Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Jauni vecie Biķernieki

Augusta vidū pēc vairākus mēnešus ilgušajiem trases atjaunošanas darbiem Biķernieku kompleksajā sporta bāzē (BKSB) atkal skanēja motoru rūkoņa. Vēsturisko automašīnu sacensību Dzintara Aplis piektais posms Rīgas Motormuzeja Kauss bija pirmās sacensības, kas ļāva autosportistiem un skatītājiem pilnvērtīgi novērtēt uzlabojumus, kādus Biķernieku trase nebija pieredzējusi kopš tās atklāšanas. Jauna ēra vecajos Biķerniekos!

BIJA PIENĀCIS LAIKS

Darbi un rekonstrukcija Biķernieku trasē bija nepieciešama, jo, saprotams, lai cik labi pirms pusgadsimta būtu izdevies trasi uzbūvēt, viss nolietojas un zaudē savu kvalitāti. Trases asfalts atsevišķās vietās bija tik nelīdzens, ka jau pirms vairākiem gadiem aizbiedēja no Rīgas mūsdienīgo formulu klases — uz Latviju atteicās braukt igauņi, somi un citi tuvākie kaimiņi. Salonmašīnas, kas nav tik jutīgas pret nelīdzenumiem, vēl brauca, tomēr skaidrs, ka arī to piloti labprātāk startētu līdzenā trasē. Un galu galā — bez rekonstrukcijas Biķernieki kļūtu par vecu dzelzsbetona monstru, kas nebūtu derīgs motoru sportam, biedētu skrējējus un riteņbraucējus, postītu kopējo Mežciema ainavu…

BKSB vēsture sniedzas teju pusgadsimta senā pagātnē, kad ar mototrases atklāšanu 1966. gadā aizsākās ne tikai Latvijas un Baltijas, bet visas PSRS teritorijā atzītās trases darbība. Gadu desmitu gaitā moto un auto šosejas sacensībām ir pievienojušies ne tikai dažādi tehniskie sporta veidi — spīdvejs, drifts, motobols, dragreiss, rallijkross, kartings, bet arī vairāki tautas sporta veidi — skriešana, slēpošana, nūjošana un velobraukšana, padarot Rīgas pilsētā izvietoto trasi par plašai sabiedrības daļai nozīmīgu aktīvās atpūtas norises vietu, kurā tehniskie un tautas sporta veidi spēj veiksmīgi sadzīvot līdzās.

„Pārņemot Biķernieku komplekso sporta bāzi, CSDD primārais uzdevums bija paglābt trasi no bojāejas, veikt neatliekamos darbus sportistu un skatītāju drošībai, lai trasē varētu notikt jebkādas sacensības,” stāsta Biķernieku trases direktors Aivars Aksenoks. „Patīkami, ka šajā laikā ir izdevies sakārtot vidi un infrastruktūru, kā arī nodrošināt nepieciešamo aprīkojumu un ērtības, lai Biķerniekos atkal varētu redzēt mūsu labākos autosportistus. Trase kļuvusi daudz drošāka, aprīkota ar FIA drošības prasībām atbilstošiem betona nožogojumiem, uzstādītas jaunas trases apmales, kā arī uzklāts kvalitatīvs asfaltbetona segums 750 metru garumā.”

Rekonstrukcijas pasūtītājs ir CSDD, projekta izstrādātājs — AS Ceļu projekts, būvdarbu veicējs Binders. Līguma summa ir 1,22 miljoni eiro.

ELKOŅA OPERĀCIJA

Rekonstrukcijas nozīmīgākā daļa notikusi posmā no starta—finiša līnijas (no sestās starta vietas) līdz pat izejai no trases otrā līkuma, slavenā Elkoņa. Šajā posmā, neskarot trases apakšējās konstrukcijas, vidēji piecu centimetru biezumā nofrēzēts vecais asfaltbetona segums, ieklāta divus līdz trīs centimetrus bieza izlīdzinošā asfaltbetona kārta, uz kuras bez garenšuvēm ieklāta piecus centimetrus bieza asfalta virskārta ar polimērmodificēto bitumenu.

Tāpat piecos trases posmos uzstādītas jaunas betona aizsargbarjeras un aizsargžogi, kā arī apmales trases līkumos un virāžās. Atsevišķās trases vietās paplašinātas ar oļiem noklātās automašīnu drošības zonas un atjaunoti riepu krāvumi drošībai.

Pilna trases rekonstrukcija arī seguma apakškārtām veikta posmā virs gājēju tuneļa, ieskaitot sūkņu stacijas, jaunas drenāžas sistēmas un kolektora izbūvi. Atbilstoši projektam rekonstruēts arī pats gājēju tunelis.

Jaunās betona barjeras un aizsargžogi atbilst Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) triecienizturības un citām drošības prasībām. Drošības konstrukcijas izgatavoja un piegādāja Šveices kompānija Geobrugg, kuras ražotās aizsargsienas uzstādītas vairākās F-1 trasēs. Kompānijas produkcija izturējusi visus FIA testus un ir atbilstoši sertificēta.

Ar šo visu gan izmaiņas nav galā. Šobrīd paveiktais lielākoties attiecas uz autošoseju un šosejas motosportu. Taču nākamā gada lielākais notikums būs pasaules rallijkrosa čempionāta posms, kam nepieciešama sava, pavisam cita sagatavošanās, cita konfigurācija, kuras šobrīd dabā Biķerniekos nemaz nav. Pareizāk, no rallijkrosa trases apļa ir maza daļa. Tas nozīmē, ka Biķerniekos joprojām rūks ne tikai šosejas sacensību motori, bet arī traktori un buldozeri. Taču tas būs atsevišķs stāsts.

