Mūziku pasūta jaunkundzes
13. FILA un Visvalža Freidenfelda Latvijas
Brīvās cīņas sporta kluba internāta kausu izcīņas starptautiskajā turnīrā
junioriem un juniorēm Rīgas olimpiskā sporta centra arēnā spēkus samēroja 14
valstu topošie olimpieši. Jautājums tikai – kurus no sacensību laureātiem
redzēsim jau Londonas olimpiskajās spēlēs un kuri būs tie, kam uz veiksmi
vajadzēs gaidīt vēl sešus gadus. Puiši šajā tradicionālajā turnīrā Rīgā piedalās
kopš sacensību sākotnes, bet jaunkundzēm šis bija tikai sestais uznāciens.
Trīs un divu soļu lēcieni
Nedaudz pašas
svaigākās statistikas un salīdzinājumu. Pērn junioru kausu ieguva gruzīnu
puiši, panākumu atkārtojot trešo gadu pēc kārtas un komandu balvu savā īpašumā
iegūstot uz visiem laikiem. Tāpēc sacensību rīkotājiem vajadzēja gādāt par
nākamo balvu, tās piešķiršanas noteikumus nemainot. Aizsteidzoties notikumiem
priekšā, jāsecina, ka gruzīniem uzvaras kāre nav gājusi mazumā un viņu komanda
bija labākā arī šāgada turnīrā. Otrā kopvērtējumā tāpat kā pērn bija Krievija,
toties Latvijas juniori gada laikā bija progresējuši, rangā tagad pakāpjoties
par divām pozīcijām augstāk – uz piekto. Vislielākās pārvērtības notika
jaunkundžu sacensībās. Pērn komandu vērtējumā uzvarēja vācietes, turpmākajās
vietās Krievija, Polija un Latvija. Šopavasar pirmā vieta, apsteidzot Vāciju,
mūsu jaunajām sportistēm. Pagājušogad no mūsu puišiem vienīgo medaļu (bronzas)
ieguva Viktors Ruhmans (līdz 84 kg), jaunkundzēm tika gan sudrabs 44 kg –
Karolīnai Tjapko -, gan bronza 59 kg – Anastasijai Grigorjevai. Šopavasar
raža krietni dāsnāka. Beidzot pēc trīs gadu pārtraukuma Latvijai atkal zelts,
ko ieguva Anastasija Grigorjeva (59 kg), sudraba godalga svarā līdz 63 kg Antrai
Lapiņai (K. Kundziņa Cīņas sporta skola), bronza mazajam nazītim no Daugavpils Karolīnai Tjapko,
kura vēl nav sasniegusi pat juniores vecumu, un viņas novadniekiem Irinai
Petrovai (55 kg) un Ivanam Kolosovam (55 kg).
Anastasijai šis ir
pēdējais gads junioru konkurencē, tāpēc ir vēlme, šiem gadiem ardievas sakot,
kārtīgi un no sirds pastrādāt arī Eiropas un pasaules junioru čempionātos, lai
jau tā krietno panākumu bilanci uzspodrinātu vēl vairāk. Savukārt otra Rīgas
turnīra medaļniece – Karolīna Tjapko – juniorēm pienākošos godalgu
ražu ievāc divus gadus pirms termiņa, jo viņa vēl joprojām staigā ar kadetes
grupas zīmotnēm.
Turnīra kārtības rullim atbilstoši
Sacensību vērtēšanas
skalā viss bez pārmaiņām. Uz sacensībām joprojām ierodas valstu izlases, un
komandu ieskaitē atsevišķā svara kategorijā vērtē tikai katras izlases labākā
dalībnieka iegūto vietu, pēc tam izcīnītās vietas summējot. Un tas ir pareizi,
jo cīņas sporta lielvalstis ierodas ar vismaz divtik kuplām komandām. Tāpēc
nebūtu godīgi, ja visu medaļu krējumu nosmeltu Gruzijas, Krievijas (pamatā –
Dagestāna) vai Vācijas lauzēji. Nolikums ārzemniekiem jau sen skaidrs, tāpēc
nekādas čīkstēšanas nav.
