Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Sākuma dažādā maģija

Labākos
profesionālā tenisa spēlētājus pazīst un ciena, viņi ir daudzu jauniešu elki.
Tā ir virsotne, ceļā uz kuru nozīmīgs solis ir Eiropas Tenisa asociācijas (ETA)
rīkotie turnīri. Jau desmito gadu pēc kārtas šādas sacensības notiek arī
Latvijā. Tikko Mežaparkā aizvadīts Riga Open by Parex, kurā piedalījās
gandrīz pustūkstotis dalībnieku no 22 valstīm.

Mežaparka
svētība                        

Ne visi
talanti kļūst par pasaules klases tenisistiem, taču neviena zvaigzne tāpat vien
nerodas. Sākums ir ETA rīkotie turnīri, kuros spēlējis gandrīz ikviens
profesionālā tenisa līderis. To uzsver arī Rīgas turnīra galvenie rīkotāji –
Sergejs Bogačovs un Roberts Reitups. Ideja rīkot sacensības pieder Sergejam
Bogačovam, kas pats bijis viens no labākajiem spēlētājiem valstī, bet tagad
kopā ar domubiedriem izveidojis biedrību Teniss Rīgā un koordinē šī
sporta veida attīstību galvaspilsētā.

Lieliskajā
Rīgas satiksmes tenisa kompleksā Mežaparkā pagājušos gados spēlējuši
daudzi tagad atzīti meistari, bez pašmāju tenisistiem noteikti jāmin krievietes
Dināra Safina, Anna Čakvetadze, Vera Duševina un Jevgēņija Ļiņecka.

Ik nedēļu
Eiropā notiek trīs četras šādas jaunatnes sacensības, kas pēc nozīmības
sadalītas četrās kategorijās. Visaugstākās jeb pirmās kategorijas turnīru ir
maz, Rīgas turnīram un vēl dažiem piešķirta otrā kategorija, pārējiem – trešā
vai ceturtā. Jaunākajā grupā spēlē līdz 12 gadu vecumam, taču reitings tiek
apkopots divās nākamajās grupās U-14 un U-16, vienīgi Eiropas čempionātā spēlē
arī jaunieši līdz 18 gadu vecumam. Savulaik savās vecuma grupās triumfējuši gan
Rodžers Federers un Rišārs Gaskuē, gan Markoss Bagdatis un Martina Hingisa. No
Latvijas tenisistiem vislabāko panākumu Eiropas meistarsacīkstēs guvis
Krišjānis Stabiņš, kurš 2005. gadā Šveicē izcīnīja bronzas medaļu U-16 grupā.

Augšupeja
un regress

Visi
tagadējie meistari kādreiz spēlējuši jaunatnes turnīros, bet ne visi bijuši
paši labākie reitingā. Mēdz būt atšķirīgas tenisa attīstības formulas, daži
bērnībā aizvadījuši tikai trīs četrus turnīrus gadā, citi spēlējuši gluži kā
profesionāļi 20-30 turnīros.

Varētu
pieminēt arī daudzus jaunībā daudzsološus talantus, kas tā arī nav spējuši kļūt
par profesionāļiem. Šie vārdi vairumam neko neizteiks, tomēr daži varbūt
atcerēsies Anastasiosu Bavelasu. Šis grieķis 15 gadu vecumā demonstrēja izcilu
spēli un 1983. gadā Eiropas meistarsacīkstēs Jūrmalā junioru turnīrā
pārliecinoši pārspēja par pieciem gadiem vecāko Ģirtu Dzeldi un tika līdz
finālam. Bavelass bija gandrīz neuzvarams savā grupā, tomēr ātri noziedēja
un profesionālajā tenisā ne tuvu netika labāko simtniekam.

Dienvidnieki
attīstās straujāk un tāpēc viņu panākumi jauniešu vecumā nepārsteidz. Aprīlī
Lielupē redzētais bulgārs Todors Jeņevs 2000. gada pasaules junioru reitingā
bija otrais aiz Endija Rodika. 1999. gadā par ITF pasaules čempionu kļuva dānis
Kristians Pless, taču tagad viņš reitingā nav augstāk par Ernestu Gulbi, un
janvārī Heilbronā Ernests dāni uzvarēja divos setos.

Savukārt
Rafaels Nadals jaunatnes turnīros ārpus Spānijas spēlējis reti un augstāk par
piekto vietu 2000. gada ETA reitingā U-14 grupā nav ticis. Rafaels agri sāka
spēlēt ITF junioru un pēc tam ATP profesionālajos turnīros, jau 17 gadu vecumā
viņš aizcīnījās līdz trešajai kārtai Grand Slam turnīrā Vimbldonā, 18
gadu vecumā iekļuva ATP reitinga labāko 50 skaitā un gadu vēlāk uzvarēja French
Open
Parīzē.

Uzvarētājs
un peramais

Ne visi
attīstās vienādi un ne visiem ir mērķis uzreiz sasniegt ļoti labus rezultātus.
Sergejs Bogačovs uzskata, ka nav jēgas samaksāt 30 eiro dalības maksu, dabūt no
rīkotājiem ielūgumu jeb tā dēvēto wild card un pirmajā kārtā
piedzīvot zaudējumu. Svētīgāk ir cīnīties kvalifikācijas turnīrā, jo šādi tiek
gūta spēļu prakse un uzvarot – arī pozitīvas emocijas. Ja jaunais censonis ir
pietiekami labi sagatavojies, morāli un fiziski stiprs, viņš izcīnīs tiesības
cīnīties pamatturnīrā.

