Kā meitenes ievilināt hokejā
Starptautiskā Ledus hokeja federācija (IIHF) enerģiski strādā pie sieviešu hokeja popularizēšanas. Arī Ziemeļamerikā sieviešu hokejs kļūst vēl populārāks — 2019. gada Nacionālās hokeja līgas (NHL) zvaigžņu spēles meistarības sacensībās vārds tika dots divām dāmām, kuras sastādīja vērā ņemamu konkurenci pasaules labākajiem hokejistiem. Latvijā licencēto dāmu hokejistu skaits svārstās ap 100, taču ir pazīmes, ka spēlētāju skaits varētu palielināties. Galvenais šķērslis, kas Latvijā kavē sieviešu hokeja progresu, — sabiedrības stereotipi un aizspriedumi. Tādēļ pastāv brīva vieta meiteņu olimpiskajam sapnim…
Sarunā ar žurnālu Sports Latvijas Hokeja federācijas (LHF) Sieviešu hokeja sekcijas vadītāja, sieviešu hokeja kluba Laima menedžere Ināra Zvīdre atklāj, kā pēc LHF valdes nomaiņas durvis dāmu hokejam ir atvērtas plašāk kā jelkad agrāk. Šosezon bērnu un jauniešu čempionāta mazākajā U-9 vecuma grupā pirmo reizi startē meiteņu komanda, Latvijas sieviešu hokeja čempionātā piedalās četras komandas, četrām Latvijas tiesnesēm ir starptautiskās kategorijas statuss, bet viņpus okeāna Līga Miljone kļuvusi par pirmo Latvijā augušo hokejisti, kura spēlē Nacionālās sporta koledžas asociācijas (NCAA) elites līgā — ar ambiciozu mērķi par sieviešu hokeja Meku un olimpiskajām spēlēm. Turklāt valstsvienības rindas ar lozungu par Latvijas sieviešu hokeja celšanu papildinājusi naturalizētā latviešu izcelsmes Krista Jipa-Čaka, kura bijusi pat Kanādas junioru izlases kandidātu lokā. Jādomā, ka ledus ir sakustējies, jo ilgus gadus sieviešu hokejā neienāca jaunas personības.
KĀPU UZ LEDUS UN SALAUZU… STEREOTIPU
Dzirdēts, ka sieviešu hokeju mēdz salīdzināt ar sieviešu svarcelšanu. Sak’, kam dāmām jānodarbojas ar tādu maskulīnu sporta veidu — hokejs taču ir paredzēts vīriešiem. Tiesa, kopš Rebeka Koha savā sporta veidā (svarcelšanā) cīnās par visaugstākajām vietām pasaulē, par dāmām nepiedienīgu sporta veida vīrišķību runas kļuvušas dziļi sekundāras, jo Rebekai taču piemīt potenciāls cīnīties par olimpisko medaļu. Un piedevām, kad cilvēki uzzina, kā bieži vien dāmas nonāk svarcelšanas sportā, piemēram, vieglatlētēm uzrādot izcilus rezultātus spēka treniņos, cilājot stieni vienā zālē kopā ar smagatlētiem, lai uzlabotu vispusīgo fizisko sagatavotību, bet viņas pamana un pārvilina svarcelšanas treneri, — sabiedrības attieksme mainās. Ja patīk un sanāk, kādēļ dāmām liegt?
Šķiet, ne mazāk cinisks sabiedrības priekšstats Latvijā saglabājies par to, kuram jāspēlē hokejs. Saglabājies, jo aizsprieduma aizmetņi meklējami periodā pēc Otrā pasaules kara, kuriem lielākā daļa Eiropas nu tikusi pāri. Tāpat kautiņi, spēka spēle, ripa, no kuras var sāpīgi atrauties, cietās laukuma apmales… Balstoties uz šādu šauru redzējumu, sporta veids, ar kuru Latvija arī dāmu konkurencē varēja būt ar sporta spēļu komandu pārstāvēta ziemas olimpiskajās spēlēs, sieviešu hokejs, ilgi bijis apspiests visos līmeņos — federācijas, valdības, pašvaldību, sporta klubu, vecāku un pašu meiteņu izpratnē.
DRAUDZĪBA, IZAUGSME, PRIEKS
Sociālā tīkla Facebook izveidotajā interneta mājaslapā Hokejs meitenēm publicētajās afišās meitenes tiek aicinātas pievērsties hokejam, uzrunājot jaunietes un vecākus ar tādām vērtībām kā draudzība, pieredze, izaugsme, spēks un prieks. Loģiski un atbalstāmi, jo sieviešu hokejs, tāpat kā jebkura sporta spēle, māca darboties komandā, attīsta, koordināciju, disciplīnu, fizisko sagatavotību.
