Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Jaunā rektora piedāvājums

Pēc desmit gadiem, kuros Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (LSPA) vadīja Jānis Žīdens, rektora amats oficiāli nodots nākamajam augstskolas vadītājam — līdzšinējam zinātņu prorektoram Jurim Grantam, kurš nesola lielas revolūcijas. Jaunais rektors piedāvā stabilu augstskolas attīstības ceļu, kura augļi būšot manāmi jau ne tik tālā nākotnē.

— Bijāt vienīgais rektora amata kandidāts. Kāpēc izvēlējāties startēt vēlēšanās?

— Desmit gadus vadīju zinātnes darbu augstskolā, piedalījos dažādos zinātnes projektos, labs darbs bija iesākts ar Zviedriju, Kanādu, Japānu, Poliju, kur lasīju lekcijas kā vieslektors. Man daudzi teica, ka, startējot vēlēšanās, to visu zaudēšu. Tāpēc bija jāizvēlas, jo ieiešana administratīvajā darbā nozīmētu atlikt malā zinātni. Necentos par katru cenu kļūt par rektoru, arī domāju, ka būs vēl citi kandidāti — tā kā mans darbalauks bija diezgan plašs, nebija bažu par palikšanu bez darba. Bet Jānis Žīdens jau pirms pāris gadiem bija teicis, ka mēs kā komanda varētu turpināt, jo esam labi iestrādājušies. Pieteikties mudināja arī vairāki citi kolēģi. Tā soli pa solim, augstskolas patriotisma jūtu vadīts, piekritu domai, ka jāturpina iesāktais. Līdz šim esam izdarījuši daudzas izcilas lietas, taču mūsu vājā puse ir infrastruktūra — no valsts tai mums bijis vājš atbalsts.

— Tad var teikt, ka būsiet līdzšinējā augstskolas attīstības ceļa turpinātājs?

— Esam ļoti labi uzsākuši dažādus Eiropas Sociālā fonda projektus, ko veidojām vairākus gadus. Beidzot varēs sākt to īstenošanu. Projekti saistīti ar infrastruktūras uzlabošanu, studiju programmu nostiprināšanu un jaunu programmu izveidi. Mans sapnis ir izveidot starptautisko doktorantūras programmu sporta zinātnē, kurā varētu apvienoties LSPA, Tartu Universitāte, Lietuvas Sporta universitāte un Varšavas Sporta universitāte. Saliekot spēkus kopā — profesūru, aparatūru — varēsim izdarīt lielas lietas. Sākām domāt arī par doktorantūras vasaras skolu. Domāju, ka mums tas izdosies, ņemot vērā to, ka mūs šajā jomā atbalsta arī Izglītības un zinātnes ministrija.

— Kādi būs pirmie darbi rektora amatā?

— Piesakoties rektora amatam, izstaigāju visas katedras, apkopojot idejas par augstskolas attīstību. Izkristalizējušies pieci darbības virzieni — studiju, zinātnes, starptautiskās sadarbības, sporta vides un augstskolas infrastruktūras. Jau noticis pirmais rektorāts. Mums ir daudz dažādu pētniecības laboratoriju, daļu no tām var apvienot. Mums ir arī Eiropas Sociālā fonda projekts, ar kura palīdzību tiks veidots Veselības un sporta zinātnes centrs — tūlīt sāksim renovēt aptuveni 300 kvadrātmetru lielu telpu, jau ir pasūtīta aparatūra. Šis centrs, kura darbības uzsākšana plānota septembrī, būs paredzēts studiju procesa pilnveidošanai, lai studējošie ietu kopsolī ar zinātni, kā arī mācībspēkiem un profesūrai. Senos laikos bijuši sporta dispanseri. Mēs varētu aicināt Latvijas bērnus ar sportiskām dotībām pie sevis un testēt viņu fiziskās īpašības un funkcionālo sagatavotību, varbūt iesakot, kuru sporta veidu izvēlēties. Sadarbojamies arī ar Madonas pašvaldību, kas ir slēpošanas centrs — tur mums turpmāk notiks studiju procesu nodrošinošās ziemas nometnes, kurās pilnveidojam slēpošanu, vienlaikus veicot arī pētniecisko darbu. Augstskolas moto — uz inovācijām balstīta izglītība, ko savā darbā arī centīšos nostiprināt.

