Rekviēms kamaniņām?
Fakts ir bezkaislīgs – Siguldas sporta skolā slēgta kamaniņu sporta
nodaļa. Visi bērni uz ielas pagaidām vēl netiek izraidīti – labākie turpina
trenēties plašāku reģionu aptverošajā Valsts aģentūras Latvijas bērnu un
jaunatnes kamaniņu sporta skolā, kuras liktenis arī karājas mata galā. Turklāt
nevienā pašvaldības sporta skolā kamaniņu sporta vairs nav.
Aptaujājot vairākas ar šo sporta veidu saistītas amatpersonas, kopaina,
kaut arī reizēm emocionāla, veidojas ar ar tādu kā nolemtības zīmogu – žēl, bet
ko darīt?…
Pamats, vizītkarte, lokators…
Latvijas
Kamaniņu sporta federācijas prezidents Atis
Strenga:
„Baumas par to, ka
Siguldas sporta skolā slēgs kamaniņu sporta nodaļu, virmoja jau kopš pavasara.
Tas ir nepatīkams un mūsu uztverē arī sasteigts lēmums, jo sevišķi tāpēc, ka
notiek Siguldā, kura asociējas tieši ar šo sporta veidu. Nepārspīlēšu, ja
teikšu, ka starptautiskajā kamaniņu sportā Siguldas vārds ir pazīstamāks nekā
Latvijas. Mūsu kamaniņu trasē ir risinājušies 19 Pasaules kausu izcīņas posmi,
pasaules un Eiropas čempionāti. Arī tagad Sigulda gatavojas kārtējām Eiropas
meistarsacīkstēm, kuras notiks nākamā gada sākumā, īsi pirms olimpiskajām
spēlēm Vankūverā. Kā vienmēr – šo pasākumu atbalsta arī Siguldas novada dome, ar
kuru mums vienmēr bijusi laba sadarbība.
Neviens nenoliegs, ka šādi lieli sarīkojumi jebkurā gadījumā ir izdevīgi
arī pilsētas saimnieciskajai dzīvei, jo sportisti ne tikai sacenšas, bet arī
atstāj naudu par naktsmītnēm, ēdināšanu, transportu.
Es te runāju par bāzi un sacensībām, ar kurām Sigulda ir slavena kamaniņu
sporta apritē, taču šiem notikumiem bijusi divkārša intriga, jo sacensībās
vienmēr piedalījušies un guvuši panākumus arī Latvijas sportisti. Lielais
vairums no viņiem savas sporta gaitas sākuši tieši Siguldas sporta skolā, tepat
mācījušies, dzīvojuši, trenējušies. Pieminēsim kaut vai siguldiešus brāļus
Šicus, kuri tagad gatavojas cīņām Vankūverā.
Mums bija izveidota pārdomāta un sekmīga piramīda – sporta skola, Murjāņu
Sporta ģimnāzija, Latvijas izlase. Ja tagad pirmais posms izkrīt, tad visa
slodze gulstas uz Valsts aģentūras kamaniņu sporta skolu, kuru arī, starp citu,
līdz gada beigām paredzēts likvidēt.
Siguldas sporta skolas vadības lēmums par kamaniņu nodaļas slēgšanu
notika bez īpašas apspriešanās ar mūsu federāciju – mēs saņēmām tikai lēmumu.
Saprotu, ka pašvaldībai ir savi resursi, kuri prasa optimizēt izmaksas, vērtēt
noderīgāko, ko būtu vērts saglabāt un ko – pagaidām likvidēt. Žēl, ka tā bija
viena no Siguldas vizītkartēm.
Droši vien kamaniņu sporta veids nenomirs – kā entuziasti sākām, tā arī
turpināsim. Protams, tas vairs nebūs augstākais līmenis, kura galarezultāts
bija līdz šim Latvijai vienīgā medaļa ziemas olimpiskajās spēlēs.
Vienīgi māc aizdomas, ja turpmākajos gados nekas nemainīsies, tad tiksim
pie vēl viena Skrundas lokatora, jo Siguldas bobsleja un kamaniņu trase nedzīvo
tikai no sacensībām, bet arī no ikdienas treniņiem."
Vai tiešām apraksim?!
Vistuvāk sporta skolas kamaniņu nodaļai bija trenere olimpiskās bronzas
laureāte Ingrīda Amantova:
„Zinu, ka nevienam nav
viegli, bet, manuprāt, ir bezatbildīgi nojaukt pamatus, kuri lielā mērā ir
uzturējuši visu mūsu kamaniņu sporta piramīdu. Sporta skolas kodols bija tieši
siguldieši, kuri zināja, ka viņu pilsētā ir iespējas nodarboties ar šo sporta
veidu, un atlasīt audzēkņus nebija sarežģīti. Nedomāju, ka mums iespējams
izaudzināt šajā sporta veidā talantus Latgalē, Kurzemē vai kādā citā Latvijas
vietā, kur nav ne tradīciju, ne zināšanu par kamaniņām. Tajā pašā laikā
Siguldas sporta skolā tiek atvērtas jaunas treniņgrupas basketbolā. Neliekas,
ka tieši šis būtu Siguldai raksturīgākais sporta veids.
