Futbola vēstneši
Kuru sporta veidu bērnam izvēlēties? Kā iesaistīt treniņos? Futbola skolā METTA uzskata, ka bērni jau no četru gadu vecuma var sākt mācīties spēlēt futbolu. Turklāt šīs skolas treneri paši dodas uz bērnudārziem, kur vada sporta stundas un iepazīstina bērnus ar sporta karali.
"Mēs sapratām, ka bērni un vecāki paši nenāks, tāpēc jāiet ir mums. Vieglāk ar sportu vispirms ir saindēt bērnus. Tad viņi sāk dīkt, lai vecāki ved uz treniņiem. Sākumā noorganizējām futbola dienu bērnudārzniekiem. Tas bija 2006. gadā Limbažos. Pirmo reizi! Kā eksperiments. Pēc tam turpinājām Rīgā un Ķekavā," stāsta FS METTA ģenerālsekretārs Ģirts Mihelsons.
FUTBOLA DIENAS
"Šim projektam ir trīs daļas. Vispirms dodamies uz bērnudārziem un iepazīstinām ar sportu un veselīgu uzturu četrus, piecus, sešus gadus vecus bērnus. Pats svarīgākais ir parādīt pašu futbolu. Kopā ar treneriem sarīkojam nelielu šovu, 45 sporta stundas minūtēs iesaistām bērnus dažādās aktivitātēs. Mūsu uzdevums ir iepūstbērniem to futbola dvēseli, iedvesmot pamēģināt.
Ar mazajiem ir jāiepazīstas un jāsadraudzējas. Tas ir viens no grūtākajiem uzdevumiem. Ir jāatrod kopīga valoda. Ar laiku jau piešaujas, bet jaunajiem tas nav nemaz tik viegli.
Tāpat esam sarīkojuši futbola dienas Ziķeris. Savukārt, lai uzturētu futbola garu bērnudārzā visu gadu, lai sporta stundās būtu futbols un audzinātāji izmantotu futbola elementus, iedzīvinājām jaunu projektu Futbola vēstnesis. Tas risinās visu gadu. Braucam uz bērnudārziem, ar kuriem sadarbojamies, un divas reizes mēnesī mūsu treneri vada bērniem sporta stundas ar futbola elementiem. Bērnudārziem nav inventāra, tāpēc daudz kur aizvedām arī mazās — pirmā izmēra — futbolbumbas.
Ja kontaktējamies ar bērniem visu gadu, bērni mūs atpazīst un uzticas. Mums ir divi mērķi —, pirmkārt, lai bērni pēc iespējas vairāk iesaistītos futbolā, un, otrkārt, gribam ātrāk pamanīt dabas dotus talantus. Piecu gadu vecumā jau var novērtēt koordināciju, reakciju. Tik agrā vecumā ne vienmēr izdodas veikli vadīt bumbu, bet, ja ir ātra reakcija, tad ir arī potenciāls."
SPĒLES PRIEKS UN ATLASE
"Futbola dienu Ziķeris pārsvarā organizējam Rīgā, Ķekavā un Mārupē. Cenšamies dienu noorganizēt tā, lai bērniem būtu svētku atmosfēra, jo tikai tā var noķert spēles prieku. Citreiz vecāki pārdzīvo, ka bērns iesit savos vārtos, bet tas nekas. Futbols nav vai nu tikai uzvara, vai zaudējums. Tas ir kustību prieks un daudzas citas emocijas. Nedalām vietas, apbalvošanā katrs saņem medaļu, diplomu, kādu saldumu, jo bērniem ir svarīgi tikt novērtētiem, gūt atzinību.
Aplausi un sajūsma bērniem ir lielākā balva — aug pārliecība par sevi, rīcība kļūst drošāka. Savukārt vecāki var pārliecināties par futbola skolas METTA organizētību un vidi. Ja tas apmierina, tad kāpēc nenodarboties ar futbolu?! No 2006. līdz 2012. gadam organizējām futbola dienas par saviem līdzekļiem. Šobrīd mums ir uzradies atbalstītājs — McDonald's. Tas finansiāli atbalsta ne tikai futbola dienas, bet arī Futbola vēstnešu treneru izbraucienus, jo tas tomēr ir darbs. Līdz ar to varam paveikt vairāk," atklāj viens no FS METTA līdzdibinātājiem.
"Ar vienu šāvienu divi zaķi. Pirmkārt, parādām, cik superīgs ir futbols, un, otrkārt, aicinām bērnus uz savu skolu. Kad uz bērnudārzu atnāk treneris kluba tērpā, bērnus tas aizrauj. Vienmēr ņemam līdzi kluba atribūtiku, ļaujam uzvilkt kājsargus, tas viss bērniem ir interesanti. Audzinātāji arī ir pretimnākoši, palīdz, iesaistās, tā ir pieredzes apmaiņa. Katru gadu šis darbs klubam dod 100–150 jaunus futbolistus. Tas ir pietiekami. Gribam katrā vecuma grupā futbola treniņos izvērtēt ap 150 bērniem. No tiem vismaz 10 būs talantīgi.
Kamēr bērni ir maziņi, visi trenējas vienādos apstākļos. Pirmā specializētā sadale notiek 10 gadu vecumā. Pēc tās krietna daļa atsijājas, šiem puikām futbols paliek vaļaspriekam. Arī viņiem ir gaiša galva, bet nav tik labas koordinācijas vai fizisko spēju. Līdz ar to augstus mērķus profesionālajā futbolā būs grūti sasniegt. Taču tas nenozīmē, ka panākumu nebūs citā jomā."