— Kā vērtējat to, kādā stāvoklī esat saņēmis augstskolu?

— Ēkas stāvoklis ir tāds, kāds tas bijis arī pirms desmit gadiem — šo gadu laikā gan tikuši nomainīti logi un renovētas atsevišķas studiju telpas. Manēžā gan nekas nav darīts. Manēža celta pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Taču ir sagatavoti projekti, lai ķertos pie renovācijas darbiem vismaz augstskolas ēkā. Runājot par studentiem, jāteic, ka to skaits šobrīd nedaudz samazinājies, taču tā ir ne tikai LSPA problēma. Kopumā augstskolā ir 1365 studenti, kuru vidū ir arī pirmā ārvalstu bakalaura studentu grupa. Esam priecīgi, ka pie mums par maksu brauc studēt cilvēki no ārzemēm visos studiju līmeņos.

— Vai šajā akadēmiskajā gadā ir izdevies kāpināt ārzemju studentu īpatsvaru? 2017./2018. studiju gadā no visiem studējošajiem LSPA ārzemnieku bija tikai viens procents.

— Precīzi nepateikšu, bet ārzemju studentu īpatsvars ir audzis, pārsniedzot 3 procentu robežu. Protams, ir jāstrādā vēl, lai sasniegtu augstākās izglītības internacionalizācijas politikā iezīmētos vismaz 5 procentus.

— Arvien biežāk dzirdamas sūdzības par to, ka vidusskolas beidzēju fiziskā sagatavotība paliek arvien vājāka. Kā vērtējat to, kādus studentus izdodas uzņemt?

— Jauniešu fiziskās sagatavotības līmenis, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, krītas visā pasaulē. Ar to saskaramies arī mēs — rādītāji ir zemāki, ja paskatās uz laiku pirms pieciem gadiem. Esmu strādājis Stokholmas Universitātē, un mūsu studētgribētāju rezultāti ir labāki par Skandināvijas reflektantu rādītājiem. Tajā pašā laikā strādāju arī ar Polijas studentiem — viņi gan fiziskās sagatavotības ziņā pēc vidusskolas beigšanas ir labāki par Latvijas vidusskolu absolventiem.

— Vai tas neliek nolaist iestājeksāmenu latiņu augstskolā?

— Mums ir tāda sistēma, ka reflektantam fiziskās sagatavotības rādītājos izliek vērtējumu no viens līdz desmit. Ja students iegūst vienu punktu, viņš nav izkritis eksāmenā, jo tajā pašā laikā viņš var parādīt labas ātruma īpašības, kas ļauj izlīdzināt rezultātu. Tā mēs arī darām — ja ir viens vai divi punkti, studētgribētājs iestājpārbaudījumos nav izkritis. Augstskola dod iespēju mācīties, attīstīt savas prasmes un uzlabot savu fizisko un funkcionālo sniegumu.

— Studentu skaits augstskolā ir krities. Vai jums ir plāns, ko darīt lietas labā un kā piesaistīt jauniešus studijām LSPA?

— Janvāra sākumā sazvanījos ar Murjāņu sporta ģimnāzijas direktori Ingrīdu Amantovu, sakot, ka ir ideja izveidot sporta zinātnes un prakses skolu, kas būtu domāta sporta skolu audzēkņiem kopā ar treneriem. Ingrīda teica, ka tā ir laba doma. Viņa ir novērojusi, ka sporta skolu audzēkņiem nav zināšanu par fizioloģiskiem procesiem, higiēnu un daudzām pamatlietām, ko, iespējams, aizņemtības dēļ treneri ne vienmēr izstāsta saviem audzēkņiem. Norunājām, ka varētu veidot divu trīs dienu seminārus, kad no katras sporta skolas treneri un audzēkņi brauktu uz Murjāņiem, kur LSPA docētāji lekciju vai kādā citā veidā stāstītu pamatlietas, tādā veidā izglītojot jauno paaudzi. 21. gadsimts ir mācīšanās laiks, es darbojos duālās karjeras jomā, un pētījumi rāda, ka mūsdienās ir jāmācās visu laiku. Tāpat ļoti sekmīgi mums ir veicies Zinātnieku naktī — skolēni brauc ne tikai no Rīgas, bet arī no citām Latvijas pilsētām.

