Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Golfs ar divstobreni

Pasaulē
populārākas par olimpisko apaļo un tranšeju stenda šaušanu ir tā neolimpiskās
māsas – franču sportings (Parcours de Chasse), angļu lielais sportings,
ko paši briti dēvē par pastaigu ar ieroci vai golfu ar plinti,
un kompaksportings, kas ir apaļā un tranšeju stenda apvienojums. Tajā šķīvīšu
lidojumu trajektorijas nav stingri ierobežotas – jo vairāk variantu, jo labāk.

Lai
iepazīstinātu Sporta lasītājus ar šo stenda šaušanas paveidu, talkā
aicinājām Pasaules kausa izcīņas Rīgas posma uzvarētāju kompaksportingā
madonieti Agnesi Cauni, kura apsteidza rīdzinieci Irinu Kirensku un itālieti
Ornellu Akaputo.

Jāstājas
medniekos

"Lai
ienāktu kompaksportinga lielajā apritē, jāstājas medniekos, lai varētu
iegādāties bisi," skaidro Agnese Caune. "Bet tas nenozīmē, ka nevari
iemēģināt roku šajā disciplīnā, nebūdams mednieks. Izvēloties kompaksportingu
izklaidei, jādodas uz šautuvi. Tur var iznomāt gludstobra bisi ar skrošu lādiņu
patronām, kuru kalibrs nav lielāks par divpadsmit milimetriem. Pēc tam
instruktora pavadībā var ķerties pie lidojošo šķīvīšu šķaidīšanas. Iznomātas,
protams, tiek arī austiņas un brilles.

Šis
sporta veids tomēr nav no lētajiem ne izklaides cienītājiem, ne arī
profesionāliem sportistiem un medniekiem. Piemēram, es savas sporta karjeras
piektajā gadā iegādājos Vācijā ražoto F3 Blaser gludstobru bisi, par
kuru samaksāju 2400 latu. Pats ierocis sver 3,8 kilogramu. Šī ir mana otrā
bise. Pirmā bija itāļu Bereta."

Bise
nav cimdi

Bisi
jau nemaina kā cimdus. Nopērc dārgu ieroci, un tas kalpos vairākus gadus. Kur
tad aiziet pārējā naudiņa? "Vienkāršs aprēķins. Viena patrona maksā
aptuveni desmit santīmu. Par šķīvīti bāzē jāmaksā trīs santīmi. Treniņā ir 25
mērķi. Jaunajā Parex sportinga centrā Ropažu novada Dižsilos par vienu
treniņsēriju jāmaksā trīsarpus latu. Trokšņa bloķēšanas austiņas ir dažādā cenā
– no 25 līdz 50 latiem, atkarībā no ražotājfirmas un kvalitātes.

Treniņos
izšaujam četras sērijas (simt mērķu), bet, gatavojoties lielām sacensībām un
čempionātiem, kad izmantojam ārzemju treneru palīdzību, vienā nodarbībā
izlietojam pat 600 patronu. Sezonā treniņu un sacensību laikā izšaujam pa 7000
šķīvīšiem. It kā liels cipars. Taču, salīdzinot ar angļu profesionāļiem, tas ir
tīrais nieks, jo viņi sašauj 70 000 – 90 000 lidojošos mērķus. Tātad vismaz
desmit reižu vairāk."

Jumurdā
kā – Eiropā

Apmēram
četrdesmit kilometru no Madonas ir Eiropas līmeņa stenda šautuve. Tā uzskata
slavenais beļģu šāvējs un treneris Eriks Manshovens, kurš trenē arī Agnesi
Cauni. Šautuves izveidotājs ir Jumurdas Viesaku māju saimnieks Agris
Kļimanovs, daļu bāzes iekārtojot pat
briežu dārzā.

Agris
bijis Latvijas čempions stenda šaušanā un saprot sportistu problēmas. Viņam ir
lieli nopelni sportinga attīstībā mūsu valstī. Agris šo lielisko bāzi veidoja ne jau peļņas
interesēs, tāpēc tur trenēšanās iznāk krietni lētāka nekā Parex centrā
Ropažos. Bet, lai Jumurdā varētu sarīkot lielas sacensības, rodas grūtības ar
sportistu izvietošanu.

Aronas
pagasta Rimcānos, kur kopā ar gadu un četrus mēnešus veco dēliņu Gustavu
mitinās Agnese Caune ar draugu, plašumu ir atliku likām un varētu izveidot savu
sportinga treniņu stendu, taču, lai to iekārtotu apdzīvotā vietā, jāiziet
daudzi varas iestāžu labirinti.

Biatlona
raugs

Tas
ir pirmais gadījums Latvijas sporta vēsturē, kad biatloniste savu jaunības
dienu karjeru pārtraukusi, pievēršoties sportingam, kurā vanagacs vēl vairāk
nepieciešama. Agnese biatlona iemaņas apguva trenera Ivara Petzāla vadībā,
sekmīgi startēja meiteņu un jauniešu vecuma grupās. Taču, sākoties Madonas
treneru domstarpībām, nolēma atvadīties no šī olimpiskā sporta veida.