Starp citu, slidošana īpaši ieteicama arī cilvēkiem, kam ir bronhiālā astma vai alerģija no putekļiem. Uz ledus nav kairinošo putekļu, apkārt ir svaigs un vēss gaiss, tādēļ vingrinājumi uz ledus astmatiķiem ir ieteicami.
Sieviešu hokejā spēka paņēmieni ir aizliegti. Bruņas, kas aizsargā ķermeni, ķivere, kuras obligāts priekšnoteikums ir režģis vai stikls, kas pilnībā aizsargā seju, padara sieviešu hokeju tikpat draudzīgu un pat vēl drošāku nekā citas komandu sporta spēles.
ATSLĒGA — EKIPĒJUMS
“Tāpat pastāv uzskats, ka meiteņu hokejs ir nepieejami dārgs, bet tā gluži nav,” pieredzē dalās Zvīdre. Piemēram, HK Rīga meiteņu skolā inventārs meitenēm tiek nodrošināts bez maksas un treniņu maksa veidojas aptuveni 70 eiro mēnesī – lai piesaistītu meitenes, lētāk nekā zēniem, turklāt pieaugušo klubos dāmām izmaksas tikai samazinās.
Uzskatāms piemērs, ka hokejs ir piemērots visiem, ir pati Zvīdre. Viņa hokeju sāka spēlēt tikai 35 gadu vecumā — ilgus gadus vērojot dēla Ronalda Cinka spēles, kurš karjeras virsotnē spēlēja Rīgā vienā virknējumā kopā ar Marselu Hosu. Inārā dabiski attīstījās ziņkāre, kā būtu pašai uzspēlēt. Zvīdre sāka trenēties hokeja klubā Ice Girls, kurā aicināta slidot bija ikviena dāma neatkarīgi no vecuma un sportiskajām iemaņām. “Man treniņā iedeva inventāru. Vēlāk sapratu, ka tas ir ļoti būtiski, lai piesaistītu meitenes — lai pamēģinātu, meitenes hokeja inventāru sev nepirks, tādēļ svarīgi vismaz sākumā nodrošināt bruņas un slidas,” stāsta Zvīdre. “Tas bija kā biznesa plānā — par treniņu katrs pats maksāja un šo naudu varējām investēt jauna inventāra iegādē, lai piesaistītu jaunas spēlētājas. Un tā ir atslēga — ja ir inventārs, cilvēki nāks un pamēģinās.” Nopelnīt šādi nevar, bet tas ir veids, kā veidot sporta klubu sporta veidā ar specifisku inventāru.
LATVIJAS ČEMPIONĀTĀ ARĪ LIETUVIETES
Latvijas atklātajā sieviešu hokeja čempionātā piedalās četras komandas. Trīs komandas ir no Rīgas — Laima, SHK Pārdaugava/Lauvas un L&L/JLSS — un viena no Lietuvas — Hockey Girls, kas Latvijas čempionātā startē otro sezonu. Lietuvietes Latvijas čempionātā spēlē, lielā mērā pateicoties IIHF starptautiskajai sieviešu hokeja attīstības nometnei (IIHF Women’s High-Performance Camp), kas notiek reizi divos gados un kur krustojās Lietuvas Hokeja federācijas pārstāves un Zvīdres ceļi. Mūsu dienvidu kaimiņiem sieviešu hokeju izdevās reāli ieviest, organizējot starptautisko Meiteņu hokeja dienu, kas rudenī vienā nedēļas nogalē vienlaikus notiek visā pasaulē. “Tas ar, ko mēs saskaramies — meitenēm patīk hokejs. Ne jau viņas kāds stumj uz hokeju, viņas pašas atnāk,” piebilst Zvīdre. Latvijā meiteņu hokeja diena notika Valmierā, Tukumā un Daugavpilī, senāk tā notikusi arī Talsos un Rīgā.
Senāk Latvijas čempionātā piedalījusies komanda no Igaunijas, kur attīstījies pašmāju čempionāts. Iepriekšējos gados Latvijas čempionātā startējusi arī komanda no Liepājas, kur dāmu hokejs gan pajucis, kā tas līdzīgi notika ar latviešu Ice Girls kolektīvu, kuras vēl paguva pārtapt par Sāgu.
