Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Zāles sēkla ūdenī

Ūdensslēpošana, ekskluzīvs sporta veids, kas, latviešu sakostiem zobiem, sekmīgi apliecinājis mūsu tieksmi pēc oriģinalitātes okupācijas laikā, ir dzīvs arī neatkarīgajā Latvijā. Iepriekšējais lielpanākums tika gūts 1999. gadā, kad Inga Buks pasaules čempionātā slalomā izcīnīja septīto vietu. Tas nemaz nav tik sen, un šī sporta veida metra Kārļa Zāles sēkla dzen arvien svaigākus asnus.

Sen zināms, ka ūdensslēpošanas centri Latvijā atrodami Lielupes attekā Priedainē un Bašķu ezerā Preiļos. Pārsteidzošāks ir fakts, ka jau kopš septiņdesmitajiem gadiem pa ūdeni slēpo arī Siguldā. Avotiņu, Rendenieku, Hercogu, Jēkabsonu un vēl citas ģimenes savulaik atklāja, ka šai nodarbei ļoti piemērots ir šaurais un tikai aptuveni 700 m garais Ummuru ezeriņš, kas atrodams Siguldas – Mālpils šosejas 6. kilometrā.

Tagad tā krastā izveidots ūdensslēpošanas klubs Siguldas bebri, kas sestdien, 21. jūlijā rīko vienas no sezonas nozīmīgākajām sacensībām – Rīgas rajona kausu izcīņu, kas notiek divās kārtās. Bet Latvijas čempionāta medaļas augusta nogalē tiks dalītas Preiļu Bašķos.

Siguldas bebri nav vientuļnieki, arī daudzi kalnu slēpotāji jau ir apguvuši ūdensslaloma kaifīgās īpatnības, turklāt tuvākajā laikā iecerēts piedāvāt iespēju izmēģināt spēkus arī tramplīnlēkšanā. Klubs organizē treniņus bērniem un jauniešiem, tos vada Latvijas ūdensslēpošanas astoņdesmito gadu zvaigzne Andrejs Pušakovs-Prāve.

Atšķirībā no kalnu slēpošanas uz ūdens nogāzes stāvumu palielina gluži mehāniski. Ir 259 m gara distance, caur kuru kuteris brauc ar ātrumu 46, 49, 52 un 55 km/h. Ja tā ir apņemtas visas sešas bojas, ātrums tiek palielināts līdz 58 km/h. Falles jeb vilcējvirves garums ir 18,25 m, attālums starp kutera taisnvirziena kustību un boju – 12 m.

Kad sasniegti karaliskie 58 km /h (dāmām – 55 km/h), sākas īstā sacīkste. Kutera ātrums vairs nepieaug, bet pakāpeniski tiek samazināts falles garums. Sportists finišē, krītot jeb neaizsniedzot kārtējo boju. Pasaules rekordists 9,75 m garā tauvā spējis veikt 1,5 bojas. Atcerieties, attālums no kutera ceļa līdz bojai ir 12 m, tātad, lai kaut ko tādu spētu, ātrums uz ūdens krietni pārsniedz 100 km/h. Ceru, ka jums ir laba iztēle.

Inga Buka pirms astoņiem gadiem pasaules čempionātā Latvijas rekordu sasniedza, veicot 5 bojas 11 m fallē. Agri vai vēlu šis rezultāts kritīs. Visi, kas šajā procesā ieinteresēti, laipni aicināti sestdien uz Ummura ezeru. Tikai jārēķinās, ka Latgales ezeru skolnieks Buka tāpat vien nepadosies.

Dainis CAUNE