Tagad visa atbildība gulstas uz mūsu aģentūru, kura tāpat gaida kārtējo
finanšu samazinājumu. Vēl pietiek atņemt līzingā iegādāto autobusu, ar kuru es
vadāju bērnus uz treniņiem no tuvākās apkārtnes, lai mēs varētu klusi un
mierīgi aprakt kamaniņu sporta nākotni. Tos audzēkņus, kas mums ir, mēs vēl
turpinām trenēt, bet jaunus baidāmies uzņemt, jo – kā mēs varam solīt sportisku
nākotni, ja nav nekādas skaidrības par treniņu iespējām. Šobrīd prasīt papildu
līdzekļus no vecākiem, manuprāt, ir bezjēdzīgi, jo biznesmeņu bērni nepavisam
nav tie, kuri trenējas tik sarežģītā sporta veidā, lielam vairumam mūsu bērnu
vecāku šobrīd nav brīvu līdzekļu, ko ieguldīt treniņprocesā.
Protams, mēs vēl ceram, rakstām vēstules, runājam, bet kopumā no daudziem
es nejūtu atbildību par šo sporta veidu, kas mums nesis tik daudz panākumu."
Pārāk elitārs
Lēmumu par sporta skolas kamaniņu nodaļas likvidāciju pieņēma sporta
skolas vadība un Siguldas novada dome. Sporta skolas direktors Aivars
Fridrihsons:
„Tas nav vienpersonisks
mans lēmums, ar nodaļas treneriem esmu vienmēr sastrādājies, kopā esam
risinājuši problēmas, arī domstarpības. Nedomāju, ka šie notikumi kādam bijuši
negaidīti – jau gada sākumā esam runājuši par iespējamām problēmām kamaniņu
sporta nodaļas turpmākā pastāvēšanā. Manā uztverē kamaniņu sports ir pietiekami
dārgs, ja gribat- savā ziņā elitārs sporta veids, kurš prasa gan
līdzekļus, gan īpašu attieksmi. Ja valstij tas vajadzīgs, tad arī federācijai
un aģentūrai bija laikus jāmeklē finansiāls atbalsts valsts struktūrās. Mēs šo
procesu nevarējām mākslīgi stiept garumā, jo līdzekļu visam nepietiek.
Esam samazinājuši atbalstu arī kalnu slēpošanai, taču grupas vēl
palikušas. Patlaban mums vēl ir nodaļa basketbolā, volejbolā, vieglatlētikā,
dambretē un badmintonā. Pārmetumi par jaunu basketbola grupu atvēršanu ir
nevietā, jo tas papildu līdzekļus neprasa, treneri un zāles mums ir. Protams,
cilvēciski man žēl, ka cieš jaunie kamaniņu braucēji, jo kamaniņas un Sigulda
gadu desmitiem ir cieši saistītas, bet reālā dzīve diktē savus noteikumus. Lai
atbildīgās institūcijas domā par šo sporta veidu, būs iespējas un vajadzība – nodaļu
atvērsim. Pašreizējais budžets pilnvērtīgu un pārdomātu mācību darbu mums
neļauj veikt."
Jāsummē prāti un resursi
Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs, Starptautiskās Kamaniņu
sporta federācijas viceprezidents Einars Fogelis atzīst, ka problēma ar
Siguldas novada domes lēmumu ir sarežģīta:
„Tas lielā mērā grauj
ilgus gadus veidoto sistēmu un kamaniņu sporta attīstībai pieliek jautājuma
zīmi. Pašreizējā sistēma, kad rūpes par sporta skolām lielā mērā
noveltas tikai uz pašvaldības pleciem, nav tālredzīga, jo daudz ko izšķir
pašvaldības vadošo cilvēku interese par vienu vai otru sporta veidu.
Konsultācijas ar attiecīgo sporta veidu federācijām neregulē neviens likums,
visu nosaka pašvaldību un federāciju vēlme, kā arī spēja sadarboties. Arī mums
patlaban nav iedarbīgu sviru, ar kurām varētu palīdzēt veidot pašvaldību
attieksmi pret sporta veidiem, kuri sevi apliecinājuši ar augstiem
kvalitatīviem rādītājiem.
Nevajadzētu sākt sporta veidu pretnostatīšanu. Tomēr skaidrs, ka sporta
skolas vadības interesēs prioritāte ir pašvaldības sporta objektu (lasi –
sporta zāles) noslogošana. Pārējais, kas atrodas ārpusē un, nedod Dievs, cita
īpašnieka pārziņā (Siguldas kamaniņu un bobsleja trase pieder valstij), tiek
uztverts kā dārgs un nevajadzīgs.
Skumji, ka tas noticis Siguldā, kas starptautiski pazīstama kā ziemas
sporta veidu, ieskaitot kamaniņu sportu, centrs. Negribētos, ka nākotnē
Siguldas trases apsaimniekotāji paliktu tikai kā pakalpojumu sniedzēji
Krievijas, Ukrainas un citu valstu sportistiem, jo prakse liecina, ka jebkura
sporta veida popularitāti nodrošina tikai mūsu sportistu aktīva līdzdalība.
Kamaniņu nodaļas slēgšana to nekādi neveicina, jāliek prāti un resursi kopā,
lai rastu izeju no šīs situācijas, jo pasaules līmeņa sporta bāze noteikti ir
liela priekšrocība šā – lai arī ne masveidīgākā – sporta veida attīstībai.
Starp citu, kopš 1992. gada Latvijas olimpiskās komandas lielāko daļu ziemas
spēlēs veidojuši sportisti, kuri pārstāv kamaniņas, bobsleju un skeletonu."
Juris BĒRZIŅŠ-SOMSs
