados. Aizraujoši un neprognozējami.

BELGRADA, 2005: LATVIEŠU DRUDZIS, SERBU FIASKO, GRIEĶU SVĒTKI

Jauns treneru kolektīvs, atjaunināts sastāvs un jauns darba ritms, valstsvienības spēles rīkojot agrā rudenī, vēl pirms klubu sezonas sākuma — Eiropas 34. čempionāts Latvijas valstsvienībai nāca ar daudzām pārmaiņām.

Galvenā trenera postenī Armandu Krauliņu nomainīja Ventspilī labi pastrādājušais Kārlis Muižnieks, talkā ņemot klubā labi iepazīto palīgu Ainaru Zvirgzdiņu un spēlētāja karjeru beigušo Raimondu Miglinieku. Jaunās vēsmas komandas vadībā tika uzņemtas ar optimismu, toties pārmaiņas sastāvā rosināja būt piesardzīgiem. Kā klāsies bez ilggadējiem komandas līderiem — Miglinieka, Ainara Bagatska, Edgara Šnepa, Edmunda Valeiko? Kad īsi pirms kvalifikācijas turnīra noskaidrojās, ka komandai nepievienosies Kaspars Kambala, turklāt pēdējā brīdī savainojuma dēļ no ierindas izgāja pamatcentrs Kaspars Cipruss un ar pilnu jaudu nevarēja spēlēt komandas kapteinis Roberts Štelmahers, bažas kļuva pagalam nopietnas.

Tomēr Latvijas basketbolistu jaunā paaudze izrādījās pietiekami sprauna, lai atrisinātu 2004. gada vasaras pamatuzdevumu — izcīnītu ceļazīmi uz finālturnīru. Kvalifikācijas pirmajā spēlē Ventspilī tika sagrauta galvenā konkurente Izraēlas komanda (80:57), viesos izdevās uzvarēt sīksto Portugāli (81:76). Tiesa, divas neveiksmes izbraukuma spēlēs Bulgārijā (85:96) un Izraēlā (77:79) pozīcijas mazliet sašķobīja. Taču, atgriezušies mājās, Latvijas basketbolisti strauji atguva garajā ceļojumā iztērēto enerģiju. 92:64 pret Portugāli un 102:79 pret Bulgāriju pārliecinoši atbildēja, kura komanda šajā grupā ir vislabākā. Protams, Latvija!

Gads līdz finālturnīram vairoja optimismu. Jaunās paaudzes līderiem Kristapam Valteram, Kristapam Janičenokam un Armandam Šķēlem karjera ārzemēs virzījās kalnup. Jānis Blūms, Aigars Vītols, Mārtiņš Skirmants un Ivars Timermanis piedalījās BK Ventspils veiksmīgākajā sezonā, tiekot līdz ULEB kausa ceturtdaļfinālam. Roberts Štelmahers izvirzījās par Lietuvos rytas līderi un cēla virs galvas ULEB kausu. Mēnesi pirms Eiropas čempionāta Latvijas komanda uz Adrijas kausa izcīņas turnīru devās pēc pieredzes, bet mājās atgriezās ar galveno balvu un trīs Eiropas basketbola lielvalstu skalpiem. Olimpiskā vicečempione Itālijas izlase tika pārspēta ar 87:80, nākamā Eiropas čempione Grieķija galotnē pieveikta ar 76:72, bet Horvātija salauzta otrajā pagarinājumā ar 104:98. Turklāt šis panākums bija gūts bez Kaspara Kambalas, kura ierašanās solīja būtiski palielināt komandas jaudu pie pretinieku groza.

Šoreiz Kambala uz Rīgu atbrauca, taču pēc treniņiem un pārbaudes spēlēm komandas vadītāji domīgi kasīja pakaušus. Jā, spēlē viens pret vienu Kasparam Latvijā nebija līdzinieku. Klasisko basketbolu gan tomēr spēlē formātā pieci pret pieci, bet komandas taktikā centra spēlētājs iejusties nevarēja vai negribēja. Viss atrisinājās īsi pirms komandas došanās uz čempionātu, kad, saskaitījuši plusus un mīnusus, treneri nolēma Kambalu sastāvā neiekļaut, paļaujoties uz komandas spēku.

Diemžēl Serbijas pilsētas Novisadas sociālisma laiku retro hallē visu Latvijas jaunā modeļa potenciālu nodemonstrēt neizdevās. Grupas turnīra pirmajā spēlē izloze pretī sūtīja Izraēlas komandu, kas jau bija paguvusi labi ieskrieties, papildu kvalifikācijas turnīrā cīnoties par pēdējo ceļazīmi uz finālturnīru. Izraēlieši spēli sāka, kā varēja, latvieši — kā sanāca, vienlaikus cīnoties ar pretiniekiem un savu starta drudzi. No pirmā nokdauna gan izdevās atgūties, uz brīdi pat pārņemot vadību. Taču spēli veiksmīgi paātrinājušā Kristapa Valtera neapdomīgi sakrātās piecas piezīmes atkal nobremzēja visu komandu — 65:74.

Nāves grupā šī neveiksme bija tikpat kā nelabojama, tomēr latvieši centās sasmelt izlieto ūdeni. Daļēji izdevās — Spānijas izlasei visas 40 minūtes netika ļauts aizmukt tālāk par dažiem punktiem, un Sanda Valtera veiksmīgais tālšāviens pēdējās sekundēs pēc Huana Navarro kļūmes soda metienā ļāva panākt papildlaiku. Tam gan spēka pietrūka — 109:114. Tiesības spēlēt izslēgšanas turnīrā varēja dot uzvaru pēdējā mačā pār mājinieci Serbijas un Melnkalnes komandu, bet tādai iespējai, šķiet, neviens īsti neticēja (67:82). Kaut iespējas bija, jo mājinieku komandu plosīja iekšējie konflikti un spēlētāji ar skanīgiem zvaigžņu uzvārdiem laukumā nespēja apliecināt savu reputāciju.

