Rudens gatavs cāļu skaitīšanai

Latvijas autokrosa čempionātā aizvadīti četri
posmi no sešiem, un nākamais norisināsies septembra vidū Bauskā, Mūsas trasē.
Tas nozīmē, ka prognozējami rudenīgajā sacīkstē varētu būt brīdis, kad
noskaidrosies pirmie Latvijas autokrosa čempioni.

Dažādas atgriešanās

Čempionāta ceturtais
posms notika Priekulē – pirmo reizi pēc gandrīz pusotra gada pārtraukuma.
Priekules Pilskalnu trase ir regulāra
Latvijas autokrosa čempionāta dalībniece. Taču 2007. gada pavasarī sporta
kompleksā notika pēdējā sacīkste, pēc kuras, pirmkārt, tika nolemts veikt
papildu drošības uzlabojumus, otrkārt, mainījās trases saimnieks. Šobrīd par
Priekules posma rīkotāju kļuvis Jānis Palēvics ar savu komandu. Palēvics ir
1996. gada Latvijas autokrosa čempions smago automašīnu klasē, bijis medaļnieks
citās sezonās. Svētdien aizvadītais Latvijas čempionāta Priekules posms ilgu
laiku bija kā rezerves sacīkste šāgada kalendārā, taču pēc pārbaudes sacīkstes
jūnija vidū un trases turpmākas pilnveidošanas Latvijas Automobiļu federācijas
Krosa komisija deva apstiprinājumu 2. augusta posma norisei.

Lielākais pārsteigums
sacensību rītā bija 2001. gada Eiropas autokrosa vicečempiona Ginta Bujāna
atgriešanās Latvijas čempionātā pēc astoņu gadu pārtraukuma. Gints Bujāns
startēja 2000 Super klasē. Lai gan
pieteicies startam šajā sacīkstē bija Ginta dēls, pērnā gada Latvijas autokrosa
čempions Ulvis Bujāns, svētdienas rīts nesa pārsteigumu – sportista kombinezonā
bija ietērpies vecākais no Bujāniem. Pilnībā izbaudījis dramatisko 2000 Super klases cīņu, Gints atzina, ka
guvis vienreizējas, sen nebaudītas emocijas. Finišā Bujānam ceturtā vieta.
Interesanti, ka šī sezona raksturīga ar bijušo krosa zvaigžņu atgriešanos –
iepriekšējos posmos Open klasē uz
starta stājās cits Eiropas vicečempions Andris Dambis, kā arī Ziemeļeiropas
čempions Ivars Kuļikovskis.

Ceturtais posms bremzē līderus

Priekules sacīkste
bija īpatnēja, jo atsevišķās klasēs apturēja favorītu centienus nostiprināties
čempionāta vadībā.

2000 Super klase bija sacensību kronis, jo spēcīgajā konkurencē uzvaras
pretendenti bija vismaz pieci. Dramatiskā finālā pirmajā aplī vadībā izrāvās
čempionāta līderis Jānis Spīķis (Rīga, Autosun),
taču pēc kontaktcīņas ar Aldi Kasparoviču Jānis zaudēja gan pirmo, gan arī otro
vietu, finišējot trešais. Kasparovičs noturēja līderpozīciju līdz finišam un
guva pirmo Latvijas autokrosa čempionāta posma uzvaru savā garajā karjerā, kas
aizsākās 1996. gadā. Otro vietu izcīnīja Ainārs Kenigsbergs (Saldus, Būvfirma
RRP), kurš pilnveidojis jauno automašīnu līdz ievērojamai konkurētspējai.

Latvijas čempionāta
kopvērtējumā situācija saasinās, jo Kenigsbergs pietuvojies līderim Spīķim un
atpaliek tikai par pieciem punktiem (70:65). Vēl sezonas sākumā Kenigsbergs
šķita tikai dalībnieku skaita statistikas veidotājs, jo šķietami netika līdzi
ātrākajām mašīnām. Taču pārsteidzoša uzvara Brenguļos (otrais posms, šogad
aizvadītie posmi: Smiltene, Brenguļi, Smiltene, Priekule) un pjedestāla
pozīcijas nākamajās sacīkstēs viņu uzsviedušas neticami augstu.

