Kā noturēt ideālus
Šķēpmešana ir
interesanta padarīšana. Tā nav veiksmes spēle – tu vari izdarīt tik daudz, cik
tajā brīdī esi spējīgs. Protams, visam jāsakrīt – labai fiziskajai formai, gadiem
ilgi slīpētai tehnikai un apņēmībai. Tu nevari aizmest tālāk, nekā esi gatavs.
Un tomēr nesen Madara
Palameika izdarīja ko tādu, kam grūti noticēt, – Eiropas U-23 meistarsacīkstēs par
sešarpus metriem laboja personisko rekordu (no 57,98 m uz 64,51 m), uzstādīja
valsts rekordu un kļuva par Eiropas junioru čempioni. Šobrīd pirms pasaules
meistarsacīkstēm Berlīnē tas ir sestais labākais rezultāts pasaulē. Kā to
izskaidrot?
Ar Madaru tikos pēc Latvijas
meistarsacīkstēm Ventspilī, kur ne pārāk pateicīgos apstākļos viņa kļuva par
Latvijas čempioni ar 54,33 m tālu metienu.
– Ja tev palūgtu uzrakstīt paskaidrojumu par
tādu rekordmetienu, ko tu rakstītu?
– Bet ko citu es šīs
divas nedēļas daru? To vien, kā stāstu. Ka varu aizmest sešdesmit metrus, to
zināju jau pirms diviem gadiem. Taču tad divas reizes saslimu un pērno sezonu praktiski
izniekoju – nebiju gatava trāpīt šķēpā, tas lidoja visur, tikai ne pareizajā
trajektorijā. Papildu slogu uzlika arī nemitīgā apziņa, ka jātiek uz olimpiādi.
Nu, netiku, jo nebiju tam gatava. Šosezon viss bija daudz mierīgāk. Trenējos, sevi
pārmērīgi nemocīju ne fiziski, ne psiholoģiski. Uz Kauņu aizbraucu kā uz eksāmenu
– biju tam gatava, atlika tikai mest. Viss izdevās ideāli. Tas, ko biju
apguvusi treniņos, kam biju gatavojusies. Protams, ir prieks par tik tālu
metienu. Arī tētis, mans treneris, vēlāk atzinās, ka uzdevums bija aizmest 62
metrus, varbūt 63. Izrādās, ka varu tālāk. Tgad galvenais ir saglabāt šīs
izjūtas.
– Uz pasaules meistarsacīkstēm tu brauksi
pirmo reizi. Vai izdosies ko līdzīgu atkārtot?
– Nezinu. Patlaban
jūtos nogurusi. Vairāk psiholoģiski, jo arī šis rekordmetiens ir jāpārdzīvo.
Katrā ziņā silda apziņa, ka es varu. Ir milzīgi jākoncentrējas, lai pasaules
labāko šķēpmetēju sabiedrība ar vēsu prātu mestu tikpat tālu. Tas nebūs viegli,
jo tādas sacensību pieredze jau man nav. Līdz šim labākās metējas biju
redzējusi tikai TV. Tikko startēju Monako (8. vieta ar 56,53 m) un pirmo reizi
redzēju olimpisko čempioni čehieti Špotākovu, vācieti Neriusu. Viņas ir ļoti
spēcīgas un par sevi pārliecinātas. Tur ir, ko pamācīties, bet es nekur
nesteidzos.
– Cik gadus tu met šķēpu?
– Tā nopietni kopš
skolas gadiem, kad Valdemārpilī pabeidzu mūzikas vidusskolu, tas ir, gadus
astoņus. Manas vecākās māsas (mēs esam trīs) arī nedaudz trenējās, un mana
pievēršanās šķēpam bija tikai dabiska, jo tētis ar šķēpmešanu nodarbojās jau
ilgi. Savulaik viņš trenēja arī mūsu olimpieti Mārci Štrobinderu.
– Ko nozīmē trenēties pie tēva?
– Mums ir tādas
ģimeniskās attiecības un treniņattiecības. Tētis ļoti daudz strādā (Gints ir
Talsu sporta skolas vadītājs), es mācos un dzīvoju Ventspilī, un ikdienā mēs
nemaz tik bieži neredzamies, tā ka par iespēju satikties treniņos mēs esam ļoti
priecīgi. Mēs viens otru ļoti labi pazīstam, tas ir pluss. Labi saprotamies un viens
otru jūtam. Protams, savu reizi pastrīdamies, taču ātri izlādējamies (dažreiz
talkā nāk arī māte), un viss rit tālāk. Ar svešu treneri droši vien tā nebūtu.