Latvieši devās mājup ar nepiepildītu cerību sajūtu un pārliecību, ka nākamajā reizē var būt labāk. Bet Francijas komanda izdarīja to, ko nebija spējuši latvieši, astotdaļfinālā uzveicot serbus (74:71). Belgradas jaunajā arēnā (20 000 vietu!), kas gaidīja mājinieku triumfu, karogi nolaidās pusmastā…

Basketbola karaļi bija krituši, bet vieta nepalika tukša, un izslēgšanas turnīrs sagādāja daudzas aizraujošas cīņas starp spēkos līdzvērtīgiem pretiniekiem. Ceturtdaļfinālā no cīņas par titulu izstājās trīs grupu uzvarētāji, ieskaitot iepriekšējā čempionāta triumfatori Lietuvas izlasi (47:63 pret Franciju). Pusfinālā abās spēlēs uzvarētāji noskaidrojās pēdējās sekundēs: Grieķija—Francija 67:66, Vācija—Spānija 74:73. Pirms fināla Belgrada iekrāsojās zilibaltajās grieķu krāsās, un steigšus no Atēnām salidojušie fani netika pievilti: viedā Teo Papalukasa diriģētā Grieķijas izlase spēja neitralizēt Dirku Novicki un diktēja noteikumus no pirmās līdz pēdējai minūtei (78:62). Pēdējā dienā pie 5. vietas un ceļazīmes uz pasaules čempionātu tika Lietuvas izlase.

34.  Eiropas čempionāts basketbolā

Vrsača, Novisada, Podgorica, Belgrada(2005. gada 16.—25. septembris)

Piedalījās 16 komandas. 1. posmā 4 grupu turnīri, 2. posmā astotdaļfināli (savā starpā grupu 2. un 3. vietas ieguvēji), 3. posmā ceturtdaļfināli, pusfināli, finālspēles

1. Grieķija, 2. Vācija, 3. Francija, 4. Spānija, 5. Lietuva, 6. Slovēnija, 7. Horvātija, 8. Krievija, 9. Serbija un Melnkalne, 10. Itālija, 11. Izraēla, 12. Turcija, 13. Bulgārija, 14. Latvija, 15. Bosnija un Hercegovina, 16. Ukraina

Finālspēle: Grieķija—Vācija 78:62

MVP: Dirks Novickis (Vācija)

Zvaigžņu piecnieks: Teodors Papalukass, Dmitross Diamantidis (abi Grieķija), Huans Karloss Navarro (Spānija), Dirks Novickis (Vācija), Boriss Diavs (Francija)

Latvija: Jānis Blūms (2 spēles), Kaspars Cipruss (3 spēles, 8 punkti), Raitis Grafs (3, 9), Uvis Helmanis (3, 18), Kristaps Janičenoks (3, 40), Mārtiņš Skirmants (3, 12), Armands Šķēle (3, 21), Roberts Štelmahers (3, 41), Ivars Timermanis (3, 17), Kristaps Valters (3, 33), Sandis Valters (3, 35), Aigars Vītols (3, 7). Galvenais treneris — Kārlis Muižnieks, treneri — Ainars Zvirgzdiņš, Raimonds Miglinieks

Latvijas rezultāti: 1. posmā — ar Izraēlu 65:74, ar Spāniju pagarinājumā 109:114, ar Serbiju un Melnkalni 67:82 (0—3; 4. vieta grupā)

 

MADRIDE, 2007: MEĻŅIČUKA SVEICIENS LATVIJAI, AMERIKĀŅU DĀVANA KRIEVIJAI

Pēc īsa pārdomu brīža galvenais treneris Kārlis Muižnieks un LBS vadība nolēma izmantot iepriekš paredzēto iespēju pagarināt sadarbību uz vēl vienu Eiropas čempionāta ciklu, toties par aiziešanu no valstsvienības paziņoja Roberts Štelmahers. Pirms 2006. gada vasarā notikušā kvalifikācijas turnīra gandrīz izdevās treneru kolektīvam piesaistīt Kaspara Kambalas bijušo treneri Lasvegasas universitātes komandā Bilu Beino, taču pēdējā brīdī viņš saņēma vilinošāku piedāvājumu pastrādāt NBA Vasaras līgā. Nepiepildījās cerības uz Kambalas atgriešanos un NBA gaisu apostījušā Andra Biedriņa debiju, tiesa, šoreiz no Amerikas nāca signāli, ka pēc gada uz finālturnīru abi varētu būt klāt.

Lai tajā iekļūtu, Latvijas komandai vajadzēja nospēlēt pēc iepriekš paredzama grafika. Tas arī tika izdarīts. Divi zaudējumi grupas favorītei Horvātijai (56:80 un 70:78), divas uzvaras pār Igauniju (87:57 un 73:64) un Dāniju (90:74 un 78:66). Par visa kvalifikācijas turnīra labāko rezultatīvo piespēļu dalītāju kļuva Kristaps Valters (vidēji spēlē 5,5), uzbrukumā komandas līderu pozīcijās izvirzījās centrs Kaspars Cipruss (14,3) un snaiperis Kristaps Janičenoks (12,2). Rudenī finālturnīra grupu izlozē Latvija nokļuva vienā sabiedrībā ar Portugāli, kuras kvalificēšanās finālam tika uzskatīta par nejaušību. Ceļš uz otro posmu šķita vaļā, bet tad — cik tad tur tālu līdz Pekinas olimpiskajam turnīram?

2007. gada sākumā cerības uz supercentru dueta pievienošanos izjauca Kambalas diskvalifikācija. Toties aizvien cerīgās ziņas nāca no NBA, kur Biedriņš leģendārā trenera Dona Nelsona vadībā no jauna statista izvirzījās par Golden State Warriors līderi, kura vidējā statistika tuvojas double-double līmenim. Pārliecība bija izaugusi, enerģijas un veselības pietika — jau martā īpašā PR akcijā LBS vadība triumfējoši paziņoja, ka Biedriņš ir gatavs spēlēt valstsvienībā. Turklāt viņam vasarā palīdzēs vairāki NBA rūdīti treneri, ar vienu aci pieskatot arī citus Latvijas basketbolistus.

