Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Kāpj vilnis

Izlases galvenā trenera Mihaila Jefremenko ģimenē pērnā decembra beigās atskrēja puika. Janvārī pie dēla tika Deniss Čerkovskis, maijā — Jeļena Rubļevska, jūlijā — Sandris Šika… Bet ne tikai tā Latvijas modernā pieccīņa rūpējas par savu nākotni.

TRĪSPADSMITAIS — VEIKSMES GADS

Pirms diviem gadiem izdzirdējām par Olgu Šišlovu un Pāvelu Švecovu, kuri kļuva par pasaules junioru čempioniem stafetē. Pērn Pāvels izcīnīja otro vietu Eiropas junioru čempionātā, bet Olga, debitējot pieaugušo konkurencē, Eiropā finišēja devītā. Savukārt četrkārtējie olimpieši Jeļena Rubļevska un Deniss Čerkovskis jauktajā stafetē uzvarēja Pasauleskausa izcīņas finālā, bet pasaules meistarsacīkstēs izcīnīja sudraba medaļas. Uz šāgada pasaules čempionātu, kas septembra sākumā notiks tepat kaimiņos — Varšavā —, viņi visi četri dosies kopā. Un visi četri nākamsezon sāks cīņu par ceļazīmēm uz Rio olimpiskajām spēlēm, kurās katru valsti var pārstāvēt divas dāmas un divi kungi.

Vēl mums ir Ņikita Bistrovs, kurš parūpējies, lai arī otrajās Jaunatnes olimpiskajās spēlēs Latvija būtu pārstāvēta modernajā pieccīņā. Vēl ir jūrmalniece Brenna Barata, kas studē ASV un trenējas gan ar amerikāņiem, gan pieredzējušā Jura Krastiņa vadībā un sāk krāt lielmaču pieredzi. Vēl ir kādi septiņdesmit citi jaunie censoņi un pirms pieciem gadiem federācijas iedarbinātā Jaunatnes programma.

VECIE, JAUNIE UN PAVISAM JAUNIE

Pieccīņā sacensības sākas ar paukošanu, bet pieccīņnieki jāaudzina peldbaseinā. „Pērn uzsākām jaunu programmu Daugavas sporta namā, tur strādā divi treneri un ir pilna grupa,” stāsta Latvijas Modernās pieccīņas federācijas viceprezidents Jānis Liepiņš. „Tā sagādāta iespēja izmantot arī Daugavas sporta namu. Pārējie trenējas Ķīpsalā, OC Rīga vai ASK baseinā. Protams, apritē joprojām ir Kleisti — jāšana, paukošana, šaušana, lieliskas iespējas skriešanai. Ķīpsalā kādi 50 bērni var uzskatīt sevi par piederīgiem pie modernās pieccīņas.”

Par sporta veida nākotni rūpējas desmit treneri, sākot ar leģendāro Ainaru Leju. Nekur tālu no pieccīņas nav pazudis pieredzējušais Juris Krastiņš. Savu trenera talantu spilgti apliecina Valerijs Cvetkovs, citiem savu pieredezi sācis nodot Sandris Šika. Arī mūsu olimpiešiem Jeļenai Rubļevskai un Denisam Čerkovskim ir augstākā izglītība sporta pedagoģijā. Latvijas izlasi sekmīgi vada Mihails Jefremenko. Sporta veidu atbalsta LOK, LOV, Rīgas dome, NBS, RTU un vairāki uzņēmēji. Bet naudas kā vienmēr ir mazliet par maz, un arī viskoptākajā dārzā sējas problēmu nezāles.

ARVIEN MODERNĀKA. VAI LABĀKA?

„Līdz 2020. gadam mūsu sporta veida olimpiskais liktenis nav apdraudēts!” pērnajā rudenī,atgriezies no Starptautiskās Modernās pieccīņas federācijas pēcolimpiskā kongresa, atvieglots nopūtās Jānis Liepiņš. Bet pārmaiņas turpinās. Šosezon testē izmaiņas paukošanas sacensībās, sākot ieviest tā saukto līdera sistēmu. 36 finālisti pēc priekšsacīkstēm tiek sarindoti vietu secībā. 36. cīnās ar 35., uzvarētājs ar 34. utt. Visu laiku norit tikai viena cīņa. Līderis, kas vairs nevar būt zemāk par otro vietu, gaida savu pretinieku.

„Mums ir labi paukotāji, bet tas palielina nejaušības lomu, turklāt samazina uzvaras vērtību punktu izteiksmē,” komentē Liepiņš. „Tātad mums šādas izmaiņas pašreizējā redakcijā, kas gan var tikt mainīta, ir neizdevīgas.” Bet ir mums arī patīkamākas vēsmas.

„Rio spēļu organizatori ir gatavi modernajai pieccīņai atvēlēt vēl vienu sacensību dienu, lai, nepalielinot kopējo dalībnieku skaitu — 36 dāmas un tikpat kungu —, varētu sarīkot sacensības arī jauktajā stafetē. Arī SOK īpaši neiebilst pret trešo medaļu komplektu. Dodu vismaz 80 procentus, ka tāds lēmums decembrītiks pieņemts,” uzskata Jānis Liepiņš.

 

MAINĪJĀM AKCENTU

„Mums bija vairākas idejas, kā atjaunot pieccīņu,” stāsta Latvijas Modernās pieccīņas federācijas prezidents Gaidis Andrejs Zeibots. „Meklēt talantus pa visu Latviju. Atradīsim Ludzā, un ko tālāk? Vedīsim uz Murjāņiem? Bet tur nav ne peldbaseina, ne zirgu, ne paukošanas celiņu! Bija vien jāpaliek pie vecajiem labajiem Kleistiem, NBS peldbaseina, Ķīpsalas un olimpiskā centra Rīga. Tas arī nosaka reģionu, kurā varam strādāt.

Mums izdevās mainīt akcentu uz jauniešu piesaisti, jo pieccīņas virzienā tā nopietnāk var sākt skatīties tikai no kādu desmit, divpadsmit gadu vecuma. Veidojām vairākas treniņgrupas. Mūsu pieccīņnieku peldēšanas čempionātā startēja vairāk nekā simt dalībnieku! Tagad mūsu abi četrkārtējie olimpieši vairs nav vientuļi.”