Komandas spēkiem mērojas sabraukumu turnīros, kas visbiežāk notiek Tukumā. Lieliska sadarbība ir ar soļotāja Modra Liepiņa vadīto Tukuma ledus halli, kuru īpaši vasaras treniņnometņu periodā iecienījuši atsevišķi KHL klubi (arī jūras tuvuma labad). Trīs sabraukumos, izspēlējot trīs apļus, tiek noskaidroti Latvijas čempioni.
MEITENES MET IZAICINĀJUMU PUIŠIEM
Šīs sezonas lielākais jaunums Latvijas sieviešu hokejā ir meiteņu komanda MHK Rīga, kas pirmo reizi startē bērnu un jauniešu čempionātā U-9 vecuma grupā, cīnoties kopā ar puišiem. Pagājušajā sezonā Laimas paspārnē izveidotajā komandā iekļautas arī nedaudz vecākas meitenes par U-9 vecumu, lai varētu konkurēt ar zēniem. Tas veiksmīgi izdodas: MHK Rīga turnīra 1. kārtu 10 komandu konkurencē noslēdza 5. vietā, iekļūstot 2. kārtā A grupā — stiprāko sabiedrībā.
Ziemassvētku turnīrā trīs komandām U-9 vecuma grupā Talsos meitenes debitēja spēlē, kas norisinās 5 pret 5 pa visu laukumu. MHK Rīga, spēkojoties pret Talsu un Ventspils jaunajiem hokejistiem, izcīnīja 2. vietu.
“Šādā veidā šosezon gan citiem klubiem, gan sabiedrībai esam parādījuši, ka Latvijā ir meiteņu hokejs. Tas daudziem ir pārsteigums — retais Latvijā vispār zina, ka valstī pastāv sieviešu hokejs,” atklāj Zvīdre. MHK Rīga meiteņu hokeja komanda veicinājusi interesi par sieviešu hokeju, jo citādi cilvēki domā, ka Latvijā meitenēm nav, kur trenēties. “Jā, gandrīz katrā reģionā, kur ir ledus halle, ir meitenes, kuras iet pie puišiem trenēties. Tas ir lieliski, bet viņām ir grūti, jo puiši īsti nepieņem meitenes kā pilntiesīgas komandas dalībnieces.”
AR SLUDINĀJUMIEM SS.COM
Pēc neatkarības atgūšanas deviņdesmitajos gados Andreja Zaķa izveidotā valstsvienība pamatā sastāvēja no daiļslidotājām, kas bija pārnākušas uz hokeju. Šodien — hokejā ienāk vairs tikai atsevišķas bijušās daiļslidotājas, kuras labprātāk vēlas darboties komandu sportā. Kā zināms, Latvijā ir masveidīga hokeja amatieru kustība un bieži vien hokeju vēlas spēlēt tās meitenes, kuras iedvesmojušās, redzot tēvus spēlējam amatieros vai dzīvojot līdzi brāļu izaugsmei. Vēl viena Es gribu spēlēt hokeju! kategorija ir Latvijas hokeja izlases fanes.
“Redzēju, ka meitenes hokeju sāk spēlēt tikai aptuveni 16 gadu vecumā. Tas ir par vēlu, lai paspētu ielēkt vilcienā. Lai spēlētājas varētu veiksmīgi konkurēt izlašu līmenī, sportā jāsāk trenēties no agra vecuma, tādēļ nolēmām veidot U-9 komandu,” stāsta Zvīdre. “Ieliku sludinājumu gan hokeja interneta mājaslapās, gan portālā ss.com, kur šāda tipa sludinājumi strādā labāk, ka aicinām meitenes trenēties hokejā. Sākumā mums izveidojās sešu meiteņu grupiņa. No HK Rīga treneres uzzināju, ka, ja izveidosim 12 spēlētāju grupu līdz sezonas sākumam, mēs iegūsim skolas statusu un dabūsim no hokeja skolas Rīga ledu līdzšinējo divu reižu vietā trīs reizes un par to pašu samaksu, arī labākas sauso (zāles) treniņu iespējas. “Tā arī pagāja visa vasara — uzrunājot draugus paziņas, publicējot sludinājumus, lai līdz septembrim savāktu grupiņu. Izdevās!”
HOKEJISTES VAR PELNĪT KRIEVIJĀ
Zvīdre atzīmē, ka ASV, Kanādā, Zviedrijā un Somijā sieviešu hokeju uzskata par kolosālu sporta veidu. Sieviešu hokejs attīstījās Ukrainā, tad — Krievijā. “Tagad Krievijā sieviešu hokeja klubos spēlētājām maksā algu,” atklāj Zvīdre. Kaimiņvalsts sporta veidu attīstījusi ar sporta politikas svirām, balstoties uz iedzīvotāju masveidību un valsts finansējuma iepludināšanu sieviešu hokejā.