SPORTISTI SAJŪSMĀ

Sportisti par jaunajām izmaiņām šosejas aplī ir sajūsmināti. Dažādu asfalta braukšanas veidu — autošosejas klašu un kartinga — pārstāvis Uldis Timaks vēl sacensību režīmā trasi nav izmēģinājis, jo viņa pārstāvētajai Legends klasei sacensības Biķerniekos notiks šonedēļ, Riga Summer Race 2015 ietvaros. Tomēr izlūkgājieni jau veikti. „Šīs izmaiņas bija absolūti nepieciešamas, par to nav šaubu. Un tas, kas paveikts, ir lieliski, no sportista viedokļa rekonstrukcijā neredzu kļūdas, neizdošanos vai nezināšanu. Turklāt liekas, ka trase pēc rekonstrukcijas kļūs ātrāka, jo daži līkumi kļuvuši ātrāk izbraucami, šur un tur pat trajektorijas nedaudz mainās. Es prognozēju, ka modernās šosejas braucēji varētu no saviem apļu laikiem nomest aptuveni sekundi.”

Aizvadītās Dzintara Apļa sacensības tika gaidītas ar nelielām bažām, ka jaunais asfalts varētu slīdēt, kas būtu skatāms elements līdzjutējiem, taču zināmas galvassāpes sportistiem. Tomēr problēma neizrādījās tik liela, kā varēja gaidīt. Arī Timaks izteica prognozi, ka pat modernās autošosejas braucējiem šī diez vai būs problēma: „Protams, izslīdēt līkumos var, un to varēja izdarīt arī līdz šim. Taču jauns asfalts piestrādāsies ļoti ātri, un nedomāju, ka Riga Summer Race posmā mēs piedzīvosim kaut ko ārkārtīgi slidenu. Mūsu sacensību ātrumi nav tik lieli, lai tik izteikti izjustu diskomfortu slīdēšanas ziņā. Ja mēs pa starta—finiša taisni brauktu ar 300 kilometriem stundā, tad jā, bet tādus ātrumus mēs nesasniedzam.”

Autošosejas sacensību kalendārā Biķerniekiem šogad atlikušas vēl divas sacensības: bez šīs nedēļas Latvijas un Baltijas čempionāta posma Riga Summer Race arī Dzintara Apļa vēsturisko automašīnu sezonas noslēgums septembra vidū. Bez klasiskās autošosejas Biķerniekos rūks arī augsta līmeņa drifts, dragreiss, minišoseja un citas disciplīnas — trasei noslogojums pietiekams.

Līdz ar BKSB rekonstrukciju šā gada Latvijas autošosejas sezona izvērtusies īpatnēja, jo visas aktivitātes aizvadītas kaimiņvalstīs, galvenokārt Igaunijā, kur nu jau kādu laiku darbojas atjaunotā un modernizētā Pērnavas autošosejas trase. Arī igauņi labi pastrādājuši.

IR PROBLĒMAS, BET IR ARĪ RISINĀJUMI

Par to, kā kopumā šobrīd jūtas Latvijas autošoseja, Timaks saglabā realitātes sajūtu: „Skaidrs, ka Baltijas autošosejas masveidību šobrīd veido Lietuvas plašais kolektīvs. Lietuvā ir daudz dalībnieku, spēcīgas, pat ekskluzīvas automašīnas, laba konkurence. Latvijas un Igaunijas situācija nav tik spīdoša, trūkst dalībnieku modernajā autošosejā. Tomēr Šosejas komisija un entuziasti meklē risinājumus. Latvijā tiek strauji ieviesta Legends automašīnu klase, kas ir izcenojumu ziņā ļoti pieņemama, savukārt braukšanas un cīņu baudu var gūt maksimālu.”

Timaka pieminētā Legends klase ir kategorija, kurā startē vienādas (cik nu motoru sportā tas ir iespējams) automašīnas, ievērojot stingrus, kopīgus tehniskos noteikumus. Klase ir īpaši populāra Somijā, taču tās saknes meklējamas ASV, no kurienes Legends izplatījušās pa visu pasauli. Klase Latvijas līdzjutējiem nav jaunums — savulaik ar šīs kategorijas automašīnām Somijas čempionāta cīņas aizvadīja arī Karlīne Štāla. Tas noteikti ir risinājums interesantu sacensību veidošanai, braucēju piesaistīšanai. Turklāt klase, kuras noteikumi ir skaidri gandrīz visā pasaulē — reģionā noteikti —, ir labs iemesls starptautisku sacensību rīkošanai, tātad dalībnieku skaita un kvalitātes palielināšanai. Diez vai pēc gadiem ilgām neveiksmēm izdosies ātri vienoties ar Ziemeļu zonas kaimiņiem par citu klašu noteikumu unificēšanu. Tāpat diez vai uz Rīgu šobrīd var dabūt augsta līmeņa autošosejas sacensības — WTCC, F-3, utt. Atliek negudrot velosipēdu no jauna un ņemt, ko var paņemt no jau esošām vērtībām.

Skaidrs, ka autošoseja saknē nav lēts sporta veids, un Latvija, pat Baltija ir par mazu, lai ar vietējiem resursiem modernizētu tehniku un piesaistītu milzu sportistu masas. Izeja ir sadarbība ar kaimiņiem — NEZ zonas ietvaros (Baltijas jūras abas puses, Krievija), Centrāleiropa… Pozitīvi, ka zināmu dinamiku sporta attīstīšanā var manīt no LAF Šosejas komisijas puses, rodas idejas, ir apņēmība — izdosies!