Treknie gadi bija palīdzējuši piepildīt arī LBS kasi, un tas izpaudās sagatavošanās procesa kvalitātē. Liela treneru brigāde ar ārzemju speciālistu piedalīšanos, komfortabli apstākļi un pilnībā apmierinātas treneru vēlmes pēc pārbaudes spēļu skaita un līmeņa. Labo noskaņu gan pabojāja ziņa, ka ielaistā savainojuma dēļ no ierindas izgājis Kristaps Valters, atstājot komandu ar vienu saspēles vadītāju. Taču pārbaudes spēlēs Jānis Blūms un Armands Šķēle lika aizmirst šo problēmu, bet Andra Biedriņa lidojumi zem groziem piešķīra neredzētas dimensijas Latvijas komandas spēlei. 84:83 pār Lietuvu, 87:80 pār Krieviju — mēnesi pirms Eiropas čempionāta uzvaras cēla cerību spārnos.

Tiesa, tuvojoties finālturnīram, emocijas šķita noplokam, pasliktinot gan spēli, gan rezultātus. 11 dienas pirms EuroBasket 2007 starta EFES Pilsen turnīrā Turcijā latvieši bez ierunām kapitulēja Horvātijas vienībai (80:102), skeptiķiem liekot skaitīt trūkumus. Taču Eiropas čempionāta atklāšanas dienā, kad abas komandas tikās vēlreiz, izrādījās, ka latviešu iemidzināšanas taktika bija nostrādājusi — Kristaps Janičenoks ne tikai trāpīja pats (10 punkti), bet arī lieliski neitralizēja horvātu līderi Zoranu Planiniču, Šķēle (17+5 piespēles) ar Blūmu (13) saraustīja pretinieku aizsardzību, Biedriņš saimniekoja aizsardzībā un apdraudēja pretinieku grozu (14), savas lomas lieliski nospēlēja gan pieredzējušie Uvis Helmanis (13), Aigars Vītols (8) un Sandis Valters (4), gan debitanti Gatis Jahovičs (3) un Pāvels Veselovs (2). 85:77 — pirmo reizi kopš 1939. gada Eiropas čempionātu bija izdevies sākt ar uzvaru!

Panākums ne tikai ļāva droši cerēt, ka izdosies tikt ārā no grupas, bet arī solīja labas izredzes otrajā posmā, kur FIBA atkal bija paredzējusi grupas turnīru ar trim spēlēm. Latvijai bija laba komanda, un to otrajā dienā uz savas ādas izbaudīja mājinieki un galvenie favorīti spāņi, līdz pēdējām minūtēm būdami spiesti laukumā turēt savus līderus. 77:93 bija cienījams zaudējums. Toties grupas turnīra pēdējā dienā tika piedzīvots fiasko pret iepriekš allaž sakauto Portugāles komandu — 67:77… Fiziskais un psiholoģiskais nogurums, nepietiekami detalizēta spēles plāna izstrāde, pašpārliecinātība, portugāļus trenējušā savulaik Rīgā strādājušā ukraiņu speciālista Valentīna Meļņičuka profesionālā meistarība — šo iemeslu kokteilis Latvijas komandas likteni ielika konkurentu rokās.

Izredzes izglābties šķita gluži reālas, jo Latviju pilnībā apmierināja Spānijas — pasaules čempiones un mājinieces! — uzvara pār Horvātiju. Spēles pēdējā minūte sākās ar plus 5 Spānijai, bet beidzās ar diviem horvātu trīspunktniekiem un Rūdija Fernandesa neprecīzo raidījumu pēdējā sekundē — 85:84 Horvātijas izlases labā. Vairāki tūkstoši Seviljā sabraukušo Latvijas līdzjutēju satina karogus un devās mājup…

Čempionāta turpinājumā latviešu apspēlētie horvāti aizcīnījās līdz 6. vietai un ceļazīmei uz olimpisko kvalifikācijas turnīru, bet mūsu pāridarītāji Portugāles basketbolisti pārspēja arī Izraēlas vienību, pierādīdami, ka nebija nejauši EuroBasket viesi. Astoņas uzvaras deviņās spēlēs izcīnīja ASK Rīgas galvenā trenera Ramūna Butauta vadītā Lietuvas izlase, vienīgo neveiksmi piedzīvojot pusfinālā pret Krieviju un nopelnīdama bronzas medaļas.

Pirms finālmača retais šaubījās, ka Spānijas izlasei ar sesto reizi tomēr izdosies uzvarēt EuroBasket izšķirošajā mačā, tomēr sudraba lāsts nostrādāja arī šoreiz. Krievijas izlases galvenajam trenerim amerikāņu speciālistam Deividam Blatam bija izdevies saliedēt taktiski disciplinētu komandu, liekot lietā krievu spēlētāju atlētismu un nomaskējot trūkumus. Aizsardzība neļāva izvērsties garā turnīra un lielo cerību nogurdinātajiem spāņu līderiem, rezultāts līdz galotnei svārstījās, un tajā veiksme uzsmaidīja Krievijas izlasei — savulaik Bročos spēlējušā naturalizētā amerikāņa Džona Roberta Holdena precīzais metiens 2,1 sekundi pirms beigām nodrošināja sensacionālu uzvaru Krievijai — 60:59.

35. Eiropas čempionāts basketbolā

Sevilja, Alikante, Granada, Palma de Maljorka, Madride (2007. gada 3.—16. septembris)

Piedalījās 16 komandas. 1. posmā 4 grupu turnīri, 2. posmā spēles divos sešniekos (1.—12. vieta), 3. posmā ceturtdaļfināli, pusfināli un finālspēles.