Atsevišķos citu valstu klubos (piemēram, Šveicē) dāmām klubs nodrošina dzīvokli un sedz sadzīviskus izdevumus.
Patlaban sieviešu hokeja izlasē var iekļūt gandrīz jebkura atbilstoša vecuma spēlētāja, kas trenējas hokejā. Konkurence ir maza. “Sieviešu hokejā šobrīd tiešām ir lielas un brīnišķīgas iespējas — tagad ceļosim uz turnīru Korejā, nākamais pasaules čempionāts būs Ķīnā, būs olimpiskais kvalifikācijas turnīrs,” Zvīdre aicina meitenes paraudzīties uz sieviešu sporta iespējām arī no citas puses. Šogad no 10. līdz 12. februārim Latvijas dāmu izlase Dienvidkorejā startēja Olympic Legacy Cup. Šis turnīrs tiek organizēts, lai atzīmētu gada jubileju, kopš notika Korejas olimpiskās spēles.
Pasaules čempionātā Latvijas valstsvienība spēlē pēc ranga trešajā spēcīgākajā līgā — 1. divīzijas B grupā. Pasaules rangā, kurā ir 39 valstsvienības, Latvijas sieviešu izlase noslīdējusi uz 18. vietu.
2016. gadā, cīnoties Phjončhanas olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā, latvietes ar 2:3 piekāpās Itālijai (latvietes bija vadībā 2:0), ar 4:2 uzvarēja Ķīnu un ar 1:8 kapitulēja Francijas priekšā. Tātad olimpiskais sapnis nav utopija.
MILJONE TĒMĒ VISAUGSTĀK
Līga Miljone ir vienīgā Latvijā uzaugusī hokejiste, kura līdz šim ir spēlējusi Nacionālās sporta koledžas asociācijas (NCAA) pirmajā divīzijā. “Mans mērķis ir kādu dienu spēlēt Nacionālajā sieviešu hokeja līgā (NWHL) un olimpiādē pārstāvēt savu dzimteni — Latviju,” intervijā federācijas mājaslapā lhf.lv izteikusies Miljone.
Līga studē Meinas universitātē, kurā mācās un spēlē arī hokejists Eduards Tralmaks un basketbolists Miks Antoms. Pirms došanās uz ASV ilggadējās Latvijas sieviešu hokeja izlases līderes Ineses Gecas-Miljones meita piecus gadus nospēlēja Zviedrijā — slavenajā Modo un Leksand komandā.
Tieši pirms gada Latvijas sieviešu hokeja izlases rindas papildināja naturalizētā latviešu izcelsmes spēlētāja Krista Jipa-Čaka, kura junioru vecumā bija pat Kanādas U-18 izlases kandidāte. 23 gadus vecā spēlētāja ir dzimusi Ontario provinces pilsētā Vitbijā, viņas mamma Liza Preisa savulaik nodarbojusies ar volejbolu, un Krista Latvijas pilsonību vēlējās iegūt pēc savas iniciatīvas. Viņa ir spēlējusi Jēlas universitātes komandā, kur bija savas NCAA komandas kapteine un rezultatīvākā spēlētāja.
Valstsvienībā ir vairākas citas perspektīvas spēlētājas. No malas izskatās, ka patlaban pietrūkst trīs laba līmeņa spēlētāju, lai izlase attīstībā varētu spert nākamo soli.
ATZIŅAS NO ATTĪSTĪBAS NOMETNES
Starptautiskajā sieviešu hokeja attīstības nometnē ziņots, ka sieviešu hokejs ir tas sporta veids, kurš šobrīd pasaulē attīstās visstraujāk. “Tāds fakts ir konstatēts, jo sieviešu hokejs tiek spēlēts ļoti daudzās pasaules valstīs, tostarp Dienvidāfrikā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Meksikā, Saūda Arābijā, Indijā — tur, kur šķietami sieviešu hokejs nepastāv. Piemēram, DĀR sieviešu hokejs ir sakārtotāks nekā pie mums — viņiem ir daudz vairāk atbalstītāju un sponsoru, vairākas līgas.
