Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Laimes mātes pieskāriens

Kad daugavpiliete Anastasija Grigorjeva Baku
pirmo reizi bija kļuvusi par Eiropas čempioni brīvajā cīņā, viņai tā gribējās
pēc iespējas ātrāk nokļūt mājās, taču Īslandes vulkāns izrīkojās pēc sava
prāta, piespiežot dīkstāvei Eiropas lidostas. Tā nu iznāca, ka mūsu olimpiskā
cerība kopā ar Latvijas komandu vairākas dienas nosēdēja uz čemodāniem šajā
dienvidu lidostā. Pietika laika, lai pārdomātu visu dzīvi 19 gadu garumā un
pierastu pie tā, ka somā viņai ir pagaidām sporta gaitās izcīnītā visdārgākā
medaļa un Azerbaidžānas Cīņas federācijas dāvātais gredzentiņš ar briljantiem
kā turnīra meistarīgākajai dalībniecei.

 

 

Latvijas brīvā stila
cīkstones mūsu sporta draugus pēdējā desmitgadē iepriecina itin bieži. Tās gan
lielākoties ir mūsu kadetes un juniores, kuras ar panākumiem cīnījušās Eiropas
un pasaules meistarsacīkstēs. Pirmatklājēja šajā vecuma grupā bija divkārtējā
Eiropas junioru čempione Laura Skujiņa, kas tagad cīnās dāmu konkurencē un
trenē jaunās sportistes. Tāds pats izaugsmes ceļš ir arī Anastasijai
Grigorjevai, kura pērn bija gan Eiropas, gan pasaules junioru vicečempione, un
Grigorjevas novadniecei Karolīnai Tjapko, kas, būdama vēl tikai jauniete,
veiksmīgi startē arī junioru konkurencē, izcīnot Eiropas meistarsacīkšu medaļas
abu vecumu grupās.

Vienu rekordu Baku
Anastasija sasniegusi. Līdz šim sievietēm vislielākos panākumus bija guvusi
Kristīne Odriņa, kontinenta čempionātā kļūstot par sudraba laureāti. Tagad
viņas sudrabu zeltā pārkala Anastasija, bet Kristīne audzina bērniņu un gatavojas
atgriezties uz cīņas paklāja.

 

Ar vārdiem nemētājas

 

Kādā no iepriekšējām
intervijām Sportam Nastja sacīja, ka viņas
šāgada galvenais mērķis ir gūt panākumus Eiropas un pasaules junioru
čempionātos, jo tie viņai ir pēdējie šā vecuma grupā, tāpēc nākamgad, pārejot
dāmu konkurencē,vajadzētu uzlabot reitingu un nedaudz iedzīt respektu nākamajām
konkurentēm.

„Savus nodomus neesmu
mainījusi, tas viss vēl priekšā: junioru Eiropa jūnijā Ungārijā, pasaule –
jūlija beigās Bulgārijā, bet pasaules čempionāts sievietēm – septembrī
Maskavā," skaidro Grigorjeva. „Uz
Baku devos bez cēliem mērķiem, galvenais bija parādīt, ka uz Azerbaidžānu
neesmu aizbraukusi kā gadījuma cilvēks, aizvietojot kādu no komandas biedrenēm.
Bet situācija izveidojās negaidīti labvēlīga. Tas ļāva iesaistīties cīņā par
visaugstākās raudzes medaļu."

Latvijas izlase Baku
ieradās desmit dienas pirms čempionāta sākuma, lai pierastu pie dienvidu
gaisotnes un patrenētos. Aizbrauca visi, izņemot Anastasiju. „Kāpēc paliki mājās? Kopā ar treneriem
gatavojāt kādu slepeno ieroci – cīņas paņēmienu?"- „Nekāda noslēpuma te nav. Konkurentes mani
pazīst, zina, ka cīņas tehnika nav mans jājamzirdziņš, turklāt Baku medaļa man
sapņos pat nerādījās," atzīstas sportiste. „Paliku mājās, lai smagos fiziskos treniņos nomestu deviņus
kilogramus svara. Nevarētu teikt, ka tie ir liekie, jo startēju divās svara
kategorijās – līdz 55 kg (tikai pasaules un Eiropas meistarsacīkstēs) un līdz
59 kg. Kopā ar smagākajām parasti startēju pārējos starptautiskajos turnīros.
Tā bija arī nesen notikušajā Freidenfelda Brīvās cīņas sporta kluba internāta
kausa izcīņā Rīgā. Tāpēc no šiem deviņiem kilogramiem tikt vaļā nolēmu lauku
mājā, Daugavpils pievārtē. Tas arī bez īpašām raizēm izdevās, sak, ne jau pirmo
reizi. Un Baku ierados ar labu pašsajūtu, jo spēki reizē ar sviedriem nebija aizskaloti."

