Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Mūžīgie zirgi

Grūti pateikt, kad īsti cilvēks pirmo
reizi uzkāpa zirga mugurā un kādi bija šīs rīcības iemesli. Ļoti iespējams, ka zirgs
nozīmēja ātrāku pārvietošanos briesmu brīdī. Tomēr mūsdienās, kad izgudroti
daudz jaudīgāki spēkrati un no briesmām mūk pavisam citādi, zirga loma nepavisam
nav mazinājusies. Tagad cilvēks kāpj uz zirga nevis tādēļ, lai to pakļautu, bet
gan – lai izprastu, būtu mazliet tuvāk dabai un sev pašam. Kur slēpjas zirga
pievilcība mūsdienās? Par to lūdzu pastāstīt biroja darbinieci, studenti un
jātnieci – amatieri Hildegardi Grīnbergu.

 

Zirgs vai klavieres Hildegardes
pirmie soļi jāšanas sportā iesākās ar skolas ekskursiju uz Babītes zirgu
staļļiem. Tolaik viņai bija četrpadsmit gadu, un tas pēc zirdzinieku mērauklas
jau ir pieklājīgs vecums, kad pirmo reizi kāpt uz zirga. Pamazām hobijs
pārvērtās par nopietnu nodarbi, lai gan pienāca brīdis, kad vajadzēja
izvēlēties – turpināt jāšanas nodarbības vai spēlēt klavieres. Protams, ka
lēmums tika pieņemts par labu klavierēm, jo tās nav jātur stallī, jābaro un
jāapkopj par vairākiem tūkstošiem latu
gadā. Turklāt, spēlējot klavieres, ir mazāka iespēja gūt nopietnas traumas. Tomēr
drīz pēc tam arī beidzās Hildegardes pianistes karjera, un atkal parādījās
iespēja atsākt jāt. Sekoja kārtējais kritiens, muguras trauma, taču ceļš uz
stalli netika aizmirsts, un pēc kāda laika, viņa atsāka regulārus treniņus.

 

Smaida terapija

Ir
vairāki iemesli, kāpēc cilvēks saslimst
ar zirgiem un jāšanas sportu. Jātnieku  amatieru vidū pēc ilgām diskusijām
un savstarpējām pārrunām izveidojušies galvenie faktori, kuru dēļ cilvēks ir
gatavs veltīt savu laiku šim nepavisam ne lētajam sportam. Pirmkārt tas ir
svaigs gaiss un aktīva atpūta. Lielākā daļa jātnieku ikdienā strādā birojā pie
datora, tādēļ iespēja vismaz divreiz nedēļā pāris stundu pavadīt svaigā gaisā
ir neatsverama. Otrkārt, jāšanas sports ir ļoti veselīgs, jo pastāv tā sauktā reitterapija,
ar kuras palīdzību tiek ārstēti cilvēki ar kustību traucējumiem. Visbeidzot –
jāšana ir vienīgais sporta veids, kurā tiek izvingrinātas pilnīgi visas muskuļu
grupas, ieskaitot sejas muskuļus. Kāpēc? Jo cilvēki, jājot uz zirga, smaida.

 

Zirgs nav mašīna

Jāšana
ļauj iepazīt pašam sevi, savu spēju robežas, turklāt, ne vienmēr tikai fiziskā
plānā. Jāšana prasa kontaktu ar zirgu, spēju izprast viņa raksturu un uzvedību
konkrētos apstākļos. Tāpat kā cilvēku raksturi atšķiras cits no cita līdzīgi
pirkstu nospiedumiem, arī zirgi ir dažādi, un ne vienmēr uzreiz izdodas atrast
kopīgu valodu. Citreiz tas neizdodas nemaz. Lielākoties vainojams jātnieks, jo
zirgs vienmēr jūt jātnieka nekompetenci.

Zirga
un jātnieka starpā ir jābūt īpašai saiknei, kuras pamatā ir ne tikai ilggadēja
pieredze, bet arī spēcīga intuīcija, kas ļauj novērtēt situāciju un
nekavējoties reaģēt. Protams, ir dažādi veidi, kā šo saikni panākt. Ir
jātnieki, kas šim nolūkam izmanto spēku, varu pār zirgu. Savukārt ir cilvēki,
kas darbā ar zirgiem nekad nav izmantojuši ne steku, ne piešus, bet tik un tā
panāk šo dzīvnieku uzticību.

 

Galvenais – gribēt!

Lai
sāktu nodarboties ar jāšanu, ir vajadzīga tikai griba. Visu pārējo var
piemācīties klāt, jo galvenā šā sporta veida ideja ir nevis augstums, kas
pārvarēts, vai ātrums, kādā tas tiek izpildīts, bet gan tehnika, ar kādu tiek
veikta katra disciplīna. Tādā veidā tiek piedāvāts vesels vingrinājumu
komplekss, ar kura palīdzību tiek nostiprinātas attiecīgās muskuļu grupas, bet
cita veida iemaņas nav nepieciešamas. Cilvēks var kāpt uz zirga, tiklīdz ir
iemācījies staigāt, un turpināt to darīt, kamēr vien turas seglos. Savā būtībā
tā ir ļoti demokrātiska nodarbe, tomēr stāsts par sacensībām, kā jau visur
lielajā sportā, ir pavisam cits. Profesionālais sports prasa ļoti lielus
līdzekļus un daudz laika. Pie zirga apkopes un iesildīšanas pirms sacensībām
darbojas vesela komanda, lai jātnieks pēc tam varētu baltos cimdos izjāt uz
laukuma un parādīt vislabāko sniegumu. Hildegarde atzīst, ka ir bijušas reizes,
kad par neveiksmēm sacensībās zirgi tiek sodīti. Tādēļ vienmēr pastāv jautājums –
kāpēc es to daru? Slavas dēļ? Balvu dēļ? Sevis dēļ?…

 

No ofisa uz stalli

Rīgā
ir pieejamas vairākas vietas, kur apgūt jāšanas sportu (piemēram, Piņķos,
Babītē, Siguldā, Baldonē, Brīvdabas muzeja staļļos) gan profesionālā, gan
amatieru līmenī, tomēr ir svarīgi atrast savu treneri, kura metode šķiet
vispiemērotākā ne tikai tehnisku elementu izpildei, bet arī ciešas saiknes
nodibināšanai ar zirgu un izpratnei, kāpēc konkrētie vingrinājumi attiecīgajā
brīdī ir nepieciešami. Iespējams, ka atradīsies arī zirga tips, ar kuru ir visvieglāk un patīkamāk strādāt. Galvenais
nenobīties no pirmajām neveiksmēm, jo reizēm ir svarīgi vienkārši uzkavēties
stallī kopā ar zirgiem, tos apkopt, pabarot un, atrodoties pie dabas, sakārtot
domas.

Ja
jūsu bērns (vai jūs pats) gribat būt tuvāk dabai, zirgiem, kas vieno mūs ar sen
aizmirstām izjūtām, neatmetiet ar roku – Latvijā ir pietiekami daudz
iespēju nodarboties ar jāšanu, kaut vai prieka pēc.

Marta
AIŠE

Sīkāku
informāciju par jāšanas sporta nodarbībām var iegūt

www.izjādes.lv

Tīraines
staļļiwww.sprthorses.lv

Kleisti kleisti.gov.lv

Jāšanas
sporta klubs Elits (Ādaži) tālr. 29115203

Zirgaudzētava
Kocēni (Valmiera)   www.zirgaudzetavakoceni.lv