Ziemas tveice Sočos
Uzskatāmi
norādot, kurš gadalaiks (šoreiz arī vieta) kamanu taisīšanai ir
vispiemērotākais, īsi pirms Jāņiem Sočos tika rīkots kārtējais un arī īpašais
Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) kongress, kurā tika ievēlēta
arī federācijas vadība. Jau piekto reizi FIL viceprezidenta pienākumi uzticēti
LOK ģenerālsekretāram Einaram Fogelim.
Par FIL prezidentu
atkārtoti ievēlēts Jozefs Fendts (Vācija). Viceprezidenta Einara Fogeļa pārziņā
ir tehniskie jautājumi, sākot ar sportistu ekipējumu un beidzot ar trasēm.
Haralds Šteirers (Austrija) ir FIL finanšu viceprezidents, Klāra Delnegro (ASV)
– sporta viceprezidente.
FIL joprojām ir
vislatviskākā starptautiskā federācija. Atis Strenga atkārtoti ievēlēts Sporta
komisijā, Zane Krūze – Medicīnas apakškomisijā, Aivars Kalniņš – Jaunatnes
komisijā. Tehniskajā komisijā kā atlētu pārstāvis darbojas Mārtiņš Rubenis, bet
Valda Ķuža vietā rudenī tajā varētu sākt strādāt Pēteris Cīmanis. Sports uzrunā FIL viceprezidentu Einaru
Fogeli.
– Latviju var
apsveikt ne tikai ar starptautiskās kamaniņu sporta sabiedrības uzticību, bet
arī ar īpašu atzinību. Jums un Valdim Ķuzim pasniegtas FIL zelta goda medaļas,
bronzas zīmes piešķirtas Zanei Krūzei, Dacei Gods-Romanovskai, Jānim Liepam,
Sandrim Bērziņam un Sergejam Čeveram!
– Tā ir sena FIL
tradīcija. Ja nemaldos, Latvijā pirmais šādu goda zīmi astoņdesmito gadu beigās
saņēma Edvīns Ķimenis. Ir stingri noteikta kārtība, kā šos apbalvojumus
piešķir. Vispirms ir bronzas, pēc tam sudraba un tikai tad zelta goda medaļas.
Pēc pirmās saņemšanas uz nākamo var pretendēt ne ātrāk kā pēc pieciem gadiem.
Mūsējo vairākums
apbalvojamo sarakstā liecina, ka iepriekšējos gados Latvijas federācija
strādājusi godam, ik sezonu ļoti kvalitatīvi sarīkojot visaugstākās raudzes
sacensības – Pasaules kausa izcīņas posmus, pasaules vai Eiropas čempionātus.
– Dažos vārdos
raksturojiet mūsu goda medaļu laureātus!
– Valdis Ķuzis – viens
no Latvijas kamaniņu sporta celmlaužiem, Insbrukas 1976. gada olimpisko spēļu
dalībnieks, ilggadējs PSRS un vēlāk Latvijas izlases mehāniķis, kamanu
konstruktors un būvētājs, tehniskais delegāts Turīnas olimpiskajās spēlēs, līdz
šim gadam strādājis FIL Tehniskajā komisijā, godam veicis galvenā tiesneša
funkcijas Siguldā rīkotajos PK izcīņas posmos un citās starptautiskās
sacensībās.
Mūsu komandas ārste
Zane Krūze vairākus sasaukumus pildījusi FIL Medicīnas apakškomisijas locekles
pienākumus. Zane ir kā talismans ne tikai mūsu kamaniņu braucējiem, bet arī
citām komandām kā mediķe, sniedzot nesavtīgu palīdzību visiem, kam tā bijusi
nepieciešama.
Dace
Gods-Romanovska ir Latvijas Kamaniņu sporta federācijas ģenerālsekretāre, kuras
rokās ir ne tikai mūsu biroja darbs. Viņa koordinē un vada gan vietējo
sacensību, gan arī visaugstākā līmeņa starptautisko maču rīkošanu Siguldā.
Jānis Liepa un
Sandris Bērziņš ir vispāratzīti treneri, kas sekmīgi strādājuši gan ar
jaunatni, gan tagad ar vadošajiem kamaniņu braucējiem. Sergejs Čevers – bijis
kamaniņu braucējs, vēlāk aktīvs tiesnesis, tagad Latvijas Kamaniņu sporta
federācijas viceprezidents.
Jāpiebilst, ka
ziemā Eiropas čempionāta laikā Siguldā FIL sudraba goda medaļu pasniedza
Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidentam Atim Strengam.
Jau pēc Turīnas
spēlēm Atis Strenga bija viens no pieciem, kuru kongress itin sīvā konkurencē
ievēlēja Sporta komisijā. Tas vēl labāk par goda zīmēm parāda, kā tiek
novērtēts tavs darbs.
– Kā traģēdija
Vistlerā, kurā gāja bojā gruzīnu kamaniņu braucējs Nodars Kumaritašvili,
ietekmēs trašu nākotni?
– FIL ietvaros
strādā Trašu būves komisija. Pēc šīs sezonas noslēgta vienošanās ar
Starptautisko olimpisko komiteju par neatkarīgu ekspertu piesaisti jebkura
jauna projekta analīzei. Šo funkciju veiks pieredzējuši speciālisti, kas
nepiedalās attiecīgā objekta projektēšanā vai būvniecībā.
Situāciju sarežģī
tas, ka šajos projektos iesaistīta arī otra – Starptautiskā Bobsleja federācija
(FIBT). Sarunas vienmēr bijušas visai asas. Bobslejistu viedoklis: trasei jābūt
garākai, ātrākai, maksimāli sarežģītai. Pēdējās sarunas ar FIBT gan vieš
cerības uz konstruktīvu vienošanos, jo arī bobslejisti Vistlerā piedzīvoja
sāpīgus kritienus.
Jau pavasarī pēc
rūpīgas izpētes un analīzes FIL publicēja oficiālo ziņojumu par iemesliem, kas
izraisīja Nodara Kumaritašvili traģēdiju. Šis 20 lappušu garais dokuments
ikvienam pieejams federācijas mājas lapā www.fil-luge.org. Dažos
vārdos nelaimes cēloni raksturot nav iespējams. To izraisīja vairāku traģisku
apstākļu sakritība.
– Kāda būs Soču
olimpiskā trase?
– Jau ir pabeigts
projekts, kuru izstrādājis pazīstamā vācu speciālista Udo Gurgela birojs, kas
veidojis gan Vistleras, gan, piemēram, arī Siguldas trasi. Soču trases
kopgarums ir 1814 m, kamaniņām no starta līdz finišam – 1400 metru. Tā būs
sarežģīta trase ar trim kāpumiem, kas kombinēti ar virāžām. Līdzīgi elementi
bija iekļauti arī Pārksitijas un Nagano olimpiskajās trasēs. Ievērota mūsu
Tehniskās komisijas prasība, lai vidējais kritums nepārsniegtu 9 procentus.
Maksimālais ātrums varētu būt 135 km/h.
– Vistlerā
aprēķinos tas bija līdzīgs, bet dabā – krietni lielāks…
– FIL izvirzījusi
noteiktas prasības Vistleras trases saimniekiem, kuras jāizpilda, lai tajā
varētu notikt starptautiskas sacensības. Runa ir arī par atsevišķu virāžu
profila pārmaiņām betonā. 2013. gadā Vistlerā paredzēts rīkot pasaules
čempionātu, un nešaubos, ka visas tehniskās problēmas būs atrisinātas jau
ātrāk.
– Vai gaidāmas pārmaiņas
kamaniņu konstrukcijā?
– Būtiskas – nē.
Pēc sezonas beigām gan tika iesūtīti daudzi priekšlikumi, kurus raksturoja
cenšanās kaut ko aizliegt, nevis vēlēšanās atbalstīt veiksmīgus risinājumus.
Diskusijas Tehniskajā komisijā bija tik karstas, ka tās loceklis trīskārtējais
olimpiskais čempions Georgs Hakls pat nolika uz galda visas vācu kamanu detaļas
un oponentiem lasīja lekciju, kāpēc, piemēram, šī bukse ir ovāla, pierādot, ka
tā palielina kamanu izturību, līdz ar to arī drošību.