1. Krievija, 2. Spānija, 3. Lietuva, 4. Grieķija, 5. Vācija, 6. Horvātija, 7. Slovēnija, 8. Francija, 9. Itālija, 10. Portugāle, 11. Izraēla, 12. Turcija, 13. Latvija, 14. Serbija, 15. Čehija, 16. Polija

Finālspēle: Krievija—Spānija 60:59

MVP: Andrejs Kiriļenko (Krievija)

Zvaigžņu piecnieks: Huans Kalderons (Spānija), Ramūns Šiškausks (Lietuva), Andrejs Kiriļenko (Krievija), Dirks Novickis (Vācija), Pau Gazols (Spānija)

Latvija: Andris Biedriņš (3 spēles, 45 punkti), Jānis Blūms (3, 25), Kaspars Cipruss (1), Raitis Grafs (3, 9), Uvis Helmanis (3, 22), Gatis Jahovičs (3, 14), Kristaps Janičenoks (2, 31), Armands Šķēle (3, 40), Raimonds Vaikulis (2, 2), Sandis Valters (3, 20), Pāvels Veselovs (3, 11), Aigars Vītols (3, 14). Galvenais treneris — Kārlis Muižnieks, treneri — Guntis Endzels, Kosta Jankovs, Igors Miglinieks

Latvijas rezultāti: 1. posmā — ar Horvātiju 85:77, ar Spāniju 77:93, ar Portugāli 67:77 (1—2; 4. vieta grupā)

 

KATOVICE, 2009: VEIKSME NEBIJA NOPELNĪTA

Labi spēlētāji ar neizmantotu potenciālu, kuriem visu spēku atraisīšanai būtu vajadzīgs augstas klases treneris — tādās noskaņās Latvijas valstsvienībai aizritēja 36. Eiropas čempionāts. Meklējot piemērotu kandidātu, starp Latvijas speciālistiem atbilstošs pretendents neatradās vai netika atrasts un LBS vadība pievērsās ārzemnieku sijāšanai. Iznākums pārsteidza — ar Andra Biedriņa pārstāvošās aģentūras starpniecību 2008. gada pavasarī pie Latvijas valstsvienības stūres stājās starptautiskajā basketbolā mazpazīstamais serbu speciālists Nenads Trajkovičs, kurš iepriekš vairāk bija darbojies kā individuālais treneris.

Iepazīstot jaunos audzēkņus, Trajkovičs izvētīja Latvijas basketbola apcirkņus, uz īpašiem treniņiem uzaicinot virkni valstsvienībā nespēlējušu kadru. Iesaistītie slavēja trenera svaigo skatu un oriģinālās darba metodes, bet, jo tuvāk nāca kvalifikācijas spēles, jo vairāk kļuva skaidrs, ka kardinālu pārmaiņu komandas sastāvā nebūs. Taktikā izteikts uzsvars tika likts uz tikko ilgtermiņa līgumu ar Warriors noslēgušo Biedriņu, pieprasot viņu regulāri apgādāt ar bumbu. Pārējie sakostiem zobiem pakļāvās un pirmajā oficiālajā mačā ar Maķedonijas komandu Andris sasniedza double-double rekordu — 30 punktu un 22 atlēkušās bumbas. Tomēr uzvaru pagarinājuma pēdējā sekundē izrāva tikai Kristapa Janičenoka tālmetiens — 83:82. 

Arī turpinājumā gāja kā pa celmiem — ar Igauniju 88:81 un 72:67, Maķedonijā 78:80. Pret Portugāli Rīgā izdevās varens revanšs par Seviljā saņemto pliķi (79:43), toties spēles galotnē tika izlaista no rokām ne tikai uzvara, bet arī 1. vieta grupā (92:93). “Treneris Trajkovičs nav labākais pretendents uz komandas vadīšanu finālturnīrā,” LBS prezidents Ojārs Kehris diplomātiski atzina, ka cerības nav attaisnojušās.

Pēcteci meklējot, acis krita uz tuvākajiem kaimiņiem. Diemžēl labākais kandidāts — Rīgā veiksmīgi strādājošais Ramūns Butauts — jau bija aizņemts Lietuvas izlasē. Starp Rimu Kurtinaiti un Ķēstuti Kemzūru izvēle krita par labu pēdējam. Jaunam cilvēkam ar pieredzi Deivida Blata palīga amatā un praksi Eirolīgas klubā BC Himki. “Labākais treneris, kāds mums bijis. Prasības stingras, bet pilnībā saprotamas un loģiskas,” pieredzējušo spēlētāju pirmie iespaidi bija cerību pilni. Kaspara Kambalas atgriešanās solīja supercentru duetu zem groziem, ārējās līnijas līderi bija spēku un pieredzes pilnbriedā. “Tagad vai nekad” — komandas devīze nebija radusies PR speciālistu fantāzijās. To bija nodiktējusi pati dzīve.

Tomēr komandas saturs neatbilda ārēji cerīgajai formai. Vienota kolektīva vietā izveidojās vairāki grupējumi, sastāvu izretināja traumas un disciplīnas pārkāpumi, vairāki spēlētāji Kemzūras taktiskajās koncepcijās nejutās ērti, dažs potenciālais līderis vainu par savu slikto sportisko formu meklēja visur, tikai ne sevī. Dažas dienas pirms došanās uz EuroBasket Latviju pāršalca skandāls, atklātībā nākot ziņām par spēlētāju uzdzīvi Ankaras viesnīcā. Reklāmās izmantotais slikto puišu tēls bija piepildījies ar saturu. Palika pēdējā iespēja — ar labiem rezultātiem likt aizmirst tračus.

Nesanāca. Pirmajā spēlē Latvija—Krievija pretinieku treneris Blats taktiski apspēlēja savu audzēkni Kemzūru, un krievi ātri panāca ievērojamu pārsvaru. Otrajā puslaikā Kambalas (22 punkti) iedvesmotie latvieši gandrīz noķēra pretiniekus, bet galotnē krievus atkal izglāba naturalizētais amerikānis (šoreiz — uzbrucējs Kellijs Makaratijs) — 68:81.