 

Agresīvā daugavpiliete

 

Un vēl kāds
skaidrojums. Olimpiskās svara kategorijas ir 55 kilogrami un 63 kilogrami.
Anastasija uzskata, ka viņas īstais svars Londonas spēlēs būtu mazākais no
abiem, bet, lai startētu sešdesmit trijos, ikdienā jānēsā gandrīz septiņi
desmiti kilogrami miesas. Tas nu būtu par traku. Īpaši Nastjai, kuras ķermenis
lielākoties sastāv no muskuļu masas. Šāds lēmums pieņemts sadarbībā ar
Grigorjevas treneriem, kuru nav mazums – Ļubova Kopilova (pirmā junioru
trenere), Sergejs Kursītis, Česlavs Plisko un Vladimirs Golubevs. Visi kopā un
katrs atsevišķi devuši lielu ieguldījumu sportistes izaugsmē un meistarības
pilnveidošanā. „Man pat grūti
iedomāties, kas notiktu, ja atbildīgās sacensībās ārzemēs blakus nebūtu sava
trenera," prāto sportiste. „Bezpalīdzībā
droši vien rokas būtu nolaidušās. Baku izšķirošajā cīņā par zelta medaļu tikos
ar pieckārtējo Eiropas čempioni no Krievijas Natāliju Golcu. Pēc pirmā perioda
zaudēju ar 0:4 un pārtraukumā vaicāju trenerim Kursītim, kā turpmāk cīnīties.
Sergejs ieteica vispirms nomierināties, uz paklāja darboties drošāk, agresīvāk.
Izpildīju trenera norādījumus un nākamajos divos periodos panācu ne tikai
izlīdzinājumu, bet guvu arī uzvaru. Pirmo mūsu savstarpējo cīņu vēsturē. Kā es
viņu paņēmu? Ar nemitīgiem gājieniem uz priekšu pretinieci nokausēju. Nu māka
rokā. Vien nezinu, kā mūsu cīņa varētu beigties pasaules čempionātā rudenī
Maskavā, bet zinu, ka Golcas treneri būs mācījušies no kļūdām. Pirmajās trīs
cīņās klājās vieglāk. Vispirms pieveicu polieti Agatu Pjetžiku, pēc tam viņas
tautieti Katerinu Dombrovsku no Azerbaidžānas, kuru centās izvilkt tiesneši,
bet neizvilka, pusfinālā turcieti Dileku Atakolu. Arī šīs divas sportistes vēl
nav sasniegušas pieaugušo vecumu, un var gadīties, ka septembrī Maskavā izloze
mūs atkal savedīs kopā. Protams, tas var notikt arī abos gaidāmajos junioru čempionātos
Eiropā un pasaulē."

Nastja ir pateicīga
savai pirmajai trenerei Ļubovai Kopilovai. Gan kā pirmajai džudo skolotājai,
gan kā brīvās cīņas pamatu ielicējai, kas ar savu audzēkni strādā joprojām.
Nastja uzskata, ka viņas skološanā liels nopelns ir arī Česlavam Plisko un
Vladimiram Golubevam, daudz palīdzējis arī Latvijas Cīņas federācijas
prezidents Visvaldis Freidenfelds, kurš pirms stāšanās šajā amatā vadīja
Latvijas dāmu izlasi.

