Olimpiskie ūdeņi viļņojas
Olimpiskie ūdeņi ir mūžam mainīgi – mūsdienu
spēļu otrajā simtgadē piecu apļu statusu ieguvuši jauni sporta veidi, noteikumi
mainās vissenāko sporta disciplīnu pārstāvjiem. Tikko atnākusi ziņa, ka
olimpiskajās spēlēs Londonā smaiļotāji un kanoe airētāji vairs nesacentīsies
500 m, bet airēšanas sprintā 200 metros. Otra distance paliek tā pati – 1000 metru.
Ko tas dod Latvijas
sportistiem, jo tieši sprintā augusta vidū pasaules čempionātā Kanādā mūsu
Krists Straume un Aleksejs Rumjancevs izcīnīja ceturto vietu?
To airēšanas bāzē
Lucavsalā jautāju vienam no panākuma kaldinātājiem Aleksejam Rumjancevam:
– Protams, ka
priecājamies, jo tieši sprintā varam sasniegt vairāk. Mums būtu labāk, ja 1000
m vietā būtu palikusi 500 m distance, jo Latvijas ūdens sezona nav tika gara,
lai cauru gadu varētu airēt. Nekas – spiedīsim uz sprintu.
Par grozījumiem
olimpiskajā programmā uzzinājām tieši pirms pasaules čempionāta. Ja es pirms
tam nebūtu nomocījies ar angīnu, iespējams, būtu iekļuvuši pasaules labāko
trijniekā, pietrūka pāris īrienu.
Sprints mums ir
izdevīgāks tāpēc, ka daudz ko izšķir tehnika, nevis milzu kilometrāža, kuru
Latvijā nemaz nevar veikt, jo mūsu ūdens sezona ir stipri īsāka nekā siltāko
vai bagātāko zemju sportistiem (tie ziemu dzīvo pa siltajām zemēm). Protams,
bez izturības nevar, bet to mēs varam palielināt arī citādā veidā, kaut vai
ziemā slēpojot.
Tehnika, asums,
gribasspēks – tie būs mani un Krista ieroči cīņā par augstām vietām jaunajā
olimpiskajā distancē.
Puišu treneris Aigars Aglenieks ir līdzīgās domās.
Kaut arī sezona praktiski ir galā, treneris domās jau ir jaunajā sezonā:
– Saprotu, ka
konkurence sprintā tikai pieaugs, jo daudzi 500 m speciālisti nopietnāk
pievērsīsies tieši īsākajai distancei. Neteikšu, ka līdz šim neolimpiskajā
distancē tās būtu trūcis – uzvarēt pasaulē vai Eiropā tomēr bija goda lieta
jebkuram sportistam.
Runas par vienas
distances nomaiņu jau klīda vairākus gadus. Domāju, ka šo lēmumu airēšanas
sporta vadība pieņēma arī TV iespaidā, jo 200 m sprintu varētu salīdzināt ar
100 m vieglatlētikā, kur saistošā un pārskatāmā veidā viss izšķiras vienā
acumirklī. Sportisti distancē ir tikai nedaudz ilgāk par 30 sekundēm.
Ceru uz mūsu puišiem,
kuriem ir laba tehnika un cīnītāju īpašības. Tas nenozīmē, ka 1000 m tiks
aizmirsti, trenēsimies tāpat un centīsimies pēc augstākām vietām. Redz, Pekinā
Krists un Kristaps Zaļupe vairāk lika uz 500 m, bet finālā tomēr iekļuva 1000
metros. Ne visu var sakārtot galvās, viss izšķiras ūdenī.
Kopumā ar sezonu esmu
ļoti apmierināts, lai gan nevienam nav viegli, galvenos uzdevumus izpildījām –
ceturtā vieta pasaulē, uzvara Eiropas U-23 čempionātā, godalgota vieta Pasaules
kausu izcīņas posmā – Krists un Aleksejs pastrādājuši godam. Kuriozi, ka līdz
pasaules čempionātam varējām nemaz nenokļūt, jo līdz pēdējam brīdim trūka
naudas Alekseja lidmašīnas biļetei. Paldies Latvijas
dzelzceļam, kurš palīdzēja.
Jaunais olimpietis
kanoe airētājs Miķelis Ežmalis, kurš
vēl mācās skolā, šogad U-23 čempionātā, sacenšoties ar gados vecākiem
sportistiem (Miķelis augustā palika 19 gadus vecs), izcīnīja sesto vietu. Tas,
cerams, dos kaut nelielu valsts atbalstu, gatavojoties spēlēm Londonā. Iespējas
jaunajā olimpiskajā distancē Miķelis vērtē piesardzīgi – visu izšķirs spēks,
ātrums, tehnika, precizitāte. Lai citi tev skatītos, mugurā ir jāveic milzu
treniņdarbs, taču no tā puisis nebaidās – reiz izjustā olimpiskā gaisotne ir grūti
aizmirstama. Turklāt vīra gadi Miķelim vēl priekšā.
Daugavā cītīgi
trenējas arī vienīgā mūsu starptautiskajos ūdeņos pabijusī jaunkundze Lāsma Liepa (meitenei vasarā palika 21
gads). Lāsma nav pārāk apmierināta ar savu 14. vietu 200 m Eiropas čempionātā,
taču airēt turpinās, un Londonas aprises viņai nepavisam neliekas kā mirāža.
Lāsma mācās Rīgas Stradiņa universitātes otrajā kursā, un tikai pašas apņēmība
ļauj viņai savienot mācības ar lielo sportu. Kaut arī LOV mediķu atzinumi rāda,
ka meitenei vairāk piemērotas būtu garākas distances, Lāsma tomēr ir gatava
cīņām arī sprintā.
Kā olimpiskās
pārmaiņas uztvēruši limbažnieki? Par to vaicāju mūsu ātrākajam un pieredzējušākajam
airētājam Kristapam Zaļupem:
– Jaunās pārmaiņas es
uztveru kā notikušu faktu. Atklāti sakot, man labāk patiktu, ja būtu visas trīs
distances. Neteikšu, ka sprints man nepatīk, taču 200 m bieži vien visu izšķir
brutāls spēks, man tuvāka ir ilgstošāka cīņa. Protams, ka sprintā kļūdīties
nedrīkst, mirklis, un visas pozīcijas vējā. Patlaban izskatās, ka galveno
uzsvaru likšu uz 1000 metriem. Startēšu vieniniekā, bet neesmu atmetis cerības
par divnieku. Ja atradīšu piemērotu pārinieku, tad airēsim. Sezonu vēl neesmu
beidzis, gribu nostartēt Rudens maratonā
Jelgavā, kurš notiks oktobra sākumā. Tad sākšu gatavoties jaunajai sezonai,
mieru mest vēl negrasos.
Kanoe un smaiļošana kļūst
ātrāka un dinamiskāka. Līdz spēlēm Londonā vēl trīs vasaras un tagadējiem
meistariem blakus parādīsies jauni vārdi, kuri jau tagad izskanējuši daudzās starptautiskās
trasēs: Dagnis Iļjins, Antons Knesis, Gatis Pranks, Raivis Vinogradovs… Viņi,
iespējams, vēl arī citi, šoreiz neminēti airētāji Latvijas izlases krāsās
turpinās viļņot olimpiskos ūdeņus.
Juris BĒRZIŅŠ-SOMS