Spēlē ar Francijas izlasi latviešiem pēc pirmā puslaika bija piecu punktu pārsvars, bet tablo rādīja tikai 21:16.  Abpusējai nevarībai uzbrukumā otrajā puslaikā punktu pielika franču supertalants Tonijs Pārkers (21 punkts), gan trāpīdams pats, gan kārtodams iespējas partneriem. Izredzes gan saglabājās līdz pašām beigām, tomēr Kambalam (18 punktu) uzbrukumā palīgs neatradās. Biedriņš centās, cik spēja, savāca 20 bumbas pie groziem, bet pats trāpīt nevarēja (no spēles 3/10). Komandai trīspunktnieki 3/16, sodi 12/21…

Pirms pēdējās spēles ar Vācijas izlasi nācās nodarboties ar aprēķiniem — lai iekļūtu otrajā posmā, vajadzēja uzvarēt ar 8 vai 9 punktu starpību. Kādu īsti — tas palika nenoskaidrots līdz mača beigām, jo aprēķinus apgrūtināja unikāli sakritušie rezultāti spēlēs Latvija—Krievija un Krievija—Vācija. Tajā vakarā Latvijas komanda aizvadīja savu labāko spēli Gdaņskā, ar pacietīgu aizsardzību apturot vāciešus un pamazām atraisoties uzbrukumā, visu spēli ejot sāncenšiem dažus punktus pa priekšu. Galotnē vienubrīd bija pat plus 11, taču latviešu nesaprašanās aizsardzībā un neiemestie sodi pretiniekus atdzīvināja. 68:62 uzlaboja bilanci, taču neglāba komandu no došanās mājup.

Daudz labāk neklājās arī Ramūna Butauta trenētajai Lietuvas izlasei — tikai viena uzvara sešās spēlēs un 12. vieta — sliktākais rezultāts kopš 1993. gada.

Čempionāta slēptais fināls risinājās jau ceturtdaļfinālā. Francijas izlase, kas bija izcīnījusi sešas uzvaras pēc kārtas, satikās ar Spāniju, kas negaidīti otrajā posmā finišēja tikai ceturtā. Izrādījās, ka neveiksmes bija norūdījušas spāņu līderus un saliedējušas komandu, kas sagrāva franču cerības ar 86:66. Šajā stadijā čempionu pilnvaras nolika krievi (68:79 pret Serbiju). Pusfinālā spāņi apspēlēja Grieķiju (82:64), bet Serbija pagarinājumā pārspēja Slovēniju (97:93). Finālā īstas cīņas nebija, un Spānijas izlase ar septīto mēģinājumu tika vaļā no sudraba lāsta — pēc pirmā puslaika 52:29, beigās 85:63 pret Serbiju. Bronzas mačā Grieķija nomocīja Slovēniju (57:56).

36. Eiropas čempionāts basketbolā

Gdaņska, Poznaņa, Varšava, Vroclava, Bidgošča, Lodza, Katovice (2009. gada 7.—20. septembris)

Piedalījās 16 komandas. 1. posmā 4 grupu turnīri, 2. posmā spēles divos sešniekos (1. -12. vieta), 3. posmā ceturtdaļfināli, pusfināli un finālspēles.

1. Spānija, 2. Serbija, 3. Grieķija, 4. Slovēnija, 5. Francija, 6. Horvātija, 7. Krievija, 8. Turcija, 9. Polija, 10. Maķedonija, 11. Vācija, 12. Lietuva, 13. Latvija, 14. Izraēla, 15. Lielbritānija, 16. Bulgārija

Finālspēle: Spānija—Serbija 85:63

MVP: Pau Gazols (Spānija)

Zvaigžņu piecnieks: Milošs Teodosičs (Serbija), Vasilioss Spanulis (Grieķija), Rūdijs Fernandess (Spānija), Erazems Lorbeks (Slovēnija), Pau Gazols (Spānija)

Latvija: Andris Biedriņš (3 spēles, 22 punkti), Jānis Blūms (3, 20), Rolands Freimanis, Uvis Helmanis (3, 8), Gatis Jahovičs, Kristaps Janičenoks (3, 40), Ernests Kalve (2, 2), Kaspars Kambala (3, 51), Armands Šķēle (3, 22), Artūrs Štālbergs (3, 2), Kristaps Valters (3, 20), Aigars Vītols (3, 0). Galvenais treneris — Ķēstutis Kemzūra, treneri — Igors Miglinieks, Edmunds Valeiko

Latvijas rezultāti: 1. posmā — ar Krieviju 68:81, ar Franciju 51:60, ar Vāciju 68:62 (1—2; 4. vieta grupā)

 

KAUŅA, 2011:AR JAUNIEM SPĒKIEM

Savainojumi, diskvalifikācijas, karjeras noriets, vēlme vasaru veltīt atpūtai un individuālajam darbam — dažādu iemeslu dēļ 2010. gada vasarā Latvijas valstsvienības sastāvā bija palikuši četri spēlētāji ar iepriekšējo spēļu pieredzi (turklāt tikai epizodisku). Nepateicīgajā paaudžu un vērtību maiņas laikā komandas vadību uzņēmās iepriekš Žalgirī, Valmierā un Krasnojarskas Jeņisejā bez īpašiem lauriem strādājušais Ainars Bagatskis. Pirms kvalifikācijas turnīra sākuma ilūzijas netika lolotas — astoņas spēles ar stipriem konkurentiem tika uzlūkotas kā laba pieredzes krāšanas skola, kas varētu dot dividendes nākotnē.

Pirmā spēle izbraukumā ar Melnkalnes izlasi apstiprināja bažas par konkurētspēju (66:96), taču jau nākamais mačs Arēnā Rīga ar Itāliju atjaunoja optimismu — Jānis Strēlnieks droši turēja rokās saspēles grožus, Rihards Kuksiks varēja trāpīt, bet aizsardzībā debitanti cīnījās kā vīri, neļaujot izvērsties NBA rūdītajiem Marko Belinelli un Andrea Barnjani — 69:68! Turpinājumā izdevās divreiz uzvarēt Somijas izlasi (87:67 un 93:90), tiesa, citās spēlēs nācās piekāpties (Izraēlai ar 88:110 un 56:92, Melnkalnei ar 84:90, Itālijai ar 93:109). Trīs uzvaras deva 4. vietu piecu komandu konkurencē.