Ar interesi gaidīsim
nākamo pavasari, kad Visvalža Freidenfelda turnīrā debitēs grieķu-romiešu cīņas
pārstāvji tajā pašā vecuma grupā un atbilstoši brīvās cīņas reglamentam. Tāda
bija Latvijas Cīņas federācijas prezidenta Visvalža Freidenfelda ideja,
pērnruden stājoties jaunajā amatā. Prezidents uzskatīja, ka grieķu-romiešu
cīņai nedrīkst nodarīt pāri nedz Latvijā, nedz aiz tās robežām, jo pēdējā
iespēja jāizmanto. Freidenfelda turnīrs ir vienīgais Baltijas valstīs, kas
iekļauts FILA starptautiskajā kalendārā. Vēlme startēt Rīgā ir daudzu valstu
izlasēm, taču organizatoru iespējas uzņemt visus ir ierobežotas, tāpēc
eksotisko zemju federācijām dažkārt tiek atteikts, jo, piemēram, ej nu zini,
kas prātā nigēriešiem – izmantot Latvijas vīzu, lai piedalītos sacensībās vai kā
iespēju atrast normālu dzīvesvietu kādā citā ES valstī. Ja tā notiktu, visu
atbildību vajadzētu uzņemties Latvijas varas iestādēm.
Rīkotājiem grūti laiki
Visai dīvaina
situācija. Sacensību finiša protokolos nebija neviena no Freidenfelda kluba
audzēkņiem. Kā šo situāciju skaidro Latvijas Cīņas federācijas prezidents Visvaldis Freidenfelds?
– No maniem un kluba
audzēkņiem, kas ilgus gadus bija labākie ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas un
pasaules elitei piederīgi, šajā vecuma grupā gandrīz visi jau vairākus gadus ir
valsts sieviešu un vīriešu izlašu dalībnieki. Daži no viņiem kandidē uz
līdzdalību Londonas olimpiskajās spēlēs. Šajā līderu grupā ir divkārtējā
Eiropas junioru čempione un divkārtējā piektās vietas ieguvēja pasaules
meistarsacīkstēs Laura Skujiņa, Eiropas junioru čempions Armands Zvirbulis,
piektais labākais eiropietis šajā nominācijā Andrejs Vasiļjevs. Pirms diviem
gadiem mums nācās atstāt kluba internāta telpas, lai sāktu celt savas. Pašiem
spēka bija par maz, un neatradās neviena sabiedriska organizācija, kas vēlētos
atbalstīt mūsu veiksmīgi uzsākto projektu, tāpēc vairs nav iespēju klubā uzņemt
jaunus audzēkņus. Bet tie, kas jau uzņemti, turpina nopietni trenēties un
slīpēt meistarību. Nākotnē tomēr raugos optimistiski, jo par mūsu problēmas
risinājumu iestājies arī LOK prezidents Aldons Vrubļevskis. Domāju, ka mazajiem
klubiem vai nelieliem kolektīviem ir nākotne Latvijas lielajā sportā arī
turpmāk. Par to liecina bijušā cīkstoņa Guntara Štromberga aktivitāte BMX
superbāzes izveidošanā Valmierā un darba galarezultāts – dēla Māra izcīnītais
olimpiskā čempiona tituls Pekinā. Spožas sekmes guvis arī Valijas Draugas
izveidotais Šķēpmetēju klubs, kas lepojas ar olimpisko vicečempionu Vadimu Vasiļevski.
Saņemot valsts atbalstu, mūsu klubs arī varētu tikt uz kājām.
Cīņas federācijā
darbojoties, mans galvenais uzdevums tagad ir saglabāt bijušos juniorus, kas
guvuši panākumus pasaulē un Eiropā (ne tikai sava kluba pārstāvjus, bet arī
daugavpiliešus Anastasiju Grigorjevu, Imantu Lagodski, grieķu-romiešu cīņas
pārstāvi Aleksandru Višņakovu), nodrošināt viņiem labus treniņu apstākļus,
gatavojoties Londonai. Pekinā Latvijai cīņas sportā dalībnieku nebija. Tagad
jābūt. Pirmā nopietnā pārbaude būs jau no 13. līdz 18. aprīlim Baku, kur
risināsies Eiropas čempionāts pieaugušajiem visos trīs cīņas veidos. Cerēsim uz
Lagodski (24 g.), Lauru Skujiņu (23), Armandu Zvirbuli (24), Anastasiju Grigorjevu
(20).