IIHF apmaksā dalībniecēm visas izmaksas, kas saistītas ar Attīstības nometnes apmeklējumu. “No Latvijas piedalījāmies pieci personāla darbinieki un piecas hokejistes. Visas nometnes dalībnieces tiek sadalītas sešās jauktās hokeja komandās, kas katra sastāv no četrām maiņām. Viss notiek kā īstā hokeja turnīrā — pie katras komandas stūres ir galvenais treneris, vārtsargu treneri, video treneris, fizioterapeits, ekipējuma menedžeris un citi speciālisti, kā arī katrai komandai tiek piešķirts viens mentors — nopelniem bagāts treneris, kurš vada visu komandas personālu. “Komandas dalībnieki apmainās ar pieredzi un ļoti daudz ko uzzina cits no cita. Paralēli tam notiek padziļināti semināri katrā no minētajām specifiskajām nozarēm,” stāsta Zvīdre. Viņa pati apmeklējusi vadības programmas semināru.
Nometnē piedalās slidošanas treneri no NHL.
JOPROJĀM NENOVĒRTĒJAM FIZISKO SAGATAVOTĪBU
Attīstības nometnē iegūtās zināšanas balstītas specifiskās niansēs. “Mani šajās nometnēs imponē dalībnieku atdeve un entuziasms — viņi visi ir par 100% hokejā. Vērtīgi ir iegūtie kontakti. Šīs nometnes ir izteikti orientētas uz jaunajām zināšanām. Viņi atzīst, piemēram, agrāk iesildoties izpildījām citus vingrinājumus, bet tagad esam secinājuši, ka labāk ir darīt citādāk.”
Nacionālajām federācijām tiek sniegts plašs informatīvais materiāls, kā piesaistīt meitenes hokejam.
Nometnēs Zvīdre pārliecinājusies, cik liela nozīme ir fiziskajai sagatavotībai: “Pēc fiziskajiem testiem sešas labākās sieviešu izlases ir arī vadošās sešas valstsvienības. Mēs pēc fiziskajiem testiem bijām 14. vietā — apmēram turpat, kur esam pasaules reitingā. Tas ir tas, ko cilvēki negrib saprast — divcīņa ir pamatu pamats, un, lai divcīņu uzvarētu, vajag fizisko sagatavotību.” Laba fiziskā sagatavotība ievērojami samazina traumatisma risku.
Zvīdre uzskata, ka arī sieviešu hokejs ir ieguvis no trenera Boba Hārtlija ienākšanas Latvijas hokejā. “Šis ir tas gadījums, kad cilvēks nāk un dalās ar tevi no visas sirds. Viņš redz plašāku kontekstu — tālāk par hokeja laukuma robežām, kas ir svarīgi,” teic LHF Sieviešu hokeja sekcijas vadītāja.
PĒC PIECIEM GADIEM…
Vaicāta, kādu Latvijas sieviešu hokeju Zvīdre redz pēc pieciem gadiem, viņa norāda, ka būtiskākais ir izveidot sistēmu. “Būtu labi, ja vismaz katru otro gadu mēs varētu bērnu un jauniešu čempionātā iesaistīt jaunu meiteņu komandu. Domāju, pēc pieciem gadiem mēs varētu redzēt pirmo pienesumu valstsvienības rindās no bērnu un meiteņu komandas jauniešu čempionātā. Pati izlase varētu spēlēt līgu augstāk — 1. divīzijas A grupā,” Zvīdre piesardzīgi raugās uz Latvijas sieviešu nākotni. Kā jau minēts, barjera ir sabiedrības stereotipos.
“Ja tev patīk hokejs, nāc un trenējies, jo sieviešu hokejs nav dārgāks vai bīstamāks par citiem sporta veidiem!” Zvīdre aicina meitenes mest aizspriedumus pie malas un iesaistīties, ja ir interese.
FAKTI PAR SIEVIEŠU HOKEJU
* no 2007. līdz 2018. gadam reģistrēto sieviešu hokejistu skaits palielinājies no 153 665 līdz 205 674
* pirmā oficiālā sieviešu hokeja spēle notikusi 1889. gadā Otavā (Kanāda)
* pēc Otrā pasaules kara sieviešu hokejs panīka, jo sabiedrībā hokejam piedēvēja aizspriedumu — spēle tikai vīriešiem
* viena no sieviešu hokeja pirmsākumu laikmeta izcilākajām spēlētājām ir Lorda Stenlija meita Izabella
* sieviešu hokeja komandas ir Ziemeļamerikā, Eiropā, Āzijā, Okeānijā, Āfrikā un Latīņamerikā
* IIHF pasaules rangā ir 39 valstsvienības
* IIHF U-18 rangā ir 18 valstsvienības
* olimpiskajās spēlēs sieviešu hokejs ir kopš 1998. gada (Nagano)
