Olimpiskā ūdens īpatnības

Tā jau ir tradīcija:
gadu pirms olimpiskajām spēlēm pasaules jauniešu airēšanas čempionāts notiek
nākamās olimpiādes mājvietā. Cik viegls Pekinas Šunji kanāla ūdens, cik
stipri vēji un no kuras puses pūš, ko sagaidīt no olimpisko spēļu arēnas, – par
to šis stāsts.

Šunji kanāls Pekinā
veiksmīgs bija Latvijas sportistiem. Pārairu četriniekā Lauris Šīre, Uldis
Odiņš, Dairis Adamaitis un Mārtiņš Pēterfelds līdzvērtīgā cīņā ieguva bronzas
medaļas. Tas nav ne pirmais, ne,
cerams, arī pēdējais olimpiskais kanāls, kur savus audzēkņus cīņās vadīja
pieredzējušās treneres Gunta Rotšteina un Sandra Bremze. Septiņi no astoņiem
izlases dalībniekiem bija viņu lolojums.

Lai kādi vēji pūš…

Sandra: Salīdzināt vienu olimpisko kanālu ar citu ir visai
sarežģīti. Katrs labiekārtots atšķirīgi. Izšķirošie varētu būt valdošie vēji.

Gunta: Parastā airēšanas kanālā ir celiņi, un tas arī viss.
Sportisti iesildās un startē vienā un tajā pašā vietā. Augstas kvalitātes bāzē
ir atsevišķs iesildīšanās un atsildīšanās kanāls.

Ne reizi vien airētāji
bijuši neapmierināti, ka startējot traucē no iesildīšanās ceļa nākošie viļņi.

Sandra: Pekinā šāda problēma nepastāv, jo abus kanālus vienu
no otra šķir zemes strēle, un iesildīšanās kanāls ir citā attekā aiz tribīnēm,
tā ka traucējošie viļņi ir neiespējami.

Liekas, nav iespējams
prognozēt vēja virzienu. Vienu dienu tas pūš pretī, citu – no sāniem, un vēl
vakarā varbūt no muguras.

Sandra: Grieķijā sacensības sākās četros no rīta un astoņos
beidzās, jo vēlāk bija tik stipri viļņi, ka astoņnieki pat grima. Vietējie
stāstīja, ka vējš tur esot gandrīz vienmēr. Tur runa nav par to: pūš pareizi
vai nepareizi. Vējš vienkārši ir visu laiku. Grieķijā bija ļoti stiprs pavējš.

Gunta: Airētājiem ērtāk, ja ir pretvējš vai pavējš. Visiem
apstākļi vienādi. Slikti ir tā, kā Maskavas kanālā, kurā gandrīz vienmēr pūš
sānu vējš. Nelaimīgs tas, kuram izlozē trāpās malējais celiņš.

Šunji kanāls jau tagad ir
gatavs olimpiskajām spēlēm.

Sandra: Tā varētu teikt. Vien daudzi žēlojās, ka esot bijušas
problēmas ar interneta pieejamību.

Ķīniešu viesmīlība,
laipnība ir daudzkārt apcerēta. Tikpat daudz arī komunistiskās lielvalsts
dzelžainā disciplīna un daudz kas cits.

Sandra: Mani tiešām kaitināja viņu uzmācība, varbūt uzspēlētā
laipnība, smaidīšana un militārā apsardze. To redz ar neapbruņotu aci. Pat
tribīnēs viņi nepārtraukti staigāja, visi vienotā formā – baltos kreklos,
bēšīgās biksēs. Maziņi, tieviņi, man līdz padusei. Apkalpojošais personāls –
uzmācīgas ķīnietes, ģērbtas dzeltenas krāsas formās.

Gunta: Tikpat daudz viņu bija arī ģērbti armijas formās. Kā
alvas zaldātiņi. Viņi nepārtraukti migrē arī līdzās kanālam. Ir sajūta, ka viņi
ir visur. Tas nomāc. Tomēr, ja kaut kas notiek, jebkurā brīdī līdzās vai aiz
muguras ir kāds, kurš gatavs palīdzēt. Airēšanas bāzē un tās tuvumā vietējie
vēl daudz maz zināja angļu valodu, ja nonāc piecus kilometrus tālāk, ikviens
spēj sarunāties vien ķīniski.

Dīvaino laivu pieredze

Latvijas jauniešu izlases
dalībnieki uz Pekinu brauca, īpaši nerēķinot, cik dienu nepieciešams, lai
aklimatizētos. Kā varēja, tā brauca.

Sandra: Laika apstākļi bija ļoti smagi. Pirmās trīs dienas
sauli neredzējām. Šķita, Pekina vienmēr ir miglā tīta. Sākumā bija nežēlīgs
karstums. Četrinieka puiši teica, ka, sēžot laivā un gaidot startu, galva
reibst. Viņiem bija labākais laiks un nākamā diena brīva.  Nākamajā startā vilkās negaiss. Visapkārt
kalni. Sajūta tāda, ka spiež tevi pie zemes, pat paiet grūti.