Tētis mani ļoti labi saprot, ja es kādreiz pasaku, ka šobrīd nevaru darīt to un
to, viņš piekrīt, jo zina patiesos iemeslus.
Parasti sezonā man ir
pieci treniņi Ventspilī, un tētis klāt ir tikai divos. Pārējos es trenējos pēc
viņa plāna. Tētis zina, ka uz mani var paļauties, jo viss, kas jādara, ir manis
pašas interesēs, šmaukties nav vērts.
– Treniņos un sacensībās tu viņu sauc par
tēti?
– Tikai par tēti,
nekad neesmu viņu nosaukusi par treneri. Varbūt man ir vieglāk, jo es trenējos
viena pati. Tētis neiebilst.
– Kāda vidēji statistiska ir tava
treniņnedēļa?
– Mācos un dzīvoju
Ventspilī, trenējos gan Ventspilī, gan Talsos. Tur ir ideāli apstākļi
fiziskajiem treniņiem. Ļoti daudz vingroju, attīstu elastību, koordināciju,
nostiprinu muskuļus, cilāju svarus. Mājās Valdemārpilī varu paskriet tikai
krosiņus, tīklā pamētāt pildbumbas.
– Vai tev, kā izskatīgai meitenei (kādā
aptaujā Madara atzīta par izskatīgāko mūsu sportisti – red.),
svaru cilāšana nebiedē?
– Oh, sākumā jau ļoti
negribējās, bet – kur spruksi, ja gribi mest tālu. Tagad klātienē redzēju,
ka salīdzinoši esmu vēl pūciņa. Tas ir neizbēgami. Tētis pats ir cilājis svarus
un labi pārzina treniņu metodiku, tā ka mēs neko lieku nedarām. Ventspilī
treniņus kādreiz paskatās arī Ščerbatihs, šo to pasaka viņa treneris Andruškevičs.
Ka nebūšu spēka
metēja, to gan zinu – es vairāk koncentrējos uz spēku, plastiskumu, ātrumu un,
protams, tehniku, ko var pilnveidot nemitīgi. Visam jābūt līdzsvarā.
– Kā šķēpmetēja tu vēl esi ļoti jauna. Cik
ilgi redzi sevi sportā?
– Par to šobrīd
nedomāju. Katrā ziņā gribu tikt uz olimpiskajām spēlēm, gribu mest stabili,
tālu. Ir sievietes, kuras met līdz četrdesmit gadiem.
– Kas tevi saista šķēpmešanā?
– Pati sportiskā gaisotne.
Man ļoti patīk braukt ar komandu, just biedru atbalstu, arī pati uzmundrinu
komandas biedrus. Priecājos, ka veiksmes gadījumā izskan Latvijas vārds. Jūtos
lepna, ka varu sevi apliecināt. Nepatīk, ka daudzi žēlojas par līdzekļu
trūkumu, citām negācijām. Mēs tāpat varam daudz sasniegt, jo ne jau nauda visu
izšķir. Pati it kā esmu nopelnījusi pārsimt latu igauņu komercmačos, bet līdz
manīm tie lati tā arī nav atnākuši.
– Par personisko dzīvi nedomā?
– Es vēl esmu jauna,
pat drauga man vēl nav. Visam savs laiks.
– Ar ko nodarbojies brīvajos brīžos?
– Man patīk būt
sabiedrībā, izklaidēties, esmu draudzīga. Vienmēr gan atceros, ka man otrajā
dienā ir treniņš. Pēdējā laikā esmu sākusi daudz lasīt, istabas biedrene man
ierādījusi īsto literatūru. Esmu ļoti apmierināta, ka man ir draudzīga ģimene,
mācības, pirmie panākumi sportā. Apstāties es nedomāju.
Madara Palameika
šķēpmetēja
Dzimusi: 1987. gada 18. jūnijā
Augums, svars: 1,85 m, 75 kg
Izglītība: beigusi Valdemārpils vidusskolu, mācās Ventspils augstskolas
Ekonomikas fakultātes 4. kursā
Treneris: Gints Palameiks
Lielākie panākumi: Eiropas U-23 čempione, trešā vieta Eiropas
U-23 meistarsacīkstēs 2007. gadā, Latvijas čempione 2009. gadā
Personiskais rekords: 64,51 m (Latvijas rekords, šobrīd sestais
labākais rezultāts pasaulē, visu laiku 27. labākais rezultāts pasaulē)
Vaļasprieks: literatūra
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS
