Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Pekinietis veiksmes simbols ceļā uz Pekinu?

Pēc divām nedēļām, 15. jūnijā Polijas pilsētā
Poznaņā sāksies olimpiskās kvalifikācijas pēdējās sacensības airēšanā. Vīriešu
konkurencē, kurā startēs arī vienīgais Latvijas pārstāvis Kristaps Bokums, tiks
izcīnītas trīs ceļazīmes.

Līdz šim par
olimpieti vieninieku sacensībās varēja saukt tie, kuri pērn pasaules čempionātā
iekļuva vienpadsmit labāko vidū. Vēl sešas ceļazīmes ieguvuši Āzijas, tikpat
daudz Latīņamerikas, kā arī četri Āfrikas sportisti. Vien atšķirība tā, ka
pirms iepriekšējām olimpiskajām spēlēm kvalifikācijas mačos Eiropā par
atlikušajām ceļazīmēm cīnījās vien eiropieši, bet tagad uz starta stāsies visu
kontinentu pārstāvji, kuriem vēl nav izdevies sasniegt mērķi. Ja ņem vērā, ka
Pasaules kausa izcīņas pirmajā posmā šogad piedalījās vairāk nekā četrdesmit
atlētu, tiek lēsts, ka tikpat daudz sportistu varētu būt arī Poznaņā
kvalifikācijas sacīkstēs.
Lai kādi vēji pūš
airēšanai neder

Lielupē, kur
atbildīgajām sacensībām turpina gatavoties Rīgas Pedagoģijas un izglītības
vadības augstskolas absolvents, bioloģijas un sporta skolotājs Kristaps Bokums,
totien bija pamatīgs vējš. Viņa treneres Sandra Bremze un Gunta Rotšteina vienā
balsī apgalvo, ka tas esot vēl tīri ciešams, toties pagājušās nedēļas nogalē
bijis tāds pūtiens, ka paredzētie mači tika atcelti un par nopietniem treniņiem
arī varēja aizmirst. Nelielu gabaliņu noairējis, Kristaps brauca krastā. Nav
grūti iedomāties, kā ieskrējies vējš atduras pasaules garākajā airētājā
(Kristapa augums 2,07 m)…Arī šī diena nav
īpaši izdevusies. Rīta treniņš pagājis ierastajā ritmā, toties pēcpusdienā
Kristapa Bokuma vaigs vienubrīd pilnīgi apmācies. Nu neejot tā, kā vajag. Pie
laivas duļļa kaut kas tā kā salūzis, katrā ziņā atkal jāķimerējas, jo braucamo
24 gadu vecais sportists remontē pats. Turklāt airējot nav jau tā, ka labā roka
iet ritmā, bet kreisā – neritmā, taču arī te vēl labojamā pietiek. Un tas
Kristapu pamatīgi kreņķējot. Bet labāk, ka vismaz likstas ar laivu notika
ikdienā nevis izšķirošajā startā Poznaņā. Tam gan viņš piekrīt un turpina dabūt
laivu pie dzīvības, lai paspētu laikus iziet uz ūdens vakara treniņā.

Tikmēr abas treneres,
uzklausījušas sava pieredzējušākā audzēkņa teikto, steigšus cenšas atrast
risinājumu. Viņas īpaši nesatraucas, jo tas viss esot pie lietas. Izrādās, jau
dienas trīs Kristaps manījis un nav varējis rast izskaidrojumu, kāpēc kreisā
roka sapūlēta vairāk nekā labā. Šķiet, vaina atrasta: pie duļļa asīte izdilusi,
būs jāmaina, vēl nedaudz jāpielāgo, lai būtu ērtāk.

Pekinietis saausās, kad runājam par Pekinu

Ja gribat, meklējiet
dziļākus zemtekstus, taču realitāte ir tā, ka abām trenerēm katrai ir suns…
pekinietis. Viens no viņiem paņemts līdzi uz Lielupi. Neviļus sākām vilkt
paralēles, sak, redz, kā sanāk, sunene gandrīz kļūst par simbolu, Kristapam
Bokumam gatavojoties Pekinas olimpiskajām spēlēm. Uz kvalifikācijas mačiem
viņam līdzi brauks Sandra Bremze, un bez suņa. Sandrai galvenokārt būs
jārūpējas, lai Latvijas vienīgais airētājs, kurš pretendē uz olimpisko ceļazīmi,
būtu psiholoģiski gana stiprs, lai sasniegtu cerēto mērķi. Tikmēr Gunta
Rotšteina, kas Lielupes ūdeņos arī slīpējusi Kristapa airēšanas tehniku,
turpinās darboties ar gandrīz pusstimtu mājās palikušajiem sportistiem.

