Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Londonā sācies, Londonā turpinās

Paralimpiskās spēles ir nozīmīgs starptautisks sporta sarīkojums, kurā sacenšas sportisti ar fizisku invaliditāti — kustību traucējumiem —, ar amputācijām, cerebrālo paralīzi, vājredzīgie un aklie, cilvēki ar muguras smadzeņu bojājumiem, arī cilvēki ar muskuļu distrofiju un citām likstām. Katra sportista invaliditātes pakāpi nosaka stingra starptautiskā medicīnas komisija, kura sportistus klasificē attiecīgā invaliditātes pakāpē. Pavisam ir sešas invaliditātes pakāpes. Katrā sporta veidā pieļaujamā invaliditāte ir atšķirīga.

Paralimpiskais sports radies pēckara Anglijā, kur ārsts Ludvigs Gutmans pulcēja kopā Otrā pasaules kara veterānus invalīdus, kuri vēlējās turpināt nodarboties ar sportu. Pirmā invalīdu sporta demonstrācija kā Starptautiskās ratiņkrēslu spēles notika 1948. gada olimpiskajās spēlēs Londonā. 1960. gadā Romā jau sacentās 400 sportisti no 23 valstīm, un katru gadu dalībnieku pulks aug.

1992. gadā Barselonā pirmo reizi paralimpiskās spēles notika tūlīt pēc olimpiskajām spēlēm un tajās pašās sporta bāzēs. Tāpat reizi četros gados notiek arī paralimpiskās spēles ziemas sporta veidos. Paralimpisko kustību pasaulē vada Starptautiskā Paralimpiskā komiteja (IPC).

Šī tradīcija turpinās joprojām. Arī Londonā divas nedēļas pēc olimpiskajām spēlēm notiks paralimpiskās spēles, kur sacentīsies 4200 sportistu no 166 valstīm (Pekinā startēja 3900 sportistu no 146 valstīm).

Piepildās ārsta Ludviga Gutmana (miris 1980. gadā) cēlais mērķis radīt sporta spēles cilvēkiem ar invaliditāti, kuras būtu līdzvērtīgas olimpiskajām spēlēm.

MŪSU SPORTISTI PARALIMPIĀDĒS

Latvijā sportistu ar invaliditāti kustību vada Latvijas Paralimpiskā komiteja. Mūsu valsts pārstāvji paralimpiskajās spēlēs piedalās kopš 1992. gada spēlēm Barselonā, kad startēja divi vieglatlēti. Pēc tam, piedaloties visās spēlēs pēc kārtas, mūsējie ir guvuši divas zelta, trīs sudraba un trīs bronzas medaļas, no kurām piecas ir mūsu divkārtējā paralimpisko spēļu čempiona Aigara Apiņa guvums, no kura ceram sagaidīt jaunus titulus arī Londonā.

Lielākā Latvijas komanda piedalījās spēlēs Pekinā, kad komandā bija 18 sportisti, no kuriem 12 bija mūsu sēdvolejbolistes. Šogad neviena mūsu komanda spēlēm Londonā nav kvalificējusies, taču individuālajos sporta veidos piedalās 8 sportisti — seši vieglatlētikā, viens jātnieks un viens peldētājs.

TURIET ĪKŠĶUS!

Kopš 2009. gada Latvijas Parlimpisko komiteju vada Daiga Dadzīte. Īsi pirms izbraukšanas uz paralimpiskajām spēlēm Londonā tikos ar mūsu paralimpiskās kustības vadītāju.

Daiga pati pārvietojas ratiņkrēslā, jo pirms gadiem 14 cieta autoavārijā. Viņas pirmā saistība bija ar ratiņbasketbolu, kura federāciju viņa vada jau astoņus gadus.

— Uzaicinājumu kļūt par paralimpiskās komitejas vadītāju es uztvēru kā izaicinājumu, jo mūsu sabiedrība tikai pamazām paralimpisko sportu uztver kā tiesīgu pastāvēt blakus sportam veselajiem. Domāju, ka pēdējos gados attieksme pret cilvēkiem ar dažādiem fiziskiem traucējumiem ir pozitīvi mainījusies.

— Vai uzreiz pēc ievēlēšanas ķēries pie gatavošanās paralimpiskajām spēlēm Londonā?

— Nē, man svarīgāk tobrīd bija dažādie aktuālie čempionāti, pašmāju sacensības, savest kārtībā saimnieciskās lietas. Londona kā četrgades lielākais sporta mērķis bija visu laiku, jo sportistu gatavošanās sākās uzreiz pēc Pekinas, mums bija jārūpējas par viņu iespējām pilnvērtīgi trenēties, piedalīties nepieciešamajās sacensībās.

