Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā
Žurnāls: Nr. 330 Personība

Latvijas Ūdensslēpošanas un veikborda federācija

PREZIDENTS

Valdis BIŠERS

Kopš 1993. gada zvērināts advokāts. 2006. gadā ievēlēts federācijas valdē, 2008. gadā un vēlāk atkārtoti — par valdes priekšsēdētāju.

KĀPĒC ŪDENSSLĒPOŠANA

“Ūdensslēpošana mani interesējusi vienmēr, bet pats ar šo sporta veidu sāku nodarboties tikai deviņdesmitajos gados — jau pieaugušā vecumā,” stāsta Valdis Bišers. “Iepriekš trenējos volejbolā, nodarbojos ar kalnu slēpošanu, ko daru joprojām. Aktīvi startēju ūdensslēpošanas sacensībās senioru grupā, 2015. gadā izcīnīju trešo vietu Latvijas čempionātā veterāniem. Ūdensslēpošana ir ne tikai aizraujošs sporta veids, bet dod arī iespēju būt dabā, svaigā gaisā un satikt domubiedrus. Tas ir lielisks manas dzīves papildinājums. Ikdienā strādāju jurisprudences jomā — šīs zināšanas man palīdz sakārtot jautājumus federācijā. Savukārt sports palīdz uzturēt labu veselību, fizisko formu un tonusu, kas ļoti noder, ejot tiesas zālēs un strādājot advokatūrā.”

KĀPĒC VEIKBORDS

“Ūdensslēpošana un veikbords ir izteikti dzīves stila sporta veidi. Tos izvēlas sportisti, kas nebaidās atšķirties un demonstrēt savu personību. Slēpot var sākt jau no 5 vai 6 gadu vecuma. Pirmā grupa, kurā notiek sacensības, ir U-12. Uzskatu, ka 10—14 gadu vecumā vēl nav par vēlu sākt nodarboties ar šo sportu. Veikbordā gan ir jāsāk agrāk — ja 6 gadu vecumā nesāksi, augstus rezultātus visticamāk nesasniegsi,” uzsver federācijas valdes loceklis Oskars Krūze.

VĒSTURE

Pēc daudziem neveiksmīgiem mēģinājumiem, ko veica dažādi izgudrotāji, Ralfs Samuelsons bija pirmais, kurš 1922. gadā ar ādas siksnām pie kājām piestiprināja divus dēļus un aiz motorlaivas veica apli pa Peipina ezeru Minesotā, Amerikas Savienotajās Valstīs, iezīmējot ūdensslēpošanas aizsākumu. 1925. gadā viņš pirmais demonstrēja arī lēcienu ar ūdensslēpēm pāri tramplīnam.

1939. gada vasarā Longailendā, Ņujorkas štatā, norisinājās pirmais ASV čempionāts ūdensslēpošanā, bet jau pēckara gados šim sporta veidam izdevās iekarot popularitāti visā pasaulē.

Diks Poups Juniors pazīstams kā pirmais sportists, kurš 1947. gadā pierādīja, ka arī ar basām pēdām var nodarboties ar ūdensslēpošanu. Divus gadus vēlāk viņš pārstāvēja Savienotās Valstis pirmajā pasaules ūdensslēpošanas čempionātā Francijā.

Ūdensslēpošana kā demonstrācijas sporta veids bija iekļauta 1972. gada Minhenes olimpisko spēļu programmā. Par šā sporta veida vadību atbild Starptautiskā Ūdensslēpošanas un veikborda federācija, kas dibināta 1946. gadā Ženēvā, Šveicē. Šobrīd tā vieno 91 nacionālo federāciju.

Starptautiskā Ūdensslēpošanas un veikborda federācija ir viena no septiņām organizācijām, kas dibinājusi Pasaules spēles, kuras notiek reizi četros gados. Kārtējās 2017. gada jūlijā norisinājās Vroclavā, Polijā.

Veikborda saknes meklējamas sērfingā, skeitbordā un snovbordā. Nodarbošanās ar veikbordu ļauj sportistam plašas fiziskās un personiskās pašizpausmes iespējas. Šķēršļu pārvarēšana un plati šorti ir daļa no šīs kultūras, kas izskaidro čempionātu milzīgo popularitāti. Kaut arī patiesā veikborda aizsākums ir neskaidrs, tā pirmā debija sporta arēnā saistāma ar astoņdesmitajiem gadiem.

Latvijā ūdensslēpošana aizsākās Lielupē, kad Rīgas Radiorūpnīcas (RRR) sporta klubs izveidoja bāzi Priedainē. Šīs bāzes izveidošana lielā mērā saistās ar Kārli Zāli. Viņš uzskatāms arī par spilgtāko ūdensslēpošanas aizsācēju Latvijā, kurš izcīnījis PSRS čempiontitulu šajā sporta veidā un sagatavojis daudzus meistarīgus sportistus. Latgalē ūdensslēpošanas attīstību, izveidojot bāzi pie Eikša ezera Preiļos, aktīvi aizsāka Jānis Kokins.