– Cik kvalitatīvu papildinājumu cerat gūt no
kadetu grupas cīkstoņiem?
– Junioros jau spēkus
izmēģinājuši vairāki, nākotnes cerības saistām ar Karolīnu Tjapko, Ivetu
Jerjohinu, Antru Lapiņu, Violetu Ponomarjovu, Andri Ruhli, Edgaru Spuriņu, Ivanu
Kolosovu.
Ja pieliek plecu
Latvijas Cīņas
federācijas jaunajā sastāvā debitējis pazīstamais politiķis Dzintars Jaundžeikars. Uzklausīsim viņa
viedokli:
– Cīņas sportā grūti
laiki. Neizturēja pazīstamā trenera Kapitaņņikova vadītais klubs. Labākie spēki
tika pārdoti citvalstu klubiem. Mazumā gājis cīņas sports Latvijas augstākajās
mācību iestādēs, vēl vairāk sašķobot šā sporta veida pamatus. Jāstrādā ar tiem,
kuri palikuši. Un svarīgi, ja grūtā brīdī palīdzīgu roku Freidenfelda turnīra
sarīkošanā sniedza SIA Latvijas Dzelzceļš
Cargo, Rīgas domes sporta departaments un Latvijas Sporta federāciju
padome. Ja šīs starptautiskās sacensības nenotiktu, tās tiktu svītrotas no FILA
kalendāra, kas atgriešanos starptautiskajā apritē padarītu problemātisku.
Gatis ĶĪSIS
FILA V. Freidenfelda LBCSK – internāta kausu
izcīņa
Juniores, uzvarētājas un Latvijas sportistu
izcīnītās vietas
Līdz 44 kg. Lina Mirejeva (Krievija), 3.
Karolīna Tjapko (Latvija). Līdz 48
kg. Nadīne van Berkuma (Vācija), 5.
Violeta Ponomarjova (Latvija). Līdz
51 kg. Eilena Freidriha (Vācija), 5.
Iveta Jerohina (Latvija). Līdz 55 kg.
Zaļina Sidakova (Baltkrievija), 3. Irina
Petrova (Latvija). Līdz 59 kg.
Anastasija Grigorjeva (Latvija). Līdz 63 kg. Alīne Fokema (Vācija), 3. Antra Lapiņa (Latvija). Līdz 67 kg.
Oksana Nagorniha (Krievija). Līdz 72 kg.
Mae Epa (Igaunija). Komandām: 1. Latvija 46 p., Vācija 45, Krievija 44,
Polija 43, Baltkrievija 40, 6. Kazahstāna 30, 7. Igaunija 20, 8. Lietuva 9, 9.-
11. Izraēla, Nīderlande un Uzbekistāna 8, Gruzija 6.
Juniori, uzvarētāji un Latvijas sportistu
vietas
Līdz 50 kg. Zikrula Dadajevs (Krievija).
Līdz 55 kg. Rasuls Mašezovs (Krievija), 3. Ivans Kolosovs (Latvija). Līdz 60 kg. Tengizs Čočišvili (Gruzija). Līdz
66 kg. Arsens Gadžimagomedovs (Krievija),
5. Aleksandrs Pomjalovs, 11. Eduards Fiļičevs, 12. Edgars Kalniņš
(visi Latvija). Līdz 74 kg.
Arsens Šalajevs (Krievija), 9. Igors
Zadoja (Latvija). Līdz 84 kg. Dato Marsagišvili (Gruzija), 7. Ņikita Petrovs, 8. Hasans Mežijevs (abi Latvija). Līdz 96 kg.
Tornike Hidešeli (Gruzija). Līdz 120 kg.
Giorgijs Skandelidze (Gruzija), 5. Uldis
Erts (Latvija). Komandām: 1.
Gruzija 73, 2. Krievija 64, 3. Vācija 55, 4. Baltkrievija 53, 5. Latvija 30, 6. Somija 18, 7.
Kazahstāna 14, 8. Igaunija 9, 9. Lietuva 7.