Pēdējos divus gadus paralimpisko spēļu komandai pievērsām īpašu uzmanību. Pirmām kārtām tas nozīmē finanšu piesaisti, jo paralimpiskās spēles nav izklaides vai rehabilitācijas pasākums, tur var nokļūt tikai tie, kuri izpildījuši augstas kvalifikācijas normas.

— Kāda šobrīd ir mūsu paralimpiskā komanda?

— Domāju — katrs tās dalībnieks ir godam nopelnījis tiesības doties uz Londonu. Komandā ir tikai motivēti, cīņaskāri un spēcīgi sportisti. Žēl, ka vairāki sportisti, kuri bija ļoti tuvu normatīvam, netika, taču noteikumi ir tikpat strikti kā lielajā sportā.

Mūsu komanda varētu būt lielāka, taču vieglatlētikā mums ir atvēlētas tikai sešas vietas, tāpēc vairāki sportisti ar izpildītiem normatīviem palika mājās. Izvēloties labākos, mēs ņēmām vērā ne tikai rezultātus, bet arī katra sportista izaugsmi, cīņassparu, rezultātu progresu.

— Kāpēc šogad mums nav nevienas komandas?

— Sēdvolejbolistēm vairākas līderes aktīvo sportošanu beidza savu sportam cienījamo gadu dēļ, dažas spēlētājas pārcēlās uz dzīvi citās valstīs, līdz ar to komanda pajuka.

Potenciāli spēcīga likās vīriešu basketbola komanda, kur daži basketbolisti profesionāli spēlē ārzemēs, taču mums neizdevās izkļūt no Eiropas meistarsacīkšu C līgas, tāpēc cīņa par iespējām kvalificēties Londonai nebija iespējama. Ceru, ka mūsējie nākotnē ieguldīs lielāku darbu, saņemsies un reiz startēs arī paralimpiādē. Labs piemērs ir poļi, kuri divu gadu laikā no B grupas tika līdz spēlēm.

Ja ir lieli mērķi, tad jāaizmirst, ka sportošana arī invalīdu līmenī ir tikai brīvā laika pavadīšana, un jāiegulda nežēlīgs darbs, no daudz kā jāatsakās.

Vairāk spēcīgu komandu mums pašreiz nav.

— Vai sagatavošanās posmā sportistiem bija radīti pietiekami labi treniņu un sacensību apstākļi?

— Ievērojot mūsu valsts finansiālos apstākļus, finansējums bija pietiekams, lai sportisti varētu pilnvērtīgi gatavoties un startēt paralimpiskajās sacensībās Londonā. Esam pateicīgi visiem, kas mums palīdzējuši, arī tiem, kuri individuāli devuši savu artavu, kas ne vienmēr mērāma latos.

Īpaši gribas uzteikt mūsu sadarbību ar banku Citadele, ar kuru mums ir vienošanās par sadarbību daudzu gadu garumā. Ceru, ka TV skatītāji un bankas apmeklētāji būs pamanījuši reklāmas ar saukli Tu esi = Tu vari.Cilvēki ir novērtējuši paralimpiešu drosmi un uzdrīkstēšanos. Pateicoties bankas atbalstam, mēs esam saņēmuši gan finansiālus līdzekļus, gan ziedojumus, gan — un tas ir vēl svarīgāk — mūsu pulkam pievienojušies daudzi jauni sportisti, jo — neslēpsim — cilvēku ar invaliditāti skaits diemžēl nesamazinās. Sports ir viena no viņu iespējām sākt jaunu dzīvi un padarīt to iespējami krāšņāku!

Turiet par mums īkšķus Londonā!

 

Uz Londonu dosies 21 mūsu pārstāvis — 8 sportisti: vieglatlēti Aigars Apinis, Taiga Kantāne, Liene Gruzīte, Dmitrijs Silovs, Edgars Kļaviņš, Andis Ozolnieks, peldētājs Jānis Plotnieks, jātnieks Rihards Snikus; treneri: Aldis Šūpolnieks, Uldis Kurzemnieks, Haralds Lučkovskis, Olga Šellere, Darja Tihomirova, asistentes Elīza Rulle un Zane Skujiņa, ārste Sandra Rozenštoka, fizioterapeite Gunta Ozoliņa, menedžeris Andris Ulmanis, IZM pārstāve Agra Brūna, žurnālaSports pārstāvis Juris Bērziņš-Soms, delegācijas vadītāja Daiga Dadzīte.

Edgars KĻAVIŅŠ