Katrs, kas kļuvis par olimpieti…

No spēlēs labotajiem 22 pasaules rekordiem vieglatlētika savā rēķinā varēja ierakstīt trīs. Sporta karaliene Rio zaudēja karalim futbolam, nespējot savākt pilnas stadiona tribīnes pat tad, kad Jamaikas supersprinteris Useins Bolts izcīnīja savu devīto olimpisko zelta medaļu (trijās spēlēs pēc kārtas pa trim čempiona tituliem!). Latvijas vieglatlēti otrajās spēlēs pēc kārtas palika blakus pjedestālam.

Šķēpmešanā mūsu favorīti bija olimpiskā gada Eiropas čempions Zigismunds Sirmais un Dimanta līgas līdere Madara Palameika. Priekšsacīkstēs Madaras runa bija īsa, tieša un precīza — jau pirmajā mēģinājumā šķēps tika aizraidīts trīs centimetrus tālāk par fināla kvalifikācijas normu (63,00 m), un lieta darīta. Zinot, ka šosezon Madara metusi vēl par divarpus metriem tālāk, pamats bija tikai priecīgam satraukumam. Šis pirmā mēģinājuma rezultāts vien jau bija astotais labākais.

Diemžēl divas dienas vēlāk šis satraukums pārvērtās nervozā drebulī. Finālsacensībās pirmais metiens ārpus sektora, otrais — arī neieskaitīts, un nu viss jāliek uz trešo, kam vajadzētu nest iespēju tikt labāko astotniekā, lai varētu izpildīt vēl trīs mēģinājumus. Bet… tikai 60,14 m. “Tas nebija viss, ko es varu!” dusmās uz sevi zibsnījot acīm, uzsvēra Madara Palameika, vienlaikus atzīstot, ka olimpisko spēļu slogu nav spējusi nomest no pleciem un uztraukumu apslāpēt neesot izdevies. “Tas ir sports, mēs neesam ieprogrammēti roboti.” Tādējādi Londonā gūtajai astotajai vietai Rio pievienota desmitā. Lai kā arī priekšsacīkstēs pūlējās Sinta Ozoliņa, ar 60,92 m tālu metienu viņa palika otrā aiz finālistu svītras, kopvērtējumā izcīnot 14. vietu.

Divreiz labojot Horvātijas rekordu, par Rio čempioni kļuva visjaunākā finālsacensību dalībniece — 21 gadu vecā Sāra Kolaka (66,18 m), bet divu iepriekšējo spēļu čempione Barbora Špotākova (Čehija) palika trešā — 64,80 m. Ja Palameika Rio atkārtotu savu sezonas labāko rezultātu (65,68 m), viņa dienvidafrikānietei Sanetei Vildžoenai atņemtu olimpisko sudrabu.

Finālsacensībām nekvalificējās arī mūsu kungi. Zigismundam Sirmajam, kas Londonā vispār palika bez rezultāta, šoreiz līdz iespējai turpināt cīņu par Rio medaļām pietrūka nepilns pusotrs metrs. “Šī ir tehniska disciplīna,” uz šķēpmešanas sarežģītību norādīja atlēts, kurš labākajā mēģinājumā sasniedza 80,65 m, kopvērtējumā ierindojoties 14. vietā. Rolands Štrobinders, kas sūrojās par elkoņa traumu, ar 7,73 m palika 28. vietā.

Pirmo reizi olimpiskajās spēlēs Latviju pārstāvēja divi kārtslēcēji — Mareks Ārents ar Londonas spēļu pieredzi un debitants Pauls Pujāts. Abu personiskie rekordi bija 5,70 m, un abi Rio vēlējās tos labot, jo kvalifikācijas norma iekļūšanai finālā vien bija noteikta 5,75 m. “Esmu vīlies, pietrūka spēka,” pēc kvalifikācijas sacensībām atzina Mareks, savukārt Pauls sektorā aiz priekiem staigāja uz rokām, lai gan arī viņš pie jauna personiskā rekorda nebija ticis. Abi katrs savā sektora daļā sekmīgi sāka ar 5,30 m, abi pārlēca arī 5,45 m, bet ar 5,60 m Mareks vairs galā netika, toties Pauls šo augstumu pieveica. 5,70 metriem Pujāts netika pāri arī trešajā mēģinājumā, bet vienalga jutās varen laimīgs, jo jau iepriekš kļuva skaidrs, ka finālam pietiks arī ar viņa 5,60 m. Beigās izrādījās, ka oficiālie kvalifikācijas 5,75 m todien nav pa spēkam nevienam olimpietim.

“Tikai vasaras vidū sāku lēkt ar pilnu jaudu,” stāstīja Pauls Pujāts, kurš dzīvo un Trenējas ASV. “Man bija kājas muskuļa savainojums, un lēkt varēju tikai ar īso ieskrējienu.” Diemžēl finālsacensībās, kas risinājās lietus piemērcētā stadionā, Pauls netika galā ar sākuma augstumu (5,50 m), samierinoties ar 12. vietu. Laikapstākļi gan netraucēja Brazīlijas atlētam Tjagu Brasam da Silvampārspēt Londonas spēļu čempionu francūzi Reno Lavilenī (5,98 m) un triumfēt ar jaunu olimpisko rekordu — 6,03 m.

