Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Griba airēt

Latvijas jaunie airētāji savus konkurentus zina ne tikai vaigā — vienā brīdī cits citam pretinieki, bet otrā — jau kāpj vienā laivā un kopā cīnās par uzvaru. Protams, viskuplākā konkurence bija vieniniekos, kuros puišiem vien bija pieci priekšbraucieni un 29 dalībnieki. Svelmainajā saulē krītot vairākiem karstuma rekordiem, Latvijas Jaunatnes olimpiādes dalībnieki Lielupē kāpa ne vienu reizi vien — te divniekos, te četriniekos, te individuāli. Tikpat bieži lēkts arī uz kāda no pjedestāla pakāpieniem.

VIENAM LAIVĀ NAV VIENTUĻI

Lai gan rīdzinieks Tits Ralfs Verpakovskis kļuva par čempionu arī pārairu divniekos un četriniekos, bet jūrmalniece Anna Karasa šajās klasēs izcīnīja sudraba medaļas, abi vislabāk jūtas vieni. Astoņpadsmitgadīgie jaunieši Lielupes ūdeņos bija nepārspējami vieninieku konkurencē, kad visu izšķir tikai pašu spēks un prasme.

Anna airē jau aptuveni piecus gadus — pati īsti neatminas, kad no peldēšanas pārnākusi uz šo ūdenssportu brīvā dabā. Savukārt peldēšanā viņa nonākusi, noaujot pastalas un atstājot tautas dejas. Augumā garais Tits pie airiem ticis, kad tenisa spēle sākusi garlaikot. Pašam airēt patīk, taču pagaidām nevienu draugu nav uzaicinājis pievienoties. Tits teic, ka sākumā esot jāredz griba airēt. Tomēr, skatoties, ka no sacensībām uz sacensībām konkurentu saraksts paliek nemainīgs, jaunieši atzinuši, ka lielāka interesentu iesaiste airēšanā būtu pat ieteicama.

Abiem ir treniņi divreiz dienā, turklāt vēl mācības sportistu vidū tā sauktajās parastajās skolās. Anna šogad absolvējusi Lielupes vidusskolu, savukārt Tits beidzis Rīgas Valsts vācu ģimnāziju. Eksāmenu laiks bijis traks — vajadzējis gatavoties ne tikai valsts pārbaudes darbiem, bet arī Eiropas junioru čempionātam. Tomēr viss beidzies sekmīgi, tagad tikai jāstājas kādā augstskolā. Anna atšķirībā no Tita jau izlēmusi, kur studēt, — Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā —, gribot trenēt.

Noguruši pēc vairākiem startiem divu dienu garumā, abi jaunieši apgalvoja, ka savu turpmāko dzīvi nekādā ziņā negribētu saistīt ar kādu biroja darbu. Abi sportisti gan saprot, ka nākotnē būs grūti apvienot sportu, darbu un mācības, jo zina, ka Latvijā atbalsts sportistiem, kas vēl nav kļuvuši par zvaigznēm, ir neliels. Tomēr viņi ir pārliecināti, ka, studijas sākot, savus airus uz naglām nepakārs — vālēs tik uz priekšu!

NO VIENAS ISTABAS VIENĀ LAIVĀ

Arī Inga Lange un Lana Bračka airēšanā nav nekādi zaļie gurķi: Eiropas junioru čempionātā jau iegūta godpilnā sestā vieta un tagad Latvijas Jaunatnes čempionātā uz pjedestāla kāpts ne vienu reizi vien — gan kopā, gan pa vienai. Pa vienai gan sanākot retāk.

Abas mācās vienā klasē, dzīvo vienā istabā un airē vienā laivā — meitenes neslēpj, ka reizēm tā kā līdz kliņķim, tomēr tas ātri pārejot un var turpināt sadzīvot, īpaši jau ņemot vērā to, ka kopā airēt izdodas pat ļoti labi.

Murjāņu sporta ģimnāzijā Lana nokļuva garā auguma dēļ — treneri pamanījuši un teikuši, ka der. “Airēšanā jau vajag garus augumus,” skaidro Lana, kura pirms airēšanas ar sportu bijusi uz jūs. Aicinājumiem spēlēt basketbolu tā paša piemērotā auguma dēļ jauniete atteikusi — nemākot un baidoties no bumbas. Ūdens un airi šādu fobiju neesot raisījuši.

Savukārt Ingai šaurā laiva nebija jaunums — airēšanā trenējies brālis, kura pēdās māsa arī gājusi. Tiesa, arī viņai pirms Murjāņiem interešu taka vijusies attālu no sporta, metot līkumu gar mūzikas skolu, kam pamatskolā veltīts daudz laika.

Pieverot acis uz strīpaino iedegumu un citām ne tik sievišķīgām šā sporta veida iezīmēm, abas piekrīt, ka airēšana ir skaista, turklāt abām tā patīkot. Protams, neizpaliekot arī tādas dienas, kurās šķietot, ka airēšanas ir par daudz.

Nākamajā gadā abām jākārto valsts eksāmeni un jāabsolvē skola, par ko stresa vismaz pagaidām nav — ja grib, tad visu var izdarīt, uzskata jaunietes. Arī pēc eksāmeniem un pēdējiem skolas zvaniem meitenes grib sevi redzēt airēšanā.

Uz startu meitenes dodas ar ticību sev un treneres Ilzes Krūzes īstajiem vārdiem. Pēc finiša īsa atpūta, un pavisam drīz pašām vien jāceļ virs galvas šaurā, bet garā laiva un jānes uz krastu, lai stumtu upē, — nekādas vārgules tās jaunās airētājas nav.