Uzvara debitantam

1600
klasē ar kārtējo rezervēti sākto, taču veiksmīgi noslēgto sacīksti kopvērtējuma
vadībā nostiprinājies mārupietis Andris Priedītis (Baltic Auto Parts). Viņš Priekulē sasniedza otro vietu situācijā,
kad galvenais konkurents Edgars Galvanovskis (Lielvārde) piedzīvoja motora
defektu. Taču klases lielākais pārsteigums bija salacgrīvieša Reiņa
Lilienšteina (SK Salaca) uzvara –
sezonas debitants aizvadīja lielisku kvalifikāciju un finālā pārliecinoši
izturēja Priedīša psiholoģisko spiedienu. Pēc šā panākuma Reinis nonācis
kopvērtējuma otrajā vietā. Trešais Priekulē aiz Lilienšteina un Priedīša
finišēja Andis Kļava (Lapmežciems), kurš izmantoja mazāk pieredzējušo braucēju
Jāņa Tiltiņa un Jāņa Grīnvalda savstarpējo avāriju. Tiltiņa diena bija īpaši
sarežģīta – smiltenietis apmeta kūleni gan rīta laika kontroles braucienā, gan
trešajā kvalifikācijā, un tomēr guva 1600
klases ceturto vietu. Šo drāmu novērtēja izklaides portāls Easyget.lv un piešķīra Jānim kompānijas Accenta dāvanu karti 100 latu vērtībā.

Interesanti, ka 1600 klasē četros posmos bijuši četri
dažādi uzvarētāji: Andris Priedītis, Oļģerts Vērmanis juniors, Edgars
Galvanovskis un Reinis Lilienšteins.

Jerāns – reālākais cālis

Open
klasē sacīkste bija ļoti mierīga, jo pārliecinoši dienas gaitā dominēja
čempionāta līderis Raimonds Jerāns. Vēl viena uzvara palielinājusi pārliecību,
ka viņš ir galvenais klases čempiontitula pretendents. Jānis Kozlovskis (Ogre, Aleks Plus) guva otro vietu, bet
Normunds Skribis (Engure) izcīnīja trešo vietu. Kopvērtējumā aktuāla kļūst cīņa
par otro vietu – Kozlovskis, pārvarējis iepriekšējo posmu neveiksmes,
atlikušajos divos posmos centīsies noķert Skribi. Starp abiem tikai četri
punkti.

Ja jau septembra
Bauskas posmā lemts priekšlaicīgi noskaidrot kādu sezonas čempionu, tad,
visticamāk, tas notiks Open klasē.
Jerāna pārsvars gan kopvērtējuma tabulā, gan trasē ir pārāk ievērojams, lai
viņš šogad neatkārtotu pērn izcīnīto čempiona statusu.

B600
bagiju klasē uz starta stājās Eiropas čempionāta D-3A klasē dalībnieks un posma
uzvarētājs Jānis Boks. Viņš dienas gaitā demonstrēja visspēcīgāko sniegumu un
arī finālā no starta aizbrauca vadībā. Tomēr bagija degvielas padeves problēmas
lika Jānim izstāties. Līderpozīcijā nonāca Ģirts Mūrnieks, izcīnot otro uzvaru
šosezon un nostiprinoties kopvērtējuma vadībā. Otrais finišā Ģirts Zīle
(Sigulda), trešais – Aigars Liškovskis (Baloži).

Latvijas čempionāts
turpināsies 12. septembrī Bauskā, sporta kompleksā Mūsa un 11. oktobrī Brenguļu autotrasē pie Valmieras.

Abramovs Slovākijā 15. vietā

Latvijas D-3A klases braucējs Anatolijs
Abramovs izcīnīja 15. vietu Eiropas čempionātā autokrosā Slovākijā. Tukumnieks
visu nedēļas nogali nomocījies ar tehnikas problēmām, jo rezultāti sekunžu ziņā
krietni atpaliek no līderiem. Arī B fināls noslēgts pēdējā vietā no braucošajām
mašīnām – septītajā -, kas nozīmē posmā gūtu 15. vietu un divus kopvērtējuma
punktus. Klasē uzvaru guva Vits Nosaleks. D-1 klasē kārtējā uzvara krievam
Vadimam Makarovam, bet D-3 klasē pēc ilgāka pārtraukuma uzvaru guvis
leģendārais Jaroslavs Hošeks.

Viesturs Saukāns