Vaicāta,
vai šaušana biatlonā sekmēja precizitāti sportingā, Agnese atbildēja
noliedzoši: "Atšķirības bija ievērojamas. Biatlonā guli vai stāvi
ugunslīnijā, bliežot pa nekustīgiem mērķiem, bet sportingā jāšaušauj nemitīgā kustībā, tāpēc arī ieroča
ieplecošana pavisam citādāka. Sportingā bises atsitiens pēc šāviena ir stiprs,
tāpēc sākumā man plecs bija zils. Tikai vēlāk, kad sāku pierast, viss pamazām
noregulējās, jo tika iekrāta arī pieredze. Tagad plecam krāsa ir pareiza."

Divi
nogāzti buki

"Mana
šaušanas prakse biatlonā nederēja, lai kļūtu par sportingisti, vajadzēja
pieteikties medniekos," atzīst Agnese. "Kad jau biju apbružājusies
jaunajā vidē, devos arī medībās un apmēram no piecdesmit metru attāluma nogāzu
divus stirnu bukus. Ar savu pirmo bisi Bereta. Lai ar pārliecību varētu
iet mežā, vajadzēja sevi apliecināt stendā, šaujot pa skrejošo mežacūku
no 35, pa alni no 100 metriem. Mežacūkā guvu 96 punktus no simta.

Šogad
medībās neesmu bijusi, šāvu tikai pa šķīvīšiem. Ar sportingu sāku nodarboties
2002. gadā, kad tradīcijas bija pavisam citas. Pēc medībām tika gatavotas zvēra
aknas, bija alus, pirts, tusiņš. Kad sportings kļuva sportiskāks, tādu izrīcību
vairs nebija. Sākās treniņu un sacensību režīms."

Mērķis
kā zaķis

Pasaules
kausa izcīņas Rīgas posmā sportistes pirmajā dienā šāva četras sērijas pa 25
mērķiem, otrajā tikpat. Finālu kompaksportingā nemēdz būt. Ja ir vienāds punktu
skaits, notiek pāršaude. Ropažos tā nebija vajadzīga.

Vienā
patronā ir 28 gramu skrošu. Skrošu lielums mainās no 7 līdz 9,5 milimetriem.
Apmēram tāpat kā klasiskajā stenda šaušanā. Lielie mērķi ir 110 mm diametrā,
vidējie – 90 mm, mazie – 60 mm.

Par
mērķiem lieto šķīvīšus, kas tiek izmesti no starta iekārtas dažādās
trajektorijās un augstumā, imitējot putnus vai nelielus dzīvniekus. Piemēram,
ir biezāki mērķi, kurus mašīna izmet, triecot tos pret zemi. Tad tie sāk ripot,
velties, un sportingisti šos mērķus nosaukuši par zaķiem. Ir arī pa gaisu
lidojošas pīlītes vai māla mercenes. Šie mērķi ir dažādas krāsas un formas.

To
visu Agnese Caune aprakstījusi diplomdarbā
Sportinga apmācības pamati, absolvējot maģistrantūru LSPA.
Vēl Agnese uzsver sportinga demokrātismu, jo šajā šaušanas disciplīnā sacenšas
arī invalīdi. Unikāls ir kāds itālietis, kurš šauj ar vienīgo roku, pārlādēšanu
izdarot ar kājas palīdzību. Sacensībās piedalās arī invalīdi ratiņkrēslos,
sportisti, kuriem nav vienas plaukstas.

Agnesei
Caunei nākamais starts pasaules čempionātā lielajā angļu sportingā Čehijā,
kompaksportingā medaļas tiks izcīnītas
septembra vidū Portugālē. Pērn Francijā viņa izcīnīja ceturto vietu,
nostājās tieši blakus pjedestālam.

Agnese Caune

Dzimusi 1977. gada 21. novembrī Madonā

Pirmais
sporta veids
biatlons

Pirmais
treneris
biatlonā Ivars Petzāls

Kopš
2002. gada
kompaksportingā trenera Latvijā nav,
konsultants beļģis Eriks Manshovens

Izglītība Madonas ģimnāzija, LSPA (beigusi maģistrantūru), kvalificēta slēpošanas trenere un sporta
skolotāja

Lielākie
panākumi sportingā

PČ 2006. g. Francijā 4. vieta, PČ 2005.
g. Austrālijā 7. vieta, EČ 2007. g.
Dānijā 8. vieta, PK posmā 2007. g. Ropažos 1. vieta

Vaļasprieks ņemšanās ar dēlēnu Gustavu, slēpošana un kalnu slēpošana

Gatis
ĶĪSIS