Šī pozīcija Latviju teorētiski atstāja ārpus finālturnīra, bet praksē visu kājām gaisā sagrieza FIBA Europe pēkšņais lēmums palielināt finālturnīra dalībnieku skaitu līdz 24 komandām, kas nule kā finišējušo kvalifikācijas turnīru padarīja par nevajadzīgu naudas izšķiešanu. Daļa Eiropas vīpsnāja, cita solīja funkcionārus sūdzēt tiesā, bet finālturnīra rīkotāji lietuvieši bija gatavi papildu slodzei un arī Latvijai nebija nekas pretim izmantot šo dāvanu. “Nebijām pārmaiņu iniciatori, bet mūsu jaunajai komandai iespēja spēlēt ar stipriem pretiniekiem būs ļoti svētīga,” uzsvēra A. Bagatskis.

Trenera lietišķo optimismu nemazināja arī ielozēšana nāves grupā, kas izredzes iekļūt otrajā posmā būtu padarījusi stipri apšaubāmas, pat spēlējot labākajā sastāvā. Tādu sapulcēt neizdevās — no pieredzējušajiem spēlētājiem komandā atgriezās tikai Jānis Blūms. Toties uz Eiropas čempionāta grupas turnīru Šauļos devās visu laiku garākā (seši virsdivmetrinieki) un jaunākā (vidējais vecums 22 gadi) Latvijas komanda.

Skepse par iespējām cienīgi noturēties varenajā sabiedrībā bija liela, taču tā tika izklīdināta jau pirmajā dienā, kad Jāņa Blūma 32 punktu iedvesmotajiem debitantiem spēlē ar Francijas izlasi iespējas uzvarēt bija vēl ceturtās ceturtdaļas sākumā (iznākums 78:89). Otrajā dienā latviešu nepiekāpību izjuta Eiropas vicečempione Serbija (77:92), trešajā atkal ceturtajā ceturtdaļā mazliet pietrūka veiksmes pret Itāliju (62:71).

Apetītei augot, pēdējās divās spēlēs tika gaidīta ne tikai varonīga cīņa, bet arī uzvara. Tuvu bija — pret Izraēlu 88:91, pret Vāciju 80:81, turklāt pēdējās minūtes laikā izsējot piecu punktu pārsvaru. Spēlēt mākam, iemācīsimies arī uzvarēt — mājās komanda atgriezās ar tādu jaunus laikus vēstošu atziņu un krietni uzlabotu reputāciju.

Tostarp spraigās spēles un daudzie šķietami negaidītie rezultāti apliecināja, ka finālturnīra dalībnieku skaita palielināšana nebija kaitējusi ne Eiropas čempionāta līmenim, ne intrigai. Pēdējo ceļazīmi ieguvusī Somija no cīņas par medaļām izsita Horvātiju un Melnkalni, otrajā posmā iekļuva Gruzijas izlase.

Bet lielāko pārsteigumu sagādāja Maķedonijas izlase, kuras līderi katru panākumu turnīrā svinēja kā pēdējo. Otrajā dienā negaidīti pārspējuši horvātus, maķedonieši nekādi nevarēja nobremzēt, sakrājot arī grieķu, bosniešu un slovēņu skalpus — sešas uzvaras pēc kārtas! Galveno panākumu viņi guva ceturtdaļfināla spēlē ar Kēstuša Kemzūras vadīto Lietuvas izlasi, kas, gadu iepriekš izcīnītās pasaules čempionāta bronzas spārnota, savā laukumā sapņoja atkārtot 1939. gada panākumu. Pirms ceturtdaļfināla lietuvieši Maķedonijas izlasi uzskatīja par sapņu pretinieci, bet spēles galotne izvērtās murgā. 11 sekundes pirms beigām veterāns Darušs Songaila izlaida no rokām jau izcīnītu bumbu, Vlado Ilijevskis ar trīspunktnieku izvirzīja maķedoniešus vadībā un pēdējā sekundē ar sodu nostarpināja pārsvaru — 67:65 Maķedonijas labā…

Citos pāros viss notika saskaņā ar turnīra loģiku (ieskaitot Krievijas uzvaru pār nestabili spēlējošo Serbijas komandu — 77:67). Maķedonijas izlases veiksmes limits bija galā, kaut arī pusfinālā nācās pamocīties Spānijai (92:80), bet bronzas mačā arī Krievijai (72:68). Francijas izlase pusfinālā izrādījās stabilāka par Krieviju (79:71) un finālā meta izaicinājuma cimdu Spānijai, tomēr sarkandzeltenā armāda bija jaudīgāka — 98:85. Mājiniekiem lietuviešiem minimālu gandarījumu sagādāja 5. vieta un ceļazīme uz olimpisko kvalifikācijas turnīru.

37. Eiropas čempionāts basketbolā

Šauļi, Alīta, Panevēža, Klaipēda, Viļņa, Kauņa (2011. gada 31. augusts—18. septembris)

Piedalījās 24 komandas. 1. posmā 4 grupu turnīri, 2. posmā spēles divos sešniekos (1.—12. vieta), 3. posmā ceturtdaļfināli, pusfināli un finālspēles.

