Spēka atbrīvošana
Viņš finišēja ceturtais, bet tika klasificēts kā piektais. Pēc pēdējā īriena viņš dusmīgs ar plaukstu uzsita laivai pa skaustu, bet vēl pēc brīža jau jutās priecīgs un gandrīz vai laimīgs. Rio spēlēs smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs guva savā karjerā pagaidām augstāko sasniegumu. Savukārt kanoe airētājs Dagnis Iļjins sekmīgi debitēja zem piecapļu karoga.
Pirmo olimpisko rūdījumu pirms četriem gadiem guvis Londonas ūdeņos, kopā ar Kristu Straumi smailītes divniekā (K-2) izcīnot 11. vietu 200 m distancē, Aleksejs Rumjancevs no Rīgas pārcēlās uz Limbažu olimpisko centru pie trenera Genādija Zujeva. Lai arī divatā abi airētāji pirms Londonas spēlēm smaiļošanas sprintā pasaules čempionātos regulāri spēja iekļūt labāko sešniekā (2009. gadā pat ceturtā vieta), turpmāk Rumjancevs bija nolēmis kļūt par individuālistu, galveno uzmanību pievēršot sacensībām vieniniekos. Nekādas medus upes šajā konkurencē viņu negaidīja, tikai pirmsolimpiskajā sezonā Aleksejs kļuva par stabilu Eiropas maču finālistu, kontinenta čempionātā finišējot piektais, bet pirmajās Eiropas spēlēs — ceturtais.
Olimpiskajā vasarā panākumu saule jau sāka spīdēt krietni spožāk — maija beigās Pasaules kausa izcīņas posmā Duisburgā Rumjancevs 200 m sprintā finišēja trešais, bet tieši Jāņos Maskavas olimpiskajā airēšanas kanālā Krilatskā izcīnīja Eiropas čempionāta bronzas medaļu. Aplūkojot Rio spēļu A fināla dalībnieku sarakstu, Aleksejs secināja, ka savu reizi vinnējis viņus visus. Izņemot Laiemu Hītu no Lielbritānijas. "Iepriekš viņš cīnījās divniekā, un arī tad viņa ekipāža bija vienīgā, kurai mēs ar Kristu Straumi garām netikām ne reizi," par sīksto Londonas spēļu bronzas medaļnieku stāstīja Rumjancevs. "Vieniniekā Laiems airē tikai šogad, Pasaules kausa izcīņā es ar viņu dalīju trešo vietu, bet neapdzinu." Tad tagad tas jāizdara! "Viņam jau Rio medaļa ir, ceru, ka pietiek," norādot uz brita kopā ar Londonas spēļu pārinieku Džonu Skofīldu izcīnīto sudrabu divnieku sprintā, atjokoja Aleksejs. "Mēģināšu."
SMAGAIS PILSĒTAS ŪDENS
Šīs bija retās spēles, kurās sacensības airēšanā notika gandrīz pašā pilsētas centrā, ja vien gar okeāna piekrasti izstieptajā Riodežaneiro šādu vietu precīzi iespējams noteikt. Rodrigu de Freitasa ezers, kas sensenos laikos droši vien bijusi okeāna daļa, bet tagad atrodas aptuveni puskilometra attālumā no Ipanemas pludmales, gan ir pateicīga vieta tikai skatītajiem. No ūdens, kā jau, maigi sakot, ne sevišķi tīrīgajā Rio raksturīgi, nereti uzvēdī kanalizācijas dvaka. Turklāt starp stāvajiem pakalniem iespiestajā ezerā no okeāna mēdz iebrāzties virpuļvēji, kas šoreiz gan patraucēja tikai akadēmisko airētāju dienaskārtību.
"Kanāls ļoti grūts, finiša daļa sekla, kā mēs sakām — smags ūdens. Tādam jāpielāgojas…" tā ezera dienvidrietumu stūrī iekārtoto Lagoa Stadium vērtēja kanoe airētājs Dagnis Iļjins. "Visiem te laivas iet lēnāk. Izņemot brazīlieti, kas savam mājas kanālam izkopis piemērotāko tehniku. Viņam ir ļoti īss, ātrs īriens, kas 1000 m distancei nav raksturīgi, bet šeit acīmredzami attaisnojas."