— Sporta funkcionāru sanāksmēs nereti tiek kritizēta sporta treneru sagatavotība un sagatavošanas process kopumā. Kā vērtējat to, cik labi treneri nāk no LSPA?

— Atbildēšu ar pretjautājumu — vai, pabeidzot Rīgas Stradiņa universitātes Ķirurģijas nodaļu, ķirurgs uzreiz ir gatavs operēt? Diez vai. Viņam ir jāiziet vēl vesels posms, lai varētu patstāvīgi strādāt un operēt, jāiegūst praktiskā darba pieredze. Pats savu karjeru esmu sācis kā biatlona un slēpošanas treneris. Atceros, ka pēc augstskolas aizbraucu ar kaudzi grāmatu padusēs, rakstīju plānus katru dienu. Bet minimums, lai apgūtu trenera profesiju, ir jānostrādā profesijā vismaz pieci, septiņi gadi — tikai tad var no trenera prasīt augstvērtīgus rezultātus.

— Tad vai ir pietiekami daudz praktizēšanās iespēju, kur gūt šo darbam tik vajadzīgo pieredzi?

— Ir četru gadu studiju process, un treneri tiek gatavoti sadarbībā ar sporta veidu federācijām. Studentiem ir noteikts prakses laiks, lai iepazītos ar darbu. Lai izaugtu, uzskatu, ka ir jāiet pašam un jādara — to nevar uzreiz ielikt augstskolā. Es zinu, ka sabiedrībā ir runas par to, ka, ja pabeidz augstskolu, tad uzreiz kļūsti par speciālistu. Tā tas nav. Arī ārzemēs ne. Te studentam ir prakse — viņš aiziet pie federācijas, kas norīko viņu uz sporta klubu, sporta skolu, kur var iepazīt darbu, taču tas nav pietiekami, lai viņš būtu spējīgs sagatavot augstas klases sportistus. Paskatieties arī uz mūsu treneriem — nu nav uzreiz. Unikāla sagadīšanās bija, kad treneris Valentīns Mazzālītis satikās ar Jāni Lūsi — viņi mācījās viens no otra. Manā skatījumā nav iespējams četros gados augstskolā radīt tādus trenerus, kuri uzreiz būs spējīgi sagatavot pasaules līmeņa sportistus.

— Pedagogus, tostarp sporta pedagogus, sagatavo ne tikai LSPA, bet arī citviet Rīgā un Latvijā. Daudz tiek runāts par augstskolu konsolidāciju, katrai izvēloties noteiktu specializāciju. Vai atbalstāt tādu ideju, un kādas ir LSPA manevru iespējas?

— Studiju programmas nedrīkst dublēties. Daugavpils Universitāte ir tālāk no Rīgas — ja tur ir atsevišķa grupa, tad tur varētu palikt. Rēzeknē nav sporta pedagogu, Liepājā ir sporta un deju skolotāji, bet Latvijas Universitātē ir sporta un deju skolotāji ar mazu Sporta katedru. LSPA strādā aptuveni 70 mācībspēki, no tiem 60 procenti ir ar zinātņu doktora grādu. Tas ir spēks, ar ko varam būt unikāli un izcili. Manuprāt, jābūt universitāšu tipa augstskolām un praktiskā tipa augstskolām. Tā būtu liela kļūda, apvienot visu dažās augstskolās. Pārliecinājāmies par to ar Policijas akadēmijas likvidāciju.

— Brīdī, kad tika reorganizēta Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola (RPIVA), LSPA bija bažīgā pozīcijā par to, ka nākamā pēc RPIVA varētu būt akadēmija. Vai šobrīd jūtaties stabili par LSPA vietu Latvijas augstskolu vidē?

