Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Plašākajā sporta forumā

Pēc apjoma lielākās pasaules sporta organizācijas — Nacionālo olimpisko komiteju asociācijas (ANOC) — kārtējā Ģenerālajā asamblejā tika izvērtēts gan olimpiskajā gadā paveiktais, gan lūkots tālākā nākotnē, par 2024. gada spēlēm domājot, gan arī prezentēts mūsu sporta vēsturnieka Genādija Maričeva unikāls un daļēji jau izpildīts projekts.

ANOC XXI Ģenerālā asambleja Dohā (Katarā) pārstāvniecības ziņā bija plašāka par Apvienoto Nāciju Organizāciju, kas vieno 193 valstis, jo pulcēja visu 206 pasaules valstu pārstāvjus. “Katram NOK pārstāvim ir viena balss un, atšķirībā no ANO Drošības padomes, nevienai valstij nav ekskluzīvu veto tiesību,” papildina Aldons Vrubļevskis. Šoreiz gan par ļoti būtiskiem lēmumiem neesot diskutēts — izdarīti daži grozījumi ANOC konstitūcijā un pieņemts ANOC Ētikas kodekss, kas balstīts uz līdzīga Starptautiskās Olimpiskās komitejas (IOC) dokumenta principiem. Vairāk vērtēts aizvadītais olimpiskais gads, kā arī savus pieteikumus 2024. gada spēļu rīkošanai prezentējušas kandidātpilsētas Budapešta, Parīze un Losandželosa.

BUDAPEŠTA, PARĪZE VAI LOSANDŽELOSA

“Protams, ir grūti astoņus gadus iepriekš precīzi izklāstīt visu, kas, kur un kā notiks, tomēr nākotnes izteiksme nevienā no trim prezentācijām neradīja pārliecību, ka demonstrētās vīzijas tik tiešām pilnībā tiks pārvērstas īstenībā,” saka LOK prezidents. “Pieredze rāda, ka izmaksas palielinās trīs un pat vairāk reizes, bet solījumu izpilde samazinās. Kopējā noskaņa ir tāda, ka spēlēm vajadzētu atgriezties Eiropā. Tiesa gan, lēmumu, kur rīkot spēles, nākamā gada vidū pieņems IOC sesijā. Par to balsos tikai Starptautiskās Olimpiskās komitejas locekļi, izņemot IOC prezidentu, kandidātpilsētu vērtēšanas komisijas vadītāju un ieinteresētās personas no valstīm, kuras pretendē uz spēļu rīkošanu.

Šobrīd IOC ir 117 locekļu. Jāpaskaidro, ka atšķirībā no 1979. gadā dibinātās ANOC, kas ir pasaules nacionālo olimpisko komiteju apvienība, IOC ir tikai individuālie locekļi — fiziskas personas, kas nepārstāv savas valstis, bet gan IOC savā valstī. IOC ir nevalstiska organizācija, kura pati sevi atražo — jaunus IOC locekļus ievēlē esošie. Tajā pašā laikā ANOC ir tikai padomdevēju institūcija, kas IOC piedāvā savus ieteikumus, kā vajadzētu rīkoties, kādus lēmumus pieņemt. Tiesa, ANOC prezidents ir IOC Izpildkomitejas loceklis un olimpiskās Solidaritātes programmas vadītājs.”

ENCIKLOPĒDIJA 12 SĒJUMOS

Trešo reizi tika pasniegtas ANOC Gada balvas, kuras saņēma par izcilākajiem atzītie Rio olimpiskie čempioni — tenisiste Monika Puiga (Puertoriko) un Vaide van Nikerks (Dienvidāfrika), kas olimpisko zeltu 400 m skrējienā izcīnīja kopā ar pasaules rekordu. Labākās dāmu komandas gods — Lielbritānijas lauka hokeja izlasei, kungu konkurencē — Fidži regbistiem. “Īpaši tika godinātas tās nacionālās olimpiskās komitejas, kuru pārstāvji Rio pirmo reizi izcīnīja olimpiskās zelta medaļas — Bahreina, Kotdivuāra, Fidži, Jordānija, Kosova, Puertoriko, Singapūra, Tadžikistāna un Vjetnama.”

ANOC Ģenerālajā asamblejā Aldons Vrubļevskis prezentēja Latvijas sporta vēsturnieka Genādija Maričeva izveidoto un izdoto Olimpisko enciklopēdiju, unikālo pirmo divu sējumu eksemplārus uzdāvinot ANOC prezidentam Kuveitas šeiham Ahmedam Al Fahadam Al Sabaham un IOC prezidentam Tomasam Baham. Ilustrētās enciklopēdijas visus 12 sējumus (katru aptuveni 500 lappušu apjomā) iecerēts izdot līdz 2020. gadam. Pirmajos divos sējumos iekļauta informācija par olimpisko kustību, olimpiskajām spēlēm, visām olimpiskās kustības organizācijām, tātad arī par nacionālajām olimpiskajām komitejām, to vadītājiem un citām olimpiskajā kustībā nozīmīgām vairāk nekā 4500 personībām. Nākamajos piecos sējumos būs apkopoti visu olimpisko spēļu visi tehniskie rezultāti, bet 7.—12. sējumā vairāk nekā 130 000 olimpisko spēļu dalībnieku (sākot ar 1896. gadu) biogrāfijas.