CETURTĀS VIETAS STABILITĀTE
Smaiļotājus kanāla seklās vietas tā neietekmēja. Aleksejam Rumjancevam visas reizes nācās airēt pa krastam tuvāko labo malu, divas reizes pa septīto un finālā pat pa astoto celiņu, bet… "Es neteikšu, ka, airējot pa citu celiņu, man būtu medaļa," atzina sportists. Tiesa, airējot vidū, kur pienākas vieta pusfinālu uzvarētājiem, vieglāk sekot konkurentu rīcībai. Aleksejs Rio olimpisko cīņu sāka prātīgi, pirmajā priekšbraucienā ar ceturto rezultātu iekļūstot pusfinālā. Lai gan tālākai cīņai kvalificējās arī piektās vietas ieguvējs, līdzjutējus tas mazliet sanervozēja. Smaiļošanas sprintā, kur rezultātus mēra sekundes tūkstošdaļās, ko, piemēram, nedara pat ātrajā bobslejā, konkurences naža asmens ir ļoti plāns. Pēc nepilnas pusotras stundas tajā pašā celiņā Rumjancevs vēlreiz finišēja ceturtais. Tikai tagad tas nozīmēja, ka viņš, kvalificējoties A finālam, jau ir iekļuvis labāko astoņniekā. Turklāt airējums bija gandrīz par pussekundi ātrāks.
"Austrālietim un argentīnietim ļoti labi padodas starts. Man labāk — distances beigu daļa, tāpēc nestresoju, vienkārši airēju," pēc finiša stāstīja Aleksejs. Šī "vienkāršā airēšana" pēdējos pārdesmit metros gan bija sīvs spurta mačs par pēdējo — ceturto — kvalifikācijas vietu lielajam finālam ar lietuvieti Ignu Navakausku. "Žēl, ka viņš netika, mēs kopā trenējamies, esam labi partneri," atzina limbažnieks. "Tagad pirms fināla jāatpūšas un jāpiestrādā pie taktikas. Šeit jādomā, kā tu brauc…" Starp citu, argentīnietis Ruvens Voisards-Resola finišēja tikai septītais, bet austrālietis Stīvens Bērds — otrais.
TŪKSTOŠDAĻAS VARENĪBA
Nākamajā dienā lielajā finālā savu varenību demonstrēja sekundes tūkstošdaļa. Aleksejs Rumjancevs atkal bija ceturtais, bet finiša protokolā tika ierakstīts kā piektais, jo ceturtās vietas šajā mačā nemaz nebija. Alekseja līdz šim neuzvarētais Laiems Hīts šajā airējumā palika arī neviena cita nepārspēts. Viņam zaudējot tikai 0,165 sekundes, par olimpisko vicečempionu kļuva pasaules vicečempions Maksims Bomons (Francija). Savukārt Rio bronzas medaļas nācās pasniegt diviem vīriem, kam hronometrs fiksēja uz sekundes tūkstošdaļu vienādu rezultātu, — daudzkārtējam pasaules čempionam Ronaldam Rauem (Vācija) un spānim Saulam Kravioto, kas par olimpisko čempionu divnieku konkurencē bija kļuvis gan pirms astoņiem gadiem Pekinā (500 m distancē), gan pirms dažām dienām turpat Lagoa Stadium (200 m) un kam pieder arī Londonas sudrabs vieninieku sprintā.
"Mazliet nesanāca," ar plaukstu uzsitis pa laivas bortu, finālmaču novērtēja Aleksejs. "Palaidu garām spāni, viņš bija mans orientieris, zināju, ka viņš pēdējos 30 metros spurtos, cerēju, ka noturēšu." Brīdi vēlāk, mazliet atguvis elpu un novērtējis, ar kādiem vīriem līdzvērtīgi cīnījies, mūsu olimpietis atzina, ka neko daudz sev pārmest nevarot: "Normāli aizgāju no starta, bija labs ritms, vienkārši pašās beigās mazliet pietrūka spēka. Tiekot finālā, zināju, ka spēju cīnīties par jebkuru vietu. Iekļūt A finālā bija mans pirmais uzdevums. Kad esi to izpildījis, tas noņem spriedzi un atbrīvo spēkus."
