Aizsoļot līdz sapņu startam
Ogres šoferīši jau
pieraduši, ka agrās rīta stundās pa apkārtnes ceļiem riņķo soļotāja – ziema vai
vasara. Tikai retais zina, ka gaišmatainā meitene ir vairākkārtējā Latvijas
čempione Agnese Pastare.
Agnese kā iespējamās tikšanās vietas nozīmē Rīgas Tehniskās universitātes
tuvumu, jo dzīves sadalīta divās daļās: viena veltīta studijām, otra soļošanai.
– Pērn ieguvāt sesto
vietu Eiropas U-23 junioru čempionāta Kauņā, labojot personisko rekordu un
kļūstot par visu laiku trešo labāko Latvijas soļotāju. Bijāt apmierināta?
– Nē, ir vēl, kur tiekties… Man ir tikai 21 gads. Kauņā startēju kopā ar
divu gadus vecākām meitenēm. Parasti soļošanā tie labākie rezultāti nāk vēlāk,
bet es jau tagad gribu startēt pieaugušo Eiropas čempionātā, kas šovasar notiks
Barselonā. Mans šāgada mērķis ir sasniegt Eiropas čempionāta normu (nedaudz vēl
pietrūkst), tad nākamais mērķis ir sameklēt sponsorus līdzdalībai Eiropas
čempionātā, jo Latvijas Vieglatlētikas savienība var apmaksāt izdevumus tikai pašiem
labākajiem. Tad man būtu jānosoļo 20 km distance ātrāk par 1.30:00 (valsts
rekords pieder Jolantai Dukurei – 1.31:02), bet norma ir 1.35:00.
Jūnijā Lietuvā būs manas tuvākās sacensības un tad arī ceru kvalificēties
Eiropas čempionātam.
– Kā cerat nostartēt
Barselonā?
– Pagaidām augstākais mērķis ir piedalīties, jo grūti pateikt, kā veiksies
tik titulētā kompānijā. Ir ļoti svarīgi sagatavoties vienām konkrētajām sacensībām,
tas nozīmē, ka pēdējās četras nedēļas katra diena ir ļoti rūpīgi jāsaplāno.
Pagaidām neesmu vēl atradusi sev ideālo sagatavošanās modeli, it sevišķi 20 km
distancei – mana pieredze vēl ir par mazu.
– Soli pa solītim, un
būsit aizsoļojusi uz Londonu… Vai tas ietilpst jūsu plānos?
– Es gribu pierādīt sevi soļošanā un sasniegt augstāko, ko varu šajā sporta
veidā panākt. Skaidrs, ka domāju par dalību 2012. gada olimpiskajās spēlēs. Tur
ir A un B normatīvs, kurš jau man ir (tas ir zemāks nekā Eiropas čempionātā). Gribu
sasniegt A normatīvu, lai ir garantēta droša līdzdalība, jo ar A var startēt
trīs dalībnieki, ar B – tikai viens. Ja nu kāda nosoļo ātrāk? Nākamgad ir pasaules
čempionāts, kur ir tādi paši normatīvi kā olimpiskajās spēlēs. Atliek tikai
soļot…
– Skolās bērnus reti māca
soļot, bet jauku meiteņu sacensībās netrūkst. Kā to izskaidrot?
– Jā, tas nav tā kā ar basketbolu un skriešanu… Turklāt tas ir lielā mērā
individuāls sporta veids. Latvijā ir tikai divi tīri soļošanas treneri – Georgs Gutpelcs Ogrē un Aivars Rumbenieks
Murjāņos, bet soļošanu māca vēl šur tur, ja kādam iepatīkas (kā man), tad arī
paliek uz ilgāku laiku.
– Kad pati sākāt nopietni
trenēties?
– Pēc 8. klases mana ģimene pārcēlās dzīvot uz Ogri. Man kā lauku bērnam pilsētā
nebija ko darīt, tad gāju meklēt, vai Ogrē var trenēties soļošanā, ko biju jau
iemēģinājusi savā Mazzalves pamatskolā. Tā nokļuvu pie vieglatlētikas trenera
Georga Gutpelca. Trenera vadībā sāku saprast pareizu soļošanas tehniku un jau
pēc pāris treniņu mēnešiem savu rezultātu 3 000 m soļojumā uzlaboju par pusotru
minūti. Pamazām pievērsos garākām distances.
– Soļošana ir tāds mānīgs
sporta veids, kas daļēji robežojas ar skriešanu.
– Visu laiku ir jābūt pēdas kontaktam ar zemi. Nedrīkst būt lidojums, kad
abas kājas vienlaikus atraujas no zemes. Labākajiem soļotājiem, kas grib sasniegt
augstu rezultātu, vienmēr soļojuma laikā ir kaut sekundes simtdaļas lidojums.