 

AIRĒŠANA

Jaunietes

2000 m. Vieninieki. 1.Anna Karasa (Jūrmala) 8:50,47, 2. Lana Bračka (Jūrmala) 8:54,81, 3. Inga Lange (Jūrmala) 9:19,14. Bezstūrmaņa divnieki. 1. Sintija Loksta (Ogres nov.), Ildze Vīksna (Jūrmala) 8:57,27.

1000 m. Pārairu divnieki. 1. Inga Lange, Lana Bračka (Jūrmala) 3:32,87, 2. Anna Karasa, Anna Rēzija Līne (Jūrmala) 3:38,17, 3. Sandija Emsiņa (Ventspils nov.), Ildze Vīksna (Jūrmala) 3:44,21, 4. Renāte Uzule (Jelgava), Sintija Loksta (Ogres nov.) 3:49,46, 5. Ērika Lilija, Laine Jokuma (Jūrmala) 3:54,73, 6. Katrīna Arāja (Rīga), Andra Brinkmane (Jūrmala) 4:03,74. Bezstūrmaņa divnieki. 1. Sintija Loksta (Ogres nov.), Ildze Vīksna (Jūrmala) 3:59,07.

500 m. Pārairu četrinieki.1. Dace Traine (Jaunjelgavas nov.), Diāna Kromane, Lana Bračka, Baiba Silicka (visas Jūrmala) 1:48,35, 2. Anna Karasa, Anna Rēzija Līne (abas Jūrmala), Katrīna Arāja (Rīga), Andra Brinkmane (Jūrmala) 1:49,00, 3. Laine Jokuma, Ildze Vīksna (abas Jūrmala), Sandija Emsiņa (Ventspils nov.), Inga Lange (Jūrmala) 1:50,67.

Jaunieši

2000 m. Vieninieki. 1. Tits Ralfs Verpakovskis (Rīga) 8:01,64, 2. Kaspars Golmeisters (Jūrmala) 8:07,44, 3. Egnārs Rožinskis (Tukuma nov.) 8:10,36, 4. Edvards Ezernieks (Vecumnieku nov.) 8:15,29, 5. Ģirts Sokolovs (Jūrmala) 8:21,19, 6. Gustavs Briģis (Rīga) 9:07,63. Bezstūrmaņa divnieki. 1. Norberts Duļbinskis, Rovoams Gavrilovs (Daugavpils) 8:32,49, 2. Aleksejs Semjonovs, Artūrs Škutāns (Daugavpils) 8:45,80, 3. Artemijs Krimovs, Vladislavs Somovs (Rīga) 8:51,37.

1000 m. Pārairu divnieki. 1. Tits Ralfs Verpakovskis (Rīga), Ģirts Sokolovs (Jūrmala) 3:14,08, 2. Egnārs Rožinskis (Tukuma nov.), Kaspars Golmeisters (Jūrmala) 3:19,10, 3. Kristaps Kligins (Saulkrastu nov.), Imants Šatohins (Jūrmala) 3:21,83, 4. Gustavs Briģis, Ričards Kļaviņš (Rīga) 3:26,32, 5. Oskars Ansis Ruģelis, Kalvis Kazaks (Jūrmala) 3:28,37, 6. Toms Pencis (Ogres nov.), Emīls Čertogonovs (Tukuma nov.). Bezstūrmaņa divnieki. 1. Aleksejs Semjonovs, Artūrs Škutāns (Daugavpils) 3:38,36, 2. Staņislavs Kirvels, Vladislavs Kirvels (Rīga) 3:46,10, 3. Norberts Duļbinskis, Rovoams Gavrilovs (Daugavpils) un Artemijs Krimovs, Vladislavs Somovs (Rīga) 3:47,95.

500 m. Pārairu četrinieki. 1. Tits Ralfs Verpakovskis (Rīga), Ģirts Sokolovs, Oskars Ansis Ruģelis, Kalvis Kazaks (visi Jūrmala) 1:37,66, 2. Gustavs Briģis, Ričards Kļaviņš, Edijs Šomka (visi Rīga), Andrievs Sestulis (Babītes nov.) 1:41,83, 3. Artūrs Gordenko (Jūrmala), Niks Ketlers, Toms Pencis (abi Ogres nov.), Artis Pastars (Jūrmala) 1:43,71, 4. Jānis Timbors, Roberts Korotkovs, Jānis Vedļa, Armands Celmiņš (visi Jelgava) 1:44,02, 5. Rihards Sproģis, Emīls Čertogonovs, Egnārs Rožinskis (visi Tukuma nov.), Kaspars Golmeisters (Jūrmala), 6. Nauris Sarmulis (Jūrmala), Dāgs Rūdis Bareika, Rūdolfs Bērziņš, Oskars Auziņš (visi Babītes nov.) 1:54,20.

Bezstūrmaņa četrinieki. 1. Aleksejs Semjonovs, Rovoams Gavrilovs, Norberts Duļbinskis, Artūrs Škutāns (Daugavpils) 1:43,40, 2. Rihards Sproģis, Emīls Čertogonovs, Egnārs Rožinskis (Tukuma nov.), Kaspars Golmeisters (Jūrmala) 1:44,56, 3. Artemijs Krimovs, Vladislavs Somovs, Dmitrijs Šakuro, Artūrs Krēsliņš (Rīga) 1:50,83.

Autori: Anastasija Tetarenko