Patiesi vairs nebija uztraukuma? "Protams, bija. Bet tāds priecīgs uztraukums, ka tas ir olimpiskais fināls un pēdējais airējums šogad. Vienkārši vajadzēja labi noairēt, lai godam pabeigtu sezonu," Aleksejs klāstīja kā skaņojies izšķirošajai cīņai. "It kā izdevās, bet, protams, gribējās tikt drusku augstāk." Pēc tam, plati smaidot, viņš vairākkārt atkārtoja: "Nekas nav neiespējams. Galvenais ir vēlēties to izdarīt." Tas izklausījās kā moto nākotnei.
33. OLIMPIETIS
Tikai trīs nedēļas pirms Rio spēļu atklāšanas godīgas spēles princips uzvarēja arī kanoe airēšanā, starptautiskajai federācijai par dopinga lietošanu diskvalificējot blēdībās pieķertos Baltkrievijas un Rumānijas sportistus. Tādējādi par 33. olimpieti Latvijas komandā kļuva Ventspils olimpiskā centra audzēknis Dagnis Iļjins, kurš šādas tiesības godīgi bija izcīnījis pagājušā gada pasaules čempionātā. Ziņa bija negaidīta. Kļuvis par Latvijas olimpiādes čempionu, turklāt ne savā 1000 m distancē, bet piecreiz īsākajā sprintā, Dagnis vairāk pievērsās savam vaļaspriekam — airu dēlim jeb SUP, šajā stāvairēšanā piedaloties pat Eiropas kausa izcīņā. Kanoe bija atlikusi vairs tikai viena sacensība — Latvijas čempionāts vasaras beigās. Un nu šī pēkšņā ziņa, kas devusi jaunu sparu. Kopā ar treneri Ojāru Burkovski bijis, ko palauzīt galvu, kā trijās nedēļās sagatavoties olimpiskajam startam.
Pēc olimpiskā pusfināla Lagoa Stadium 1000 m distancē, kurā Dagnis Iļjins finišēja sestais, viņš labprāt pieņēma apsveikumus. "B fināls sasniegts, A fināls bija mērķis, par kuru saka — cerība ir vienmēr," atzina Dagnis, kam pat tetovējums uz rokas apliecina, ka patiesībā viņš nāk no Valdemārpils un Zigurda Zujeva skolas. "Manā braucienā ielozējās četri vadošie atlēti pasaulē, viņi arī finišēja pirmie."
Airējums bijis ļoti grūts, atzina atlēts: "Iespējams, pirmajā lieki izliku par daudz spēka. Pusfinālā vajadzēja turēties tuvāk līderiem, kaut gan tas neko nebūtu mainījis, vienīgi pašapziņas būtu vairāk. Nākamais mērķis — tikt divpadsmitniekā." Sacensību B finālā Dagnis Iļjins sāka piesardzīgi, turoties septītajā pozīcijā, kuru pēc pusdistances nomainīja pret sesto, un finišējot piektajā. Kopvērtējumā viņš izcīnīja trīspadsmito vietu. Zelta medaļu tāpat kā Londonā ieguva vairākkārtējais pasaules un Eiropas čempions Sebastians Brendels (Vācija), bet brazīlietis Īzaks Keiross dus Santuss ar savu īpašo Lagoa Stadium tehniku patiesi aizairējās līdz pjedestālam, izcīnot olimpisko sudraba medaļu.
Iļjins izmantoja iespēju, startēt arī 200 m kanoe sprintā, kurā gan viņš pasaules mačos airējis tikai juniora vecumā. Šajā disciplīnā konkurenti viņu apturēja pusfinālā. "Vidējam latvietim, ja viņš ziemā un pavasarī nav bijis vismaz trijās nometnēs siltajās zemēs, pasaules mačos, jo sevišķi 1000 m distancē, nav ko meklēt," nopietna finansējuma nepieciešamību, lai attīstītu airēšanu, argumentēja Dagnis Iļjins, norādot uz Lāsmas Liepas piemēru.