Gatavošanās svarīgākajam, tad – nākamajam
startam

Tā nu sanāk, ka
Kristaps vispirms gatavojas šosezonas pirmajam svarīgākajam startam –
olimpiskajai kvalifikācijai. Atšķirībā no citiem gadiem, tiek izlaisti Pasaules
kausa mači. Kristaps pērn beidza augstskolu, viņš ir armijā, viens no
nedaudzajiem Latvijas sportistiem, kurš saņem Starptautiskās Olimpiskās
komitejas stipendiju.

Pirms pusgada dzīve
krasi mainījās. Kristaps kļuva par meitiņas Kristiānas tēti. Treneres apgalvo,
ka tagad viņš esot līdzsvarotāks, arī mierīgāks. Ja viņš būtu tāds pirms
trijiem gadiem, Gunta un Sandra ir pārliecinātas, ka sasniegts būtu daudz
vairāk.

Acīmredzot lielā
atbildība agri vai vēlu ieregulē dzīvi vēl pareizākās sliedēs. Treniņos
Kristaps vienmēr strādā godprātīgi. Gada laikā izlaidis tikai vienu treniņu,
kas, kā allaž, ir divreiz dienā. Protams, objektīvu apstākļu dēļ. Turklāt
augstskolā ne reizi nebija ņēmis pārtraukumu. Vien bija vairāk saguris, jo bija
jāaizstāv bakalaura darbs un jāpaspēj uz visiem treniņiem. Viņš ļoti pārdomāti
iet pretī izvēlētajam mērķim ne tikai sportā. Kristaps cer šogad piepildīt
sapni – kļūt par Aizsardzības akadēmijas studentu (dokumenti jau iesniegti,
šajā augstskolā uzņem jaunos cilvēkus, kuriem jau ir bakalaura grāds).

Brillēs ne tikai airēšana, bet arī… Eurosport futbols

Kristaps Bokums
airēšanā ir desmit gadu. Treneres skaidro, ka tik slaida auguma sportistiem
ļoti grūti perfekti apgūt tehniku. Ir tik daudz nianšu, kuras var pilnveidot
visu mūžu, un nevar neko mainīt acumirklī.  Airēšanā tām ir ļoti liela loma. Sandra un
Gunta ir pārliecināta, ka Kristapa īstā olimpiāde būtu pēc četriem gadiem
Londonā.

Fiziskās
sagatavotības programmu šai sezonai Kristapam veidoja Andris Konrāds. Lai būtu
citādāk. Bet treneri, kuri strādā ikdienā, arī ir izglītota tauta. Viņas uzreiz
pateica, ja Kristaps tobrīd brauktu ļoti labi, viņas nepiekristu. Šoreiz
piekāpās. Neviens šo risinājumu viņām neuzspieda. Pieņemot zinātniskas
pārmaiņas, tika prognozēts, ka būs straujš progress, bet labākajā gadījumā, pēc
treneru domām, sportists sasniegs to pašu līkni, kas bija jau iepriekš. Starp
citu, arī agrāk šī līkne nebija slikta. Vien tās sasniegšanas metodes bijušas
atšķirīgas.

Treneres filmējušas
Kristapa airēšanu, vēlāk kopā analizējuši kļūdas. Diemžēl laiks visiem ir
limitēts. Trenerēm grupā nav tikai viens cilvēks, uzmanība jāsadala visiem.
Ikdiena ir skrejoša. No malas skatoties nofilmēto sportistiem šķiet, ka nemaz
tik slikti nav, bet treneres grib daudz labāk.

Pērn Kristapu filmēja
LOV cilvēki. Viņam tika iedotas īpaši iegādātas brilles. Kad no malas Kristapu airējot
filmēja, viņš brillēs redzēja pats sevi. Eksperiments bija interesants, tomēr
Kristaps pie tām nepierada. Vien bijis stāsts, kad, nonācis no ūdens malā, viņš
trenerēm pēkšņi saucis: „Man
brillēs futbols!" Viņas nodomājušas, kas par ārprātu, ka jau futbols sāk
rādīties. Patiesībā signāls nejauši uztvēris pavisam citu sporta veidu…

Laimīgie Poznaņas ūdeņi

Pirms četriem gadiem
pasaules U-23 čempionātā 20 gadu vecais latvietis Kristaps Bokums Poznaņā kļuva
par zelta medaļas īpašnieku vieninieku konkurencē, pārspējot visus, arī gados
vecākos sāncenšus. Distances sākums šķita bezcerīgs, bet tad puisis parādīja
tādu raksturu, ka cita iznākuma nemaz nevarēja būt. Pēc divām nedēļām viņš
atgriezīsies šajā pašā kanālā.

Māra JURŠEVICA

Foto

Komanda. Treneres Gunta Rotšteina (pa kreisi), Sandra Bremze un pekiniete
Suse

Cerība. Kristaps Bokums būs vienīgais Latvijas airētājs, kurš mēģinās
tikt pie olimpiskās ceļazīmes

Skaitot kilometrus. Katrs treniņš papildina Kristapa Bokuma
pieveiktos attālumus

Foto: Mārtiņš Aiše