Arī
tagadējais Latvijas tenisa līderis Ernests Gulbis nav nemaz tik daudz spēlējis
jaunatnes turnīros, 2004. gada ETA U-16 reitingā Ernests bija trīspadsmitais.
2002. gadā U-14 kopvērtējumā Gulbis bija 44. vietā, toties 25. pozīciju aizņēma
Kārlis Lejnieks, otrais toreiz bija horvāts Marins Ciličs. Lejnieks veselības
problēmu dēļ vairākus gadus nevarēja pilnvērtīgi trenēties, Ciličs junioru
turnīros spēlēja gandrīz līdz 18 gadu vecumam un bija viens no labākajiem
pasaulē. Ernestam Gulbim un viņa trenerim Nikijam Piličam ir cita pieeja – agra
pāreja pieaugušo grupā, un ATP profesionāļu labāko simtniekā Ernests ielauzās
pusgadu ātrāk par savu vienaudzi Ciliču.

Kā būs pēc
gadiem diviem trim un kurš ceļš ir pareizākais? Precīzu atbildi nesniegs
neviens, it kā jau ir labi jauniešu vecumā iegūt uzvarētāja psiholoģiju, taču
profesionāļu konkurencē sākumā tik un tā būs jāsamierinās ar peramā zēna lomu.

Izciest un
paciest

ETA
turnīros spēlē ne tikai eiropieši, tajos plaši pārstāvēta arī Argentīna,
Brazīlija, Ķīna un vēl daudzas Āzijas valstis, vairāk savrup turas tikai ASV un
Austrālija. Rīgas turnīra direktors Roberts Reitups uzsver, ka svarīgi kādu
laiku spēlēt tieši savā vecuma grupā: "Tādējādi var attīstīt līdera
spējas, gūt vairāk uzvaru, šādu ceļu izvēlējušies daudzu valstu jaunatnes
tenisa vadītāji. Šajā ziņā labs piemērs ir Francija. Var jau arī kāds ļoti
talantīgs jaunietis spēlēt vienu vecuma grupu augstāk, bet tad vienmēr viegli
var atrast attaisnojumu neveiksmēm – piekāpās taču vecākam pretiniekam!
Psiholoģiski tas par labu nenāk, līdera spējas tenisā jāattīsta jau bērnībā, un
tādēļ svarīgi būt labākajam vienaudžu vidū." 

Tenisā
raksturs atklājas jau bērnībā, un to labi varēja novērot arī pagājušajā turnīrā
Mežaparkā. Dažs labs ir spēcīgs tikai treneru un atbalstītāju klātbūtnē vai
spēlēs, kurās izdodas izvirzīties vadībā. Pirmās grūtības nereti jauno censoni
salauž, no šādiem spēlētājiem diezin vai dienās iznāks meistari. Tenisā
jāiemācās izciest un paciest, jo līdzīgi kā volejbolā pārsvars spēles sākumā
vēl neko nenozīmē. Kāds nejaušs skatītāju izsauciens, tiesneša kļūda, paša
neveiksme viegli var apdraudēt cerības, bet jāmācās tam tikt pāri.

Spēlēt,
redzēt, mācīties…            

Kopumā Riga
Open by Parex
turnīrā trijās vecuma grupās spēlēja gandrīz 500 dalībnieku
no 22 valstīm. Vislabākos panākumus guva Austrumeiropas tenisisti, kaut gan par
lielāko zvaigzni noteikti jāuzskata uzvarētājs U-16 grupā soms Henriks Silanpā,
kas Eiropas reitingā ieņem septīto vietu. Nosvērts, pārliecinošs un gana
meistarīgs. Latvieši vienspēlēs tālāk par ceturtdaļfinālu netika, toties
dubultspēlēs Arvis Bērziņš/Arturs Kazijevs iekļuva finālā, kur zaudēja poļu
duetam.

Meitenēm
šajā grupā uzvara dubultspēlēs Diānai Bukājevai un Grētai Veinbergai.
Vienspēlēs Bukājeva jūnija beigās bija labākā Wilson atklātajā turnīrā,
bet  Mežaparkā pusfinālā zaudēja
krievietei Marijai Birjukovai. Nedēļu iepriekš tieši Birjukova tika pārspēta
pirmajā kārtā, taču tenisā pat ar to pašu pretinieku divu vienādu spēļu nav.
U-14 un U-12 vecuma grupās Latvijas tenisistiem vienspēlēs neizdevās tikt tālāk
par ceturtdaļfināliem, tiesa, ar vienu izņēmumu. U-12 meitenēm ar interesantu
spēli līdz pusfinālam aizkļuva Laura Gulbe.

Līdzīgs
turnīrs Rīgā būs rudenī. Pārsteidz, ka pēc pašu cīņām jaunieši nevēro labāko
tenisistu spēli, nemācās no viņiem. Agrāk tas bija pašsaprotami, tagad to dara
tikai retais, un laikam arī treneri nepieprasa saviem audzēkņiem analizēt
spēcīgāko vienaudžu spēles. Darbs dzen darbu, laiks negaida, taču reizēm
salīdzināšana ir svētīga.

Un vēl kas
– Mežaparka rīkotāji grib palēnām atgriezties pie senajām tradīcijām un aicināt
visus spēlēt baltā apģērbā. "Ne tikai tāpēc, ka tā dara Vimbldonā,"
rezumē Sergejs Bogačovs. "Tā bija senāk, un tas tomēr ir skaisti."
Lai arī teniss ir individuāls sporta veids, mērķis esot vismaz Rīgā apvienot
visus tenisistus un izveidot tenisa sporta skolu jauniešiem.

Māris
RĪMENIS, LTV Sports