Fiziskā prāta un galda spēle
Tas ir uzslavas vērts sasniegums — liepājnieks Matīss Burģis ir pirmais latviešu galda tenisists, kurš izcīnījis tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs! It kā rotaļīgais pingpongs daudzās valstīs ir ļoti populārs — ar galda tenisu pasaulē nodarbojas ap pieciem miljoniem cilvēku. Olimpiskajās spēlēs šis sporta veids iekļauts kopš 1988. gada. Veiksmīgākie galda tenisisti dažādos komercturnīros pelna ievērojamas summas. Vācijā, kur attīstīti daudzi sporta veidi, galda teniss ir starp pieciem populārākajiem. Kādā aptaujā slavenais vācu galda tenisists Timo Bolls gada populārāko sportistu sarakstā ierindots pat otrajā vietā aiz izcilā basketbolista Dirka Novicka. Tā nav joka spēlīte.
Latvijas labākais galda tenisists Matīss Burģis, kuram augusta beigās paliks 23 gadi, vēl tikai tuvojas spēku pilnbriedam. Bet jau pirms četrām vasarām liepājniekam pietrūka tikai viena uzvara, lai kvalificētos Pekinas olimpiskajām spēlēm. Matīss atceras, ka ilgi pārdzīvojis neveiksmi, līdz sapratis, ka laiku nevar apsteigt un cītīgi sācis gatavoties nākamajam olimpiskajam ciklam, kas nu vainagojies ar panākumiem — olimpieša statusu.
LABĀKAIS TURNĪRS
Pirmajās atlases sacensībās Luksemburgā Matīsam neveicās, un olimpiskais sapnis karājās mata galā. Uz pēdējām izšķirošajām cīņām Kataras galvaspilsētā Dohā liepājnieks devās apņēmības pilns, kaut pretinieku pulkā bija daudz olimpisko ceļazīmju pretendentu.
Par izšķirošu mirkli Matīss uzskata uzvaru pār Ukrainas ķīnieti Kou Lei (Eiropā naturalizējušies daudzi aziāti — šīs spēles meistari), kad izdevās pēc trim zaudētiem setiem atspēlēties un uzvarēt ar 4:3. Nākamajā cīņā ar spēcīgo pasaules klases spēlētāju čehu Dmitriju Prokopcovu Matīss bija toņa noteicējs, un šī uzvara (4:2) nodrošināja desmito vietu un tiesības posties uz Londonu.
Matīss priecājas, ka beidzot izdevies turnīru nospēlēt lieliski (pavisam bija astoņas spēles), bez jūtamiem kritumiem. Stabilitāte deva rezultātu un pārliecību, ka arī uz Londonu jādodas ar cerībām tikt tālāk par pirmo cīņu. Matīss, kurš pasaules kopējā rangā šobrīd atrodas 102. vietā, olimpiskajā kvalifikācijā iekļuvis 48 labāko skaitā, jo katru valsti vienspēlēs drīkst pārstāvēt tikai divi sportisti, bet kopējā rangā ķīniešu vien ir savi trīs desmiti.
BRĀĻA ROKA UN KONKURENCE
Matīss galda tenisu zina kopš bērnības, jo ar to sekmīgi nodarbojās piecus gadus vecākais brālis Reinis. Viņš arī Matīsu tajā iesaistīja. Matīsa devītajā dzimšanas dienā Reinis vidējo brāli (vēl Burģu ģimenē ir trešais, jaunākais, brālis Krists, kurš arī spēlē tenisu) aicinājis braukt no Grobiņas uz Liepāju pēc svētku dāvanas, pie reizes iegriežoties Liepājas Universitātes sporta zālē, kur notika treniņi galda tenisā.
Trenere Rasma Freiberga jauno uzrunājusi, ko sēžot maliņā, lai pamēģinot uzspēlēt! Viņa prot strādāt ar bērniem. Rasmas treniņos vienmēr ir jautri, tiek spēlēts ne tikai galda teniss, notiek arī citas aizraujošas lietas. Sākumā pati spēle Matīsu neaizrāva, bet gaisotne gan. Viss mainījās, kad puisis aizbrauca uz pirmajām sacensībām un ieguva uzvaras. Kā vēlāk atzina trenere, viņa uzreiz esot pamanījusi Matīsa neikdienišķo talantu un būtu ļoti žēl, ja viņš tenisu pamestu.