SPORTA STUNDAS
No cik gadu vecuma var sākt trenēties futbolā? "Četru gadu vecumā bērni var sākt darboties grupā. Dažkārt vecāki vēlas iesaistīt arī divgadīgos, trīsgadīgos, bet tas ir par agru. Līdz septiņu gadu vecumam treniņi ir divas reizes nedēļā. Ap 10 gadiem rodas pirmā krīze — kaut kas sāk palikt par grūtu. Vairāk jācenšas, jāpiepūlas. Kopumā sporta aktivitātēs jāiesaistās jo agrāk, jo labāk. Protams, daudz kas atkarīgs no vecākiem. Ja mājās vecāki pārsvarā sēž pie televizora vai datora, bērni rīkosies līdzīgi. Bet, ja vecāki radīs iespējas aktīvi sportot, arī bērns tā darīs," uzskata Mihelsons.
Ko bērns iegūst no sporta stundām?
"Attieksme pret sporta stundām veidojas bērnudārzā. Viss atkarīgs no tā, kā sports tiek parādīts. Sporta skolotāja darbs skolās bez kreativitātes nav produktīvs. Gan bērnudārzu sporta stundās, gan treniņos jābūt pārsteiguma momentam, citādi bērnam apniks un futbolu vairs negribēsies. Bērniem ir jābūt izaicinājumiem. Tos pārvarot, rodas jaunas emocijas. Ja skolā sporta skolotājs strādā strikti pēc programmas, tas var nokaut visu interesi par sportu. Šobrīd sportam jāsacenšas ar daudziem citiem vilinājumiem. Jauna datorspēle mazajam ir jauns izaicinājums. Mums tāds jādod sporta nodarbībās. Ja to nespējam, bērns izvēlēsies viedtālruni un atradīs attaisnojumus, kāpēc neiet uz sportu. Ir bērni, kuriem mājās nav nevienas bumbas. Nevienas! To ir grūti aptvert."
Bērni bieži vien sportu apvieno ar vēl citiem pulciņiem. Cik liela slodze ir piemērota bērniem?
"Bērni var nodarboties ar divām, divarpus lietām. Piemēram, dejo un spēlē futbolu. Sporta stundas ir tikai papildu pluss, tas nav par daudz. Ja bērnam ir basketbols, futbols, dziedāšana un peldēšana, tad gan viņš nogurst. Tas pirmais plīsiens nāk ap trešo klasi, kad bērns pārēdas. Septiņos gados bērns nekad nepārskriesies. Ja viņš ir noguris, tad ir noguris un apstājas. Bērni nespēj sevi tik stipri motivēt kā pieaugušie: lai arī abās kājās muskuļus rauj krampji un sirds stājas, bet es vēl skrienu, jo esmu uzstādījis mērķi."
SPORTA KARALIS
Kāpēc bērnam izvēlēties tieši futbolu?
"Futbols bija, ir un būs sporta karalis. Ja bērnam iedod bumbu, viņš spēlēs futbolu. Viņš spers ar kāju. Gadās, ka tētis ir spēlējis basketbolu, tagad ir liels Rīgas Dinamo fans, bet bērns nāk trenēties futbolā. Agrā vecumā futbols ļoti labi sagatavo fiziski, tas ir aktīvs, daudzpusīgs, komandas sports. Liela daļa vecāku nezina, kas ir METTA vai Latvijas futbola virslīga, viņi dzīvo citā dimensijā. Tad, kad vecāki ierauga smukos formas tērpus, kā bērni darbojas ar bumbām, tad viņi kūst un priecājas par savu bērnu, jo viņš ir laimīgs. Protams, ja redzam, ka bērnam ir dabas dots talants, īpaši izrunājamies ar vecākiem. Ik pa laikam uzrodas kāds tēvs, kurš izplānojis bērna nākotni profesionālajā sportā tādu, lai tiktu dzēsti paša kredīti, bet tāds ir viens no simta. Citiem tēviem atkal šķiet, ka ir gudrāki par treneri," klāsta Mihelsons.
"Futbolā tiek kontrolēta to speciālistu sagatavotība, kas strādā ar bērniem. Daudzi Latvijas klubi izstrādā noteiktu treniņu metodiku. Sākt spēlēt futbolu ir visvieglāk. Ja ar sportu būtu jāsāk nodarboties pēc iespējas agrāk, tad futbols ir pirmā komandas spēle — ir daudz dažādu kustību, virzienu maiņu, jāreaģē, jādomā. Tas palīdz ne tikai apgūt šo sporta veidu, bet arī vispusīgi attīstīties. Protams, uzmanīgi jāizvēlas sporta klubs.
Mūsdienās bērniem vairs nav jāmīcās pa dubļiem. Ir pietiekami labi apstākļi. Bērni var sportot ne tikai sporta skolā, bet arī savā dzīvesvietā. Tagad Rīgā ir 35 minilaukumi. Nesen kādus 12 apbraukājām, visur bija pilns ar jauniešiem. Grūtības ir tiem bērniem, kuri dzīvo privātmājās, jo apkārt nav draugu, bet vienam ir grūti atrast motivāciju skraidīt."