 

Skaistākais gadalaiks skolas solā

 

Daugavpils Centra
vidusskolas 12. klasē sols, kurā vajadzētu sēdēt Anastasijai, kopš janvāra
vairāk bijis tukšs nekā aizņemts, jo potenciālā Londonas olimpiete lielākoties
bija ārzemju treniņnometnēs un starptautiskajās sacensībās. Pa šo laiku iekrājusies
virkne neuzrakstītu kontroldarbu, pie kuriem vajadzēs ķerties tagad, kad
vismazāk to gribētos darīt, bet talantīgā cīkstone, kas ar cīņas sportu
nodarbojas tikai piecus gadus, apguvusi ne tikai paņēmienus uz paklāja, bet arī
profesionālu attieksmi pret izvēlēto profesiju. Pēc panākuma Baku it kā varētu
sevi drusku palutināt, paslinkot, taču, ierodoties Daugavpilī, viņa jau
nākamajā rītā devās uz treniņu Celtnieka
stadiona cīņas zālē, par vārdadienas atzīmēšanu draugu pulkā pat neliekoties ne
zinis un atsakot randiņu savam uzticamajam draugam. Ir kaut kas tāds, par ko
audzēkne ar savu treneri Kursīti nav vienisprātis – nevajagot žurnālistiem
teikt, ka kārtējā turnīrā pretinieces esot nosaukusi ar visiem skaļajiem
tituliem, jo tā iznāktu tikai attaisnošanās par piedzīvoto neveiksmi. Lai
piedod man Sergejs, bet Golcas panākumu sarakstu pirms finālcīņas ar Grigorjevu
nevarēju neminēt.

Nastjai ir viegla
galva uz mācībām, taču laika tām katastrofāli pietrūkst. Mazliet klibo
matemātika, bet arī to varēs paspēt. Sportiste teic, ka viņai ļoti laimējies ar
angļu valodas stingro skolotāju. Skolā apgūtais un ikdienā papildinātais ļoti
palīdz komunicēt ārzemēs. Latviski viņa runā raitāk un saprotamāk nekā dažs
labs Rīgas domes vai Saeimas deputāts.

 

Tad uz citu rudentiņu

 

Pērn Grigorjeva
intervijā Sportam teica, ka pēc
vidusskolas studēšot Latvijas Policijas akadēmijā, bet nu visi nodomi vējā –
akadēmijas vairs nav. „Paliek
rezerves variants – stāšos Daugavpils Universitātē, juristos, palikšu šajā
pilsētā, kurā strādā mani treneri, kurā dzīvoju kopā ar vecmāmiņu. Kur vēl
citur atradīšu tik labus treniņu apstākļus. Par cīņas sportā sasniegto liels
paldies maniem sparingpartneriem, treniņu biedriem Daugavpilī un Latvijas
izlasē. Arī SIA Latvijas dzelzceļš Cargo,
ar kuras atbalstu uz Eiropas čempionātu Baku varēja aizbraukt arī pārējie
izlases dalībnieki," piebilst Anastasija Grigorjeva.

Turpmāk? Jāpabeidz
vidusskola, labi jānostartē Eiropas un pasaules čempionātos un jānokārto
iestājeksāmeni Daugavpils Universitātē. Tā nav pieticīga programma.

Gatis ĶĪSIS

 

Anastasija GRIGORJEVA

Brīvā stila cīkstone

Dzimusi: 1990. gada 12. maijā Daugavpilī

Cīņas sportā: kopš 2003. gada

Klubs: Daugavpils BJSS

Svara kategorija: līdz 55 kg un līdz 59 kg

Treneri: Ļubova Kopilova, Sergejs Golubevs, Česlavs Plisko un Sergejs
Kursītis

Lielākie panākumi sportā: 2007. gadā Eiropas vicečempione kadetēm un
vairāku starptautisku turnīru laureāte, 2008. gadā Eiropas junioru čempione,
pasaules junioru meistarsacīkstēs 2. vieta, 2009. gadā Eiropas un pasaules
junioru vicečempione, 2010. gadā Eiropas čempione sievietēm

Izglītība: Daugavpils Centra ģimnāzijas 12. klase

Vaļasprieks: izjāde ar zirgiem Daugavpils manēžā
(Anastasija pēc horoskopa ir dzimusi Zirga gadā)