Interesanti, ka stabili uzveikt vecāko brāli Matīss varēja tikai pēc gadiem septiņiem, kad bija kļuvis par Eiropas kadetu čempionu. Reizēm brāļi Burģi Latvijas čempionātā cīnījās finālā. Reinis tenisu spēlē joprojām, bet tas vairāk ir vaļasprieks. Viņš ir pabeidzis Banku augstskolu un savu dzīvi saista ar uzņēmējdarbību.
KĀ SPĒLĒT AR KOKA ĢĪMI?
Teniss Matīsam patīk tā daudzpusības dēļ, jo tā nav tikai galda spēle. Teniss prasa teicamu tehniku, reakciju, asu domāšanu un lielisku fizisko sagatavotību. Septiņu setu cīņā, kas dažkārt ilgst vairāk par stundu, kustībās pie galda veiktais ceļš mērojams desmitos kilometru un jānomaina divi trīs piesvīduši krekli. Tādā nogurdinošā cīņā būtiski spēles beigās nezaudēt precizitāti. Puisis šādus mirkļus salīdzina ar biatlonu, kad pēc strauja slēpojuma jākoncentrējas šāvieniem. Vienīgi galda tenisā viss notiek sekundes simtdaļās. Atslābināties nedrīkst ne mirkli. Staļina laikos PSRS šis sporta veids uzskatīts par kaitīgu, jo zibenīgā bumbiņas kustība bojājot redzi.
Liela nozīme ir psiholoģiskajai sagatavotībai. Matīss stāsta, ka vieglāk spēlēt ar ārēji emocionāliem sportistiem, jo, redzot pretinieka emocijas, vieglāk kontrolēt situāciju, sajust pretinieka vājuma brīžus, mēģināt viņu salauzt. Grūtāk ir spēlēt ar aziātiem, kuri savas izjūtas slēpj, un pret tādu koka ģīmi nav viegli koncentrēties.
Eiropieši ir emocionālāki, ir vīri, kas savas raketes triec pret zemi (tas gan negadās tik bieži kā lielajā tenisā). Matīss savējās cenšas saudzēt, jo koka pamatni firmā Butterfly viņam gatavo speciāli (cits tādu nopirkt nevar) un tas ir roku darbs. Raketes segumu jeb gumijas, kuras izgatavo fabrikā (pēdējos gados eksperimentēt ar pašu izgudrojumiem aizliegts), tenisists virsū līmē pats. Segums kalpo tikai pusotru nedēļu, turnīru laikā gumijas jāmaina pat biežāk. Viena gumija maksā ap 40 latiem, koka pamatne — ap 110. Matīsa rīcībā parasti ir trīs raketes, kuras, kā jau ar roku veidotas, nedaudz atšķiras. Līdzīgi kā meistaru darinātas vijoles.
Pats Matīss sevi uzskata par visai emocionālu sportistu, kurš savu reizi izpauž visu, ko domā par savu un pretinieka spēli. Turklāt skarbākie vārdi tiek teikti vācu valodā.
NEGRIBĒJA BŪT TIKAI PIRMAIS CIEMĀ
16 gadu vecumā Matīss un viņa ģimene bija izvēles priekšā — kļuva skaidrs, ka, trenējoties Latvijā, uz lieliem sasniegumiem nākotnē cerēt grūti. Konkurences trūkuma dēļ īpaša izaugsme nebija iespējama. Matīsa tēvs Aivars, kurš Liepājas pusē ir veiksmīgs uzņēmējs, izlēma dēlu sūtīt pasaulē — uz Vāciju, kur galda tenisa līmenis ir ļoti augsts. Par saviem līdzekļiem, jo tikt pie profesionāļa atalgojuma uzreiz nevarēja. Daudz palīdzēja mūsu galda tenisists Sandijs Vasiļjevs, kurš jau spēlēja (un joprojām spēlē) Vācijā. Viņš vēlāk Matīsam palīdzēja arī kā treneris.
Sākums neesot bijis viegls. Sveša vide, trūcīgas vācu valodas zināšanas.. Labs laiks pagājis, līdz Matīss iejuties. Sācis iet arī vācu skolā, taču savienot mācības svešā valodā ar nopietniem treniņiem bijis pārāk grūti, un vidusskolu Matīss tomēr pabeidzis Liepājā.