1. Spānija, 2. Francija, 3. Krievija, 4. Maķedonija, 5. Lietuva, 6. Grieķija, 7. Slovēnija, 8. Serbija, 9. Somija, 10. Vācija, 11. Turcija, 12. Gruzija, 13. Horvātija, 14. Bulgārija, 15. Lielbritānija, 16. Izraēla, 17. Ukraina, 18. Polija, 19. Bosnija un Hercegovina, 20. Itālija, 21. Melnkalne, 22. Latvija, 23. Beļģija, 24. Portugāle

Finālspēle: Spānija—Francija 98:85

MVP: Huans Karloss Navarro (Spānija)

Zvaigžņu piecnieks: Tonijs Pārkers (Francija), Bo Makalebs (Maķedonija), Huans Karloss Navarro (Spānija) Andrejs Kiriļenko (Krievija), Pau Gazols (Spānija)

Latvija: Dairis Bertāns (5 spēles, 43 punkti), Dāvis Bertāns (5, 28), Artūrs Bērziņš (5, 10), Jānis Blūms (5, 80), Rolands Freimanis (5, 51), Edgars Jeromanovs (3), Mareks Jurevičus (4, 3), Rihards Kuksiks (5, 80), Mareks Mejeris (4), Mārtiņš Meiers (5, 31), Jānis Strēlnieks (5, 30), Andrejs Šeļakovs (5, 29). Galvenais treneris — Ainars Bagatskis, treneri — Agris Galvanovskis, Roberts Štelmahers

Latvijas rezultāti: 1. posmā — ar Franciju 78:89, ar Serbiju 77:92, ar Itāliju 62:71, ar Izraēlu 88:91, ar Vāciju 80:81 (0—5; 6. vieta grupā)

 

ĻUBĻANA, 2013: BEĻĢU GRĀBEKLIS, FRANČU ILGI GAIDĪTAIS LAIMES BRĪDIS

Iepriekš bijām jaunākā komanda, tagad joprojām esam jauna komanda, kuras spēlētāji pamazām nobriest gan kā basketbolisti, gan cilvēki,” tā valstsvienības galvenais treneris Ainars Bagatskis raksturoja komandā notiekošos procesus, ko varēja definēt kā lēnu progresu.

Reizēm gribējās, lai tas notiktu krietni ātrāk. 2012. gada vasarā kvalifikācijas turnīrā, kad valstsvienības jaunajam modelim ceļazīmi uz finālturnīru vajadzēja izcīnīt, nevis sagaidīt dāvanā, pārbaudes spēlēs ar spēcīgiem pretiniekiem bilance bija 0—7, un oficiālās cīņas tika gaidītas ar bažām. Viegli patiesi negāja. Tikai Rīgā ar Bosnijas un Hercegovinas izlasi izdevās nospēlēt ātri, precīzi un pārliecinoši (80:64). Toties Sarajevā bija 84:87, pret pieredzējušo Gruzijas komandu — 76:79 un 70:73, bet uzvaras pār Nīderlandi nāca pēc pamatīgas nervozēšanas (85:70 un 86:81). Tikai Rumānijas vienību izdevās uzvarēt bez lieliem pārdzīvojumiem (89:53 un 85:77). Trešā vieta grupā deva ceļazīmi uz EuroBasket 2013, bet piektais grozs izlozē nesolīja vieglu dzīvi.

Balkānu katls ar Baltijas akcentu — tā tika nodēvēta B grupa, kuras turnīrs notika nelielajā Slovēnijas kalnu rūpniecības centrā Jeseņicē. Absolūtie favorīti — Serbija un Lietuva, turpat līdzās Melnkalnes izlase, kas kvalifikācijā apsteidza serbus un EuroBasket 2011 lielais pārsteigums Maķedonija. Latvija — labākajā gadījumā tumšais zirdziņš, kam iepriekš bijusi negatīva savstarpējo spēļu bilance ar visiem(!) pretiniekiem. Bet nākamajam posmam kvalificējas tikai trīs labākās komandas…

2013.  gada vasarā latviešu cerības palielināja pieredzējušo Kristapa Janičenoka un Armanda Šķēles atgriešanās valstsvienībā pēc trīs gadu pauzes. No visām likstām vaļā bija ticis Kaspars Bērziņš, 28 gados beidzot sagaidot iespēju debitēt Eiropas čempionāta finālturnīrā. Psiholoģisko fonu krietni uzlaboja U-20 izlases sudraba medaļas Eiropas čempionātā Tallinā, uz valstsvienību deleģējot vienu no turnīra spožākajām zvaigznēm uzbrucēju Jāni Bērziņu. Bet — kluba sezonas pēdējā spēlē dabūtā ceļgala trauma no kandidātiem svītroja Dāvi Bertānu un iespēja spēlēt Eiropas augstākajā līmenī nekādi neuzrunāja profesionālās karjeras nāves cilpā iekļuvušo Andri Biedriņu. Uz Slovēniju komanda tika pavadīta bez īpašām ilūzijām. Ja veiksies metienos — būs arī kāda uzvara, ja ne —…

Pirmajās divās dienās skeptiskos smīnus nomainīja priecīgi smaidi. Pirmajā mačā Bosnijas un Hercegovinas vienība tika apspēlēta visos apsektos (86:75) un Rolands Freimanis (24 punkti!) izpelnījās turnīra preses dienesta ievērību. Spēlē ar iepriekš neuzvarēto Melnkalnes vienību klājās grūtāk, bet pēdējās piecās minūtēs, kad ūdens jau bija sasmēlies mutē (59:67), nostrādāja vecais labais triks ar īso sastāvu — pretinieki galotnes stresā neprata izmantot savu augumu pārsvaru, mūsējie precīzi uzbruka no distances, un Kristapa Janičenoka aukstasinīgais pustālais piecas sekundes pirms beigām atnesa 73:72!

Tiesa, spēlēs ar galvenajiem favorītiem pietrūka spēku, lai nobremzētu varenos centra spēlētājus Jonu Valančūnu un Vladimiru Krstiču, kā arī precizitātes, lai saraustītu pretinieku aizsardzību. Pret Lietuvu 59:67, pret Serbiju 71:80. Tomēr turnīra gaita bija ievirzījusies tā, ka pirms pēdējās kārtas latviešiem uzvara pat nešķita obligāta — trešajai vietai varēja pietikt pat ar minimālu zaudējumu. Par laimi, šie aprēķini mazināja spriedzi, bet neietekmēja apņēmību. Maķedonijas izlasei jau pirmajās četrās minūtēs tika parādīts, kurš būs saimnieks laukumā (12:0!) un arī turpinājumā iniciatīva no rokām tikpat kā netika izlaista — 78:68. Pēc Lietuvas komandas zaudējuma bosniešiem izrādījās, ka Latvija grupā finišējusi pat otrajā vietā! Tiesa, uz otro posmu līdzi tika ņemti divi zaudējumi.