— Jūtamies stabili, arī pēc RPIVA likvidācijas pastiprinātas trauksmes nebija, drīzāk — dziļa neizpratne par veidu, kā tas tika īstenots. Mēs realizējam infrastruktūras un citus projektus, pilnveidojam programmas, strādājam ar mācībspēkiem. Mums ir jāiziet šis process — jārenovē ēka un jāizveido zinātnes centrs, lai sportā ienāktu labi un zinoši jomas speciālisti.

— Latvijā ir aktuāla pedagogu novecošanās problēma, vietā īsti nespējot atrast jaunus. Kāda situācija ir ar jaunu pasniedzēju piesaisti LSPA, ņemot vērā ne pārāk augstās algas?

— Jaunās paaudzes piesaiste ir mūsu uzdevums, mēs pie tā aktīvi strādājam. Tikko pieņēmu darbā jaunu mācībspēku. Viena no doktora grāda ieguvējām patlaban dzīvo Itālijā, tur strādā, taču vēlas atgriezties Latvijā un strādāt LSPA. Viņa ir reemigrācijas programmā. Patīkami ir tas, ka maģistrantūras un doktorantūras studenti ir teikuši, ka vēlas strādāt augstskolā. Tas vieš cerību, ka, neskatoties uz zemo atalgojumu, jauniem cilvēkiem ir vēlme būt augstskolā un iesaistīties akadēmiskajā darbā. Turklāt papildu valsts naudai mācībspēki var iesaistīties dažādos projektos, kas nodrošina arī papildu ienākumus.

— Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem doktora grādu ieguvušo studentu skaits LSPA ik gadu sarūk — pērn tāds bija tikai viens. Kāpēc tā?

— Uzrāviens bija saistīts ar doktorantūras finansējumu, ko nodrošināja Eiropas Savienība. Tas nodrošināja būtisku doktora grādu skaita pieaugumu. Toreiz tas lika meklēt arī radošus risinājumus laboratorijas un infrastruktūras jautājumiem. Pieaicinājām otros darba vadītājus no Boloņas Universitātes, Tartu Universitātes, Stokholmas Sporta universitātes un strādājām kopā. Tas ļāva izmantot arī šo augstskolu pētniecisko aparatūru un nepieciešamības gadījumā atvest to uz Latviju, lai nodrošinātu pētījumus.

— LSPA studē aptuveni 1400 studentu, vairums no kuriem studē par saviem līdzekļiem. Vai šo līdzekļu ir pietiekami personāla atalgojumam, augstskolas uzturēšanai?

— Darbiniekiem algas nodrošinām atbilstoši likumdošanai, taču sekmīgai augstskolas attīstībai būtu nepieciešamas ievērojami lielākas investīcijas.

— Katrā pavasarī valsts amatpersonas, tostarp rektori, iesniedz ienākumu deklarācijas. LSPA rektora ienākumi — ik gadu vieni no zemākajiem. Kāpēc tā?

— Pārņemot amatu, par algu neesmu vēl domājis. Esot prorektora vai profesora amatā, iesaistoties vairākos projektos un programmās, profesors var pietiekami nopelnīt, ja viņš, protams, ir aktīvs. Mācībspēki tāpat tiek aicināti lasīt vieslekcijas arī citās augstskolās, kas arī nodrošina papildu ienākumus. Pats esmu lasījis virkni vieslekciju dažādās valstīs, par ko pienākas atalgojums, tas ir arī īpašs gods, ja tavas zināšanas tiek pamanītas un novērtētas starptautiskā līmenī. Viss atkarīgs no paša mācībspēka personības. Jābūt aktīviem. Ja esi izlauzies, tev ir sava skola, sava grāmata, tevi aicina pa visu pasauli, un ar to var nopelnīt.

— Minējāt, ka manēžas stāvoklis ir skumjš. Kā un kad tiks risināts šis jautājums?

