Duču un velna duču četrinieks
Latvijas smaiļotāju
četrinieks Sporta redakcijas uzmanību
pievērsa pēc startiem Eiropas čempionātā, kas jūnija pēdējās dienās notika
Pontevedrā (Spānija), izcīnot 6. vietu 500 metru un 7. vietu 200 metru
distancē.
Šajās sacensībās vēl netika dalītas ceļazīmes uz Pekinas olimpiskajām
spēlēm, taču par nopietnu pieteikumu četrgades cikla noslēdzošajai virsotnei
2008. gadā to varētu uzskatīt visnotaļ droši. Izšķirīgie starti, lai varētu
piedalīties olimpiādē, notiks no 8. līdz 12. datumam Duisburgā (Vācija), kur
risināsies pasaules čempionāts. Pirmo sešu vietu ieguvēji uzreiz iegūs
ceļazīmes uz olimpiskajām spēlēm, savukārt vēl divu vietu ieguvējus uzzināsim
nākamgad Eiropas čempionātā Milānā (Itālija).
Iepazīsimies!
Latvijas smaiļotāju četriniekā ir trīs rīdzinieki un viens limbažnieks.
Ronalds Stālmanis dzimis 1981. gada 12. februārī, Krists Straume – 1986. gada
13. maijā, Aleksejs Rumjancevs – 1986. gada 13. februārī. Savukārt Kristaps
Zaļupe – 1976. gada 12. jūlijā. Pirmie trīs ir no Rīgas, kur viņu treneris
bērnu un jaunatnes sporta skolā Rīdzene
ir Aigars Aglenieks. Savukārt Zaļupe nāk no Limbažiem, no pazīstamā Latvijas
kanoe un smaiļošanas centra ar tādu pašu nosaukumu – Olimpiskais centrs Limbaži. Izlasē visus trenē Genādijs
Zujevs.
Stālmanis stāsta, ka ar airēšanu sācis nodarboties vecākā brāļa iespaidā.
Dzīvojot netālu no Lucavsalas airēšanas bāzes, šeit arī sperti pirmie soļi.
Līdzīgā kārtā ar airēšanu sācis nodarboties Straume, savukārt Rumjancevs
vispirms padarbojies ar šo sporta veidu Jūrmalā, tad, draugu pierunāts, pārnācis
uz Rīgu. Zaļupes saistība ar smaiļošanu arī nav tālu jāmeklē, jo Limbažu
airēšanas centrā strādā viņa vecāki, un dēla izvēli varam uzskatīt tikai par
loģisku ģimenes aroda turpinājumu.
Uz pirmo, ceturto –
skaitīties!
Smailītē airētājiem ir katram sava vieta. Pirmais laivā sēž Rumjancevs,
kuram līdz ar to piekrīt vadošā airētāja tituls.
Galvenie viņa pienākumi ir noturēt pārējos vienā ritmā, domāt par laivas gaitu
un stūrēšanu. Otrais ir Stālmanis, kura funkcijās ir atbalstīt priekšā sēdošā
darbības. Zaļupe un Straume attiecīgi ir trešais un ceturtais, kuri pilda
savdabīgas motoru funkcijas.
Trenējas airētāji divreiz dienā. Nākamās nopietnās sacensības būs augustā –
jau pieminētās pasaules meistarsacīkstes Duisburgā. Vērtējot iespētos
rezultātus Eiropas čempionātā, likumsakarīgs šķiet jautājums par iespējamo
kvalificēšanos Pekinas olimpiskajām spēlēm. Airētāji neslēpj, ka šāda doma
tiekot cilāta, tikai darba līdz tās īstenošanai vēl jāiegulda milzum daudz, bet
laika nav palicis tik, cik varētu vēlēties. Turklāt jāņem vērā, ka 500 un 200 metru
distances nav olimpiskās disciplīnas. Tā ir tikai tūkstotis. Cerības gan
nostiprina fakts, ka īsajos gabalos
līderiem zaudētas tikai dažas sekundes.
Cita versija – pārāk vēlu visi sasēdušies vienā laivā. Tas atstājis
iespaidu uz pārliecību par saviem spēkiem. Ja tā būtu izdarīts agrāk, iespējams,
būtu vēl augstāki rezultāti.
Draugos ar Alma mater
No treniņiem brīvajā laikā četrinieka dalībnieki saistīti arī ar mācībām.
Straume mācās RTU, nekustamo īpašumu specialitātē pabeidzis pirmo kursu. Rumjancevs
šobrīd gan pievērsies darbam – strādā par administratoru solārijā. Savukārt
Stālmanis ir akadēmiskajā atvaļinājumā Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa
administrācijas augstskolā, bet Zaļupe LU neklātienē apgūst tautas veselības
izglītības specialitāti.
Savdabīgais Pontevedras
kanāls
Eiropas čempionāta sacensības risinājušās Pontevedras kanālā, kuru mūsu
airētāji nodēvēja par visnotaļ savdabīgu. Vispirms jau mulsinājis tā garums
(precīzāk – īsums), kas bijis labi ja 1200 metru. Tādā ūdenskrātuvē
lielajām laivām pirms starta bijis grūti sagriezties, jo maz atlicis brīvās
vietas distances galos. Galvenie konkurenti katrā distancē bijuši citi. 500
metros tas bija Serbijas četrinieks. Savukārt 1000 metru distancē – Slovākijas
kvartets. Abi minētie četrinieki plūca uzvaras laurus.
Nekur nav tik labi kā…
Vaicāti par to, kurā kanālā Eiropā viņiem patīk startēt vislabāk, airētāji
sauc vairākus piemērus – Ungārijā, Horvātijā. Tomēr nekur neesot tik labi kā
pašmāju Limbažos. Ar to tiekot domāta ne tikai distance, bet arī kompaktie
sadzīves apstākļi, kas atrodami turpat krastā. It sevišķi Limbažu akcijas esot cēlušās pēc automātiskās
starta iekārtas ievietošanas. Duisburga, kur risināsies pasaules čempionāts, tā
īsti nepatīkot nevienam. Tomēr starta apstākļi visiem būšot vienādi.
Lietainā vasara nesatrauc
Jautāti par šīs vasaras nebūt ne vasarīgajiem klimatiskajiem apstākļiem,
airētāji jautri atbild, ka smailītē sauss pēc sacensībām esot tikai pats
pirmais airētājs. Otrais vēl puslīdz tiekot cauri, bet trešais un ceturtais
jebkurā laikā jūtoties kā zem dušas, kuru radot priekšā esošo braucēju airu
cilāšana. Ar lietu nevienu iebiedēt nevar. Labāk gan tomēr gribētos siltāku
laiku.
Ar portugāļu laivu
Latvijas smaiļotāju četrinieks sacensībās startē ar Portugāles firmā Nelo ražoto laivu. Katram modelim esot
savas nianses. Starptautiskā federācija limitē tikai garumu, platumu un
augstumu. Citas konstrukcijas īpatnības var būt atšķirīgas. Tādi ir arī katra
airētāja airi. Te noteicošais esot katra sportista fiziskie dotumi un tehnikas
īpatnības.
Duči un velna duči
Interesanti, ka visi mūsu smaiļotāju četrinieka dalībnieki dzimuši 12. un
13. datumos. Tas gan neliek domāt māņticīgi cīņā par uzvaru, jo tās pamatā var
būt tikai darbs. Darbs treniņos un sacensībās. Ar to arī gribētos beigt – lai
pietiek laika un izturības!
Jānis ERENBERGS