Atlētu komisijas
pārstāvis Mārtiņš Rubenis iesniedzis interesantu priekšlikumu, kā atlētiem
kamanās no traumām pasargāt muguru. To izskatīsim priekšdienās.
Eiropas un pasaules
čempionātus esam papildinājuši ar jaunu, atraktīvu disciplīnu – komandu
stafeti, kurā Latvija regulāri tiek pie godalgām, jo esam spēkos līdzīgu,
stipru atlētu vienība. Ceram, ka stafete tiks iekļauta nākamo olimpisko spēļu
programmā. Katrā ziņā Insbrukā Jaunatnes olimpiādē tajā medaļas jau izcīnīs.
Vairākus gadus
eksperimentējam ar sprinta sacensībām, kurās – atšķirībā no klasikas –
starts nav atvērts 30 sekundes, bet sportistam jāstartē, vārtiem atsprāgstot.
Daudz nosaka reakcijas ātrums, un sacensības kļūst spraigākas.
– Kā šobrīd
izskatās Sočos?
– Adlerā, netālu no
pludmales, kur iecerēts olimpiskais ciemats un ledus arēnas, ir liels
būvlaukums. Uz 40 km attālo Krasnaja Poļanu patlaban tiek būvēta gan dzelzceļa
līnija, gan automaģistrāle. Augšā tiek attīrīti būvlaukumi, veidoti pievedceļi,
komunikāciju sistēmas. Tomēr spēles nebūs tik kompaktas, kā varētu šķist. Būs
trīs olimpiskie ciemati. Viens Adlerā un divi Krasnaja Poļanā, atsevišķs – distančniekiem
un biatlonistiem.
– Kāda būs
nākamā kamaniņu ziema Siguldā?
– Ļoti spraiga.
Nākamsezon decembra sākumā Siguldā Latvija uzņem divus junioru Pasaules kausa
izcīņas ievadposmus. Federācijai jādomā ne tikai par to sarīkošanu, bet arī par
pienācīgas komandas sagatavošanu, jo ar šīm sacensībām sākas atlase dalībai
pirmajās Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs, kas 2012. gadā risināsies Insbrukā.
Daudzu valstu
braucēji jau pieteikušiem pirmajiem ledus treniņiem Siguldā. Kopš mums ir
starta estakāde, esam kļuvuši krietni interesantāki. Bet pilnīgi skaidrs ir
viens: ja gribam palikt starptautiskajā apritē, trases īpašniecei – Izglītības
un zinātnes ministrijai – pēdējais laiks ķerties pie novecojušo iekārtu
nomaiņas un tehniskā aprīkojuma pilnveidošanas.
Savukārt februāra beigās
Sigulda uzņems Pasaules kausa izcīņas finālposmu.
– To apmeklēs
arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents Žaks Roge, kurš pēc Latvijas
Valsts prezidenta Valda Zatlera un LOK prezidenta Aldona Vrubļevska ielūguma kausa
izcīņas laikā ieradīsies trīs dienu vizītē Latvijā!
– Ceru, ka ziema
būs ne tikai interesanta, bet arī skaista.
– Vai Siguldas
sporta skolā ir atjaunota pērnziem slēgtā kamaniņu sporta nodaļa?
– Saņemti solījumi
gan no Izglītības un zinātnes ministrijas, gan no Siguldas novada domes
priekšsēdētāja Uģa Mitrevica, un es ļoti ticu, ka tie tiks izpildīti. Sākot ar
1. septembri, mums piedāvāta viena trenera štata vieta. Ir runa, ka pirmajos
gados tā tiks dalīta starp kamaniņu sportu un skeletonu. Bet arī tas ir vairāk
kā nekas.
Galu galā kamaniņu
sports Siguldā ir tradicionāls, Eurosport televīzijas pārraides
sekojušas šeit notiekošajiem Pasaules kausa izcīņas posmiem, arī citi masu
saziņas līdzekļi atspoguļojuši šeit notiekošo, tas vistiešākajā veidā Siguldas
un Latvijas vārdu nes pasaulē, mums ir panākumi gan jauniešu, gan junioru, gan
pieaugušo konkurencē, jau otrajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas tiek izcīnītas
medaļas.
Dainis CAUNE