Ūdensslēpošanas ziedu laiki Latvijā bija 70. un 80. gados, kad Priedainē un Eikšu ezerā norisinājās PSRS čempionāti. Tolaik šajā sporta veidā trenējās salīdzinoši daudz sportistu. Talantīgākie jaunie sportisti bija Diāna Kokina (tagad — Vucāne) un Gints Ruņģis. Gints startējis arī PSRS izlasē. Jāizceļ arī Ingus Buks, kurš savu pirmo čempiontitulu izcīnīju 17 gadu vecumā, bet drīz pēc tam — 1986. gadā — uzvarēja PSRS čempionātā. Viņa kontā ir divkārtēja uzvara PSRS čempionātos, bet 1999. gadā Milānā notikušajā pasaules čempionātā Ingus ieguva 7. vietu slalomā, kas pagaidām ir augstākais Latvijas ūdensslēpotāju sasniegums.

Var teikt, ka patlaban šis sporta veids tiek palēnām atjaunots — katrā disciplīnā Latvijas čempionātos piedalās aptuveni 30 dalībnieku, rekordu — ar 44 dalībniekiem — sasniedzot 2008. gada ūdensslēpošanas čempionātā. Kopumā Latvijā ar šiem sporta veidiem aktīvi nodarbojas aptuveni 300 sportistu.

“2015. gada augustā Adrija Ruņģe Eiropas čempionātā Romā ūdensslēpošanā U-14 meiteņu grupā izcīnīja uzvaru slalomā, savukārt Megija Ruņģe ieguva desmito vietu. Gaidām, kad paaugsies jaunie talanti — Lukass Vucāns, Līva Spuriņa, Adrija Ruņģe, Megija Ruņģe, Valters Cinis, Miks Cinis un vairāki talantīgi sportisti no Piņķu ūdensslēpošanas kluba Aqua Sport. Skatīsimies, cik ambiciozi ilgtermiņā būs šobrīd perspektīvie sportisti,” atklāj federācijas vadītājs.

“Latvijas veikbordistipasaules un Eiropas čempionātos piedalās kopš 2009. gada. Par labāko sasniegumu uzskatāma Maijas Kučinskas 2011. gada pasaules čempionātā izcīnītā bronzas medaļa. Latvija ir bijusi pārstāvēta arī pēdējās divās Pasaules spēlēs — šogad Polijā startēja Roberts Liņavskis, bet pirms četriem gadiem Kolumbijā — Kristīne Bezbaile. Junioriem Eiropas līmenī labus rezultātus rāda Jānis Zalpēteris — pērn mazajā grupā viņš ierindojās ceturtajā vietā, bet šogad, startējot jau U-18 konkurencē, Rīgas Eiropas čempionātā veikbordā aiz laivas viņš kopvērtējumā ierindojās 7. vietā. Jānis rādīja lielisku sniegumu, tomēr nedaudz pietrūka, lai kvalificētos finālbraucienam,” papildina federācijas valdes loceklis Oskars Krūze.

KUR NODARBOTIES

Latvijā ar ūdensslēpošanu un veikbordu var nodarboties Water Skies Priedainē, Aqua Sport Piņķos, AAC Baltezerā, Wake Up Academy Spuņciemā, Ūdensklubs Baltezerā un ūdensslēpošanas bāzē Bašķi Preiļos.

Priedainē strādā Latvijā vienīgais A kategorijas treneris Gints Ruņģis. Viņš izglītību ieguvis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA) un bijis arī PSRS čempions ūdensslēpošanā.

Preiļos ūdensslēpošanu var apgūt pie četrkārtējas PSRS jaunatnes čempiones ūdensslēpošanā ar 30 gadu treneres pieredzi — Diānas Vucānes. Diāna, tāpat kā Gints, izglītību ieguvusi LSPA. Treniņi Preiļos notiek vēsturiskajā Eikša ezerā.

STRATĒĢIJA

“Eiropas un Āfrikas 2017. gada čempionāta organizēšana veikbordā Lucavsalā ir liels LŪSVF sasniegums. Federācijas mērķis ir padarīt šo sporta veidu pamanāmu, lai tas ienāk pilsētā, lai ir dzīvs. Kamēr mēs turpināsim braukt tikai Preiļos vai Priedainē, šo sporta veidu zinās tikai paši sportisti un viņu tuvāko paziņu loks,” par federācijas skatījumu ilgtermiņā stāsta Oskars Krūze.

“Par čempionāta aktualitātēm sabiedrību aktīvi informējam, izmantojot gan plašsaziņas medijus, gan sociālos tīklus. Čempionāta fināla tiešraidi internetā vēroja 2000 skatītāju, klātienē — aptuveni 1000 interesentu. Uz šo čempionātu gājām jau kopš 2011. gada. 2013. gada maijā Rīgā organizējām starptautisku veikborda tiesnešu semināru, kurā piedalījās 11 valstu pārstāvji no Eiropas un Āfrikas. 2016. gadā uzņēmām vienu Eiropas čempionāta kausa izcīņas posmu, uz kuru atbrauca starptautiskās federācijas pārstāvji, kas atzinīgi novērtēja pasākuma organizāciju un vietas izvēli. Rezultātā ieguvām tiesības šogad organizēt Eiropas un Āfrikas čempionātu,” stāsta LŪSVF prezidents.

Autori: Līga Vanaga