Video atkārtojumus soļošanā neskatās, bet strādā tiesneši.
– Bet vai tas nav ļoti
subjektīvi?
– To varētu salīdzināt ar situācijām, piemēram, hokejā un futbolā, kad
tiesneši piešķir sodus, un ne vienmēr var izvērtēt, kas ir bijis tīšām, kas –
nejauši. Lielajās sacensībās ir sertificēti tiesneši, kuriem ir trenēta acs, un
nekad nav tā, ka nepelnīti soda kādu soļotāju. Vienīgi kādu kļūdu var nepamanīt
un neiedot piezīmi.
– Vienus dēvē par tīrā,
otrus – par netīrā stila soļotājiem. Jūs esot tīrā stila soļotāja…
– Kad sportists ilgāku laiku piedalās sacensībās, tad tiesneši atceras gan
to, kuru bija spiesti diskvalificēt, gan to, kuram nebija nevienas piezīmes.
Tas ir daļēji apzināts sportista lēmums – iet, cik vien ātri var (uz robežas ar
skriešanu), maksimāli saglabājot pareizu tehniku. Man līdz šim nav bijis nevienas
diskvalifikācijas, tikai dažas piezīmes. Var gadīties piezīmes arī par saliektu
kāju. Citreiz, kad jāsoļo 20 vai it īpaši 50 kilometri, pie beigām var
būt problēmas ar kājas iztaisnošanu, kad pati vairs nejūti, kas notiek. Tas ir
jāpamana trenerim un ar to ir ikdienā jāstrādā.
– No malas skatoties,
liekas – kas var būt garlaicīgāks un smagāks par 20 kilometru soļošanu vai par
maratonu…
– Šajos sporta veidos ar garajām distancēm ir lieliska iespēja pārbaudīt gan
savu izturību, gan taktiskās prasmes, gan parādīt raksturu. Kopumā soļošanu
uzskatu par inteliģentu sporta veidu, un man patiesi tas ļoti patīk.
– Jūs esat aizrāvusies
arī ar studijām. Vai nebūtu vieglāk, ja visa dzīve tiktu veltīta soļošanai?
– Uzskatu, ka jebkuram sportistam ir vajadzīga arī pamatprofesija, tāpēc es
mācos, kaut arī studijas dažkārt iznāk kavēt. Būšu medicīnas inženiere, tā ir
ļoti interesanta profesija, darbs ar diagnostikas aparātiem. Man ir jāzina, ko
mērīt, bet ārstam ir jāprot šos rezultātus analizēt un skaidrot. Rīgas
Tehniskajai universitātei ir paveicies ar rektoru Ivaru Knētu, kurš pats
savulaik ir nodarbojies ar sportu un sportistus ļoti atbalsta.
Pēc vajadzības aizstāvu savas augstskolas godu. Arī skrienu, kas man liekas
kā atslodze pēc soļošanas sacensībām
– Ko draugi saka par tādu
soļojošo meiteni?
– Pozitīvi vērtē. Turklāt lielākā daļa manu draugu arī ir aktīvi, daudzi no
viņiem paši ir sporta pasaulē. Kursa pasākumos un ballītēs gan nekad neesmu
bijusi, jo man jātrenējas.
– Vai jums nešķiet, ka
daudzas interesantas izklaides jums iet secen?
– Vai es ko palaižu garām? Nezinu, vieni uzskata, ka dzīve sākas pēc
trīsdesmit, citi – ka pēc 40… Tie, kuri nenodarbojas ar sportu, savukārt
neizbauda daudz ko tādu, kas ir iespējams man, daudz braukājot apkārt un
piedaloties sacensībās. Personīgās dzīves mērķi pagaidām atlikti, ar treneri esam
vienojušies, ka līdz 25 gadiem nebūs ne precību, ne bērnu, jo kuram gan
vajadzīga sieva, kura no rīta soļo, vakarā soļo…
Ja Agnese ik dienas nosoļo 10-20 kilometru, tad tuvākajos
gados līdz kādam sapņu startam viņa noteikti aizies…
Iveta DAINE
Agnese PASTARE
Soļotāja
Dzimusi: 1988. gada 27. oktobrī
Augums, svars: 179 cm, 69 kg
Izglītība: Mazzalves pamatskola,
Ogres ģimnāzija, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija.
Patlaban – Rīgas Tehniskās universitātes medicīnas inženierijas un fizikas
specialitātes 2. kursa studente
Sasniegumi sportā: astoņkārtēja Latvijas čempione
soļošanā (10 000 m un 20 km) un skriešanā (3000 m un 5000 m); Latvijas rekords
30 km soļojumā (2008. g.); 6. vieta Eiropas U-23 junioru čempionātā (2009. g.)
Pirmais treneris: Zigurds Karolis
Treneris: Georgs Gutpelcs