— Manēža ir LSPA lielākais sāpju bērns. Sports tur notiek, bet infrastruktūra ir novecojusi, apkure nevelk. Ļoti ceram uz Izglītības un zinātnes ministriju — plānots runāt par šo jautājumu, jo bez valsts vai sponsoru atbalsta mēs nekad to neatrisināsim — pašu ienākumu tam ir ļoti par maz. Zinu, ka novados manēžu būvniecību atbalsta pašvaldības. Jārunā arī ar Rīgas domi, kas gan mūs atbalsta citos jautājumos, iespējams, viņi būtu ieinteresēti atbalstīt arī manēžas būvniecību. Iespējams, būs jāizdara izvēle — renovēt vai nojaukt un celt jaunu. Pagaidām gan nevaru pastāstīt par cipariem. Esam gan sākuši strādāt pie šī jautājuma, un pagaidām neatklāšu kārtis.

— Daudzas augstskolas lielās ar jaunām, modernām ēkām, topošajām studentu pilsētiņām. Kad varēs sagaidīt, ka arī LSPA ēka gūs jaunu veidolu?

— Eiropas Sociālā fonda projekts ļaus veikt augstskolas fasādes renovāciju. Ēka tiks siltināta. Darbiem būtu jāsākas vasarā, tiem ilgstot aptuveni gadu vai divus.

— Iepriekš ticis runāts par iespēju vairākām augstskolām izveidot kopīgu sporta bāzi. Vai LSPA arī tikusi iesaistīta šajās sarunās? Vai saskatāt, ka tas varētu būt manēžas problēmas risinājums?

— Mēs esam vienīgā sporta augstskola Latvijā! Domāju, ka renovācijai nepieciešamais finansējums nav tik liels, lai to neatrastu. Ja lielākās Latvijas augstskolas plāno kopīgu sporta bāzes izveidi, tad arī studentu skaits tajās būs ievērojams, manēža būs noslogota. Turklāt Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte atrodas Pārdaugavā, bet mēs pilnīgi citā Rīgas pusē, studiju procesu tas nesekmēs.

— Tādā gadījumā — vai redzat LSPA vietu Daugavas stadiona rekonstrukcijas projektā?

— Man šķiet, ka ir jāsakārto tas, kas mums pašiem pieder, jānodrošina augstvērtīgs studiju process sakārtotā akadēmiskā vidē, ar mūsdienīgām telpām un inventāru, tā, lai ir ērti studentiem. Sakārtojot infrastruktūru un manēžu pavērsies jaunas iespējas. Domājot par Daugavas stadionu, esam atvērti sarunai un priekšlikumiem.

— Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvija Sporta federāciju padomes ikgadējās sanāksmēs ik pa reizei tiek kritizēta LSPA. Iepriekšējais augstskolas rektors tāpat nav bijis ievēlēts par komitejas biedru. Vai redzat nepieciešamību risināt izveidojušos attiecību saspīlējumu?

— Personīgi pazīstu šo organizāciju vadītājus. Nesen uz LSPA bija atbraucis LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers — bija laba saruna, kas noslēdzās ar vienošanos viņam apmeklēt studentu atklātās stundas. Tāpat sagaidām viņa piedalīšanos arī zinātniskajā konferencē, lai viņš kā darba devējs apskatās, vai mūsu zinātne ir derīga sabiedrībai vai arī tā ir domāta atvilktnei. Mūsu zinātnei ir jākalpo sabiedrībai, ir jābūt praktiskām lietām, kas uzreiz darbojas. Svarīgi, lai sporta dzīves vadītāji redz, ar ko mēs nodarbojamies, tas būs arī mūsu novērtējums. Esam iepriekš tikušies arī ar LOK prezidentu Aldonu Vrubļevski — vairāk gan esam runājuši par zinātni, un varu teikt tikai labus vārdus. Es personīgi nesaskatu ledu, kas būtu jākausē, starp LSPA un sporta organizācijām. Man personīgi ir labas attiecības, es jūtu atsaucību. Domāju, ka sadarbība notiks — saskatu tikai pozitīvas lietas.

— Izglītības un zinātnes ministrija noteikusi uzdevumu būtiski samazināt studiju programmu skaitu augstskolās, tā novēršot to dublēšanos un atsijājot vājākās. Vai LSPA studiju programmu piedāvājumā tiks veiktas kādas korekcijas?