Gunta: Kanāls atrodas aptuveni 800 m augstumā. Neliels
skābekļa trūkums sākumā iespējams. Protams, apstākļi visiem vienādi.

Sandra: Pilnai laimei pāris mūsu airētāji dabūja
vēdera infekciju. Kaut kā paši tikām galā.

Gunta: Varbūt tā bija viņu reakcija uz vietējo pārtiku.
Ķīnieši necentās likt galdā vienīgi nacionālos ēdienus, pieejams bija arī
zviedru galds. Taču vietējās garšvielas acīmredzot latviešu vēderiem nav īsti
pa prātam.

Pirms braukšanas uz Pekinu
bija skaidrs, ka sacīkšu rīkotāji sportistus nodrošina ar laivām. Tomēr…

Sandra: Kad mūsu puikas ieguva bronzas medaļas, citvalstu
treneri nebeidza brīnīties, kā ar tik štruntīgu laivu iespējams tik labi
nobraukt. Mums mājās jau nav labāk. Toties konkurenti nebija pažēlojuši naudu
un ieradās paši ar savām laivām.

Gunta: Paši ķīnieši, protams, nestartēja ar sāncenšiem
piedāvāto inventāru.

Sandra: Mums iedeva laivu, kas par desmit kilogramiem
neatbilda puišu svaram. Līdz ar to laiva dīvaini gulēja ūdenī. Labi, ka vismaz
nebija viļņu, citādi būtu briesmas.

Finālā rezultāti bija ļoti
blīvi. Četri četrinieki sarindojās divu sekunžu robežās. Tāpat bija arī
iepriekšējos braucienos. Airēšanai tie ir ļoti blīvi rezultāti.

Latviešu pārairu četrinieks
šādā sastāvā pasaules jauniešu čempionātā startēja pēdējo reizi. Nākamgad puiši
varēs pretendēt līdzdalībai junioru meistarībā (līdz 23 gadiem).

Četri kā viens…

Sandra: Viņi raksturu ziņā ir ļoti smaga komanda, ar kuru nav
viegli strādāt. Psiholoģiski sarežģīti sasaistāmi. Mums veicas, ka vienmēr
īstajā laikā paspējam visu saglābt. Raksturu nevienam izmainīt nav iespējams.
Kaut kas var būt citādāk, ja cilvēks apjauš, ka vēlas sasniegt vēl augstākas
virsotnes, cita kaluma medaļas.

Gunta: Vieglāk strādāt, ja sportists ir viens. Vai nu tiek
ar sevi galā, vai – ne. Netraucējot komandas biedram. Laiks rādīs. Ir cilvēki,
kuri spēj mainīties, ir cilvēki, kuri nespēj. Ja veidojas citi ekipāžu sastāvi,
ja sportists ar nelāgu raksturu spēj būt līderis, iespējams, iznāk ļoti laba
komanda. Ja ir divi līderi, tas jau ir krietni sarežģītāk.

Sandra: Vēl pavasarī visi brauca vieniniekos. Visu izšķīra
rezultāti vienatnē.

Gunta: Šajā komandā trīs bija fiziski ļoti stipri puiši.
Vadairētājam Laurim Šīrem, kurš savstarpējā konkurencē vinnēja vieniniekos,
devām iespēju izvēlēties – startēt vieniniekā vai četriniekā. Viņš nekad nebija
startējis pasaules mačos. Izrunājām visu un nolēmām, ka psiholoģiski debijas
reizē vieglāk būtu startēt četriniekā.

Izvēloties prioritātes

Katru gadu treneres dodas
braucienos uz Latvijas novadiem, meklējot jaunus talantus. Arī bronzas
četrinieks atrasts līdzīgi. Lauris Šīre ir no Rubes, Dairis Adamaitis – no
Auces, Uldis Odiņš – no Naukšēniem, Mārtiņš Pēterfelds – no Jūrmalas.

Pēc čempionāta divi no
viņiem atzinuši, ka pierādījuši sev un citiem, ko spēj pasaulē. Tieši tādēļ
turpmāk viņiem būšot citas prioritātes. Lieliski pārzinot mūsu valsts airēšanas
saimniecību, treneres tomēr spēj neapvainoties un nežēloties. Dzīve uz ūdens
turpinās.

Māra JURŠEVICA

Pasaules jaunatnes U-18 čempionāts Pekinā

Jaunietes. 2x. Ķīna
7:17,77, Igaunija 7:20,43, Austrija 7:23,53, 17. Latvija (Kristīne Dzene/Krista Kapiņa) 7:34,54.

Juniori. 2x.
Vācija 6:24,08, Ķīna 6:33,30, Ukraina 6:35,24, 16. Latvija (Pēteris
Bušs/Mārtiņš Pučkurs) 6:53,46. 4x.
Ķīna 5:57,44, Slovēnija 5:57,85, Latvija
(Lauris Šīre, Uldis Odiņš, Dairis Adamaitis, Mārtiņš Pēterfelds) 5:58,86.