Pērnā gada decembrī Starptautiskajai vieglatlētikas federācijai vairākās disciplīnās pazeminot kvalifikācijas normu, par olimpiešiem kļuva 400 m skrējēja Gunta Latiševa-Čudare un soļotājs Arnis Rumbenieks. Gunta olimpiskā stadiona apli sāka ļoti apņēmīgi, tomēr līdz galam uzņemto tempu noturēt nespēja. Sasniegts gan tika sezonas labākais rezultāts (53,08), tomēr tas cīņu nākamajā kārtā turpināt neļāva — 45. vieta.

Savukārt Arnis Rumbenieks 50 km distancē finišēja kā uzvarētājs — ar paceltām rokām. Katrs, kas spēj nonākt līdz olimpiskajām spēlēm, pelnījis visu cieņu,” viņš norādīja, īpaši uzsverot, ka ir lepns turpināt Latvijas soļošanas tradīcijas. Cieņu pelnījis arī Arņa olimpiskais sniegums. Londonā 20 km viņš izcīnīja 45. vietu, Rio karaliskajos 50 km viņš no 80 dalībniekiem finišēja 37. pozīcijā. Taujāts par nākotnes plāniem, Arnis Rumbenieks lepni atbildēja: “Par tiem man pavaicājiet pēc Tokijas. Es nedomāju, ka mans potenciāls ir izsmelts.”

Agnesei Pastarei tik labi kā Londonā (24. vieta) Rio 20 km soļojumā neveicās. “Plānu B izpildīju,” mazliet bēdīga atzina Agnese. “Finišs bija jāsasniedz par katru cenu. Jau sākumā saņēmu divas piezīmes un distances otrajā pusē vairāk domāju par soļošanas tehniku, lai vispār tiktu līdz galam… Arī ķermenis nedaudz pievīla. Iepriekšējos divos gados man bija traumas un augsta līmeņa sacensībās nepiedalījos. Tikai trenējos, trenējos, satraumējos un atkal trenējos, trenējos. Šogad beidzot no šī loka esmu izspraukusies. Tas ir kā tāds uzrāviens. Bet jācenšas panākt stabilitāti.”

To novēlam arī visiem pārējiem vieglatlētiem.

Dāmas

400 m

1. Šona Millere (Bahamas) 49,44

2. Elisone Fēliksa (ASV) 49,51

3. Šerika Džeksone (Jamaika) 49,85

4. Nataša Hastingsa (ASV) 50,34

5. Frensisa Filisa (ASV) 50,41

6. Ena Stefānija Makfērsone (Jamaika) 50,97

45. Gunta Latiševa-Čudare (Latvija) 53,08

20 km soļošana

1. Liu Huna (Ķīna) 1.28:35

2. Marija Gvadalupe Gonsalesa (Meksika) 1.28:37

3. Sjudži Lu (Ķīna) 1.28:42

4. Antonella Palmizano (Itālija) 1.29:03

5. Šidzje Cjejana (Ķīna) 1.29:04

6. Ana Kabesina (Portugāle) 1.29:23

29. Brigita Virbalīte-Dimšiene (Lietuva) 1.35:11

53. Agnese Pastare (Latvija) 1.40:15

56. Živile Vaicjukevičūte (Lietuva) 1.41:28

Neringa Aidietīte (Lietuva) nefinišēja

Šķēpmešana

1. Sāra Kolaka (Horvātija) 66,18

2. Sanete Vildžoena (DĀR) 64,92

3. Barbora Špotākova (Čehija) 64,80

4. Marija Andrejčika (Polija) 64,78

5. Tatjana Haladoviča (Baltkrievija) 64,60

6. Ketrina Mičela (Austrālija) 64,36

10. Madara Palameika (Latvija) 60,14

14. Sinta Ozoliņa (Latvija) 60,92

20. Līna Lāsma (Igaunija) 58,06

Kungi

Kārtslēkšana

1. Tjagu Brass da Silva (Brazīlija) 6,03

2. Reno Lavilenī (Francija) 5,98

3. Sems Kendrikss (ASV) 5,85

4. Jans Kudlička (Čehija) 5,75

4. Pjotrs Liseks (Polija) 5,75

6. Čanžui Sjue (Ķīna) 5,65

12. Pauls Pujāts (Latvija) 5,60

16. Mareks Ārents (Latvija) 5,45

Šķēpmešana

1. Tomass Rēlers (Vācija) 90,30

2. Džūliuss Jego (Kenija) 88,24

3. Kešorns Volkots (Trinidāda un Tobāgo) 85,38

4. Johanness Veters (Vācija) 85,32

5. Dmitrijs Kosinskis (Ukraina) 83,95

6. Anti Rūskanens (Somija) 83,05

14. Zigismunds Sirmais (Latvija) 80,65

18. Tanels Lānmē (Igaunija) 80,45

22. Risto Metass (Igaunija) 79,40

23. Magnuss Kirts (Igaunija) 79,33

28. Rolands Štrobinders (Latvija) 77,73

50 km soļošana

1. Matejs Tots (Slovākija) 3.40:58

2. Džareds Talents (Austrālija)3.41:16

3. Hirooki Arai (Japāna)3.41:24

4. Evans Danfī (Kanāda) 3.41:38

5. Jui Vei (Ķīna) 3.43:00

6. Roberts Hefernans (Īrija) 3.43:55

33. Tads Šuškevičs (Lietuva) 4.04:10

37. Arnis Rumbenieks (Latvija) 4.08:28

Arturs Mastjaņica (Lietuva) nefinišēja