TURCIJAS LATVIETE
Lāsma Liepa ir pirmā Turcijas smaiļotāja, kas piedalījusies olimpiskajās spēlēs un pat spējusi iekļūt pusfinālos. "Bet es esmu arī no Latvijas," Lāsma nemitīgi atgādina savu piederību. Tiesa, paliekot Tēvzemē, viņa diezin vai šovasar kļūtu par Eiropas čempioni un kvalificētos Rio spēlēm. Pirms dažiem gadiem Turcijas sporta vadība nolēma ieguldīt nopietnus līdzekļus smaiļošanas un kanoe airēšanas attīstībā. Galu galā valstī šim sporta veidam ir ļoti piemēroti apstākļi, un arī izcīnāmo medaļu skaits, kas Turcijai nav mazsvarīgi, tajā ir vērā ņemams. Tika noalgoti augstas kvalifikācijas treneri, kas ķērās pie darba, nesmādējot arī iespēju pārvilināt savā nometnē jau labi sagatavotus sportistus. Tā daudzkārtēja Latvijas čempione Lāsma Liepa kļuva par dubultpilsoni, saņemot arī Turcijas pasi.
Pirmo un galveno uzdevumu iekļūt pusfinālā 200 m sprintā Liepa izpildīja sekmīgi, bet pusfināla barjeru Eiropas čempionei neizdevās pārvarēt. "Nebija mana diena, nesanāca, nenoķēru īsto sajūtu," pēc pusfināla šķendējās Lāsma. "200 metru sprintā katrs brauciens ir kā jauna dzīve. Katrs īriens svarīgs. Ja nesanāk viens, tad jau arī nākamais var neizdoties. Un tad viss ir zaudēts."
Ar tādām pašām sekmēm viņa cīnījās arī 500 m distancē, kurai gan nebija īpaši gatavojusies. "Rio man ir tam, lai saprastu, ko nozīmē olimpiskās spēles," atzina Lāsma, kas ir arī pirmā latviete, kas smaiļošanā startējusi olimpiskajās spēlēs. Līdz šim Turcijā Liepai neesot bijis jāstrādā, lai pelnītu iztiku, viņas pienākums bijis tikai trenēties. Latvijā viņa paralēli sportošanai četrus gadus nostrādājusi par treneri sporta skolā. Bet vai zem apgāztā pusmēness būs mūžīgā laimes zeme? Viss šajā pasaulē ir relatīvs…
Smaiļošana un kanoe airēšana
Kungi
K-1 200 m
1. Laiems Hīts (Lielbritānija) 35,197
2. Maksims Bomons (Francija) 35,362
3. Sauls Kravioto (Spānija) 35,662
3. Ronalds Raue (Vācija) 35,662
5. Aleksejs Rumjancevs (Latvija) 35,891
6. Manfredi Rica (Itālija) 36,000
9. Igns Navakausks (Lietuva) 37,075
C-1 1000 m
1. Sebastians Brendels (Vācija) 3:56,926
2. Īzaks Keiross dus Santuss (Brazīlija) 3:58,529
3. Sergejs Tarnovskis (Moldova) 4:00,852
4. Iļja Štokalovs (Krievija) 4:00,963
5. Pāvels Altuhovs (Ukraina) 4:01,587
6. Martins Fuksa (Čehija) 4:03,322
13. Dagnis Iļjins (Latvija) 4:10,084
C-1 200 m
1. Jurijs Čebans (Ukraina) 39,279
2. Valentīns Demjaņenko (Azerbaidžāna) 39,493
3. Īzaks Keiross dus Santuss (Brazīlija) 39,628
4. Alfonso Benavidess Lopess de Ajala (Spānija) 39,649
5. Zaza Nadiradze (Gruzija) 39,817
6. Andrejs Kraitors (Krievija) 40,105
16. Henriks Žustauts (Lietuva) 40,230
21. Dagnis Iļjins (Latvija) 45,082
Dāmas
K-1 500 m
1. Danuta Kozāka (Ungārija) 1:52,494
2. Emma Jorgensena (Dānija) 1:54,326
3. Līza Keringtone (Jaunzēlande) 1:54,372
4. Marina Ļitvinčuka (Baltkrievija) 1:54,474
5. Franciska Vēbere (Vācija) 1:54,553
6. Jui Džou (Ķīna) 1:54,994
21. Lāsma Liepa (Turcija) 2:08,450
K-1 200 m
1. Līza Keringtone (Jaunzēlande) 39,864
2. Marta Valčkeviča (Polija) 40,279
3. Inna Osipenko-Radomska (Azerbaidžāna) 40,401
4. Spela Ponomarenko-Janiča (Slovēnija) 40,769
5. Sāra Gijo (Francija) 40,894
6. Teresa Portela-Rivasa (Spānija) 41,053
19. Lāsma Liepa (Turcija) 41,866
