Īglsa aiz muguras. Priekšā — Sigulda!
Jau
ilgus gadus Latvijai ir savs pārstāvis Starptautiskajā kamaniņu sporta
federācijā (FIL) – Latvijas olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Einars
Fogelis šajā organizācijā pilda tehniskā viceprezidenta pienākumus.
– Šosezon dažos Pasaules kausa izcīņas posmos tika
iekļauti jauninājumi, piemēram, Kēnigszē sacensību programmā bija… stafetes
brauciens.
–
Visos olimpiskajos sporta veidos, kāds, protams, ir arī kamaniņu sports, šobrīd
ir kopīga tendence – izdarīt visu iespējamo, lai maksimāli piesaistītu
skatītājus. Gan klātienē pie trasēm, gan jo īpaši pie televizoru ekrāniem. Tam
ir liela nozīme sporta spēļu popularizēšanā un līdz ar to arī sponsoru
piesaistē. Tāpēc jāmeklē jauni veidi, kā padarīt sacensības interesantākas,
pievilcīgākas. Jau ir veiktas vairākas izmaiņas, kas padarījušas Pasaules kausa
posmus koncentrētākus un atraktīvākus. Televīzijas skatītājiem nav vairs ilgi
jāgaida, kamēr startēs visi dalībnieki, bet gan tiek dota iespēja sekot līdzi
pašu stiprāko atlētu startiem. Savukārt marķējums trasēs ļauj rūpīgāk izsekot
līdzi braukšanas tehnikai. Stafetes brauciens ir viena no šīs programmas
sastāvdaļām, kas turklāt jau pozitīvi novērtēta no FIL vadības, Starptautiskās
olimpiskās komitejas un masu saziņas līdzekļu pārstāvju puses.
– Raksturojiet šo disciplīnu sīkāk!
–
Sportisti trasē dodas viens pēc otra. Vispirms no zemākās starta vietas trasē
dodas kādas valsts komandas sieviešu pārstāve, kas, sasniedzot finišu, aizskar
speciālu ierīci – plāksnīti. Tādējādi augšā tiek iedegta zaļā gaisma divnieka
ekipāžai. Visbeidzot, no augstākās trases starta vietas braucienu sāk vīriešu
pārstāvis. Tādējādi liela loma ir ne tikai katra komandas dalībnieka braukšanas
meistarībai un starta ātrumam, bet arī reakcijai, savstarpējai sadarbībai.
Protams, pagaidām tas vēl ir tikai eksperiments, jo rūpīgi jāizvēlas trases,
kurās šādas sacensības var rīkot. Problēmas var radīt garš un stāvs bremzēšanas
ceļš kā, piemēram, Altenbergā, jo sacensību rīkotājiem jābūt pilnīgi
pārliecinātiem, ka trases beigu daļa tiks atbrīvota vismaz 35 sekunžu laikā.
Tomēr FIL valdes sēdē pasaules čempionāta laikā Īglsā jau spriedām par to, ka
ar laiku stafete varētu pat nomainīt līdz šim tradicionālos komandu mačus.
– Vai šādu sacensību disciplīnu redzēsim arī Pasaules
kausa izcīņas posmā Siguldā?
–
Astotajā posmā Vinterbergā arī būs šāda disciplīna. Savukārt Sigulda, ja tā var
teikt, atrodas uz robežas starp būt vai nebūt. Problēmas var radīt samērā stāvā
trases finiša daļa. Pasaules kausa izcīņas devītajā (pēdējā) posmā, kas
risināsies no 17. līdz 18. februārim, viss vēl notiks kā ierasti. Patlaban gan
vēl ir diskusijas par to, vai Challenge jeb izslēgšanas sacensībās tiks
ieviests brauciens par 3. vietu. Toties jau tagad varu līdzjutējus iepriecināt,
ka divu dienu laikā būs interesanta kultūras programma. Jācer tikai uz
labvēlīgiem laika apstākļiem.
– Pagājušās nedēļas nogalē Īglsā notika 39. pasaules
čempionāts kamaniņu sportā, no kura jūs tikko kā esat atgriezies. Mūsu atlētu
izcīnītās vietas šajās sacensībās ir nozīmīgas, un savu viedokli par to izteikt
nākas gan šī sporta veida speciālistiem, gan arī masu saziņas līdzekļu
pārstāvjiem. Kāds ir Latvijas sportistu starts jūsu vērtējumā?