Šobrīd liepājnieks vāciski runā ļoti labi (reizēm gan Matīsam jautā, vai viņš neesot no Šveices, tāda neparasta izloksne manāma), jo Vācijā pavadīti seši gadi. Tiesa, vienu sezonu puisis sekmīgi nospēlēja franču augstākajā profesionālajā līgā, taču tur Matīsam nepatika (cita mentalitāte un atkal sveša valoda), un Burģis atgriezās Vācijas bundeslīgā, kur trenējas, sacenšas un pelna naudu pie tenisa galda. Matīss saka, ka par sadzīvi nevarot sūdzēties, jo bundeslīgas komandas spēlētājam apmaksāta gan dzīvošana, treniņi, braucieni uz sacensībām, gan nodrošināta alga, kas varētu būt līdzvērtīga kādas nelielas Latvijas bankas prezidenta atalgojumam.
Vācijā Matīsam patīk, it sevišķi viņu sakārtotība, precizitāte, notikumu paredzamība. Liepājnieks nekad neslēpj savu pilsonību, jo Latvijas vārdu Vācijā labi zina. Reizēm gan nākas stāstīt, ka latvieši nav slāvu tauta, bet balti, kuru valodas ir vairs tikai divām tautām.
Matīss gan negrasās mūžu pavadīt Vācijā, kaut galda tenisu spēlēt var ilgi. Ir spēcīgi spēlētāji, kuriem jau pāri 40. Matīss prognozē, ka gados trīsdesmit varētu dzīvot Latvijā (vēl gan jānopērk māja, jāatrod sieva) un uz Vāciju varētu doties tikai uz turnīriem. Vienīgā problēma, vai mājās atrastos spēcīgs treniņu partneris? Galda tenisa zāle Liepājas olimpiskajā centrā gan esot tāda, par kuru varētu sapņot arī daža laba vācu bundeslīgas komanda.
Vācijā, kuras komanda olimpiskajās spēlēs Pekinā ieguva otro vietu komandu cīņā, galda tenisa sacensības bundeslīgā apmeklē līdz 2000 skatītāju. Kad tur notika pasaules čempionāta fināls, tad līdzjutēju skaits sasniedza 10 000. Grūti gan pateikt, ko var redzēt no tribīņu pēdējām rindām, tuvplāni gan tiek rādīti TV lielekrānos…
Matīsam žēl, ka Latvijā nav iespējams redzēt krāšņās galda tenisa izrādes, it sevišķi komercturnīrus, kur galdi izrotāti dažādām gaismām, skan mūzika, ir īsts šovs. Ķīnā, kur galda teniss ir nacionālais sporta veids, ir pat TV kanāls, kurš visu diennakti rāda sacensības tikai šajā sporta veidā. Spēlējot Ķīnā, dažam labam titulētam eiropietim nākas zaudēt nevienam nezināmam vietējam.
Pirms olimpiskajām spēlēm Matīss devies uz treniņnometni Austrijā, kur treniņus vada bijušais Vācijas izlases treneris Ričards Prauze, kurš vāciešus aizveda līdz sudraba medaļām olimpiskajās spēlēs. Kaut dažādu valstu sportisti ir konkurenti, tas īpaši netiek uzsvērts un arī Matīss ir gaidīts.
Matīss cer laicīgi ierasties Londonā, lai iepazītos ar zāli, sadzīves apstākļiem. Sportists ļoti gribētu piedalīties olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, bet… nākamajā dienā jāspēlē. Par to vēl jādomā, jo negribētos savu debiju izcilākajā pasaules sporta pasākumā beigt pēc vienas spēles.
Matīss BURĢIS
Galda tenisists
Dzimis:1989. gada 31. augustā Priekulē
Augums, svars:189 cm, 80 kg
Izglītība: mācījies Grobiņas vidusskolā, vidusskolā Vācijā, beidzis Liepājas vakara vidusskolu, studē LSPA
Sporta gaitas:no deviņu gadu vecuma trenējas galda tenisā
Treneri:pirmā trenere Rasma Freiberga, vēlāk Sandijs Vasiļjevs, Gundars Rūsis, vairāki vācu treneri
Lielākie sasniegumi sportā:Eiropas kadetu čempions (2005.), bronzas medaļa Eiropas junioru Top 12 turnīrā (2007.), kvalificēšanās Londonas olimpiskajām spēlēm, pieckārtējs Latvijas čempions
Vaļasprieki:mūzika — hiphops, reps —, mode, dizains, sports
Ģimenes stāvoklis: neprecējies
