Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā
Žurnāls: Nr. 335 Olimpiāde

Baltijā labākie

Pirmo reizi ziemas olimpiskajās spēlēs piedalījās vairāk nekā 90 valstu atlēti — 92 delegācijas ar 2925 atlētiem, kas 17 dienās sadalīja 102 medaļu komplektus 15 sporta veidos. 34 Latvijas sportisti, piedaloties 33 godalgu izcīņās, ieguva vienu bronzas medaļu un nāciju vērtējumā ierindojās dalītā 28 vietā.

“Phjončhanas spēlēs šajā tūkstošgadē piedalījāmies ar mazāko sportistu skaitu, jo nebijām pārstāvēti hokejā,” padarīto vērtē Latvijas delegācijas vadītājs LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers. “Lai gan guvām tikai vienu bronzas medaļu, labāko desmitniekā iekļuvām desmit reizes. Tas ir vairāk nekā četrās iepriekšējās spēlēs un zināmā mērā raksturo mūsu potenciālu.

Pirmo reizi pēc Latvijas Olimpiskās komitejas valdes lūguma federācijas pirms spēlēm saviem sportistiem formulēja konkrētus uzdevumus. Tagad varam novērtēt paveikto. Biatlonā savu uzdevumu izpildījis vienīgi Oskars Muižnieks 20 km distancē. Bobslejā un skeletonā, kur visiem bija plānots izcīnīt 1.—10. vietu, plāns tika izpildīts simtprocentīgi. Ar labiem panākumiem startēja kamaniņu braucēji, no kuriem federācijas mērķus sasniedza Andris un Juris Šici, Ulla Zirne un Kristers Aparjods. Latvijas Slēpošanas federācija ļāva sportistiem pašiem sev noteikt uzdevumus. Tos distanču slēpošanā izpildīja Patrīcija Eiduka un Indulis Bikše. Tomēr jāuzteic arī kalnu slēpotāji, kas nebija pieticīgi un apliecināja gribu iekļūt labāko divdesmitniekā. Alpu kombinācijā ar 26. rezultātu tuvu tam bija Kristaps Zvejnieks.

Ātrslidošanā ar izcilu rezultātu, 1500 m distancē izcīnot ceturto vietu, izcēlās Haralds Silovs. Savus uzdevumus izpildīja arī šorttrekisti Roberts Zvejnieks un Roberto Puķītis, ko nevar teikt par mūsu daiļslidotājiem. Kopumā no 22 sportistiem tik labi, kā plānots, nenostartēja 12.

Salīdzinot ar kaimiņiem, Latvijai vienīgajai ir medaļa. Mums ir desmit vietas labāko desmitniekā, Igaunijai — viena, savukārt divdesmitniekā Latvijai 12 vietas, Igaunijai — 7, Lietuvai — 3.

Pašas federācijas savu sportistu sniegumu lielākoties novērtējušas kā labu, astoņi atlēti saņēmuši viduvēju novērtējumu, un tikai viens starts atzīts par vāju. Izcili novērtēts bobslejistu Oskara Melbārža, Jāņa Strengas, Daumanta Dreiškena un Arvja Vilkastes, kā arī skeletonistu Tomasa Dukura un Leldes Priedulēnas sniegums. Tādu pašu atzīmi saņēmis ātrslidotājs Haralds Silovs un distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka.

Vairāk nekā 60 valstis palika bez medaļām. Šīm spēlēm bija raksturīgs neredzēts rezultātu blīvums un milzīgs konkurences pieaugums, kā arī daudziem neparasti, neērti un neierasti laikapstākļi. Mīnus 20 grādi un spēcīgs vējš ziemas sporta veidos ir pieredzēts, bet Phjončhanā tas bija negaidīti. Jo iepriekšējās sezonās, startējot šajās pašās trasēs, tik ekstrēmi laikapstākļi nevaldīja. Bet spēles bija kompaktas, ar ļoti labu loģistiku. Sekmīgi strādāja viss mūsu olimpiskās delegācijas personāls, ļoti laba sadarbība mums bija ar Latvijas vēstniecību Dienvidkorejas Republikā.

Turpmāk mums vajadzētu padomāt par lielāku iekšējo konkurenci iekļūšanai olimpiskajā komandā visos sporta veidos. Iespējams, Latvijas Olimpiskajai komitejai nepieciešams izstrādāt savus kritērijus olimpiskās komandas veidošanai. Nepieciešams turpināt programmu TOP 50 un tās tehnisko sadaļu ne tikai ziemas, bet arī vasaras sporta veidiem. Jāturpina sadarbība ar RTU un citiem zinātniekiem, meklējot inovatīvus risinājumus. Atsevišķos sporta veidos nobriedusi nepieciešamība piesaistīt arī ārvalstu speciālistus, lai uzlabotu mūsu sportistu sagatavošanas metodiku, kā arī pilnveidot tehnisko inventāru. Tad nākotnē varēsim atbildēt līdzjutēju replikai — starts bija labs, bet mēs gaidījām vairāk.”

 

MEDAĻU SADALĪJUMS

Valsts – Zelts – Sudrabs – Bronza – Kopā

1. Norvēģija – 14 – 14 – 11 – 39

2. Vācija – 14 – 10 – 7 – 31

3. Kanāda – 11 – 8 – 10 – 29

4. ASV – 9 – 8 – 6 – 23

5. Nīderlande – 8 – 6 – 6 – 20

6. Zviedrija – 7 – 6 – 1 – 14

7. Dienvidkoreja – 5 – 8 – 4 – 17

8. Šveice – 5 – 6 – 4 – 15

9. Francija – 5 – 4 – 6 – 15

10. Austrija – 5 – 3 – 6 – 14

11. Japāna – 4 – 5 – 4 – 13

12. Itālija – 3 – 2 – 5 – 10

13. OAR – 2 – 6 – 9 – 17

14. Čehija – 2 – 2 – 3 – 7

15. Baltkrievija – 2 – 1 – 0 – 3

16. Ķīna – 1 – 6 – 2 – 9

17. Slovākija – 1 – 2 – 0 – 3

18. Somija – 1 – 1 – 4 – 6

19. Lielbritānija – 1 – 0 – 4 – 5

20. Polija – 1 – 0 – 1 – 2

21. Ungārija – 1 – 0 – 0 – 1

21. Ukraina – 1 – 0 – 0 – 1

23. Austrālija – 0 – 2 – 1 – 3

24. Slovēnija – 0 – 1 – 1 – 2

25. Beļģija – 0 – 1 – 0 – 1

26. Spānija – 0 – 0 – 2 – 2

26. Jaunzēlande – 0 – 0 – 2 – 2

28. Kazahstāna – 0 – 0 – 1 – 1

28. Latvija – 0 – 0 – 1 – 1

28. Lihtenšteina – 0 – 0 – 1 – 1