Tandēms, kas stiprina
Ņikita Bistrovs ar Pāvelu Švecovu tandēmā trenējas jau gadus četrus. Abiem, un jo sevišķi jaunākajam Ņikitam, tas ir ļoti izdevīgi. Kļūstot par augstas klases sportistiem, pieccīņnieki Latvijā diemžēl kļūst arī par vientuļniekiem. Vispirms jau tāpēc, ka viņiem nav (līdz šim nebija) līdzvērtīgu treniņu biedru. Vienā ziņā jaunākais vecāko jau apsteidzis. Pāvels vēl tikai gatavojas olimpiskajam kvalifikācijas ciklam, bet astoņpadsmitgadīgais Rīgas 68. vidusskolas 12. klases skolnieks Ņikita jau kļuvis par olimpieti. Tiesa, Jaunatnes olimpiskajās spēlēs.
„Jauns un perspektīvs puisis, kas tiešām vēlas trenēties,” Naņdzinas olimpieti pavisam īsi raksturo abu treneris Valerijs Cvetkovs. „Ja labi paukos un šaus, var cerēt uz augstu vietu.” Tāpat kā Pāvels Švecovs arī Ņikita modernajā pieccīņā nav iepeldējis pa taisno no baseina celiņa. Viņa vecāki Inga un Andrejs strādā Kleistos par jāšanas treneriem, un dēls kopā ar zirgiem ganījies jau kopš bērna kājas. Tiesa gan, Ņikita mazliet apmeklējis arī peldēšanas nodarbības, bet visnopietnāk līdz desmit gadu vecumam aizrāvies ar karatē. Tagad paukošanā viņu gatavo Andrejs Dorošenko, jāšanā — Sergejs Šakurovs.
Bistrovs patlaban pasaules jauniešu rangā noslīdējis uz 21. vietu, jo kontinenta meistarsacīkstēs labu rezultātu skriešanā traucēja sasniegt trauma. Toties šovasar viņš jau debitēja Eiropas junioru čempionātā, kur, iekļūstot finālā, finišēja 26. vietā. Modernajā pieccīņā Ņikita Bistrovs sevi redz vēl vismaz sešus gadus — līdz aiznākamajām olimpiskajām spēlēm, jo Rio vēl viņš būs par jaunu.