Čempionāta kopainā atklājās daži brīnumi. Pirmkārt, Latvijas pretiniekos otrajā posmā bez varenās Francijas bija iekļuvušas Ukrainas un Beļģijas izlases, kas savā grupā bija apsteigušas medaļoto Vāciju, olimpiskajās spēlēs rūdīto Lielbritāniju un allaž sīksto Izraēlu. Otrkārt, pirmā posma barjeru nebija pārvarējušas Krievijas un Turcijas komandas, ar diviem zaudējumiem tālāk devās Grieķija. Pēcolimpiskā gada paaudžu maiņas noskaņas bija sagrozījušas rangu tabulu, daudzām komandām paverot ceļu ja ne gluži pēc medaļām, tad vismaz ceļazīmēm uz Pasaules kausa izcīņu.

Otrā posma sākums parādīja, ka latvieši ir gatavi spert soļus šajā virzienā. NBA pamatīgu pieredzi guvušā trenera Marka Fratello vadītā Ukrainas komanda, roku pieliekot visiem 12 basketbolistiem, tika sagrauta lupatu lēveros — 85:51 (puslaiks 42:22)! Pret Franciju pirmo reizi turnīrā pajuka aizsardzība, tomēr Daira Bertāna solokoncerts (28 punkti!) pamodināja partnerus un favorītiem uz pēdām tika mīts līdz pašām beigām (91:102). Omu mazliet sabojāja Ukrainas izlases uzvara pār Serbiju, kas latviešu likteni pēdējā kārtā ielika ne tikai pašu, bet arī Lietuvas izlases rokās. Vai lietuvieši gribēs par katru cenu plēsties ar ukraiņiem? Par to, ka tiks izpildīts pirmais priekšnoteikums iekļūšanai ceturtdaļfinālā — uzvarēta šajā turnīrā ne uz ko vairs necerošā Beļģija — nešaubījās tikpat kā neviens.

Nesanāca. Nespēlējot savainotajam Kasparam Bērziņam, vēl vairāk saruka Latvijas jauda zem groziem, kur pragmatiskie beļģi koncentrēja lielākos spēkus. Katastrofāli nekrita tālmetieni (5/29, tai skaitā Bertānam 0/5, Janičenokam 0/4, Blūmam 1/6), un, cerot reiz notvert veiksmi aiz astes, brīžiem pajuka spēles disciplīna. No 46:55 vēl izdevās panākt 56:57 un pēdējā minūtē tikt pie uzbrukuma, taču šoreiz izglābties neizdevās. Dažas dienas vēlāk latvieši noskatījās, kā Ukrainas izlase aizcīnās līdz 6. vietai un dodas uz Pasaules kausa izcīņu.

EuroBasket 2013pārsteigumu limits bija iztērēts turnīra pirmajā daļā, un finiša taisnē viss risinājās saskaņā ar sportisko loģiku. Pasmagi, toties jaudīgi spēlējošā Lietuvas izlase ceturtdaļfinālā pārspēja Itāliju (81:77) un pusfinālā — Horvātiju, pēc 10 gadu pārtraukuma iekļūstot finālā. Otrajā pusfināla pārī Francijas izlase pagarinājumā pārspēja bez Pau Gazola un Huana Karosa Navarro spēlējošo Spāniju (75:72).

Finālmača sākums solīja sīkstu cīņu (pirmā ceturtdaļa 22:19 Lietuvas labā), bet spēles turpinājumā dominēja Tonijs Pārkers un Francija. Valsts, kas piedalījusies visos iepriekšējos EuroBasket 2015 turnīros, beidzot bija sagaidījusi savu zelta mirkli, kļūstot par divpadsmito, kas izcīnījusi Eiropas čempionu titulu un pagaidām noslēdzot sarakstu, ko 1935.  gadā ievadīja Latvija.

38. Eiropas čempionāts basketbolā

Jeseņica, Kopera, Celje, Ļubļana (2013. gada 3.—20. septembris)

Piedalījās 24 komandas. 1. posmā 4 grupu turnīri, 2. posmā spēles divos sešniekos (1.—12. vieta), 3. posmā ceturtdaļfināli, pusfināli un finālspēles.

1. Francija, 2. Lietuva, 3. Spānija, 4. Horvātija, 5. Slovēnija, 6. Ukraina, 7. Serbija, 8. Itālija, 9. Somija, 10. Beļģija, 11. Latvija, 12. Grieķija, 13. Bosnija un Hercegovina, 14. Čehija, 15. Lielbritānija, 16. Zviedrija, 17. Melnkalne, 18. Vācija, 19. Gruzija, 20.Turcija, 21. Maķedonija, 22. Izraēla, 23. Krievija, 24. Polija

Finālspēle: Francija—Lietuva 80:66

MVP: Tonijs Pārkers (Francija)

Zvaigžņu piecnieks: Tonijs Pārkers (Francija), Gorans Dragičs (Slovēnija), Bojans Bogdanovičs (Horvātija), Lins Kleiza (Lietuva), Marks Gazols (Spānija)

Latvija: Dairis Bertāns (8 spēles, 87 punkti), Jānis Bērziņš (4, 2), Kaspars Bērziņš (7, 49), Jānis Blūms (8, 48), Rolands Freimanis (8, 66), Kristaps Janičenoks (8, 92), Rihards Kuksiks (8, 68), Mareks Mejeris (8, 30), Mārtiņš Meiers (8, 54), Jānis Strēlnieks (8, 56), Andrejs Šeļakovs (8, 10), Armands Šķēle (8, 35). Galvenais treneris — Ainars Bagatskis, treneri — Artūrs Štālbergs, Arnis Vecvagars

Latvijas rezultāti: 1. posmā — ar Bosniju un Hercegovinu 86:75, ar Melnkalni 73:72, ar Lietuvu 59:67, Serbiju 71:80, ar Maķedoniju76:66 (3—2; 2. vieta grupā); 2. posmā — ar Ukrainu 85:51, ar Franciju 91:102, ar Beļģiju 56:60 (1—4, 6. vieta grupā)