— Katru gadu studenti raksta atgriezenisko saiti par akadēmijā apgūtajām studiju programmām. Vasaras laikā kursi un programmas tiek pilnveidotas. Uzskatu, ka mūsu mācībspēkiem vairāk jāstrādā ar interaktīvām metodēm. Viena lieta ir uzdot konspektēt grāmatas vai klasiskā formā nolasīt lekciju, redzot, ka puse auditorijas guļ. Taču — vai tas ir efektīvi? Institucionālā līmenī, domāju, mums ir optimālas programmas. Trīs Baltijas valstis ir nodibinājušas Baltijas Sporta zinātnes asociāciju, kur mācāmies cits no cita. Tāpēc labi pārzinām programmu klāstu visās trīs Baltijas valstīs. Tas palīdz attīstībai.

— Pērn Latvijas Universitāte izskatīšanai Augstākās izglītības padomē bija iesniegusi divas jaunas studiju programmas, kas saistītas ar sportu. Vai tas nekalpoja par trauksmes zvanu tam, ka arī šī augstskola vēlas ieiet sporta zinātnes laukā?

— Akadēmijā esam šo jautājumu apsprieduši, plānojam tikties arī ar LU un jautājumu pārrunāt. Manuprāt, klupšanas akmens būs mācībspēki, jo LSPA ir speciālisti sporta zinātnē ar doktora grādiem, bet universitātē šajās programmās vairāk iesaistīti citi jomu speciālisti, trūkstot sporta zinātnes speciālistiem. Sākumā biju izbrīnīts par to, kāpēc Latvijas Universitāte izvēlējās šādu ceļu. Visticamāk, viņi saskata attīstības iespējas.

— Tad jūs to netraktētu kā mēģinājumu veicināt augstskolu konsolidāciju nākotnē?

— Latvijas Universitāte patlaban nevar nodrošināt šādu studiju programmu īstenošanu tādā līmenī kā LSPA. Ja Latvijas Universitāte vēlas attīstīt arī sporta zināti, tad tai ir jābūt savstarpējai sadarbībai ar LSPA uz līdzvērtīgiem noteikumiem.

— Sports jau sen nav sacīkste tikai starp atlētu fiziskajām dotībām — tam talkā nāk sporta zinātne un medicīna. Ko LSPA un tajā veicinātā sporta zinātne var dot Latvijas sportam rezultātu godīgai uzlabošanai?

— LSPA dod zināšanas, prasmes un iemaņas pašam mācīties arī turpmāk. Pērn noslēdzām sadarbības līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti par sadarbību studijās, zinātnē un inovācijās, abām pusēm pētot un analizējot, piemēram, kamanu slieču slīdamības efektivitāti un sportistu biomehānisko kustību. Zinātne kā tāda ir diezgan konservatīva, taču mēs ejam uz to, ka brīdī, kad treniņos secināts, ka kaut kas nestrādā, mums jālec iekšā un jāspēj rast risinājumu, kā uzlabot rezultātu. Gluži tā, kā tas notiek biznesā — ja produkts nestrādā, tad tiek domāts par jaunu produktu. Elastīgās biznesa struktūras mums ir labs paraugs. Ir virkne zinātnisko darbu, kas vērstas uz sportisko rezultātu uzlabošanu, piemēram, biomehāniskā analīze airēšanā un slēpošanā, spēka sporta veidu izpēte, šaušanas trenažiera izstrāde.

 

Juris GRANTS

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors

Dzimis: 1962. gada 6. jūlijā

Izglītība: doktora grāds pedagoģijā (LSPA), Polijas Jozefa Pilsudska Varšavas fiziskās izglītības universitātes Goda doktors

Sporta gaitas: Madonas sporta skolā no 10 gadu vecuma (treneris Egils Ziņģītis)

Lielākie sasniegumi sportā: SRS sporta meistarkandidāts biatlonā

Darba gaitas: profesors, LSPA zinātņu prorektors (2009.—2019. g.), iepriekš — sporta skolotājs Bauskas 1. vidusskolā un biatlona un slēpošanas treneris Madonas BJSS

Ģimenes stāvoklis: precējies, divi bērni

Vaļasprieki: daiļliteratūra un vēsturiskā literatūra, lauku darbi, aktīva laika pavadīšana ar ģimeni

 

Anastasija Tetarenko
Anastasija Tetarenko