–
Jāsaprot, ka Vācijas līmeni mēs diez vai kādreiz spēsim sasniegt. Ar viņiem
līdzvērtīgi nespēj konkurēt pat tādas šī sporta veida lielvalstis kā Itālija,
Austrija vai ASV. Īglsas trase šobrīd lieliski parādīja gan mūsu komandas
stiprās, gan arī vājās vietas. Priecē tas, ka arī paši sportisti kopā ar
treneriem objektīvi ir izvērtējuši savus plusus un mīnusus. Šobrīd vājākā vieta
mūsu kamaniņu braucējiem ir starts. Ja šajā īsajā trasē starta daļā mūsu
sportistu rezultāti ir tikai otrajā desmitā, bet beigu daļā jau tuvojas labākajiem
rādītājiem, tad secinājums par to, kas jāuzlabo vispirms, var būt tikai viens.
– Tomēr varbūt vaina meklējama tehniskajā nodrošinājumā?
–
Noteikti nē! Šajā ziņā mēs vairs neesam nekādi iesācēji. Pateicoties
individuālajam darbam un Mārtiņa Rubeņa entuziasmam, kamaniņu sportā mēs
vairākas vadošās valstis pēdējo piecu gadu laikā tehniskajā līmenī pat esam
apsteiguši.
– Gadu mijā par sportista karjeras beigšanu paziņoja
kamaniņu braucējs Kaspars Dumpis, tādējādi ļaujot vaļu dažādām versijām par
iekšējām nesaskaņām Latvijas kamaniņnieku izlases iekšienē…
–
Man ir grūti viennozīmīgi pateikt, kāds bijis iemesls šādam sportista lēmumam.
Taču, zinot, kādu materiālo nodrošinājumu pēdējā laikā kamaniņnieki saņēmuši no
dažādām struktūrām, šajā ziņā pretenzijām vai problēmām nevajadzētu būt. Tas
laiks, kad mēs devāmies pārbraucienos ar vilcieniem un citiem pasažieriem par
izbrīnu ēdām konservus, sen ir aiz muguras. Ir nodrošināts gan tehniskais
aprīkojums, gan treniņu iespējas. Ventspils olimpiskajā centrā top kamaniņu
sporta starta estakāde, tādējādi arī šajā ziņā mēs varēsim uzlabot savus
rezultātus.
– Varbūt par iemeslu bijis tas, ka citos sporta veidos
atlēti, teiksim tā, vienkārši saņem vairāk…
– Es
ļoti labi apzinos, kāda ir materiālā motivācija mūsu valsts individuālajos un
komandu sporta veidos, tomēr ir jāsaprot, ka sporta spēļu vienības lielākoties
uztur individuālie mecenāti un privātie sponsori. Tāpēc arī ir šāda atšķirība.
Ar kamaniņu sportu vēl neviens atlēts pasaulē nav kļuvis bagāts. Tāda nu reiz
ir šī veida specifika. Mēs varam nodrošināt atlētam popularitāti,
atpazīstamību, bet ne lielu naudu, iespēju kļūt bagātam. Cita lieta – kā
sportists pats savu slavu izmantos tālāk. Ir jau arī citas problēmas, un ne
tikai saistībā ar Dumpi. Piemēram, arī vienas no mūsu perspektīvākās divnieku
ekipāžas dalībnieki man atklāti vairākas reizes tā arī ir pateikuši, ka viņi
vienās kamanās nekādi neiederas. Tomēr es domāju, ka pareizāk šādu domstarpību
risinājumu būtu uzticēt treneriem un Latvijas Kamaniņu sporta federācijai.
Jānis
ERENBERGS
FOTO
– Jāmainās. Einars Fogelis tikko kā atgriezies no 39. pasaules
čempionāta kamaniņu sportā Īglsā, kur spriests par vairākiem jauninājumiem šajā
sporta veidā, kas jau tuvākajā nākotnē varētu kļūt par ikdienu.
Foto:
Dainis Caune, Sports
